bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 23.01.2020 | Vārda dienas: Grieta, Rebeka, Strauta

UNESCO: Katrs trešais bērns skolās cieš no vardarbības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Katrs trešais skolēns vismaz reizi mēnesī iebiedēts un tikpat daudzi tikuši fiziski aizskarti, vēstīts 2019.gadā publicētajā UNESCO publikācijā Ko slēpj skaitļi: izbeidzot vardarbību skolās (Behind the Numbers: Ending School Violence and Bullying).

Ziņojumā, kas publicēts 2019.gadā Izglītības pasaules forumā, Londonā, pētnieki atklāj, ka katru trešo skolēnu (32%) vismaz reizi mēnesī skolasbiedri ir iebiedējuši un tikpat daudz skolēnu ir tikuši aizskarti fiziski. Tiek norādīts, ka fiziskā vardarbība ir visbiežāk sastopamais vardarbības veids daudzos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku un Eiropu, kur izplatītāka ir psiholoģiskā vardarbība. Secināts, ka fiziska vardarbība ir ierastāka zēnu vidū, turpretī meitenes biežāk saskaras ar psiholoģisko vardarbību. Otrajā vietā pēc fiziskās vardarbības, ir seksuālā vardarbība, kas izpaužas kā seksuāla rakstura aizskaroši joki, komentāri vai žesti. Aizvien pieaug vardarbība tiešsaistē un mobilajās ierīcēs. Biežāk tiek apvainoti tie bērni, kas tiek uztverti kā atšķirīgi, savukārt fiziskais izskats ir visizplatītākais vardarbības cēlonis, kam seko otrs biežākais iemesls – rase, tautība vai ādas krāsa, vēsta pētnieki.

«Vardarbība būtiski ietekmē kā bērna garīgo veselību, tā arī dzīves kvalitāti un akadēmiskos sasniegumus. Piemēram, skolēni, kurus biežāk apceļ un aizskar, retāk apmeklē skolu un uzrāda sliktāku sniegumu mācībās,» norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa.

«Pirmsskola ir pārsteiguma mirklis, kad vecāki uzzina daudz ko jaunu par savu bērnu, viņa saskarsmes prasmēm sadarbībā ar vienaudžiem, spēju risināt problēmas, tikt galā ar frustrāciju un citām sociālajām prasmēm. Pirmās izglītības iestādē parasti tiek pamanītas uzvedības problēmas, un ir svarīgi saprast, ka tas vienmēr jāuztver kā sauciens pēc palīdzības. Visiem uzvedības traucējumiem neatkarīgi no diagnozes ir iespējams palīdzēt ar pedagoģijas instrumentiem, taču nereti pedagogiem nepietiek zināšanu un instrumentu situāciju risināšanai,» norāda Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, atsaucoties uz 2016.gada ziņojumu Vardarbības anatomija.

Bērziņa arī iezīmē vardarbības veidus skolās: pirmkārt, izglītojamā vardarbība pret izglītojamo; otrkārt, izglītojamā vardarbība pret pedagogu; treškārt pedagoga vardarbība pret pedagogu; ceturtkārt, pedagoga vardarbība pret izglītojamo; arī vecāku vardarbība pret izglītojamiem un pedagogiem.

«Jebkurš bērns ar uzvedības problēmām ir bērns ar speciālām vajadzībām neatkarīgi no diagnozes esamības vai neesamības. Vardarbībai var būt arī cieša saikne ar garlaicību: bērni nezina, kā strukturēt savu brīvo laiku izglītības iestādēs. Skola bez vardarbības – tā ir iespēju radīšana, vides pielāgošana, pozitīvu aktivitāšu nodrošināšana, jēgpilnas stundas veidošana atbilstoši katra spējām. Un, protams, drošas vides veidošana, ieskaitot agrīnu vardarbības un neiecietības signālu atpazīšanu,» teic Bērziņa.

Savukārt Dalbiņa uzsver: «Pētījums liecina, ka vardarbība samazinājusies tajās valstīs, kuras ir apņēmušās veicināt drošu un pozitīvu skolas klimatu un klases vidi, kas veido efektīvas sistēmas skolu vardarbības uzraudzībai, kā arī nodrošina apmācību un atbalstu pedagogiem, atbalstu vardarbībā cietušajiem skolēniem. Redzams, ka tieši apņemšanās problēmu risināt valstiskā, politiskā līmenī ar spēcīgu tiesisko pamatu ir ceļš, kā mazināt vardarbību skolās.»

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, kas Latvijas skolās jau vairākus gadus strādā ar sistēmisko prevencijas un intervences programmu pozitīvas, drošas un atbalstošas skolas vides radīšanai un skolēnu pozitīvai disciplinēšanai – APU jeb Atbalsts pozitīvai uzvedībai, ir pārliecināta: «Lai gan katram skolotājam ir savi paņēmieni, kā viņš disciplinē skolēnu, jāatzīst, ka skolotājiem skolās trūkst zināšanu un prasmju, kā vienoti visai skolai veicināt skolēnu pozitīvo uzvedību. Latvijas Universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka, vienoti visai skolai strādājot, atbalstot skolēnu pozitīvo uzvedību, ievērojami samazinās visa līmeņa uzvedības pārkāpumi, tai skaitā arī vardarbība, uzlabojas attiecības gan starp bērniem, gan bērniem ar skolotājiem un skolotājiem savā starpā, kā arī samazinās skolas kavējumi.» Viņasprāt, ir skaidrs, ka ir iespējams mainīt skolas kultūru, visiem skolotājiem sadarbojoties. Tāpat esot skaidrs, ka tās ir konkrētas metodes, kas pedagogam jāapgūst, kā arī jāsāk tās pielietot savā pedagoģiskajā darbībā. «Bez tā brīnumi nenotiks un pats par sevi nekas nemainīsies. Skolotāji pirmkārt apgūst, kā preventīvi darboties, lai nepieļautu skolā uzvedības pārkāpumus, iemācās atpazīt uzvedības pārkāpumus, tai skaitā vardarbību, kā arī vienojas par skolotājiem vienotu algoritmisku rīcību uzvedības pārkāpumu gadījumā. Pozitīvas uzvedības veicināšana ir viens no ikviena skolotāja uzdevumiem. Pētījumi pierādījuši, ka skolēnu uzvedība ir cieši saistīta ar skolēnu mācību sasniegumiem. Tātad ikkatrs no mums – gan vecāki, gan skolotāji – būtu ieinteresēti atbalstīt bērnu pozitīvo uzvedību, cieši kopā strādājot ar šiem jautājumiem. Mēs visi taču vēlamies vienu, lai mūsu bērni ir sekmīgi gan skolā, gan vēlāk dzīvē,» norāda Nīmante.

UNESCO publikācijā analizēti kvalitatīvie un kvantitatīvie dati no 144 pasaules valstīm, sniedzot pašreiz aptverošāko situācijas raksturojumu un analizējot tendences globāli un reģionāli.

Publikācija Ko slēpj skaitļi: izbeidzot vardarbību skolās ir viens no UNESCO veikumiem kampaņā Droši mācīties (Safe to Learn), jaunai iniciatīvai, kas veltīta vardarbības izbeigšanai skolās, nodrošinot bērniem iespēju brīvi mācīties un sasniegt savus dzīves mērķus. Iniciatīvu īsteno UNESCO sadarbībā ar UNICEF, Apvienotās Karalistes Starptautiskās attīstības departamentu un ANO Meiteņu iniciatīvu (UNGEI).


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Bērni saviem dumjajiem vecēkiem, kas ienīst savu darbu to nesaka. ka viņiem sit pa galvu un ņirgājās. Kādreiz telefons nebija, psiholoģiski iznīcināt citu bija visur. Vēl pievieno pilnīgu nederīgu izglītību un ir haos. Jo sievietes dabū tikai sligtie vīrieši.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!