bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis

UNESCO: Katrs trešais bērns skolās cieš no vardarbības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Katrs trešais skolēns vismaz reizi mēnesī iebiedēts un tikpat daudzi tikuši fiziski aizskarti, vēstīts 2019.gadā publicētajā UNESCO publikācijā Ko slēpj skaitļi: izbeidzot vardarbību skolās (Behind the Numbers: Ending School Violence and Bullying).

Ziņojumā, kas publicēts 2019.gadā Izglītības pasaules forumā, Londonā, pētnieki atklāj, ka katru trešo skolēnu (32%) vismaz reizi mēnesī skolasbiedri ir iebiedējuši un tikpat daudz skolēnu ir tikuši aizskarti fiziski. Tiek norādīts, ka fiziskā vardarbība ir visbiežāk sastopamais vardarbības veids daudzos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku un Eiropu, kur izplatītāka ir psiholoģiskā vardarbība. Secināts, ka fiziska vardarbība ir ierastāka zēnu vidū, turpretī meitenes biežāk saskaras ar psiholoģisko vardarbību. Otrajā vietā pēc fiziskās vardarbības, ir seksuālā vardarbība, kas izpaužas kā seksuāla rakstura aizskaroši joki, komentāri vai žesti. Aizvien pieaug vardarbība tiešsaistē un mobilajās ierīcēs. Biežāk tiek apvainoti tie bērni, kas tiek uztverti kā atšķirīgi, savukārt fiziskais izskats ir visizplatītākais vardarbības cēlonis, kam seko otrs biežākais iemesls – rase, tautība vai ādas krāsa, vēsta pētnieki.

«Vardarbība būtiski ietekmē kā bērna garīgo veselību, tā arī dzīves kvalitāti un akadēmiskos sasniegumus. Piemēram, skolēni, kurus biežāk apceļ un aizskar, retāk apmeklē skolu un uzrāda sliktāku sniegumu mācībās,» norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa.

«Pirmsskola ir pārsteiguma mirklis, kad vecāki uzzina daudz ko jaunu par savu bērnu, viņa saskarsmes prasmēm sadarbībā ar vienaudžiem, spēju risināt problēmas, tikt galā ar frustrāciju un citām sociālajām prasmēm. Pirmās izglītības iestādē parasti tiek pamanītas uzvedības problēmas, un ir svarīgi saprast, ka tas vienmēr jāuztver kā sauciens pēc palīdzības. Visiem uzvedības traucējumiem neatkarīgi no diagnozes ir iespējams palīdzēt ar pedagoģijas instrumentiem, taču nereti pedagogiem nepietiek zināšanu un instrumentu situāciju risināšanai,» norāda Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, atsaucoties uz 2016.gada ziņojumu Vardarbības anatomija.

Bērziņa arī iezīmē vardarbības veidus skolās: pirmkārt, izglītojamā vardarbība pret izglītojamo; otrkārt, izglītojamā vardarbība pret pedagogu; treškārt pedagoga vardarbība pret pedagogu; ceturtkārt, pedagoga vardarbība pret izglītojamo; arī vecāku vardarbība pret izglītojamiem un pedagogiem.

«Jebkurš bērns ar uzvedības problēmām ir bērns ar speciālām vajadzībām neatkarīgi no diagnozes esamības vai neesamības. Vardarbībai var būt arī cieša saikne ar garlaicību: bērni nezina, kā strukturēt savu brīvo laiku izglītības iestādēs. Skola bez vardarbības – tā ir iespēju radīšana, vides pielāgošana, pozitīvu aktivitāšu nodrošināšana, jēgpilnas stundas veidošana atbilstoši katra spējām. Un, protams, drošas vides veidošana, ieskaitot agrīnu vardarbības un neiecietības signālu atpazīšanu,» teic Bērziņa.

Savukārt Dalbiņa uzsver: «Pētījums liecina, ka vardarbība samazinājusies tajās valstīs, kuras ir apņēmušās veicināt drošu un pozitīvu skolas klimatu un klases vidi, kas veido efektīvas sistēmas skolu vardarbības uzraudzībai, kā arī nodrošina apmācību un atbalstu pedagogiem, atbalstu vardarbībā cietušajiem skolēniem. Redzams, ka tieši apņemšanās problēmu risināt valstiskā, politiskā līmenī ar spēcīgu tiesisko pamatu ir ceļš, kā mazināt vardarbību skolās.»

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, kas Latvijas skolās jau vairākus gadus strādā ar sistēmisko prevencijas un intervences programmu pozitīvas, drošas un atbalstošas skolas vides radīšanai un skolēnu pozitīvai disciplinēšanai – APU jeb Atbalsts pozitīvai uzvedībai, ir pārliecināta: «Lai gan katram skolotājam ir savi paņēmieni, kā viņš disciplinē skolēnu, jāatzīst, ka skolotājiem skolās trūkst zināšanu un prasmju, kā vienoti visai skolai veicināt skolēnu pozitīvo uzvedību. Latvijas Universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka, vienoti visai skolai strādājot, atbalstot skolēnu pozitīvo uzvedību, ievērojami samazinās visa līmeņa uzvedības pārkāpumi, tai skaitā arī vardarbība, uzlabojas attiecības gan starp bērniem, gan bērniem ar skolotājiem un skolotājiem savā starpā, kā arī samazinās skolas kavējumi.» Viņasprāt, ir skaidrs, ka ir iespējams mainīt skolas kultūru, visiem skolotājiem sadarbojoties. Tāpat esot skaidrs, ka tās ir konkrētas metodes, kas pedagogam jāapgūst, kā arī jāsāk tās pielietot savā pedagoģiskajā darbībā. «Bez tā brīnumi nenotiks un pats par sevi nekas nemainīsies. Skolotāji pirmkārt apgūst, kā preventīvi darboties, lai nepieļautu skolā uzvedības pārkāpumus, iemācās atpazīt uzvedības pārkāpumus, tai skaitā vardarbību, kā arī vienojas par skolotājiem vienotu algoritmisku rīcību uzvedības pārkāpumu gadījumā. Pozitīvas uzvedības veicināšana ir viens no ikviena skolotāja uzdevumiem. Pētījumi pierādījuši, ka skolēnu uzvedība ir cieši saistīta ar skolēnu mācību sasniegumiem. Tātad ikkatrs no mums – gan vecāki, gan skolotāji – būtu ieinteresēti atbalstīt bērnu pozitīvo uzvedību, cieši kopā strādājot ar šiem jautājumiem. Mēs visi taču vēlamies vienu, lai mūsu bērni ir sekmīgi gan skolā, gan vēlāk dzīvē,» norāda Nīmante.

UNESCO publikācijā analizēti kvalitatīvie un kvantitatīvie dati no 144 pasaules valstīm, sniedzot pašreiz aptverošāko situācijas raksturojumu un analizējot tendences globāli un reģionāli.

Publikācija Ko slēpj skaitļi: izbeidzot vardarbību skolās ir viens no UNESCO veikumiem kampaņā Droši mācīties (Safe to Learn), jaunai iniciatīvai, kas veltīta vardarbības izbeigšanai skolās, nodrošinot bērniem iespēju brīvi mācīties un sasniegt savus dzīves mērķus. Iniciatīvu īsteno UNESCO sadarbībā ar UNICEF, Apvienotās Karalistes Starptautiskās attīstības departamentu un ANO Meiteņu iniciatīvu (UNGEI).


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Bērni saviem dumjajiem vecēkiem, kas ienīst savu darbu to nesaka. ka viņiem sit pa galvu un ņirgājās. Kādreiz telefons nebija, psiholoģiski iznīcināt citu bija visur. Vēl pievieno pilnīgu nederīgu izglītību un ir haos. Jo sievietes dabū tikai sligtie vīrieši.

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.