bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 16.11.2018 | Vārda dienas: Glorija, Banga
LatviaLatvija

Ušakovs darba vizītē Vašingtonā kritizējis Latvijas valdības plānus mazākumtautību izglītības jomā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,

Rīgas mērs, partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs darba vizītē Vašingtonā pārrunājis jautājumus par Latvijas valdības plāniem mazākumtautību izglītības jomā, paužot viedokli, ka reforma attiecībā uz valodas lietojumu skolās rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei.

Ušakovs Vašingtonu esot apmeklējis kā Saskaņas līderis.

Viņš ar  Amerikas Savienotās Valsts (ASV) politiķiem pārrunājis jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valdības plāniem pāriet uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. «Izteicu tieši savu pozīciju kā partijas līderis un Rīgas mērs – skolu reforma rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei un Latvijas drošībai un tā ir vērtējama vienīgi kā politiska provokācija,» norāda Ušakovs.

Mērs ticies ar senatoru Lindsiju Gremu (Lindsey Graham) un Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru, diplomātu Džonu Negroponti (John Negroponte). Tāpat viņš apmeklējis tikšanās Nacionālajā drošības padomē, Kongresā un Valsts departamentā.

Kā ziņots, Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski.

2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.

Ref:224.000.103.3203


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Kauns par Ušakovu, kurš negrib vienotu tautu, valoda ārkārtīgi tuvina, bet Ušakovam patīk, ja ir divkopienu sabiedrība

  2. Cilvēks teica:

    Kas ir vienotā tauta? Viena valoda negarantē vienotību. Paskatieties, kas notiek apkārt! Vienotību garantē vien kopējie ideāli, mērķi, metodes un savstarpējā saprašanās. Visa pasaule ir multikulturālā, arī Latvija. Citās valstīs ir pat 3 valsts valodas, ņemot vērā reālo situāciju, lai tikai cilvēkiem ir labi savā valstī. Bet nav labi žņaugt savu tautu, identificējot to, ka svešiniekus, tikai tāpēc, ka viņi runā citā valodā un grib turpināt mācīties arī savā dzimtā valodā. Un tā saucamā “divkopienu sabiedrība” un arī “trīskopienu sabiedrība” utt. var izveidoties arī pašu latviešu vidē, ja nesakrīt idejas, mērķi un intereses… utt. utt.

    • krievnacistam teica:

      Iestāsti Krievijai, ka kolonizētajiem baškīriem, burjatiem, čečeņiem, dagestāniešiem, ingušiem, kabardiešiem, kalmikiem, karēliešiem, čerkesiešiem, jakutiem, mariiem, mordoviešiem, osetiešiem, tatāriem un udmurtiem būtu tiesības izglītot savus bērnus savā (nevis krievu) valodā.

      • Cilvēks teica:

        Pirmkārt, tekstā runa iet par Latviju, bet ja runāt par Krieviju, tad tur mazām tautām ir visas nepieciešamās tiesības un ja viņi gribēs sagatavot atbilstošus kadrus un labāk attīstīt savu valodu un paši saskaņot un iztulkot visas nepieciešamas mācību grāmatas, materiālus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju utt., tad arī varēs apgūt visas nepieciešamas zināšanas arī savā valodā. Bet uz doto brīdi viņi mācās gan savā (cik tas viņiem ir attīstīts un sagatavots), gan krievu valodā, jo krievu valoda ir krietni labāk attīstīta un bagātāka ar literārajiem, zinātniskajiem u.c. darbiem un līdz ar to garantē mūsdienīgo izglītības līmeni, kā arī lielāku komunikācijas loku. Mazākam tautībām tādas bagātības nav un viņu valodas nevar (vai ne visur var) garantēt tik pat laba līmeņa izglītību. Katra tauta pati lemj, ko viņa grib, ko var un ko darīs, ņemot vērā attīstības posmu un sabiedrības kopējo stāvokli.
        Latvija arī daudz kas nav ideāli, ņemot vērā, ka vēlme pārlatviskot visu daudzetnisko Latvijas tautu, ved pie konflikta starp lielākajām vietējām diasporām. Nevajag aizmirst, ka Latvija arī nav monoetniskā zeme. Te dzīvoja un dzīvo daudz krievu, poļu, vācu, baltkrievu, ukraiņu utt. Jāņem vērā, arī to, ka ne visi latviešvalodīgie ir latvieši pēc tautības, lielā daļa ir ar jauktiem gēniem un vienkārši neafišē (vai nezin) to, bet citi ir pārlatviskoti citu tautību pārstāvji utt. Krievu tautības un krievvalodīgie Latvijas piederīgie nav nemaz ne kolonisti, ne okupanti, bet vietēja tauta, kura dzīvo šeit tik pat oficiāli, kā latvieši un latviešvalodīgie. Vienkārši ir tie, kuri piekrīt asimilēties (katram var būt savs pamatojums), bet ir cilvēki, kuri grib saglābāt savu etnisko identitāti, vai savu dzimto valodu utt. Viņiem ir tādas pašas tiesības, kā pārējiem Latvijā sen dzīvojošajām tautībām. Katrs cīnās, vai necīnās par savam tiesībām, katram ir brīvā izvēle. Bet ja pieminēt kolonistus… tad arī latviešus var nosaukt par kolonistiem, ja, piemēram, ņemt vērā indo-eiropiešu saknes. Jautājums vien ir – kurš un cik sen atnāca Baltijas zemē. Jebkurā gadījumā – Krievija ir tuvāk Baltijas zemēm, nekā Indija… Vai domājat, ka dažus latviešus jāsūt atpakaļ uz Indiju meklēt senčus? Citu daļu vajadzēs sūtīt uz citām pusēm, atbilstoši gēnu formulai. No filozofiskā redzes punkta – mēs visi esam ceļinieki… Tā ka, pirms runāt par citiem, mēģiniet sākumā sakārtot savu dzīvi un labu vidi tajā, lai dzīves ceļš būtu gaišs.

  3. Ušakovs ir cūka teica:

    Viņa loma ir sakārtot Rīgu (infrastruktūras, atkritumu šķirošana, ceļu labošana, vēsturisku ēku saglabāšana, utt), bet viņš iedomājas, ka viņs ir kautkādas “Rīgas republikas” prezidents. Tas cilvēks ir Latvijas nodevējs.

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.