Uz priekšu virzās likumprojekts par Georga lenšu aizliegumu pasākumos

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 22.septembrī, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes.

Par šiem grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem Saeimai vēl būs jālemj otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā.

Grozījumus minētajos likumos iepriekš iesniedza Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš bija skaidrojis, ka, ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušajām PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt pietiekamu apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

«Aizliedzot Georga lentes, tiktu ierobežotas šādas ideoloģijas izpausmes. Mums ir jāparāda sava nostāja pret šo lenšu lietošanu publiskos pasākumos,» iepriekš bija norādījis Kaimiņš.

Arī 22.septembra komisijas sēdē politiķis uzsvēra, ka viņam nav pieņemamas vērtības, ko simbolizē šī lente līdzīgi kā viņam nav pieņemamas pirātu karoga vērtības.

Līdzīgi deputāts Andrejs Judins (JV) vērsa uzmanību, ka Georga lentes izmantošana publiskajos pasākumos ir jāaizliedz, jo tā tiek lietota arī ar mērķi, lai noraidītu Latvijas neatkarību. Par grozījumiem balsoja deputāti Kaimiņš, Judins, Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) un Māris Kučinskis (ZZS).

Pret grozījumiem balsoja deputāti Boriss Cilevičs (S) un Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP). Cilevičs norādīja, ka komisijai ir jābūt īpaši piesardzīgai, kad runa ir par pamattiesību ierobežošanu un ka «nav prāta darbs» aizliegt kaut ko, kas nav skaidri definēts.

Rukšāne uzsvēra, ka ir pret negatīvajām vērtībām, ko simbolizē Georga lente, taču pauda bažas, ka šos grozījumus var izmantot Kremļa propaganda.

Politiķe aicināja likumu grozījumu mērķi sasniegt ar citiem veidiem, piemēram, ar atbilstošu mediju saturu.

Valsts drošības dienesta pārstāvis Ēriks Cinkus uzsvēra, ka Latvijai ir tiesības sevi aizstāvēt un ka viņš neredz iemeslu, kāpēc ar šiem grozījumiem nevirzīties tālāk. Viņš arī pauda, ka nevajadzētu baidīties no tiesvedībām šajā jautājumā, jo, saprotot normas būtību, arī tiesvedību iznākumam vajadzētu būt atbilstošam.

Gatavību ieviest šo normu pauda Valsts policijas pārstāvis. Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis komisijas sēdē izteica bažas, ka «cīņa ar simboliem» ir lemta neveiksmei, ko apliecinot notikumi Baltkrievijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas