bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.10.2018 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns

« – Atpalikusi puse! – sacīja Karaliene. – Šeit, kā redzi, lai noturētos tanī vietā, kurā esi, jā­skrien, cik ātri vien vari. Bet, ja vēlies nokļūt kaut kur citur, jāskrien vismaz divreiz tik ātri.»

Luiss Kerols, Alise Aizspogulijā

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas (to arī neviens negaidīja), tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem, savu rakstu iesāk Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns.

«Centrālo banku darba stils un komunikācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Ja agrāk par «galvenajām» centrālo banku vadības sanāksmēm tika uzskatītas tās reizes, kad tiek veiktas izmaiņas centrālo banku noteiktajās procentu likmēs, tad šobrīd arvien lielāka loma centrālo banku publiskajā komunikācijā ir nākotnes gaidu veidošanai un vadībai,» saka Bitāns.

Viņš turpina: «Līdz ar to faktiskās likmju izmaiņas kļūst salīdzinoši mazsvarīgas – ja centrālā banka savu vēlmi mainīt likmes ir pietiekami savlaicīgi un veiksmīgi komunicējusi iepriekš, tas nevienam vairs nav jaunums un pārsteigums, tirgus dalībnieki jau sen šīs plānotās likmju izmaiņas ir iecenojuši savos ikdienas darījumos. Tagad daudz nozīmīgākas ir sanāksmes, kurās centrālā banka mēģina nodot tirgus dalībniekiem jaunu informāciju par saviem nākotnes plāniem, tajā pašā laikā mēģinot neizsaukt pārlieku lielas tirgus svārstības.»

1.PAPP liktenis – izlemts, un bija jau arī pēdējais laiks

ECB Padome nolēma samazināt aktīvu neto pirkšanas mēneša apjomus līdz 15 miljardiem eiro, sākot ar 2018.gada oktobri, bet no 2019.gada jaunus vērtspapīrus papildus vairs neuzpirkt vispār. Šādu vai stipri līdzvērtīgu ECB Padomes lēmumu tirgus dalībnieki jau bija gaidījuši (vai nu jūnija, vai jūlija sēdē), tāpēc šis paziņojums nevienam sevišķi lielu pārsteigumu neradīja. Jebkurā gadījumā, objektīvi vērtējot, pašreizējā ekonomiskā atdeve no  vērtspapīru pirkšanas ir daudz mazāka, salīdzinot ar laika periodu, kad šī vērtspapīru pirkšana tika sākta, vērtē ekonomists.

Viņš pauž, ka, ņemot vērā paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) salīdzinoši nozīmīgo lomu kopējā ECB īstenotās monetārās politikas instrumentu klāstā, dažbrīd diskusijās par turpmāko monetārās politikas virzību ir pavīdējusi ideja saglabāt PAPP vadošo lomu arī turpmāk, pēc pašas programmas beigām. To teorētiski varētu mēģināt panākt, izmantojot reinvestīciju periodu kā politikas instrumentu. Piemēram, paziņojot, ka obligāciju reinvestīcijas tiks veiktas ilgāk, nekā tirgus dalībnieki šobrīd sagaida, varētu nodrošināt papildu monetāro stimulu.

Tomēr praksē šādiem mēģinājumiem diez vai būtu liela nozīme. Pirmkārt, līdzšinējā pieredze rāda, ka tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš no jauna nopirkto obligāciju daudzumam, nevis to reinvestīcijām. Otrkārt, jau pašlaik tirgus dalībnieki saskaņā ar dažādām aptaujām ECB prezidenta piesaukto «pietiekami ilgo» laika periodu interpretē kā aptuveni divus gadus, un nav skaidrs, vai ECB maz būtu spējīga ticami solīt, ka šis reinvestīciju periods būs jūtami garāks (jo garākā laika periodā palielinās neskaidrība, kas saistīta ar ekonomikas iespējamo attīstību). Treškārt, pat ja ECB spētu ticami apsolīt, ka reinvestīciju periods būs ilgāks, nekā pašlaik uzskata tirgus dalībnieki, nav īsti skaidrs, kā tas varētu atspoguļoties procentu likmēs, skaidro Bitāns.

Līdz ar to, tuvojoties PAPP noslēgumam, arvien aktuālāks ir jautājums par nākamajiem instruments, ar kura palīdzību ECB var noteikt turpmākās monetārās politikas virzību.

2.Dienaskārtībā – procentu likmju nākotnes vadība (forward guidance) kā galvenais monetārās politikas instruments

Ekonomiskajai situācijai eiro zonā pakāpeniski normalizējoties, loģiski ir arī atgriezties pie tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem – procentu likmēm. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši mēreno inflācijas attīstību, svarīgi ir nepieļaut pārāk strauju politikas nostiprināšanos (tightening), jo tas varētu negatīvi ietekmēt eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi un līdz ar to atkal attālināt no ECB nospraustā inflācijas mērķa. Nepietiek tikai ar to, ka likmes šobrīd netiek celtas. Ir nepieciešams dot norādes, cik ilgi zemo likmju periods saglabāsies un pie kādiem nosacījumiem iespējamas procenta likmju izmaiņas, iesākot otro secinājumu, skaidro Bitāns.

Viņš uzskata: «Tas, ka līdzšinējā nākotnes norāde par procentu likmju nemainīšanu «labu laiku» (well past) pēc neto aktīvu uzpirkšanas beigām ir nepietiekami precīza un ir nepieciešams to paskaidrot sīkāk, bija skaidrs ikvienam. Jaunais formulējums precizē, ka likmes saglabāsies esošajā līmenī vismaz līdz 2019.gada vasaras beigām. Tātad vismaz vēl vienu gadu esošajiem kredītņēmējiem, arī Latvijā, par kredītu būs jāmaksā aptuveni tādas pašas summas kā pašlaik.»

Bitānam daudz mazāk skaidrības ir par to, kas notiks pēc tam. «It sevišķi, kādā veidā tiek plānots veikt likmes izmaiņas turpmāk, lai, kā minēts ECB Padomes paziņojumā,  nodrošinātu inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām. Kā arī – kādā veidā inflācijas atbilstība tiks mērīta?»

Ņemot vērā, ka ECB atšķirībā no, piemēram, ASV Federālajām rezervēm ir tikai viens politikas mērķis – cenu stabilitāte, varētu šķist acīmredzami, ka ECB gadījumā nākotnes likmju norādes ir jāsasaista ar šī mērķa izpildi. Līdz ar to varētu gaidīt, ka likmes saglabāsies pašreizējā līmenī tikmēr, kamēr inflācija nesasniegs līmeni, kas atbilst «tuvu, bet nedaudz zem 2%» kritērijam, uzsver ekonomists.

«Tomēr ir kāda problēma ar šo norādi – lai tā būtu ticama, ECB ir jāspēj akceptēt (īslaicīgs) inflācijas līmenis virs 2%. Galvenais iemesls ir tas, ka monetārā politika inflāciju ietekmē ar ievērojamu laika nobīdi (viens līdz divi gadi). Līdz ar to, ja ECB gaidīs brīdi, kad faktiskā inflācija būs tuvu 2%, un tikai tad sāks celt procentu likmes, tad šīs monetārās politikas inerces dēļ inflācija vēl kādu laiku pieaugs virs 2%, un tikai tad sāks samazināties atpakaļ uz 2% līmeni. Savukārt, ja ECB šādu iespēju atklāti noraida (vai arī – pieļauj, bet tirgus dalībnieki tam nenotic), likmju nākotnes gaidas sāk pieaugt jau brīdī, kad tikai prognozētā inflācija tuvojas 2% atzīmei. Tas bremzē ekonomisko izaugsmi, un rezultātā inflācijas 2% mērķis var palikt nesasniegts. Šajā gadījumā ECB atrodas identiskā situācijā kā Alise Brīnumzemē: lai sasniegtu 2% inflāciju, tai ir jāakceptē par 2% straujāka inflācija; mērķējot tikai uz 2% inflāciju, tā to var nekad nesasniegt,» analizē Bitāns.

Vai ECB ir gatava (kaut vai tikai teorētiski) pieļaut inflāciju virs 2%? Šobrīd – noteikti nē, jo pret to kategoriski iebilst lielākā eiro zonas dalībvalsts – Vācija. Līdz ar to šobrīd būtu grūti panākt, ka šāda – ar konkrētu inflācijas mērķi sasaistīta – likmju nākotnes norāde būtu ticama un tādejādi arī efektīva. Tādejādi – jaunā norāde par likmēm neapšaubāmi ir ieviesusi vairāk skaidrības par turpmāko procentu likmju attīstību, bet pilnīgi visas neskaidrības joprojām nav kliedējusi, komentē Latvijas Bankas ekonomists.

3.Vai eiro zonas monetārās politikas veidotāji sekos ASV paraugam?

Savu trešo secinājumu Bitāns iesāk ar: «Tas, ka ECB padomes locekļiem ir atšķirīgi viedokļi par īstenojamo monetāro politiku, nav nekāds pārsteigums. Tas arī nav nekas ārkārtējs, tāda pati viedokļu atšķirība ir arī citās centrālajās bankās. Tomēr, pat neskatoties uz viedokļu atšķirību, ASV Federālo rezervju banka (FRS) regulāri publicē politikas veidotāju (Federālās atvērtās tirgus komisijas jeb FOMC) prognozes par nākotnē sagaidāmajām procentu likmēm. Individuālās katra padomes locekļa prognozes var viena no otras atšķirties pat vairākas reizes, tomēr šo prognožu publicēšanu gan paši politikas veidotāji, gan tirgus dalībnieki uztver kā noderīgu un svarīgu kopējās centrālo banku komunikācijas sastāvdaļu. Kāpēc?»

Jo, pat neskatoties uz plašo prognožu intervālu, tas tomēr palīdz tirgus dalībniekiem labāk saprast politikas veidotāju redzējumu par nākotnes monetārās politikas virzību. Paņēmieni ir dažādi: var rēķināt vidējo padomes locekļu likmi, var mēģināt meklēt prezidenta likmju «punktu», var analizēt katra padomes locekļa prognožu izmaiņas laika gaitā. Tādā vai citādā veidā, bet šāda nākotnes skata publicēšana palīdz tirgus dalībniekiem veidot un centrālajai bankai vadīt likmju gaidas. Vai nākotnē tamlīdzīgas publiskas nākotnes likmju prognozes mēs varam sagaidīt arī no ECB? Visticamāk, tuvākajā nākotnē tomēr nē. Iemesli ir vairāki, uzskaiti iesāk ekonomists.

Pirmkārt, ECB kā institūcija ir daudz jaunāka, salīdzinot ar ASV vai Lielbritānijas centrālajām bankām, un tai nav bijis pietiekami ilgs laiks, lai nostiprinātu savu reputāciju. Līdz ar to pastāv bažas, ka pārāk liela viedokļu daudzveidība ECB politikas lēmēju vidū varētu tikt uztverta kā risks ECB reputācijai un lemtspējai.

Otrkārt, pat neskatoties uz ECB statūtos noteikto, ka katrs padomes loceklis pārstāv sevi individuāli, nevis valsti, no kuras viņš nāk, praksē tomēr attiecīgās valsts sabiedrība bieži sagaida, ka argumenti tiks izsvērti caur nacionālo, nevis kopējo eiro zonas prizmu. Tāpēc nav sagadīšanās, ka arī publiski t.s. Ziemeļvalstu centrālo banku prezidenti aizstāv virzību uz stingrāku monetāro politiku, kamēr Dienvidvalstu pārstāvji uzsver stimulējošas monetārās politikas nozīmi eiro zonas attīstībai (tā saucamie «vanagi» un «dūjas» jeb hawks and doves). Tomēr, kā jau iepriekš minēju, šādu diametrāli pretēju viedokļu pastāvēšana pati par sevi nebūtu galvenā problēma individuālo nākotnes likmju publicēšanai (jo tāpat ir skaidrs, ka, piemēram, Vācijas pārstāvja redzējums par nākotnes likmēm jau šobrīd atrastos krietni virs Itālijas centrālās bankas prezidenta redzējuma).

Galvenā problēma šobrīd ir bažas, ka dažu ECB padomes locekļu viedoklis par kopējo eiro zonas monetāro politiku publicēšanas gadījumā varētu tikt uztverts kā «neatbilstošs nacionālajām interesēm». Tas savukārt varētu likt dažiem nacionālo centrālo banku prezidentiem balsot pretēji tam, kam viņi patiesībā tic. Sliktākajā gadījumā tas varētu pat apdraudēt visas ECB Padomes neatkarību monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, uzskata Bitāns.

Viņš turpina ar: «Līdz ar to šobrīd var prognozēt, ka, pat ja ECB ieviesīs precīzāku un konkrētāku nākotnes likmju gaidu vadību, tā vēl aizvien būs mazāk precīza, salīdzinot ar ASV, un tās efektivitāte būs mazāka nekā potenciālās iespējas. Tādēļ ECB prezidentam var nākties pielietot visas savas komunikācijas un pārliecināšanas spējas, lai kompensētu un aizpildītu esošos «baltos plankumus» ECB izmantotajos komunikācijas instrumentos.»


Pievienot komentāru

E-veselības ieviešana līdz šim izmaksājusi 16,4 miljonus eiro

Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas gala atskaite par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā.

DP aizturējusi pensijas vecuma vīrieti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

Drošības policija aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturējusi kādu pensijas vecuma Latvijas iedzīvotāju. Aizturēšana notikusi jau pagājušajā nedēļā un vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Virza noteikumus par finanšu noziegumu apkarošanu nebanku kreditēšanas jomā

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 22.oktobrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija turpina sniegt medicīnisku atbalstu Ukrainas krīzē cietušajiem

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari pirmdien, 22.oktobrī, 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks astoņi Ukrainas krīzē cietušie.

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

VID: Auto tirgotāji sāk iznākt no ēnu ekonomikas

Par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par šī gada deviņiem mēnešiem.

Pabriks uzskata, ka Rinkēvičam vajadzētu saglabāt ārlietu ministra amatu

Edgars Rinkēvičs pagaidām ir labākais pieejamais kandidāts uz ārlietu ministra amatu neatkarīgi no tā, vai jaunā valdība tiks veidota no piecām vai sešām partijām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta 13.Saeimā ievēlētais apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Bankā: Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi

Šogad teju par piektdaļu pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ievērībai: No rīta redzamību var apgrūtināt migla un lietus; mitri ceļi var būt slideni

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, aicina autovadītājus ņemt vērā to, ka rīta un vakara stundās kļūst arvien tumšāks, redzamību var pasliktināt arī migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni.

Bordāns: Panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienība paliek opozīcijā

Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav, tik kategoriski intervijā Latvijas Radio izteicās Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju,  paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Gaidāms lietus un brāzmains vējš, iespējams arī slapjš sniegs

Nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos dziļš ciklons, tādēļ tuvākās nedēļas laikā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem pēc Celsija, iespējams arī slapjš sniegs.

Nedēļa Lietuvā. Dubultpilsonības jautājumu izšķirs referendumā

Lietuvā ilgi apspriestais jautājums par dubultpilsonības regulējuma paplašināšanu tiks izlemts tautas nobalsošanā 2019.gada maijā, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tā ceturtdien 18.oktobrī, nolēmis Lietuvas Seims.

BNN nedēļas apkopojums: Apstiprinātā Saeima. Atklāts prezidents.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Jaunākie komentāri