bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 17.06.2019 | Vārda dienas: Artis, Artūrs

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns

« – Atpalikusi puse! – sacīja Karaliene. – Šeit, kā redzi, lai noturētos tanī vietā, kurā esi, jā­skrien, cik ātri vien vari. Bet, ja vēlies nokļūt kaut kur citur, jāskrien vismaz divreiz tik ātri.»

Luiss Kerols, Alise Aizspogulijā

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas (to arī neviens negaidīja), tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem, savu rakstu iesāk Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns.

«Centrālo banku darba stils un komunikācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Ja agrāk par «galvenajām» centrālo banku vadības sanāksmēm tika uzskatītas tās reizes, kad tiek veiktas izmaiņas centrālo banku noteiktajās procentu likmēs, tad šobrīd arvien lielāka loma centrālo banku publiskajā komunikācijā ir nākotnes gaidu veidošanai un vadībai,» saka Bitāns.

Viņš turpina: «Līdz ar to faktiskās likmju izmaiņas kļūst salīdzinoši mazsvarīgas – ja centrālā banka savu vēlmi mainīt likmes ir pietiekami savlaicīgi un veiksmīgi komunicējusi iepriekš, tas nevienam vairs nav jaunums un pārsteigums, tirgus dalībnieki jau sen šīs plānotās likmju izmaiņas ir iecenojuši savos ikdienas darījumos. Tagad daudz nozīmīgākas ir sanāksmes, kurās centrālā banka mēģina nodot tirgus dalībniekiem jaunu informāciju par saviem nākotnes plāniem, tajā pašā laikā mēģinot neizsaukt pārlieku lielas tirgus svārstības.»

1.PAPP liktenis – izlemts, un bija jau arī pēdējais laiks

ECB Padome nolēma samazināt aktīvu neto pirkšanas mēneša apjomus līdz 15 miljardiem eiro, sākot ar 2018.gada oktobri, bet no 2019.gada jaunus vērtspapīrus papildus vairs neuzpirkt vispār. Šādu vai stipri līdzvērtīgu ECB Padomes lēmumu tirgus dalībnieki jau bija gaidījuši (vai nu jūnija, vai jūlija sēdē), tāpēc šis paziņojums nevienam sevišķi lielu pārsteigumu neradīja. Jebkurā gadījumā, objektīvi vērtējot, pašreizējā ekonomiskā atdeve no  vērtspapīru pirkšanas ir daudz mazāka, salīdzinot ar laika periodu, kad šī vērtspapīru pirkšana tika sākta, vērtē ekonomists.

Viņš pauž, ka, ņemot vērā paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) salīdzinoši nozīmīgo lomu kopējā ECB īstenotās monetārās politikas instrumentu klāstā, dažbrīd diskusijās par turpmāko monetārās politikas virzību ir pavīdējusi ideja saglabāt PAPP vadošo lomu arī turpmāk, pēc pašas programmas beigām. To teorētiski varētu mēģināt panākt, izmantojot reinvestīciju periodu kā politikas instrumentu. Piemēram, paziņojot, ka obligāciju reinvestīcijas tiks veiktas ilgāk, nekā tirgus dalībnieki šobrīd sagaida, varētu nodrošināt papildu monetāro stimulu.

Tomēr praksē šādiem mēģinājumiem diez vai būtu liela nozīme. Pirmkārt, līdzšinējā pieredze rāda, ka tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš no jauna nopirkto obligāciju daudzumam, nevis to reinvestīcijām. Otrkārt, jau pašlaik tirgus dalībnieki saskaņā ar dažādām aptaujām ECB prezidenta piesaukto «pietiekami ilgo» laika periodu interpretē kā aptuveni divus gadus, un nav skaidrs, vai ECB maz būtu spējīga ticami solīt, ka šis reinvestīciju periods būs jūtami garāks (jo garākā laika periodā palielinās neskaidrība, kas saistīta ar ekonomikas iespējamo attīstību). Treškārt, pat ja ECB spētu ticami apsolīt, ka reinvestīciju periods būs ilgāks, nekā pašlaik uzskata tirgus dalībnieki, nav īsti skaidrs, kā tas varētu atspoguļoties procentu likmēs, skaidro Bitāns.

Līdz ar to, tuvojoties PAPP noslēgumam, arvien aktuālāks ir jautājums par nākamajiem instruments, ar kura palīdzību ECB var noteikt turpmākās monetārās politikas virzību.

2.Dienaskārtībā – procentu likmju nākotnes vadība (forward guidance) kā galvenais monetārās politikas instruments

Ekonomiskajai situācijai eiro zonā pakāpeniski normalizējoties, loģiski ir arī atgriezties pie tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem – procentu likmēm. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši mēreno inflācijas attīstību, svarīgi ir nepieļaut pārāk strauju politikas nostiprināšanos (tightening), jo tas varētu negatīvi ietekmēt eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi un līdz ar to atkal attālināt no ECB nospraustā inflācijas mērķa. Nepietiek tikai ar to, ka likmes šobrīd netiek celtas. Ir nepieciešams dot norādes, cik ilgi zemo likmju periods saglabāsies un pie kādiem nosacījumiem iespējamas procenta likmju izmaiņas, iesākot otro secinājumu, skaidro Bitāns.

Viņš uzskata: «Tas, ka līdzšinējā nākotnes norāde par procentu likmju nemainīšanu «labu laiku» (well past) pēc neto aktīvu uzpirkšanas beigām ir nepietiekami precīza un ir nepieciešams to paskaidrot sīkāk, bija skaidrs ikvienam. Jaunais formulējums precizē, ka likmes saglabāsies esošajā līmenī vismaz līdz 2019.gada vasaras beigām. Tātad vismaz vēl vienu gadu esošajiem kredītņēmējiem, arī Latvijā, par kredītu būs jāmaksā aptuveni tādas pašas summas kā pašlaik.»

Bitānam daudz mazāk skaidrības ir par to, kas notiks pēc tam. «It sevišķi, kādā veidā tiek plānots veikt likmes izmaiņas turpmāk, lai, kā minēts ECB Padomes paziņojumā,  nodrošinātu inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām. Kā arī – kādā veidā inflācijas atbilstība tiks mērīta?»

Ņemot vērā, ka ECB atšķirībā no, piemēram, ASV Federālajām rezervēm ir tikai viens politikas mērķis – cenu stabilitāte, varētu šķist acīmredzami, ka ECB gadījumā nākotnes likmju norādes ir jāsasaista ar šī mērķa izpildi. Līdz ar to varētu gaidīt, ka likmes saglabāsies pašreizējā līmenī tikmēr, kamēr inflācija nesasniegs līmeni, kas atbilst «tuvu, bet nedaudz zem 2%» kritērijam, uzsver ekonomists.

«Tomēr ir kāda problēma ar šo norādi – lai tā būtu ticama, ECB ir jāspēj akceptēt (īslaicīgs) inflācijas līmenis virs 2%. Galvenais iemesls ir tas, ka monetārā politika inflāciju ietekmē ar ievērojamu laika nobīdi (viens līdz divi gadi). Līdz ar to, ja ECB gaidīs brīdi, kad faktiskā inflācija būs tuvu 2%, un tikai tad sāks celt procentu likmes, tad šīs monetārās politikas inerces dēļ inflācija vēl kādu laiku pieaugs virs 2%, un tikai tad sāks samazināties atpakaļ uz 2% līmeni. Savukārt, ja ECB šādu iespēju atklāti noraida (vai arī – pieļauj, bet tirgus dalībnieki tam nenotic), likmju nākotnes gaidas sāk pieaugt jau brīdī, kad tikai prognozētā inflācija tuvojas 2% atzīmei. Tas bremzē ekonomisko izaugsmi, un rezultātā inflācijas 2% mērķis var palikt nesasniegts. Šajā gadījumā ECB atrodas identiskā situācijā kā Alise Brīnumzemē: lai sasniegtu 2% inflāciju, tai ir jāakceptē par 2% straujāka inflācija; mērķējot tikai uz 2% inflāciju, tā to var nekad nesasniegt,» analizē Bitāns.

Vai ECB ir gatava (kaut vai tikai teorētiski) pieļaut inflāciju virs 2%? Šobrīd – noteikti nē, jo pret to kategoriski iebilst lielākā eiro zonas dalībvalsts – Vācija. Līdz ar to šobrīd būtu grūti panākt, ka šāda – ar konkrētu inflācijas mērķi sasaistīta – likmju nākotnes norāde būtu ticama un tādejādi arī efektīva. Tādejādi – jaunā norāde par likmēm neapšaubāmi ir ieviesusi vairāk skaidrības par turpmāko procentu likmju attīstību, bet pilnīgi visas neskaidrības joprojām nav kliedējusi, komentē Latvijas Bankas ekonomists.

3.Vai eiro zonas monetārās politikas veidotāji sekos ASV paraugam?

Savu trešo secinājumu Bitāns iesāk ar: «Tas, ka ECB padomes locekļiem ir atšķirīgi viedokļi par īstenojamo monetāro politiku, nav nekāds pārsteigums. Tas arī nav nekas ārkārtējs, tāda pati viedokļu atšķirība ir arī citās centrālajās bankās. Tomēr, pat neskatoties uz viedokļu atšķirību, ASV Federālo rezervju banka (FRS) regulāri publicē politikas veidotāju (Federālās atvērtās tirgus komisijas jeb FOMC) prognozes par nākotnē sagaidāmajām procentu likmēm. Individuālās katra padomes locekļa prognozes var viena no otras atšķirties pat vairākas reizes, tomēr šo prognožu publicēšanu gan paši politikas veidotāji, gan tirgus dalībnieki uztver kā noderīgu un svarīgu kopējās centrālo banku komunikācijas sastāvdaļu. Kāpēc?»

Jo, pat neskatoties uz plašo prognožu intervālu, tas tomēr palīdz tirgus dalībniekiem labāk saprast politikas veidotāju redzējumu par nākotnes monetārās politikas virzību. Paņēmieni ir dažādi: var rēķināt vidējo padomes locekļu likmi, var mēģināt meklēt prezidenta likmju «punktu», var analizēt katra padomes locekļa prognožu izmaiņas laika gaitā. Tādā vai citādā veidā, bet šāda nākotnes skata publicēšana palīdz tirgus dalībniekiem veidot un centrālajai bankai vadīt likmju gaidas. Vai nākotnē tamlīdzīgas publiskas nākotnes likmju prognozes mēs varam sagaidīt arī no ECB? Visticamāk, tuvākajā nākotnē tomēr nē. Iemesli ir vairāki, uzskaiti iesāk ekonomists.

Pirmkārt, ECB kā institūcija ir daudz jaunāka, salīdzinot ar ASV vai Lielbritānijas centrālajām bankām, un tai nav bijis pietiekami ilgs laiks, lai nostiprinātu savu reputāciju. Līdz ar to pastāv bažas, ka pārāk liela viedokļu daudzveidība ECB politikas lēmēju vidū varētu tikt uztverta kā risks ECB reputācijai un lemtspējai.

Otrkārt, pat neskatoties uz ECB statūtos noteikto, ka katrs padomes loceklis pārstāv sevi individuāli, nevis valsti, no kuras viņš nāk, praksē tomēr attiecīgās valsts sabiedrība bieži sagaida, ka argumenti tiks izsvērti caur nacionālo, nevis kopējo eiro zonas prizmu. Tāpēc nav sagadīšanās, ka arī publiski t.s. Ziemeļvalstu centrālo banku prezidenti aizstāv virzību uz stingrāku monetāro politiku, kamēr Dienvidvalstu pārstāvji uzsver stimulējošas monetārās politikas nozīmi eiro zonas attīstībai (tā saucamie «vanagi» un «dūjas» jeb hawks and doves). Tomēr, kā jau iepriekš minēju, šādu diametrāli pretēju viedokļu pastāvēšana pati par sevi nebūtu galvenā problēma individuālo nākotnes likmju publicēšanai (jo tāpat ir skaidrs, ka, piemēram, Vācijas pārstāvja redzējums par nākotnes likmēm jau šobrīd atrastos krietni virs Itālijas centrālās bankas prezidenta redzējuma).

Galvenā problēma šobrīd ir bažas, ka dažu ECB padomes locekļu viedoklis par kopējo eiro zonas monetāro politiku publicēšanas gadījumā varētu tikt uztverts kā «neatbilstošs nacionālajām interesēm». Tas savukārt varētu likt dažiem nacionālo centrālo banku prezidentiem balsot pretēji tam, kam viņi patiesībā tic. Sliktākajā gadījumā tas varētu pat apdraudēt visas ECB Padomes neatkarību monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, uzskata Bitāns.

Viņš turpina ar: «Līdz ar to šobrīd var prognozēt, ka, pat ja ECB ieviesīs precīzāku un konkrētāku nākotnes likmju gaidu vadību, tā vēl aizvien būs mazāk precīza, salīdzinot ar ASV, un tās efektivitāte būs mazāka nekā potenciālās iespējas. Tādēļ ECB prezidentam var nākties pielietot visas savas komunikācijas un pārliecināšanas spējas, lai kompensētu un aizpildītu esošos «baltos plankumus» ECB izmantotajos komunikācijas instrumentos.»


Pievienot komentāru

Sociālās aprūpes centru Ezerkrasti apsūdz rupjos cilvēktiesību pārkāpumos

Sociālās aprūpes centrā Ezerkrasti ir vērojami rupji cilvēktiesību pārkāpumi un netiek ievērotas tiesībsarga 2018.gadā sniegtās rekomendācijas, pēc viesošanās centrā secinājis Tiesībsarga birojs.

Valmieras stikla šķiedra pieprasījusi tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu

AS Valmieras stikla šķiedra Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegusi pieteikumu tiesiskā aizsardzības procesa ierosināšanai, liecina biržā Nasdaq Riga publicētais paziņojums.

LTV: Latvijas valsts mežu 800 000 eiro ziedojums ticis uzņēmumam pietuvinātām organizācijām

ZM paspārnē esošais Meža attīstības fonds sadalījis no LVM saņemto ziedojumu – 800 000 eiro. de facto izpētot ziedojuma saņēmējus, atklājies, ka naudu saņēmušas arī LVM pietuvinātas organizācijas.

Nekā personīga: Ierīkojot Austrumu robežu, pazuduši koki vairāku simtu tūkstošu vērtībā

Ierīkojot Latvijas-Krievijas robežu, Ciblas novadā izpostīta aizsargājama dabas teritorija un pazuduši lietas koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ginekoloģes Vācijā notiesātas par abortu reklamēšanu

Tiesa Vācijā atzinusi divas ginekoloģes par vainīgām izvērstā abortu operāciju reklamēšanā, piespriežot tām kopumā 4 000 eiro lielu naudassodu.

Aicina ievērot luksoforu signālus remontdarbu vietās

Valsts ceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezonā, darbi notiek visos reģionos.  VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus ievērot luksoforu signālus būvdarbu zonās, kā arī sekot līdzi ceļazīmēm.

Kustība Par! atkārtoti ievēl Pavļutu par valdes priekšsēdētāju

Kustība Par! sestdienas, 15.jūnija, kongresā ievēlēja jaunu, paplašinātu valdi, par kuras priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Daniels Pavļuts.

Raidījums: Par spīti KNAB izmeklēšanām, Saskaņa ik gadu no valsts saņem 118 653 eiro

Lai arī KNAB izmeklē partijas Saskaņa konsultantu algošanu, nepastāv draudi, ka politiskais spēks varētu zaudēt 118 653 eiro, kas tai ik gadu pienākas kopš 13.Saeimas vēlēšanām.

Šonedēļ gaidāmi +30 grādi pa dienu un tropiskās naktis

Dienas būs lielākoties saulainas un teritorijas lielākajā daļā gaiss iesils līdz +23…+28 grādiem.

VID piecos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 5,5% vairāk nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad pirmajos piecos mēnešos valsts budžetā iekasējis 3,972 miljardus eiro, kas ir par 206,744 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Nedēļa Lietuvā: Deputāta Gražuļa «solis» līdz izdošanai. Lietuvā pārspēti karstuma rekordi

Aizvadītajā nedēļā Lietuva atzīmēja Sēru un cerību dienu. Nopietnās apsūdzībās iesaistīts Seima deputāts, bet kāds bijušais deputāts ar 1 500 eiro sodīts par seksuālu uzmākšanos savai asistentei.

BNN nedēļas apkopojums: Jauna kultūras ministra gaidās. Bičkoviča maldināšana. Lielās pārmaiņas FKTK

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Plāns, Cenu cīņas, Tiesības, Amats, Izaugsme, Argumenti, Atbalsts.

Sāremā pašvaldība rīkos konkursu par prāmju satiksmi maršrutā Mentu-Ventspils

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts Saarte Haal.

Polijā saistībā ar Smoļenskas aviokatastrofu par nolaidību bijušajam Tuska kancelejas vadītājam piespriež 10 mēnešus cietumā

Bijušajam Polijas premjerministra kancelejas vadītājam piespriests desmit mēnešu ilgs nosacīts cietumsods par nolaidību, gatavojot 2010.gadā augstāko amatpersonu lidojumu, kurā gāja bojā toreizējais prezidents Lehs Kačiņskis.

Deputātu iesniegums par Kalnmeiera atbilstības amatam vērtēšanu nosūtīts AT

Deputātu iesniegums saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas politiķu rosināto pārbaudi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai nosūtīts Augstākajai tiesai.

Aiztur divus VUGD darbiniekus par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu Iekšējās drošības birojs aizturējis VUGD amatpersonu.

Krievija: Trampa lēmums uz Poliju nosūtīt vēl 1 000 karavīru «destabilizēs» Eiropu

Krievija brīdinājusi NATO, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums palielināt Polijā dislocēto militāro kontingentu par 1 000 vīru «destabilizēs» Eiropu.

Europol: Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai

Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai, paziņoja Eiropas policijas aģentūras Europol amatpersona Pedru Felisiu, kas Eiropas Savienības policijas aģentūrā atbild par cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Vējonis prasa Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 14.jūnijā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2019.gada 6.jūnijā pieņemto likumu Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā.

Tiesās personu par mazgadīgo pavešanu netiklībā, izmantojot sociālos tīklus

Tiesai nosūtījusi krimināllietu vienas personas apsūdzībā par 12 mazgadīgu un vienas nepilngadīgas personas pavešanu netiklībā.

Francija: ES finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta izveidi

Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta ieviešanas vispārējiem principiem, ziņo Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tiesa noraida SIA Rīgas meži pieteikumu pret Konkurences padomi

Administratīvā rajona tiesa 11.jūnija spriedumā atzīst, ka SIA Rīgas meži pieteikums par Konkurences padomes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms.

Ebreju kopiena: Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums vēsturiskai situācijai

«Diskusijas ietvaros par labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīvu jāuzsver, ka šis ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā,» norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Dati: Nodokļu parāds pēdējā pusgadā bijis 47,3% ēdināšanas uzņēmumu

Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts 47,3% ēdināšanas nozares uzņēmumiem, liecina Lursoft dati.

Joprojām liela daļa nodokļu parādnieku nav iesnieguši deklarāciju VID

Ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši.