bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 14.12.2018 | Vārda dienas: Gaisma, Auseklis

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns

« – Atpalikusi puse! – sacīja Karaliene. – Šeit, kā redzi, lai noturētos tanī vietā, kurā esi, jā­skrien, cik ātri vien vari. Bet, ja vēlies nokļūt kaut kur citur, jāskrien vismaz divreiz tik ātri.»

Luiss Kerols, Alise Aizspogulijā

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas (to arī neviens negaidīja), tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem, savu rakstu iesāk Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns.

«Centrālo banku darba stils un komunikācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Ja agrāk par «galvenajām» centrālo banku vadības sanāksmēm tika uzskatītas tās reizes, kad tiek veiktas izmaiņas centrālo banku noteiktajās procentu likmēs, tad šobrīd arvien lielāka loma centrālo banku publiskajā komunikācijā ir nākotnes gaidu veidošanai un vadībai,» saka Bitāns.

Viņš turpina: «Līdz ar to faktiskās likmju izmaiņas kļūst salīdzinoši mazsvarīgas – ja centrālā banka savu vēlmi mainīt likmes ir pietiekami savlaicīgi un veiksmīgi komunicējusi iepriekš, tas nevienam vairs nav jaunums un pārsteigums, tirgus dalībnieki jau sen šīs plānotās likmju izmaiņas ir iecenojuši savos ikdienas darījumos. Tagad daudz nozīmīgākas ir sanāksmes, kurās centrālā banka mēģina nodot tirgus dalībniekiem jaunu informāciju par saviem nākotnes plāniem, tajā pašā laikā mēģinot neizsaukt pārlieku lielas tirgus svārstības.»

1.PAPP liktenis – izlemts, un bija jau arī pēdējais laiks

ECB Padome nolēma samazināt aktīvu neto pirkšanas mēneša apjomus līdz 15 miljardiem eiro, sākot ar 2018.gada oktobri, bet no 2019.gada jaunus vērtspapīrus papildus vairs neuzpirkt vispār. Šādu vai stipri līdzvērtīgu ECB Padomes lēmumu tirgus dalībnieki jau bija gaidījuši (vai nu jūnija, vai jūlija sēdē), tāpēc šis paziņojums nevienam sevišķi lielu pārsteigumu neradīja. Jebkurā gadījumā, objektīvi vērtējot, pašreizējā ekonomiskā atdeve no  vērtspapīru pirkšanas ir daudz mazāka, salīdzinot ar laika periodu, kad šī vērtspapīru pirkšana tika sākta, vērtē ekonomists.

Viņš pauž, ka, ņemot vērā paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) salīdzinoši nozīmīgo lomu kopējā ECB īstenotās monetārās politikas instrumentu klāstā, dažbrīd diskusijās par turpmāko monetārās politikas virzību ir pavīdējusi ideja saglabāt PAPP vadošo lomu arī turpmāk, pēc pašas programmas beigām. To teorētiski varētu mēģināt panākt, izmantojot reinvestīciju periodu kā politikas instrumentu. Piemēram, paziņojot, ka obligāciju reinvestīcijas tiks veiktas ilgāk, nekā tirgus dalībnieki šobrīd sagaida, varētu nodrošināt papildu monetāro stimulu.

Tomēr praksē šādiem mēģinājumiem diez vai būtu liela nozīme. Pirmkārt, līdzšinējā pieredze rāda, ka tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš no jauna nopirkto obligāciju daudzumam, nevis to reinvestīcijām. Otrkārt, jau pašlaik tirgus dalībnieki saskaņā ar dažādām aptaujām ECB prezidenta piesaukto «pietiekami ilgo» laika periodu interpretē kā aptuveni divus gadus, un nav skaidrs, vai ECB maz būtu spējīga ticami solīt, ka šis reinvestīciju periods būs jūtami garāks (jo garākā laika periodā palielinās neskaidrība, kas saistīta ar ekonomikas iespējamo attīstību). Treškārt, pat ja ECB spētu ticami apsolīt, ka reinvestīciju periods būs ilgāks, nekā pašlaik uzskata tirgus dalībnieki, nav īsti skaidrs, kā tas varētu atspoguļoties procentu likmēs, skaidro Bitāns.

Līdz ar to, tuvojoties PAPP noslēgumam, arvien aktuālāks ir jautājums par nākamajiem instruments, ar kura palīdzību ECB var noteikt turpmākās monetārās politikas virzību.

2.Dienaskārtībā – procentu likmju nākotnes vadība (forward guidance) kā galvenais monetārās politikas instruments

Ekonomiskajai situācijai eiro zonā pakāpeniski normalizējoties, loģiski ir arī atgriezties pie tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem – procentu likmēm. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši mēreno inflācijas attīstību, svarīgi ir nepieļaut pārāk strauju politikas nostiprināšanos (tightening), jo tas varētu negatīvi ietekmēt eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi un līdz ar to atkal attālināt no ECB nospraustā inflācijas mērķa. Nepietiek tikai ar to, ka likmes šobrīd netiek celtas. Ir nepieciešams dot norādes, cik ilgi zemo likmju periods saglabāsies un pie kādiem nosacījumiem iespējamas procenta likmju izmaiņas, iesākot otro secinājumu, skaidro Bitāns.

Viņš uzskata: «Tas, ka līdzšinējā nākotnes norāde par procentu likmju nemainīšanu «labu laiku» (well past) pēc neto aktīvu uzpirkšanas beigām ir nepietiekami precīza un ir nepieciešams to paskaidrot sīkāk, bija skaidrs ikvienam. Jaunais formulējums precizē, ka likmes saglabāsies esošajā līmenī vismaz līdz 2019.gada vasaras beigām. Tātad vismaz vēl vienu gadu esošajiem kredītņēmējiem, arī Latvijā, par kredītu būs jāmaksā aptuveni tādas pašas summas kā pašlaik.»

Bitānam daudz mazāk skaidrības ir par to, kas notiks pēc tam. «It sevišķi, kādā veidā tiek plānots veikt likmes izmaiņas turpmāk, lai, kā minēts ECB Padomes paziņojumā,  nodrošinātu inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām. Kā arī – kādā veidā inflācijas atbilstība tiks mērīta?»

Ņemot vērā, ka ECB atšķirībā no, piemēram, ASV Federālajām rezervēm ir tikai viens politikas mērķis – cenu stabilitāte, varētu šķist acīmredzami, ka ECB gadījumā nākotnes likmju norādes ir jāsasaista ar šī mērķa izpildi. Līdz ar to varētu gaidīt, ka likmes saglabāsies pašreizējā līmenī tikmēr, kamēr inflācija nesasniegs līmeni, kas atbilst «tuvu, bet nedaudz zem 2%» kritērijam, uzsver ekonomists.

«Tomēr ir kāda problēma ar šo norādi – lai tā būtu ticama, ECB ir jāspēj akceptēt (īslaicīgs) inflācijas līmenis virs 2%. Galvenais iemesls ir tas, ka monetārā politika inflāciju ietekmē ar ievērojamu laika nobīdi (viens līdz divi gadi). Līdz ar to, ja ECB gaidīs brīdi, kad faktiskā inflācija būs tuvu 2%, un tikai tad sāks celt procentu likmes, tad šīs monetārās politikas inerces dēļ inflācija vēl kādu laiku pieaugs virs 2%, un tikai tad sāks samazināties atpakaļ uz 2% līmeni. Savukārt, ja ECB šādu iespēju atklāti noraida (vai arī – pieļauj, bet tirgus dalībnieki tam nenotic), likmju nākotnes gaidas sāk pieaugt jau brīdī, kad tikai prognozētā inflācija tuvojas 2% atzīmei. Tas bremzē ekonomisko izaugsmi, un rezultātā inflācijas 2% mērķis var palikt nesasniegts. Šajā gadījumā ECB atrodas identiskā situācijā kā Alise Brīnumzemē: lai sasniegtu 2% inflāciju, tai ir jāakceptē par 2% straujāka inflācija; mērķējot tikai uz 2% inflāciju, tā to var nekad nesasniegt,» analizē Bitāns.

Vai ECB ir gatava (kaut vai tikai teorētiski) pieļaut inflāciju virs 2%? Šobrīd – noteikti nē, jo pret to kategoriski iebilst lielākā eiro zonas dalībvalsts – Vācija. Līdz ar to šobrīd būtu grūti panākt, ka šāda – ar konkrētu inflācijas mērķi sasaistīta – likmju nākotnes norāde būtu ticama un tādejādi arī efektīva. Tādejādi – jaunā norāde par likmēm neapšaubāmi ir ieviesusi vairāk skaidrības par turpmāko procentu likmju attīstību, bet pilnīgi visas neskaidrības joprojām nav kliedējusi, komentē Latvijas Bankas ekonomists.

3.Vai eiro zonas monetārās politikas veidotāji sekos ASV paraugam?

Savu trešo secinājumu Bitāns iesāk ar: «Tas, ka ECB padomes locekļiem ir atšķirīgi viedokļi par īstenojamo monetāro politiku, nav nekāds pārsteigums. Tas arī nav nekas ārkārtējs, tāda pati viedokļu atšķirība ir arī citās centrālajās bankās. Tomēr, pat neskatoties uz viedokļu atšķirību, ASV Federālo rezervju banka (FRS) regulāri publicē politikas veidotāju (Federālās atvērtās tirgus komisijas jeb FOMC) prognozes par nākotnē sagaidāmajām procentu likmēm. Individuālās katra padomes locekļa prognozes var viena no otras atšķirties pat vairākas reizes, tomēr šo prognožu publicēšanu gan paši politikas veidotāji, gan tirgus dalībnieki uztver kā noderīgu un svarīgu kopējās centrālo banku komunikācijas sastāvdaļu. Kāpēc?»

Jo, pat neskatoties uz plašo prognožu intervālu, tas tomēr palīdz tirgus dalībniekiem labāk saprast politikas veidotāju redzējumu par nākotnes monetārās politikas virzību. Paņēmieni ir dažādi: var rēķināt vidējo padomes locekļu likmi, var mēģināt meklēt prezidenta likmju «punktu», var analizēt katra padomes locekļa prognožu izmaiņas laika gaitā. Tādā vai citādā veidā, bet šāda nākotnes skata publicēšana palīdz tirgus dalībniekiem veidot un centrālajai bankai vadīt likmju gaidas. Vai nākotnē tamlīdzīgas publiskas nākotnes likmju prognozes mēs varam sagaidīt arī no ECB? Visticamāk, tuvākajā nākotnē tomēr nē. Iemesli ir vairāki, uzskaiti iesāk ekonomists.

Pirmkārt, ECB kā institūcija ir daudz jaunāka, salīdzinot ar ASV vai Lielbritānijas centrālajām bankām, un tai nav bijis pietiekami ilgs laiks, lai nostiprinātu savu reputāciju. Līdz ar to pastāv bažas, ka pārāk liela viedokļu daudzveidība ECB politikas lēmēju vidū varētu tikt uztverta kā risks ECB reputācijai un lemtspējai.

Otrkārt, pat neskatoties uz ECB statūtos noteikto, ka katrs padomes loceklis pārstāv sevi individuāli, nevis valsti, no kuras viņš nāk, praksē tomēr attiecīgās valsts sabiedrība bieži sagaida, ka argumenti tiks izsvērti caur nacionālo, nevis kopējo eiro zonas prizmu. Tāpēc nav sagadīšanās, ka arī publiski t.s. Ziemeļvalstu centrālo banku prezidenti aizstāv virzību uz stingrāku monetāro politiku, kamēr Dienvidvalstu pārstāvji uzsver stimulējošas monetārās politikas nozīmi eiro zonas attīstībai (tā saucamie «vanagi» un «dūjas» jeb hawks and doves). Tomēr, kā jau iepriekš minēju, šādu diametrāli pretēju viedokļu pastāvēšana pati par sevi nebūtu galvenā problēma individuālo nākotnes likmju publicēšanai (jo tāpat ir skaidrs, ka, piemēram, Vācijas pārstāvja redzējums par nākotnes likmēm jau šobrīd atrastos krietni virs Itālijas centrālās bankas prezidenta redzējuma).

Galvenā problēma šobrīd ir bažas, ka dažu ECB padomes locekļu viedoklis par kopējo eiro zonas monetāro politiku publicēšanas gadījumā varētu tikt uztverts kā «neatbilstošs nacionālajām interesēm». Tas savukārt varētu likt dažiem nacionālo centrālo banku prezidentiem balsot pretēji tam, kam viņi patiesībā tic. Sliktākajā gadījumā tas varētu pat apdraudēt visas ECB Padomes neatkarību monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, uzskata Bitāns.

Viņš turpina ar: «Līdz ar to šobrīd var prognozēt, ka, pat ja ECB ieviesīs precīzāku un konkrētāku nākotnes likmju gaidu vadību, tā vēl aizvien būs mazāk precīza, salīdzinot ar ASV, un tās efektivitāte būs mazāka nekā potenciālās iespējas. Tādēļ ECB prezidentam var nākties pielietot visas savas komunikācijas un pārliecināšanas spējas, lai kompensētu un aizpildītu esošos «baltos plankumus» ECB izmantotajos komunikācijas instrumentos.»


Pievienot komentāru

Rimšēviča lietā viens no iesaistītajiem sācis liecināt

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas krimināllietā viens no apsūdzētajiem pēc apsūdzības izsniegšanas ir mainījis taktiku un sācis liecināt, informē Ģenerālprokuratūra. Lietā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, taču prokuratūra neatklāj, kurš apsūdzētais liecina.

Vāc parakstus Ušakova atbrīvošanai no amata; mērs sasauc ārkārtas sēdi

Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcija piektdien, 14.decembrī, vērsusies pie opozīcijas kolēģiem ar aicinājumu parakstīt pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par priekšsēdētāja Nila Ušakova atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Nākamgad mainīsies minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālās vietējās nozīmes maršrutu autobusos

Saskaņā ar šī gada 1.jūnijā Sabiedriskā transporta padomes pieņemto lēmumu no nākamā gada 1.janvāra tiek mainīta minimālā braukšanas maksa atsevišķos reģionālajos vietējās nozīmes autobusos Pierīgas un Rīgas teritorijā, kā arī republikas nozīmes pilsētās un reģionālās attīstības centros.

KNAB lūgs apcietināt arī bijušo Rīgas satiksmes vadītāju Bemhenu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki piektdien, 14.decembrī, aizturējuši arī nu jau bijušo pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu. KNAB sankciju par apcietinājuma piemērošanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs piektdienas, 14.decembra, pēcpusdienā.

ES britiem piedāvā precizēt, bet ne pārskatīt Brexit vienošanos

Eiropas Savienības galotņu sanāksmē dalībvalstis nav piedāvājušas Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai nekādas būtiskas atkāpes no britu izstāšanās nolīguma projekta, kura ratifikācijai, iespējams, trūkst izšķirošā atbalsta britu parlamentā.

Eksperti: Fiskālā konsolidācija nākamgad ir neizbēgama

Jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019.gada valsts budžetu būs jāveic fiskālā konsolidācija jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana. Šādu viedokli Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

JV vēlas vienlīdzīgi sadalīt atbildības jomas valdībā

Jaunā Vienotība piedāvā potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neskatoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā.

Ventspils opozīcija: Latvijas Satversme stāv pāri jebkādiem domes uzskatiem par to, kā jāpārvalda pilsēta

«Lai mēs pilnvērtīgi varētu strādāt, ir jāsaņem informācija un jābūt informētiem. Ja domes darbs tiktu organizēts domes sēdēs un komitejās, tad mums šāda iespēja būtu. Taču, tā kā domes darbs tiek «padzīts apakšā» zem citām institūcijām, šajā gadījumā komisijām, un mums [vairākumam opozīcijas deputātu] tur liegts piedalīties un saņemt dokumentus, tas nozīmē, ka tiek ierobežotas ne tikai mūsu kā deputātu tiesības, bet arī mūsu vēlētāju tiesības. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, kas ir pārkāpts,» tā decembra sākumā Administratīvajā tiesā Liepājā Ventspils pilsētas domes pretošanos ieviest proporcionalitātes principu komisijās un citās pakārtotās struktūrās raksturo Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis.

Madara Cosmetics stratēģiskais investors iegādājas papildus 17% uzņēmuma akciju

Somijas uzņēmums Oy Transmeri Group Ab par 5,3 miljoniem eiro iegādājies 17% Latvijas kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics akciju no Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmuma, nostiprinot pozīcijas kā lielākais ārzemju akcionārs uzņēmumā ar 23% akciju.

Igaunijā ceļ minimālo algu

Igaunijā nolemts minimālo mēnešalgu paaugstināt no 500 uz 540 eiro. Minimālais mēnešalgas jaunais apmērs stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra, un tas nozīmē arī minimālās stundas likmes celšanu no 2,97 līdz 3,21 eiro pirms nodokļu nomaksas.

ASV prezidents distancējas no personiskā advokāta noziegumiem

Reaģējot uz amerikāņu advokāta Maikla Koena notiesāšanu par priekšvēlēšanu kampaņas noteikumu pārkāpšanu, viņa bijušais klients, šobrīd Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir noliedzis, ka būtu saistīts ar advokāta pārkāpumiem.

Šogad ar eParakstu parakstīti vairāk nekā 5,7 miljoni dokumentu

Šogad eParaksts dokumentu parakstīšanai Latvijā lietots vairāk nekā pusmiljonu reižu mēnesī un gada vienpadsmit mēnešos ar eParakstu parakstīti jau 5.7 miljoni dokumentu. eParakstu viedtālrunī sākuši lietot jau vairāk nekā 25 000 cilvēku.

Bīstamajās vietās uzstādītie fotoradari teju par pusi samazinājuši autoavāriju skaitu

Iepriekš bīstamajās vietās, kur uzstādīti stacionārie fotoradari, negadījumu kopskaits ir samazinājies par 47%, bet par 45% – smago ceļu satiksmes negadījumu skaits, liecina statistika.

Strasbūras terorists atrasts un nonāvēts apšaudē ar policiju

Francijas policija ir atradusi un apšaudē neitralizējusi vīrieti, kurš turēts aizdomās par terorakta sarīkošanu Ziemassvētku tirdziņā Strasbūras pilsētā, kur nogalināti divi un ievainoti 12 cilvēki.

JV sāk konsultācijas ar partijām par valdības veidošanu Kariņa vadībā

Jaunā Vienotība, veidojot valdību uzstās uz finanšu ministra amatu, jo tā ir gandrīz svēta lieta, ka Finanšu ministrijas vadība jāuzņemas premjera pārstāvētajai partijai, norāda JV pārstāvis, Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

Problēma ar darbaspēku Baltijas valstīs varētu būt sasniegusi augstāko punktu

Problēma ar darbaspēka pieejamību Baltijā pašlaik varētu būt sasniegusi augstāko punktu, taču jau pēc gada situācija varētu mainīties darba devēju labā, prognozē Lietuvas personālatlases kompānijas Alisa Management Laboratory valdes priekšsēdētāja Alisa Miniotaite.

Autovadītāju ievērībai: Autoceļi apledo valsts centrālajā daļā un Zemgalē

Valsts centrālajā daļā un Zemgalē piektdien, 14.decembrī, vietām veidojas apledojums, apgrūtinot braukšanas apstākļus. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

KNAB izmeklē kukuļošanu trīs Rīgas satiksmes iepirkumos

Kriminālprocess, ko uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme veiktajiem iepirkumiem. Tajā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Atkāpusies Rīgas satiksmes valde; pagaidu valdi vadīs Anrijs Matīss

Visi pieci pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes locekļi Leons Bemhens, Emīls Jakrins, Larisa Loskutova, Andrejs Požarnovs un Inese Švekle galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam iesnieguši atlūgumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu

Nedēļas nogale gaidāma bez būtiskām laika apstākļu izmaiņām, bet nākamā nedēļa sāksies ar snigšanu, un gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies.

Rīgas satiksmes iepirkumu lietā apcietina piecas no sešām aizturētajām personām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām, apliecinājis KNAB.

ANO klimata konferencē Guterešs aicina valstis uzupurēties

Polijā notiekošajā ANO klimata pārmaiņu konferencē organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs aicinājis pasaules valstis iet uz kompromisiem sīvajās savstarpējās sarunās par rīcību, kādu valstīm jāapņemas īstenot, lai cilvēce nepieļautu katastrofālas klimata pārmaiņas jau tuvā nākotnē.

Latvijā vāc parakstus par PVN samazināšanu medikamentiem

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv ir sākta parakstu vākšana ierosinājumam samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem 5% apmērā. Minēto priekšlikumu paredzēts iesniegt Saeimā.

Saeima aicina Krieviju pārtraukt provokatīvās darbības pret Ukrainu

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, pieņēmusi paziņojumu par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā.

Apcietināts KNAB aizturētais GKR biedrs, Saskaņas sponsors Krjačeks

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 13.decembrī, piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu arī uzņēmējam Aleksandram Krjačekam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumiem, apstiprināja advokāts Valdis Ulmanis.