bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.07.2018 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns

« – Atpalikusi puse! – sacīja Karaliene. – Šeit, kā redzi, lai noturētos tanī vietā, kurā esi, jā­skrien, cik ātri vien vari. Bet, ja vēlies nokļūt kaut kur citur, jāskrien vismaz divreiz tik ātri.»

Luiss Kerols, Alise Aizspogulijā

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas (to arī neviens negaidīja), tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem, savu rakstu iesāk Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns.

«Centrālo banku darba stils un komunikācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Ja agrāk par «galvenajām» centrālo banku vadības sanāksmēm tika uzskatītas tās reizes, kad tiek veiktas izmaiņas centrālo banku noteiktajās procentu likmēs, tad šobrīd arvien lielāka loma centrālo banku publiskajā komunikācijā ir nākotnes gaidu veidošanai un vadībai,» saka Bitāns.

Viņš turpina: «Līdz ar to faktiskās likmju izmaiņas kļūst salīdzinoši mazsvarīgas – ja centrālā banka savu vēlmi mainīt likmes ir pietiekami savlaicīgi un veiksmīgi komunicējusi iepriekš, tas nevienam vairs nav jaunums un pārsteigums, tirgus dalībnieki jau sen šīs plānotās likmju izmaiņas ir iecenojuši savos ikdienas darījumos. Tagad daudz nozīmīgākas ir sanāksmes, kurās centrālā banka mēģina nodot tirgus dalībniekiem jaunu informāciju par saviem nākotnes plāniem, tajā pašā laikā mēģinot neizsaukt pārlieku lielas tirgus svārstības.»

1.PAPP liktenis – izlemts, un bija jau arī pēdējais laiks

ECB Padome nolēma samazināt aktīvu neto pirkšanas mēneša apjomus līdz 15 miljardiem eiro, sākot ar 2018.gada oktobri, bet no 2019.gada jaunus vērtspapīrus papildus vairs neuzpirkt vispār. Šādu vai stipri līdzvērtīgu ECB Padomes lēmumu tirgus dalībnieki jau bija gaidījuši (vai nu jūnija, vai jūlija sēdē), tāpēc šis paziņojums nevienam sevišķi lielu pārsteigumu neradīja. Jebkurā gadījumā, objektīvi vērtējot, pašreizējā ekonomiskā atdeve no  vērtspapīru pirkšanas ir daudz mazāka, salīdzinot ar laika periodu, kad šī vērtspapīru pirkšana tika sākta, vērtē ekonomists.

Viņš pauž, ka, ņemot vērā paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) salīdzinoši nozīmīgo lomu kopējā ECB īstenotās monetārās politikas instrumentu klāstā, dažbrīd diskusijās par turpmāko monetārās politikas virzību ir pavīdējusi ideja saglabāt PAPP vadošo lomu arī turpmāk, pēc pašas programmas beigām. To teorētiski varētu mēģināt panākt, izmantojot reinvestīciju periodu kā politikas instrumentu. Piemēram, paziņojot, ka obligāciju reinvestīcijas tiks veiktas ilgāk, nekā tirgus dalībnieki šobrīd sagaida, varētu nodrošināt papildu monetāro stimulu.

Tomēr praksē šādiem mēģinājumiem diez vai būtu liela nozīme. Pirmkārt, līdzšinējā pieredze rāda, ka tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš no jauna nopirkto obligāciju daudzumam, nevis to reinvestīcijām. Otrkārt, jau pašlaik tirgus dalībnieki saskaņā ar dažādām aptaujām ECB prezidenta piesaukto «pietiekami ilgo» laika periodu interpretē kā aptuveni divus gadus, un nav skaidrs, vai ECB maz būtu spējīga ticami solīt, ka šis reinvestīciju periods būs jūtami garāks (jo garākā laika periodā palielinās neskaidrība, kas saistīta ar ekonomikas iespējamo attīstību). Treškārt, pat ja ECB spētu ticami apsolīt, ka reinvestīciju periods būs ilgāks, nekā pašlaik uzskata tirgus dalībnieki, nav īsti skaidrs, kā tas varētu atspoguļoties procentu likmēs, skaidro Bitāns.

Līdz ar to, tuvojoties PAPP noslēgumam, arvien aktuālāks ir jautājums par nākamajiem instruments, ar kura palīdzību ECB var noteikt turpmākās monetārās politikas virzību.

2.Dienaskārtībā – procentu likmju nākotnes vadība (forward guidance) kā galvenais monetārās politikas instruments

Ekonomiskajai situācijai eiro zonā pakāpeniski normalizējoties, loģiski ir arī atgriezties pie tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem – procentu likmēm. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši mēreno inflācijas attīstību, svarīgi ir nepieļaut pārāk strauju politikas nostiprināšanos (tightening), jo tas varētu negatīvi ietekmēt eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi un līdz ar to atkal attālināt no ECB nospraustā inflācijas mērķa. Nepietiek tikai ar to, ka likmes šobrīd netiek celtas. Ir nepieciešams dot norādes, cik ilgi zemo likmju periods saglabāsies un pie kādiem nosacījumiem iespējamas procenta likmju izmaiņas, iesākot otro secinājumu, skaidro Bitāns.

Viņš uzskata: «Tas, ka līdzšinējā nākotnes norāde par procentu likmju nemainīšanu «labu laiku» (well past) pēc neto aktīvu uzpirkšanas beigām ir nepietiekami precīza un ir nepieciešams to paskaidrot sīkāk, bija skaidrs ikvienam. Jaunais formulējums precizē, ka likmes saglabāsies esošajā līmenī vismaz līdz 2019.gada vasaras beigām. Tātad vismaz vēl vienu gadu esošajiem kredītņēmējiem, arī Latvijā, par kredītu būs jāmaksā aptuveni tādas pašas summas kā pašlaik.»

Bitānam daudz mazāk skaidrības ir par to, kas notiks pēc tam. «It sevišķi, kādā veidā tiek plānots veikt likmes izmaiņas turpmāk, lai, kā minēts ECB Padomes paziņojumā,  nodrošinātu inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām. Kā arī – kādā veidā inflācijas atbilstība tiks mērīta?»

Ņemot vērā, ka ECB atšķirībā no, piemēram, ASV Federālajām rezervēm ir tikai viens politikas mērķis – cenu stabilitāte, varētu šķist acīmredzami, ka ECB gadījumā nākotnes likmju norādes ir jāsasaista ar šī mērķa izpildi. Līdz ar to varētu gaidīt, ka likmes saglabāsies pašreizējā līmenī tikmēr, kamēr inflācija nesasniegs līmeni, kas atbilst «tuvu, bet nedaudz zem 2%» kritērijam, uzsver ekonomists.

«Tomēr ir kāda problēma ar šo norādi – lai tā būtu ticama, ECB ir jāspēj akceptēt (īslaicīgs) inflācijas līmenis virs 2%. Galvenais iemesls ir tas, ka monetārā politika inflāciju ietekmē ar ievērojamu laika nobīdi (viens līdz divi gadi). Līdz ar to, ja ECB gaidīs brīdi, kad faktiskā inflācija būs tuvu 2%, un tikai tad sāks celt procentu likmes, tad šīs monetārās politikas inerces dēļ inflācija vēl kādu laiku pieaugs virs 2%, un tikai tad sāks samazināties atpakaļ uz 2% līmeni. Savukārt, ja ECB šādu iespēju atklāti noraida (vai arī – pieļauj, bet tirgus dalībnieki tam nenotic), likmju nākotnes gaidas sāk pieaugt jau brīdī, kad tikai prognozētā inflācija tuvojas 2% atzīmei. Tas bremzē ekonomisko izaugsmi, un rezultātā inflācijas 2% mērķis var palikt nesasniegts. Šajā gadījumā ECB atrodas identiskā situācijā kā Alise Brīnumzemē: lai sasniegtu 2% inflāciju, tai ir jāakceptē par 2% straujāka inflācija; mērķējot tikai uz 2% inflāciju, tā to var nekad nesasniegt,» analizē Bitāns.

Vai ECB ir gatava (kaut vai tikai teorētiski) pieļaut inflāciju virs 2%? Šobrīd – noteikti nē, jo pret to kategoriski iebilst lielākā eiro zonas dalībvalsts – Vācija. Līdz ar to šobrīd būtu grūti panākt, ka šāda – ar konkrētu inflācijas mērķi sasaistīta – likmju nākotnes norāde būtu ticama un tādejādi arī efektīva. Tādejādi – jaunā norāde par likmēm neapšaubāmi ir ieviesusi vairāk skaidrības par turpmāko procentu likmju attīstību, bet pilnīgi visas neskaidrības joprojām nav kliedējusi, komentē Latvijas Bankas ekonomists.

3.Vai eiro zonas monetārās politikas veidotāji sekos ASV paraugam?

Savu trešo secinājumu Bitāns iesāk ar: «Tas, ka ECB padomes locekļiem ir atšķirīgi viedokļi par īstenojamo monetāro politiku, nav nekāds pārsteigums. Tas arī nav nekas ārkārtējs, tāda pati viedokļu atšķirība ir arī citās centrālajās bankās. Tomēr, pat neskatoties uz viedokļu atšķirību, ASV Federālo rezervju banka (FRS) regulāri publicē politikas veidotāju (Federālās atvērtās tirgus komisijas jeb FOMC) prognozes par nākotnē sagaidāmajām procentu likmēm. Individuālās katra padomes locekļa prognozes var viena no otras atšķirties pat vairākas reizes, tomēr šo prognožu publicēšanu gan paši politikas veidotāji, gan tirgus dalībnieki uztver kā noderīgu un svarīgu kopējās centrālo banku komunikācijas sastāvdaļu. Kāpēc?»

Jo, pat neskatoties uz plašo prognožu intervālu, tas tomēr palīdz tirgus dalībniekiem labāk saprast politikas veidotāju redzējumu par nākotnes monetārās politikas virzību. Paņēmieni ir dažādi: var rēķināt vidējo padomes locekļu likmi, var mēģināt meklēt prezidenta likmju «punktu», var analizēt katra padomes locekļa prognožu izmaiņas laika gaitā. Tādā vai citādā veidā, bet šāda nākotnes skata publicēšana palīdz tirgus dalībniekiem veidot un centrālajai bankai vadīt likmju gaidas. Vai nākotnē tamlīdzīgas publiskas nākotnes likmju prognozes mēs varam sagaidīt arī no ECB? Visticamāk, tuvākajā nākotnē tomēr nē. Iemesli ir vairāki, uzskaiti iesāk ekonomists.

Pirmkārt, ECB kā institūcija ir daudz jaunāka, salīdzinot ar ASV vai Lielbritānijas centrālajām bankām, un tai nav bijis pietiekami ilgs laiks, lai nostiprinātu savu reputāciju. Līdz ar to pastāv bažas, ka pārāk liela viedokļu daudzveidība ECB politikas lēmēju vidū varētu tikt uztverta kā risks ECB reputācijai un lemtspējai.

Otrkārt, pat neskatoties uz ECB statūtos noteikto, ka katrs padomes loceklis pārstāv sevi individuāli, nevis valsti, no kuras viņš nāk, praksē tomēr attiecīgās valsts sabiedrība bieži sagaida, ka argumenti tiks izsvērti caur nacionālo, nevis kopējo eiro zonas prizmu. Tāpēc nav sagadīšanās, ka arī publiski t.s. Ziemeļvalstu centrālo banku prezidenti aizstāv virzību uz stingrāku monetāro politiku, kamēr Dienvidvalstu pārstāvji uzsver stimulējošas monetārās politikas nozīmi eiro zonas attīstībai (tā saucamie «vanagi» un «dūjas» jeb hawks and doves). Tomēr, kā jau iepriekš minēju, šādu diametrāli pretēju viedokļu pastāvēšana pati par sevi nebūtu galvenā problēma individuālo nākotnes likmju publicēšanai (jo tāpat ir skaidrs, ka, piemēram, Vācijas pārstāvja redzējums par nākotnes likmēm jau šobrīd atrastos krietni virs Itālijas centrālās bankas prezidenta redzējuma).

Galvenā problēma šobrīd ir bažas, ka dažu ECB padomes locekļu viedoklis par kopējo eiro zonas monetāro politiku publicēšanas gadījumā varētu tikt uztverts kā «neatbilstošs nacionālajām interesēm». Tas savukārt varētu likt dažiem nacionālo centrālo banku prezidentiem balsot pretēji tam, kam viņi patiesībā tic. Sliktākajā gadījumā tas varētu pat apdraudēt visas ECB Padomes neatkarību monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, uzskata Bitāns.

Viņš turpina ar: «Līdz ar to šobrīd var prognozēt, ka, pat ja ECB ieviesīs precīzāku un konkrētāku nākotnes likmju gaidu vadību, tā vēl aizvien būs mazāk precīza, salīdzinot ar ASV, un tās efektivitāte būs mazāka nekā potenciālās iespējas. Tādēļ ECB prezidentam var nākties pielietot visas savas komunikācijas un pārliecināšanas spējas, lai kompensētu un aizpildītu esošos «baltos plankumus» ECB izmantotajos komunikācijas instrumentos.»


Pievienot komentāru

Ryanair piedzīvo peļņas kritumu par 20% un gatavojas streikiem

Īru lidsabiedrība Ryanair 2018.gada otrajā ceturksnī strādājusi peļņas kritumu 20% apmērā, ko uzņēmumā skaidro ar lielākām darbspēka izmaksām un citiem faktoriem. Lidsabierības pasažieri savukārt šonedēļ daudzviet Eiropā saskarsies ar atceltiem lidojumiem.

Turpinās apspriest grozījumus par LELB kā luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāju

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai paredzēts septembrī turpināt apspriest likuma grozījumus par Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu kā tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam, vēsta komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Mežaparka estrādes otrās kārtas pirmā posma iepirkumā saņemti divi piedāvājumi

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas pirmā posma būvdarbu iepirkumā saņemti divi piedāvājumi, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Latvija lūgs starptautisku palīdzību plašā ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā

Latvija lūgs starptautisku palīdzību kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā, pirmdien, 23.jūlijā, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Šauļi plāno kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu

Šauļu pašvaldība plāno ieviest kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu.

Bildēs: Zviedrijā turpina degt vairāki tūkstoši hektāru meža

Daudzviet Zviedrijā, bet jo sevišķi valsts vidienē turpinās plaši mežu ugunsgrēki, kuriem labvēlīgu situāciju radījusi rekordaugsta gaisa temperatūra un ilgas nedēļas bez lietus.

Bankā: Rīga atpaliek no kaimiņvalstīm nekustamo īpašumu darījumos

Pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim un uzkrājumu apjomam, aizvien vairāk iedzīvotāju lemj par labu mājokļa iegādei, liecina Swedbank apkopotie dati.

Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret diviem policistiem par krāpšanos ar azartspēlēm

Iekšējās drošības birojs lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vairākām personām par datorkrāpšanu spēļu automātos, tostarp pret diviem policistiem.

Kanādā traģiska apšaude Toronto pilsētā

Kanādas lielākajā pilsētā Toronto noticis uzbrukums civiliedzīvotājiem ar šaujamieroci. Divi cilvēki nonāvēti, un vēl 13 cilvēki tikuši ievainoti.

Latvijā teju 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši

Latvija šobrīd ieņem līderpozīciju jaunatklāto HIV gadījumu skaitā Eiropas Savienībā – turklāt gandrīz 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši, norāda sabiedrības veselības speciāliste, Baltijas HIV asociācijas biedre Anda Ķīvīte.

Igaunijas zemnieki aktīvi piedalās Atvērto saimiecību dienā

Zemnieki Igaunijā aizvadījuši ceturto Atvērto saimniecību dienu, kad vairāk nekā 250 zemnieku saimniecības uzņēmušas savā sētā katru, kurš vēlas apskatīt klātienē, kā tiek audzēta un apstrādāta lauksaimniecības produkcija.

OCTA Garantijas fonda apmērs strauji samazinājies, tā apdrošinātāji

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības kopš 2016.gada oktobra atsāka iemaksu veikšanu OCTA Garantijas fondā, šobrīd tas samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2008.gada aprīļa, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 miljonu eiro un iemaksas vairs nebija jāveic.

Valdgales ugunsgrēku notur iekšpus izveidotā perimetra; sasaukta Krīzes vadības padomes sēdē

Glābējiem nakts laikā izdevies noturēt Valdgales pagastā izcēlušos ugunsgrēku iekšpus izveidotā perimetra, uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Lursoft: Ēdināšanas joma Latvijā – cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā nozares līderi

Vai ēdināšanas nozares uzņēmumi Latvijā patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Polijas Seims steidz nomainīt nepiekāpīgo Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Polijā turpinoties reformām tiesu varā, ko asi nopēlusi daļa sabiedrības un Eiropas Komisija, likumdevēji nolēmši paātrināt Augstākās tiesas priekšsēdētājas, skaļas reformu pretinieces nomaiņu.

Olaines cietuma teritorijā plāno būvēt IeVP un VPD personāla mācību centru

Lai nodrošinātu visām Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta personāla grupām atbilstošu apmācību infrastruktūru un iespējas, Olaines cietuma teritorijā iecerēts izbūvēt ieslodzījuma vietas paraugkorpusu, kā arī mācību centru, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Korekcijas dienesti koncepcijas projekts.

Pēc žurnālistu materiāliem policija sākusi pārbaudi par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Valsts policija sākusi pārbaudi pēc žurnālistu publicētajiem materiāliem par pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu.

Bulgārija noraida migrantu atpakaļuzņemšanu no Rietumeiropas

Bulgārijas parlaments pieņēmis tiesību normu, kas valdībai liedz parakstīt divpusējus nolīgumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par tādu ieceļotāju atpakaļuzņemšanu, kuri bloka teritorijā iekļuvuši caur Bulgāriju, bet pēcāk valsti pametuši.

Karstuma vilnis Latvijā turpināsies, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

Šajā nedēļā karstums Latvijā neatkāpsies – dienas būs sutīgas un arī naktīs gaiss vietām neatdzisīs vairāk par +20 grādiem. Gandrīz katru dienu kādā no reģioniem varēs novērot lietu un pērkonu.

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.