bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 25.01.2020 | Vārda dienas: Sigurds, Sigvards, Zigurds
LatviaLatvija

Uzņēmēja: Darba devēju iesaiste studiju procesā samazina bezdarbu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā (ES) un ārpus tās. Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm, pauž Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA Sky Port valdes locekle Zane Driņķe.

Dekāne uzsver: «Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.»

Augstskolu un uzņēmēju sadarbībai ir izšķiroša loma

Jaunākie bezdarba rādītāji ES liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Uzņēmēja norāda, ka kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt – Igaunijā 5,4%1. Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9%2.

Šie bezdarba rādītāji ir tikai viena no situācijas pusēm, piemēram, aptauja par jauniešu nodarbinātību Eiropā atspoguļoja, ka 27% darba devēji izvēlas atstāt vakanci brīvu, jo nespēj atrast darbinieku ar atbilstošām iemaņām. Viena trešdaļa uzņēmēju visā ES norāda uz problēmām, ko var radīt atbilstošu prasmju trūkums darbaspēka vidū – lielākas izmaksas, kvalitātes samazināšanās, lielāks laika patēriņš u.c.,» norāda Driņķe.

Viņa min, ka Francijā tikai 37% darba devēju norāda, ka ir komunicējuši ar izglītības iestādēm (jauniešu bezdarbs šajā valstī sasniedz 25%). Vācijā, kur 74% darba devēju ir ciešā sasaistē ar augstskolām, jauniešu bezdarba līmenis ir 8%3. Rezultāti gadījumos, ja notiek komunikācija starp darba devēju un izglītības iestādi, ir acīmredzami. «Diemžēl redzams arī bēdīgais rezultāts, ja dažādi spēlētāji savstarpēji nekomunicē un neizprot viens otra vajadzības. Un, ja darba devējs labāk izvēlas atstāt brīvu vakanci, tad jaunietim būtībā daudz alternatīvas neatliek – veidot savu biznesu vai doties darba meklējumos uz ārvalstīm,» tā Driņķe.

Uz darba tirgu orientēta izglītība

«Izglītība, kas orientēta uz darba tirgu, ietver vairākus elementus – nozaru pārstāvju iesaisti studiju procesā, vajadzīgo prasmju apgūšanu (turklāt vajadzīgo darba tirgus izpratnē) un atbilstošas darba vietas piemeklēšanu. Pēdējā aspektā ļoti būtiskas ir prakses iespējas jau studiju laikā – lai jaunietis var ne tikai pārliecināties par izvēlēto profesiju, bet jau sākt dibināt kontaktus ar iespējamo nākotnes darba devēju. Pētījumi liecina, ka prakse studiju laikā palielina jauniešu iespējas atrast darbu pusgada laikā pēc absolvēšanas. Patiesībā, nākotnes darba devējiem jābūt iespējai iesaistīties izglītības procesā jau pamatskolas posmā, jo pētījumi liecina, ka ES jaunieši par savu nākotni domā jau 15 gadu vecumā, kad lemj par to, vai iet akadēmisku studiju vai profesionālās izglītības ceļu,» dalās uzņēmēja.

Driņķe atzīmē, ka būtiskas izmaiņas bezdarba līmeņa samazināšanā visas valsts mērogā nespēj panākt viena augstskola, tam nepieciešama arī politikas veidotāju, valdības, industriju asociāciju, nevalstisko organizāciju un individuālu uzņēmumu (gan mazo un vidējo uzņēmumu, gan lielo) iesaiste. Veidi un instrumenti, kā iesaistīt darba devēju studiju procesā, ir dažādi – aicinot nozares profesionāļus par vieslektoriem, piedāvājot studentiem prakses vietas dažādu jomu vadošajos uzņēmumus u.c.

Turklāt lieliska iespēja gan studentam, gan uzņēmējam ir arī pētījumi, proti, uzņēmēji pasūta pētījumu par nozarei aktuālu tēmu, ko students īsteno, tādejādi radot vajadzību darbu par aktuālu tēmu, nevis tikai ķeksīša pēc. Mēs esam uz pareizā ceļa, veidojot saikni starp uzņēmējiem un studiju procesu, un ceram, ka šī tendence vērsīsies plašumā.

Jānorāda, ka piektdien, 9.martā, notiks Rīgas uzņēmēju Biznesa forums, kurā tiks skatīti vairāki būtiski jautājumi, tostarp būs ekspertu prezentācijas un paneļdiskusija par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām.

Ref: 225.000.103.2566


Pievienot komentāru

Soross ar miljarda universitāti vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, autoritārismu

Ungāru-amerikāņu finansists un filantrops Džordžs Soross paziņojis, ka ieguldīs vienu miljardu ASV dolāru, lai izveidotu pasaules mēroga universitāti, lai cīnītos pret autoritārām valdībām un klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija aizliedz no Ukrainas ievest putnu gaļu Eiropas Savienībā

Putnu gripa Ukrainā, Bugakivā konstatēta šīs nedēļas sākumā – 20.janvārī. Ukrainas veterinārais dienests veic slimības apkarošanas pasākumus. 

Nākamnedēļ veiks Vanšu tilta inspekciju; vantīs strādās alpīnisti

Alpīnisti līdz pat 3.februārim veiks visu vanšu sistēmas inspekciju, rāpjoties vantīs, un veicot arī pilona inspekciju.

NEPLP atļauj no marta LNT un Kanālu 2 nomainīt ar TV3 Life un TV3 Mini

NEPLP pēc mediju grupas TV3 Group pieteikuma anulējusi TV kanālu LNT un Kanāls 2 licences, tā vietā izsniedzot licences jauniem kanāliem TV3 Life un TV3 Mini.

Rail Baltica trasei piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica piegulošajās Rīgas apkaimēs, desmit gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

Kvoruma trūkuma dēļ nenotiek Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulce

Piektdien sasauktajai akcionāru ārkārtas sapulcei bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja 2 978 701 balsstiesīgo akciju, kas ir 21,15% no balsstiesīgā kapitāla. Tādējādi akcionāru ārkārtas sapulcei nebija nepieciešamā kvoruma.

Bulgārija apsūdz Krievijas pilsoņus ieroču rūpnieka indēšanas mēģinājumā

Prokurori Bulgārijā ir izvirzījuši apsūdzības trīs Krievijas pilsoņiem par slepkavību mēģinājumiem, izmantojot indi. Izmeklētāji saskata šo noziegumu saikni ar Skripaļu indēšanas gadījumu Lielbritānijā.

Par PSKUS valdes priekšsēdētāju apstiprina Rinaldu Muciņu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Rinalds Muciņš.

EM 464.sērijas namus atzīst par drošiem tālākai izmantošanai; īpašniekus mudina ēkas atbilstoši uzturēt

Lai gan 464.sērijas daudzdzīvokļu namu apsekošanas laikā konstatētas pazīmes par mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumu, EM secina, ka pie atbilstošas uzturēšanas, ēkas ir drošas turpmākai lietošanai.

Ignorējot ASV sankcijas, Ventspils dome apstiprina Lemberga vadībā tapušu budžetu

Neskatoties uz ASV noteiktajām sankcijām, Ventspils pilsētas domes 2020.gada budžets, kas tapis sankcionētās personas Aivara Lemberga absolūtā ietekmē, ceturtdien, 23.janvārī, tika apstiprināts.

EY: Uzlabojas investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju

Aizvadītajā gadā gandrīz visos rādītājos uzlabojies investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju, informē EY Latvija pārstāvji.

Igaunijā rosina par pirmo braukšanu dzērumā paredzēt viena gada cietumsodu

Igaunijā valdības ministri nākuši klajā ar ierosinājumu ieviest bargākus sodus par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Iniciatīva saistīta ar nesenu avāriju, kur gāja bojā trīs cilvēki, un bija iesaistīts dzērājšoferis.

Pieaug grants ceļu posmu skaits, kuros šķīdoņa dēļ ieviesti masas ierobežojumi

Saistībā ar to, ka meteoroloģiskā ziema tā arī nav iestājusies un turpinās nokrišņi, pieaug to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis.

Ķīnā aug koronavīrusa upuru skaits; transporta ierobežojumi desmit pilsētās

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojumā mirušo skaits sasniedzis 26 cilvēkus. Varasiestādes cenšas ierobežot vīrusa izplatību, ieviešot transporta ierobežojumus vismaz desmit pilsētās.

Mūrniece Jeruzalemē: Mūsu pienākums – saglabāt holokausta upuru piemiņu

«Holokausts pasaulei ir iemācījis: redzot necilvēcīgu attieksmi, mēs nedrīkstam novērsties un klusēt. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai cilvēku dzīvības nekad vairs netiktu izdzēstas viņu tautības dēļ.»

ASV akciju cenas stabilas, WHO neizsludinot globālo trauksmi saistībā ar Ķīnas vīrusu

Eiropas un Āzijas akciju biržās kritušās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas.

Polijā pieņem likumu par tiesnešu sabiedriskās darbības iegrožošanu

Polijas Seims pieņēmis likumprojektu, kas paredz tiesnešiem sodu par darbību politikā un kritikas paušanu par jaunieceltiem tiesnešiem un valsts iestāžu pilnvarām. Likumprojekta stadijā tas saņēmis plašu starptautisku nosodījumu.

Informācija par VDD jaunās ēkas projekta izmaksām ir valsts noslēpums

Lai gan medijos jau minētas dažādas summas, cik varētu izmaksāt Valsts drošības dienesta jaunā ēka bijušā velotreka Marss vietā, dienestā norāda, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

Brīvdienās gaidāms sauss un mazliet ziemīgs laiks

Maksimālā gaisa temperatūra brīvdienās dienu laikā būs +2…+5 grādi, savukārt naktī uz svētdienu austrumu daļā gaidāms sals līdz 0…–4 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!