bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

NP: Ar jauno nodokļu reformu lepojas Reizniece-Ozola un Kučinskis, ne uzņēmēji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar Jauno gadu Latvijā stājās spēkā reformētā nodokļu sistēma. Līdz šim vairāk izcelti ieguvumi – uzņēmējiem nebūs jāmaksā nodoklis par peļņas ieguldīšanu attīstībā, arī vairumam mazo algu saņēmēju naudas būs par dažiem desmitiem eiro vairāk, tomēr ar reformas iznākumu uzņēmēji ir neapmierināti, pausts raidījumā Nekā personīga. 

Ar reformu kā lielu panākumu lepojas Finanšu ministre un valdības vadītājs. Neapmierināti ar reformas iznākumu ir uzņēmēji. Galvenais solījums – samazināt darbaspēka izmaksas  – neesot izpildīts, taču maksa par to – palielināti nodokļi – ir palicis spēkā (akcīze, kapitāla pieauguma nodoklis, sociālais nodoklis), uzsvērts raidījumā.

Vienlaikus raidījuma žurnālisti norāda arī uz to, ka neērtības sagaidāmas arī lielam skaitam algoto cilvēku. Ievērojami pieaugs to  personu skaits, kam turpmāk būs Valsts ieņēmumu dienestā jādeklarē ienākumi.

Raidījumā iekļauta Vecgada vakara Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) uzruna, kurā viņš teica: «Jau no rītdienas Latvijā spēkā stājas jauna nodokļu sistēma. Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi – mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību.»

Nekā personīga žurnālisti pauž: «Nodokļu reforma ir viens no pīlāriem, uz ko rudenī gaidāmajās vēlēšanās balstīsies premjera partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kampaņa, arī pārējās koalīcijas partijas ar to lepojas. Politiķi to uzskata par varoņdarbu.»

Vienlaikus raidījumā teikts, ka reformas uzdevumi ir diži. Tai jāievilina ēnstrādnieki un viņu darba devēji nodokļu maksātājos, jāstiprina uzņēmēji, lai 2020.gadā, kad beigsies Eiropa nauda, viņi spētu piepildīt valsts kasi. Pirmās ziņas par krietnajām iecerēm bija daudzsološas.

Gada sākumā Finanšu ministrija solījusi teju vai nodokļu revolūciju. Kardinālās izmaiņas būšot dopings biznesam, mazināšot ienākumu nevienlīdzību un iedragāšot ēnu ekonomiku.

Sarunās starp Finanšu ministriju, darba devējiem un arodbiedrībām bija panākta vienošanās, ka ar nodokli neapliks reinvestēto peļņu, algām līdz 37 00 eiro iedzīvotāju ienākumu nodokli  samazinās līdz 20%, būs 300 eiro neapliekamais minimums līdz 1 350 eiro atalgojumam. Bizness par šādu pretimnākšanu  «maksātu» ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugumu no 15 uz 20%, dubultotu likmi par dividendēm no 10 uz 20% un lielāku minimālo algu darbiniekiem. Lai tāpēc neciestu budžets, paaugstinātu akcīzi degvielai par 8 līdz 12%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Lienīte Caune raidījumam komentē: «Visas puses – valdība finanšu ministrija, darba devēji – visi gāja ar vienu uzstādījumu. Mēs zinām kādas mums ir problēmas ar ēnu ekonomiku, mums ir jāsaprot tas, ka mums tā ēnu ekonomika ir jāmazina.»

Raidījumā žurnālisti papildina, ka sākotnējais piedāvājums solīja mazināt spriedzi, kad darbiniekiem jāceļ algas. Bija cerība, ka būtiski mazināsies nodokļu nemaksātāju rindas, kas kropļo konkurenci.

Caune teic: «Tas ir sapnis vai īstenība, tiešām neticami, ka to varētu ieviest dzīvē. Tik tālu līdz augustam bija viss skaisti. Turpmāk no televīzijas ekrāniem uzzinājām, ka tomēr tiks ieviests progresīvais nodoklis.»

Vienlaikus Caune uzsver: «Mēs esam piemānīti. Tas, ko mēs kā darba devēji sajūtam, ir tas algu bloks, kas ir pilnīgi nepieņemams, kā tas tika ieviests un kā tas tika sagrozīts.»

Raidījumā vēstīts, ka iebildumi esot bijuši pašvaldībām. Viena no pirmajām, kas protestējusi pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bijusi Finanšu ministres partijas biedra Aivara Lemberga vadītā Ventspils dome. Šis nodoklis ir galvenais pašvaldību finanšu avots. Vietvaras nebija gatavas samazināt savus izdevumus. Valdība piekāpās un pašvaldības no reformas nekādus zaudējumus necieš. Tām garantēti  vismaz 19,6% no budžeta ieņēmumiem nākamo trīs gadu laikā. Valsts budžets piemaksās, lai pašvaldības nejustu iedzīvotāju ienākumu nodokļa kritumu par 3 procentpunktiem, skaidro Nekā personīga.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis raidījumam teic: «Manuprāt, tas ir pilnīgi dabiski, ka jebkuram, kam samazina līdzekļus, jebkurā jomā, tas ir protests uzreiz. Bet šajā gadījumā es vēlreiz saku, tā bija konstruktīva saruna, lai atrastu kompromisu.»

Ne tikai pašvaldības nebija gatavas ienākumu samazinājumam. Valdība nevarēja atrast naudu veselības aprūpei. Līdz ar to pārkāpa darba devējiem solīto un par vienu procentu palielināja sociālos maksājumus, skaidro Nekā personīga.

Žurnālisti norāda arī to, ka arī ar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu valdībai nevedas. Ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, valdība sakaitināja uzņēmējus, taču eksperti uzskata, ka, lai arī sperts solis pareizā virzienā, tas nav būtisks. Lielākus nodokļus maksās pārāk maza sabiedrības daļa, bet mazo algu saņēmējiem joprojām nodokļi ir pārāk lieli.

BICEPS (Baltic International Centre For Economic Policy Studies) pētniece Anna Pļuta Nekā personīga pauž: «Pat pēc šīs reformas ieviešanas nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem paliek salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Būtu vēlama mērķtiecīgāka nodokļu reforma, kas būtu lielākā mērā vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem.»

Nodokļu reforma 2019.gada sākumā sola lielu klientu pieplūdumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centros. Dažādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un progresīvais neapliekamais ienākums algām līdz tūkstoš eiro paģērēs, ka lielam skaitam cilvēku obligāti būs jāsniedz gada ienākumu deklarācijas. Tas būs jādara, lai būtu skaidrība, kurš kuram ir parādā – «valsts cilvēkam vai cilvēks valstij».  Šobrīd ieņēmumu dienests vēl nevar pateikt, vai tie būs daži desmiti vai simti tūkstoši darba ņēmēju, skaidro raidījumā.

VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītāja Inese Kemzāne norāda: «Tas loks ir paplašinājies. Līdz šim tie bija personas, kas veic saimniecisko darbību, vai kuri ir guvuši ārvalstīs gūtos ienākumus, vai neapliekamos ienākumus, kas pārsniedz četrus tūkstošus, tad tagad ar grozījumiem likumā tas ir paredzēts, ka būs arī pienākums sniegt tām personām, diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanas dēļ var rasties pienākums veikt nodokļu maksājumus.»

Tāds pienākums var rasties, piemēram, cilvēkiem, kas strādā divās darba vietās, kam gada laikā mainās alga, kas saņem prēmijas vai piemaksas, vai, kas maina darbu. Regulāra sarakste ar ieņēmumu dienestu garantēta saimnieciskās darbības veicējiem. Tagad arī tiem, kuri savās saimniecības  apgroza mazāk par minimālo algu. No tās turpmāk būs jāveic sociālās iemaksas 5% apmērā un jāiesniedz ziņojumi. Pagājušogad ziņojumi bija jāsniedz 16 tūkstošiem saimnieciskās darbības veicēju, 2019.gadā informācija par savu darbību būs jādeklarē vairāk nekā divas reizes lielākam skaitam saimniekotāju.

Kemzāne: «Tas pieaugums, aptuveni, salīdzinot ar šo gadu, ir 23 500 personām.»

Nekā personīga skaidro, ka eksperti ir pārliecināti, ka arī tas, kas palicis pāri no  nodokļu reformas sākotnējām iecerēm, dos ekonomikai labumu. Mazo algu saņēmēji savus jauniegūtos eiro, visticamāk, iztērēs tepat Latvijā un valsts to atgūs ar patēriņa nodokļiem. Ar laiku reinvestētās peļņas neaplikšana spēcīgākas padarīs firmas. Taču otrreiz tik izdevīga iespēja Latvijas ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem var arī nepienākt.

Ref: 225.000.103.2102


Pievienot komentāru

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .