bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

NP: Ar jauno nodokļu reformu lepojas Reizniece-Ozola un Kučinskis, ne uzņēmēji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar Jauno gadu Latvijā stājās spēkā reformētā nodokļu sistēma. Līdz šim vairāk izcelti ieguvumi – uzņēmējiem nebūs jāmaksā nodoklis par peļņas ieguldīšanu attīstībā, arī vairumam mazo algu saņēmēju naudas būs par dažiem desmitiem eiro vairāk, tomēr ar reformas iznākumu uzņēmēji ir neapmierināti, pausts raidījumā Nekā personīga. 

Ar reformu kā lielu panākumu lepojas Finanšu ministre un valdības vadītājs. Neapmierināti ar reformas iznākumu ir uzņēmēji. Galvenais solījums – samazināt darbaspēka izmaksas  – neesot izpildīts, taču maksa par to – palielināti nodokļi – ir palicis spēkā (akcīze, kapitāla pieauguma nodoklis, sociālais nodoklis), uzsvērts raidījumā.

Vienlaikus raidījuma žurnālisti norāda arī uz to, ka neērtības sagaidāmas arī lielam skaitam algoto cilvēku. Ievērojami pieaugs to  personu skaits, kam turpmāk būs Valsts ieņēmumu dienestā jādeklarē ienākumi.

Raidījumā iekļauta Vecgada vakara Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) uzruna, kurā viņš teica: «Jau no rītdienas Latvijā spēkā stājas jauna nodokļu sistēma. Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi – mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību.»

Nekā personīga žurnālisti pauž: «Nodokļu reforma ir viens no pīlāriem, uz ko rudenī gaidāmajās vēlēšanās balstīsies premjera partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kampaņa, arī pārējās koalīcijas partijas ar to lepojas. Politiķi to uzskata par varoņdarbu.»

Vienlaikus raidījumā teikts, ka reformas uzdevumi ir diži. Tai jāievilina ēnstrādnieki un viņu darba devēji nodokļu maksātājos, jāstiprina uzņēmēji, lai 2020.gadā, kad beigsies Eiropa nauda, viņi spētu piepildīt valsts kasi. Pirmās ziņas par krietnajām iecerēm bija daudzsološas.

Gada sākumā Finanšu ministrija solījusi teju vai nodokļu revolūciju. Kardinālās izmaiņas būšot dopings biznesam, mazināšot ienākumu nevienlīdzību un iedragāšot ēnu ekonomiku.

Sarunās starp Finanšu ministriju, darba devējiem un arodbiedrībām bija panākta vienošanās, ka ar nodokli neapliks reinvestēto peļņu, algām līdz 37 00 eiro iedzīvotāju ienākumu nodokli  samazinās līdz 20%, būs 300 eiro neapliekamais minimums līdz 1 350 eiro atalgojumam. Bizness par šādu pretimnākšanu  «maksātu» ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugumu no 15 uz 20%, dubultotu likmi par dividendēm no 10 uz 20% un lielāku minimālo algu darbiniekiem. Lai tāpēc neciestu budžets, paaugstinātu akcīzi degvielai par 8 līdz 12%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Lienīte Caune raidījumam komentē: «Visas puses – valdība finanšu ministrija, darba devēji – visi gāja ar vienu uzstādījumu. Mēs zinām kādas mums ir problēmas ar ēnu ekonomiku, mums ir jāsaprot tas, ka mums tā ēnu ekonomika ir jāmazina.»

Raidījumā žurnālisti papildina, ka sākotnējais piedāvājums solīja mazināt spriedzi, kad darbiniekiem jāceļ algas. Bija cerība, ka būtiski mazināsies nodokļu nemaksātāju rindas, kas kropļo konkurenci.

Caune teic: «Tas ir sapnis vai īstenība, tiešām neticami, ka to varētu ieviest dzīvē. Tik tālu līdz augustam bija viss skaisti. Turpmāk no televīzijas ekrāniem uzzinājām, ka tomēr tiks ieviests progresīvais nodoklis.»

Vienlaikus Caune uzsver: «Mēs esam piemānīti. Tas, ko mēs kā darba devēji sajūtam, ir tas algu bloks, kas ir pilnīgi nepieņemams, kā tas tika ieviests un kā tas tika sagrozīts.»

Raidījumā vēstīts, ka iebildumi esot bijuši pašvaldībām. Viena no pirmajām, kas protestējusi pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bijusi Finanšu ministres partijas biedra Aivara Lemberga vadītā Ventspils dome. Šis nodoklis ir galvenais pašvaldību finanšu avots. Vietvaras nebija gatavas samazināt savus izdevumus. Valdība piekāpās un pašvaldības no reformas nekādus zaudējumus necieš. Tām garantēti  vismaz 19,6% no budžeta ieņēmumiem nākamo trīs gadu laikā. Valsts budžets piemaksās, lai pašvaldības nejustu iedzīvotāju ienākumu nodokļa kritumu par 3 procentpunktiem, skaidro Nekā personīga.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis raidījumam teic: «Manuprāt, tas ir pilnīgi dabiski, ka jebkuram, kam samazina līdzekļus, jebkurā jomā, tas ir protests uzreiz. Bet šajā gadījumā es vēlreiz saku, tā bija konstruktīva saruna, lai atrastu kompromisu.»

Ne tikai pašvaldības nebija gatavas ienākumu samazinājumam. Valdība nevarēja atrast naudu veselības aprūpei. Līdz ar to pārkāpa darba devējiem solīto un par vienu procentu palielināja sociālos maksājumus, skaidro Nekā personīga.

Žurnālisti norāda arī to, ka arī ar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu valdībai nevedas. Ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, valdība sakaitināja uzņēmējus, taču eksperti uzskata, ka, lai arī sperts solis pareizā virzienā, tas nav būtisks. Lielākus nodokļus maksās pārāk maza sabiedrības daļa, bet mazo algu saņēmējiem joprojām nodokļi ir pārāk lieli.

BICEPS (Baltic International Centre For Economic Policy Studies) pētniece Anna Pļuta Nekā personīga pauž: «Pat pēc šīs reformas ieviešanas nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem paliek salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Būtu vēlama mērķtiecīgāka nodokļu reforma, kas būtu lielākā mērā vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem.»

Nodokļu reforma 2019.gada sākumā sola lielu klientu pieplūdumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centros. Dažādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un progresīvais neapliekamais ienākums algām līdz tūkstoš eiro paģērēs, ka lielam skaitam cilvēku obligāti būs jāsniedz gada ienākumu deklarācijas. Tas būs jādara, lai būtu skaidrība, kurš kuram ir parādā – «valsts cilvēkam vai cilvēks valstij».  Šobrīd ieņēmumu dienests vēl nevar pateikt, vai tie būs daži desmiti vai simti tūkstoši darba ņēmēju, skaidro raidījumā.

VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītāja Inese Kemzāne norāda: «Tas loks ir paplašinājies. Līdz šim tie bija personas, kas veic saimniecisko darbību, vai kuri ir guvuši ārvalstīs gūtos ienākumus, vai neapliekamos ienākumus, kas pārsniedz četrus tūkstošus, tad tagad ar grozījumiem likumā tas ir paredzēts, ka būs arī pienākums sniegt tām personām, diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanas dēļ var rasties pienākums veikt nodokļu maksājumus.»

Tāds pienākums var rasties, piemēram, cilvēkiem, kas strādā divās darba vietās, kam gada laikā mainās alga, kas saņem prēmijas vai piemaksas, vai, kas maina darbu. Regulāra sarakste ar ieņēmumu dienestu garantēta saimnieciskās darbības veicējiem. Tagad arī tiem, kuri savās saimniecības  apgroza mazāk par minimālo algu. No tās turpmāk būs jāveic sociālās iemaksas 5% apmērā un jāiesniedz ziņojumi. Pagājušogad ziņojumi bija jāsniedz 16 tūkstošiem saimnieciskās darbības veicēju, 2019.gadā informācija par savu darbību būs jādeklarē vairāk nekā divas reizes lielākam skaitam saimniekotāju.

Kemzāne: «Tas pieaugums, aptuveni, salīdzinot ar šo gadu, ir 23 500 personām.»

Nekā personīga skaidro, ka eksperti ir pārliecināti, ka arī tas, kas palicis pāri no  nodokļu reformas sākotnējām iecerēm, dos ekonomikai labumu. Mazo algu saņēmēji savus jauniegūtos eiro, visticamāk, iztērēs tepat Latvijā un valsts to atgūs ar patēriņa nodokļiem. Ar laiku reinvestētās peļņas neaplikšana spēcīgākas padarīs firmas. Taču otrreiz tik izdevīga iespēja Latvijas ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem var arī nepienākt.

Ref: 225.000.103.2102


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.