bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.01.2020 | Vārda dienas: Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests
LatviaLatvija

NP: Ar jauno nodokļu reformu lepojas Reizniece-Ozola un Kučinskis, ne uzņēmēji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz ar Jauno gadu Latvijā stājās spēkā reformētā nodokļu sistēma. Līdz šim vairāk izcelti ieguvumi – uzņēmējiem nebūs jāmaksā nodoklis par peļņas ieguldīšanu attīstībā, arī vairumam mazo algu saņēmēju naudas būs par dažiem desmitiem eiro vairāk, tomēr ar reformas iznākumu uzņēmēji ir neapmierināti, pausts raidījumā Nekā personīga. 

Ar reformu kā lielu panākumu lepojas Finanšu ministre un valdības vadītājs. Neapmierināti ar reformas iznākumu ir uzņēmēji. Galvenais solījums – samazināt darbaspēka izmaksas  – neesot izpildīts, taču maksa par to – palielināti nodokļi – ir palicis spēkā (akcīze, kapitāla pieauguma nodoklis, sociālais nodoklis), uzsvērts raidījumā.

Vienlaikus raidījuma žurnālisti norāda arī uz to, ka neērtības sagaidāmas arī lielam skaitam algoto cilvēku. Ievērojami pieaugs to  personu skaits, kam turpmāk būs Valsts ieņēmumu dienestā jādeklarē ienākumi.

Raidījumā iekļauta Vecgada vakara Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) uzruna, kurā viņš teica: «Jau no rītdienas Latvijā spēkā stājas jauna nodokļu sistēma. Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi – mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību.»

Nekā personīga žurnālisti pauž: «Nodokļu reforma ir viens no pīlāriem, uz ko rudenī gaidāmajās vēlēšanās balstīsies premjera partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kampaņa, arī pārējās koalīcijas partijas ar to lepojas. Politiķi to uzskata par varoņdarbu.»

Vienlaikus raidījumā teikts, ka reformas uzdevumi ir diži. Tai jāievilina ēnstrādnieki un viņu darba devēji nodokļu maksātājos, jāstiprina uzņēmēji, lai 2020.gadā, kad beigsies Eiropa nauda, viņi spētu piepildīt valsts kasi. Pirmās ziņas par krietnajām iecerēm bija daudzsološas.

Gada sākumā Finanšu ministrija solījusi teju vai nodokļu revolūciju. Kardinālās izmaiņas būšot dopings biznesam, mazināšot ienākumu nevienlīdzību un iedragāšot ēnu ekonomiku.

Sarunās starp Finanšu ministriju, darba devējiem un arodbiedrībām bija panākta vienošanās, ka ar nodokli neapliks reinvestēto peļņu, algām līdz 37 00 eiro iedzīvotāju ienākumu nodokli  samazinās līdz 20%, būs 300 eiro neapliekamais minimums līdz 1 350 eiro atalgojumam. Bizness par šādu pretimnākšanu  «maksātu» ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugumu no 15 uz 20%, dubultotu likmi par dividendēm no 10 uz 20% un lielāku minimālo algu darbiniekiem. Lai tāpēc neciestu budžets, paaugstinātu akcīzi degvielai par 8 līdz 12%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Lienīte Caune raidījumam komentē: «Visas puses – valdība finanšu ministrija, darba devēji – visi gāja ar vienu uzstādījumu. Mēs zinām kādas mums ir problēmas ar ēnu ekonomiku, mums ir jāsaprot tas, ka mums tā ēnu ekonomika ir jāmazina.»

Raidījumā žurnālisti papildina, ka sākotnējais piedāvājums solīja mazināt spriedzi, kad darbiniekiem jāceļ algas. Bija cerība, ka būtiski mazināsies nodokļu nemaksātāju rindas, kas kropļo konkurenci.

Caune teic: «Tas ir sapnis vai īstenība, tiešām neticami, ka to varētu ieviest dzīvē. Tik tālu līdz augustam bija viss skaisti. Turpmāk no televīzijas ekrāniem uzzinājām, ka tomēr tiks ieviests progresīvais nodoklis.»

Vienlaikus Caune uzsver: «Mēs esam piemānīti. Tas, ko mēs kā darba devēji sajūtam, ir tas algu bloks, kas ir pilnīgi nepieņemams, kā tas tika ieviests un kā tas tika sagrozīts.»

Raidījumā vēstīts, ka iebildumi esot bijuši pašvaldībām. Viena no pirmajām, kas protestējusi pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bijusi Finanšu ministres partijas biedra Aivara Lemberga vadītā Ventspils dome. Šis nodoklis ir galvenais pašvaldību finanšu avots. Vietvaras nebija gatavas samazināt savus izdevumus. Valdība piekāpās un pašvaldības no reformas nekādus zaudējumus necieš. Tām garantēti  vismaz 19,6% no budžeta ieņēmumiem nākamo trīs gadu laikā. Valsts budžets piemaksās, lai pašvaldības nejustu iedzīvotāju ienākumu nodokļa kritumu par 3 procentpunktiem, skaidro Nekā personīga.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis raidījumam teic: «Manuprāt, tas ir pilnīgi dabiski, ka jebkuram, kam samazina līdzekļus, jebkurā jomā, tas ir protests uzreiz. Bet šajā gadījumā es vēlreiz saku, tā bija konstruktīva saruna, lai atrastu kompromisu.»

Ne tikai pašvaldības nebija gatavas ienākumu samazinājumam. Valdība nevarēja atrast naudu veselības aprūpei. Līdz ar to pārkāpa darba devējiem solīto un par vienu procentu palielināja sociālos maksājumus, skaidro Nekā personīga.

Žurnālisti norāda arī to, ka arī ar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu valdībai nevedas. Ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, valdība sakaitināja uzņēmējus, taču eksperti uzskata, ka, lai arī sperts solis pareizā virzienā, tas nav būtisks. Lielākus nodokļus maksās pārāk maza sabiedrības daļa, bet mazo algu saņēmējiem joprojām nodokļi ir pārāk lieli.

BICEPS (Baltic International Centre For Economic Policy Studies) pētniece Anna Pļuta Nekā personīga pauž: «Pat pēc šīs reformas ieviešanas nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem paliek salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Būtu vēlama mērķtiecīgāka nodokļu reforma, kas būtu lielākā mērā vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem.»

Nodokļu reforma 2019.gada sākumā sola lielu klientu pieplūdumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centros. Dažādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un progresīvais neapliekamais ienākums algām līdz tūkstoš eiro paģērēs, ka lielam skaitam cilvēku obligāti būs jāsniedz gada ienākumu deklarācijas. Tas būs jādara, lai būtu skaidrība, kurš kuram ir parādā – «valsts cilvēkam vai cilvēks valstij».  Šobrīd ieņēmumu dienests vēl nevar pateikt, vai tie būs daži desmiti vai simti tūkstoši darba ņēmēju, skaidro raidījumā.

VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītāja Inese Kemzāne norāda: «Tas loks ir paplašinājies. Līdz šim tie bija personas, kas veic saimniecisko darbību, vai kuri ir guvuši ārvalstīs gūtos ienākumus, vai neapliekamos ienākumus, kas pārsniedz četrus tūkstošus, tad tagad ar grozījumiem likumā tas ir paredzēts, ka būs arī pienākums sniegt tām personām, diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanas dēļ var rasties pienākums veikt nodokļu maksājumus.»

Tāds pienākums var rasties, piemēram, cilvēkiem, kas strādā divās darba vietās, kam gada laikā mainās alga, kas saņem prēmijas vai piemaksas, vai, kas maina darbu. Regulāra sarakste ar ieņēmumu dienestu garantēta saimnieciskās darbības veicējiem. Tagad arī tiem, kuri savās saimniecības  apgroza mazāk par minimālo algu. No tās turpmāk būs jāveic sociālās iemaksas 5% apmērā un jāiesniedz ziņojumi. Pagājušogad ziņojumi bija jāsniedz 16 tūkstošiem saimnieciskās darbības veicēju, 2019.gadā informācija par savu darbību būs jādeklarē vairāk nekā divas reizes lielākam skaitam saimniekotāju.

Kemzāne: «Tas pieaugums, aptuveni, salīdzinot ar šo gadu, ir 23 500 personām.»

Nekā personīga skaidro, ka eksperti ir pārliecināti, ka arī tas, kas palicis pāri no  nodokļu reformas sākotnējām iecerēm, dos ekonomikai labumu. Mazo algu saņēmēji savus jauniegūtos eiro, visticamāk, iztērēs tepat Latvijā un valsts to atgūs ar patēriņa nodokļiem. Ar laiku reinvestētās peļņas neaplikšana spēcīgākas padarīs firmas. Taču otrreiz tik izdevīga iespēja Latvijas ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem var arī nepienākt.

Ref: 225.000.103.2102


Pievienot komentāru

Lietuvā novēro jaunuzņēmumu pieplūdumu no valstīm ārpus ES

Lietuvā 2019.gadā uzskaitīts divkārt vairāk ārvalstu jaunuzņēmumu, kuri izmantojuši īpašu vīzu programmu, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju, ja tiek izpildītas konkrētas konkrētu kapitāla vai nodarbinātības prasības.

Saskaņa aizvien gatava cīnīties par Burova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Saskaņas frakcija joprojām ir noskaņota censties panākt Oļega Burova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs.

ANO: Valstis nedrīkst klimata bēgļus sūtīt mājās

Valstīm ir nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ viņu dzimteni, ja tajā šo cilvēku dzīvības var apdraudēt klimata izmaiņas, tā ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi lietā par kāda applūstošas Okeānijas salu valsts pilsoņa lūgumu Jaunzēlandei dot viņam patvērumu.

Nemiro: Rebenoks ir viens no Latvenergo padomes locekļu konkursā uzvarējušajiem

Lēmumu par jauno AS Latvenergo padomi, kurā plānots iekļaut arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, sacīja Nemiro.

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.

Britu princis Harijs atkāpjas no karaļnama pienākumiem

Lielbritānijas princis Harijs ir paziņojis par savu un dzīvesbiedres Meganas atkāpšanos no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo vēlējies turpmāk pienākumus veikt bez valsts finansējuma, taču tas izrādījies neiespējami.

Raidījums: Nemiro vēlas atbrīvoties no valsts sekretāra, kurš iebildis pret amata piešķiršanu Rebenokam

Īsi pirms būtiskām izmaiņām AS Latvenergo padomē un valdē amatu varētu zaudēt uzņēmuma pašreizējais pārraugs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš iebildis pret amatu piešķiršanu Pāvelam Rebenokam.

Lībijas miera sarunās Berlīnē cenšas panākt ārvalstu neiejaušanos karā

Berlīnē aizvadīta Lībijas miera konference ar mērķi panākt mieru un ārvalstu militārās iejaukšanās izbeigšanu, lai nepieļautu gadiem ilgā kara vēršanos plašumā.

Degot dārza mājai, gājuši bojā divi cilvēki

Ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Rīgā, kur no attāluma meža pusē bija pamanītas liesmas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dārza māja pilnā 25 kvadrātmetru platībā.

Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Gaidāmi mainīgi laikapstākļi, atsevišķās naktīs – neliels sals

Šajā nedēļā laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

BNN nedēļas apkopojums: Lielā atlaišana LDz. KNAB «pakrata ar pirkstu» ZZS. Ķuzis atkāpjas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!