bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Vidzemnieki: Finansiālo situāciju pasliktināja pieaugošie tēriņi par pārtiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKā norāda vidzemnieki, finansiālo situāciju galvenokārt pasliktinājuši pieaugoši tēriņi par pārtiku, transporta izdevumiem un ikmēneša izdevumi par mājokli. Prognozējot finanšu izmaiņas tuvāko 12 mēnešu laikā, būtiski pieaudzis to Vidzemes iedzīvotāju skaits, kuri sagaida situācijas uzlabošanos – 29% (pērn vien 17%), liecina Vidzemes iedzīvotāju Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums Ģimenes budžeta pārskats.

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā 2017.gadā, Vidzemes iedzīvotāji uzrādījuši galvenokārt pozitīvu noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (29%) nekā neapmierināto (25%), uzsver bankā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Vidzemē dzīvojošie (29%) ir trešie ar savu finanšu situāciju apmierinātākie iedzīvotāji valstī. Kā pozitīvāko vērtējumu savas mājsaimniecības finanšu situācijai uzrādījuši iedzīvotāji Zemgalē (34%), otrajā vietā ierindojas rīdzinieki (32%). Finanšu situācija uzlabojusies 27% kurzemnieku, savukārt nedaudz mazāk – 26%, apmierināto ir Latgalē.

Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu Vidzemes iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (70%), ikmēneša izdevumus par mājokli (57%) un transporta tēriņus (57%). Katra otrā mājsaimniecība (52%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Negatīvas pārmaiņas šajā gadā, domājot par drošību savā darba vietā, min teju trešā daļa (27%) vidzemnieku. Vienlaikus 33% iedzīvotāju labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums. Bez izmaiņām saglabājies pašvaldību pabalstu apmērs un to pieejamība – tā norāda 57% vidzemnieku, līdzīgi, domājot par mājsaimniecības kopējo parādu līmeni, to kā nemainīgu min 47% Vidzemē dzīvojošo.

«Kopumā redzam, ka Vidzemē iedzīvotāju ienākumi pieaug un uzņēmējdarbības vide Vidzemes centros un ap tiem sakārtojas. Arī situācija darba tirgū ir kļuvusi stabilāka, līdz ar to iedzīvotāji ir atvērtāki un pārliecinātāki par saviem finanšu lēmumiem. Paredzams, ka Jaunajā gadā Valmieras pašvaldība beigs intensīvo darbu pie daudzdzīvokļu īres namu būves, lai risinātu dzīvojamā fonda nepietiekamību pilsētā. Valmiera šajā jomā ir pionieris, līdz ar to rezultātu vērtēs arī citas Vidzemes pilsētas, jo šādi projekti darba vietas reģionos veidos pievilcīgākas un pieejamākas potenciālajiem darba ņēmējiem,» stāsta Swedbank Valmieras finanšu centra vadītāja Dace Antone.

Teju puse jeb 45% vidzemnieku norādīja, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Savukārt, prognozējot finanšu izmaiņas tuvākajiem 12 mēnešiem, vienlīdz liels skaits – 29%, ir to iedzīvotāju, kas Jauno gadu sagaida ar bažām par situācijas pasliktināšanos vai uzlabošanos. Kopumā valstī optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vairāk kā puse (57%) jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ir pārliecināti, ka turpmākajos 12 mēnešos viņu finansiālā situācija turpinās uzlaboties, savukārt pesimisms par nākotni salīdzinoši strauji aug iedzīvotāju vidū pēc 44 gadu vecuma.

«Kā redzam pētījumā, kopējā ekonomiskā situācija valstī un arī uzņēmējdarbībā ir uzlabojusies – to izjūt reģioni ar augstāko ekonomisko aktivitāti, savukārt Latgalē, kur vairākus gadus un arī pašlaik ir lielākais bezdarbs, iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti. Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu ikmēneša ienākumu,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Apskatot iedzīvotāju noskaņojumu reģionos un Rīgā, redzams, ka pozitīvas izmaiņas mājsaimniecības finanšu budžetā visvairāk paredz Zemgalē dzīvojošie (34%). Vidzemniekiem līdzīgu pozitīvu “maciņa” pieaugumu sagaida arī Rīgas un Kurzemes mājsaimniecības (vidēji norāda 30% iedzīvotāju). Ievērojami mazāku finanšu situācijas uzlabošanos paredz Latgalē – tur pozitīvs skats nākotnē ir nedaudz mazāk kā piektajai daļai (18%) iedzīvotāju. Likumsakarīgi, tur 36% iedzīvotāju Jauno gadu sagaida ar vislielākajām bažām.

*Aptaujā piedalījās 1 005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.

Ref:224.000.103.3257


Pievienot komentāru

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.