bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Vai Latvijā nepieciešama atkritumu policija?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija ieņem 18.vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, apsteidzot vien Eiropas dienvidu valstis, liecina Eurostat dati.

Ņemot vērā  Eurostat datus, Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis komentē: «Ja vēlamies redzēt Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, tad mums priekšā ir vēl daudz darāmā.»

Katras valsts pieeja atkritumu apsaimniekošanas politikas realizēšanā atšķiras, taču lietas būtība paliek nemainīga – noglabājamo atkritumu daudzums ir jāsamazina, bet sašķiroto un pārstrādāto atkritumu daudzumus ir jāpalielina. Ko mums vajadzētu darīt, lai līdz 2020. gadam arī mēs spētu izpildīt savu apņemšanos palielināt sašķiroto atkritumu īpatsvaru no pašreizējiem 21,2% līdz 50%, pauž Latvijas Zaļais punkts direktors Zakulis.

Tāpat Zakulis norāda, ka atkritumu šķirošanā panākumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Šobrīd vairs nepietiek tikai ar pašu iedzīvotāju vēlmi šķirot atkritumus, jo tā, kā redzams aptauju datos, ir pietiekami liela. Ir nepieciešama konkrēta valsts līmeņa politika, kas liktu pašvaldībām nodrošināt par iedzīvotājiem ērtas infrastruktūras izveidi, kas savukārt veicinātu atkritumu šķirošanu.

Katra valsts izvēlas savu ceļu, kā nonākt līdz vēlamajam rezultātam. Latvijā uzsvars tiek likts uz finansiālajiem ieguvumiem – šķirojot atkritumus, samazinās izmaksas par sadzīves atkritumu noglabāšanu, vēsta Zakulis.

Tāpat eksperts norāda, ka attīstītākās ES valstis ir sapratušas, ka papildus pozitīvai motivācijai ir nepieciešama arī negatīvā motivācija, un tiem, kas dažādu iemeslu dēļ neprot vai negrib šķirot atkritums, tiek piespriesti visai motivējoši sodi, piemēram, Vācijā tie ir 140 eiro par nepareizi sašķirotiem atkritumiem, bet Šveicē 250 eiro.

Pie tam par nekārtībām konteineros visai vērīgi ir arī kaimiņi, kuri nekautrējas ziņot par neizdarībām. Taču grūti prognozēt, kad Latvijas sabiedrība būtu gatava šādiem radikāliem soļiem. Latvijā protams arī pastāv sodi par atkritumu izmešanu neparedzētās vietās, bet cik reāli tie tiek piemēroti, spriež Zakulis.

 

Vēl pirms 17 gadiem atkritumu šķirošana bija zaļi domājošās sabiedrības daļas aizraušanās un dzīvesveida sastāvdaļa, un tikai šajā desmitgadē šķirotāju skaits stabili pieaug. Saskaņā ar SKDS aptauju datiem 2011.gadā to darīja 34% aptaujāto, trīs gadus vēlāk 36%, bet pērn jau 45% aptaujāto. Konstantais pieaugums lielā mērā ir saistīts ar sabiedrības izglītošanu, kas lielā mērā ir notikusi tieši pateicoties atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

Nopietns šķērslis atkritumu šķirošanai joprojām ir pieejamas infrastruktūras trūkums. Jau minētajā SKDS pētījumā noskaidrots, ka vēl pērn 63% aptaujāto nav bijuši ērti pieejami atkritumu šķirošanas konteineri. Šo problēmu daļēji var izskaidrot ar Latvijas puses izvirzītajām birokrātiskām prasībām ES naudas apgūšanā.

«Pašmāju fondu naudas apsaimniekotāji izvirza stingrākus nosacījumus, nekā prasa ES. Piemēram, līdz šim Latvijā nevarēja saņemt fondu naudu šķiroto atkritumu konteineru iegādei. Tā tika dota tikai fundamentālām būvēm, kuru pastāvēšanu var viegli izkontrolēt. Tā rezultātā daudzu dzīvojamo namu pagalmos ilgstoši nav uzstādīti šķirošanas konteineri nepieciešamā apjomā,» komentē Zakulis.

 

Tāpat Latvijas Zaļais punkts direktors norāda, ka tikai pēdējos gados pašvaldību iepirkumos parādās konkrētāku prasību izvirzīšana. Piemēram, uz 400 iedzīvotājiem jābūt vienam šķirošanas punktam, kurā ir jānodrošina šķirošanas konteineri noteiktiem materiālu veidiem – stikls, kartons, plastmasa utml. Līdz šim bija tikai vispārīga prasība nodrošināt atkritumu savākšanu. Tādējādi iedzīvotāju iespējas šķirot bija atkarīgas no savākšanas uzņēmuma labās gribas. Tomēr pašvaldības varētu darīt vēl vairāk, lai motivētu iedzīvotājus šķirot ikdienā.

Pirmkārt, valstiskā līmenī būtu jāpārskata šā brīža prasība iepirkumos izvēlēties pakalpojuma sniedzēju pēc zemākās cenas principa. Zema cena bieži vien iet rokrokā ar zemu kvalitāti. Tādēļ pēc līguma noslēgšanas iedzīvotājiem nākas sastapties ar dažādiem taupības pasākumiem, kas attur no šķirošanas. Kvalitatīvāku pakalpojumu sniedzēju izvēlēšanās palīdzēs atrisināt problēmu, ka divām trešdaļām iedzīvotāju mājas pagalmā nav šķirošanas konteineru, saka Zakulis.

Otrkārt, aktīvāk un vairāk jāstrādā ar iedzīvotājiem. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramus atkritumu jeb vairāk nekā kilogramu dienā. Jāturpina arī iedzīvotāju izglītošana un jārada motivēšanas sistēma, kas būtu sasaistīta ar finansēm. Jo vairāk jāmaksā par atkritumu noglabāšanu, jo lielāka motivācija šķirot. Vācijā, kur tiek sašķirota gandrīz puse atkritumu, ir ļoti augsta maksa par atkritumu noglabāšanu poligonos.

Līdz ar to vācieši cenšas sašķirot pēc iespējas vairāk, lai būtu jāmaksā par mazāku sadzīves atkritumu daudzumu. Šo pieredzi vajadzētu pārņemt arī Latvija, kur maksa par sadzīves atkritumu izvešanu ir krietni par mazu, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus vairāk un vairāk, viņš min.

Treškārt, mums ir pārāk vāji attīstīta sodu sistēma, kā rezultātā cilvēki var izvairīties ne vien no šķirošanas, bet pat maksas par nelegālu atkritumu izmešanu. Par atkritumu izmešanu neatļautā vietā fiziskai personai var piespriest sodu no 70 līdz 700 eiro un konfiscēt auto, ar ko tie atvesti. Juridiskām personām – no 350 līdz 2 900 eiro. Bet vai mēs esam dzirdējuši kādu gadījumu, kad piesārņotājiem būtu atņemta automašīna.

Labs piemērs no kā iedvesmoties, ir Šveice. Tur darbojas atkritumu policija, kas kontrolē gan to, kur atkritumi tiek izmesti, gan to, vai tie ir pareizi sašķiroti.

Ref: 225.000.103.1099


Pievienot komentāru

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens