bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Vai Latvijas ekonomikā ir uzrāviens pretī simtgades svinībām?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSimtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%, norāda bankas pārstāvji.

Swedbank eksperti atzīmē, ka izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. «Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē,»

Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums, uzskata bankā.

«Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas»

«Pērn Latvijas ekonomika uzrādīja straujāko izaugsmes tempu sešu gadu laikā, augot par 4.6%. Arī simtgades svinību gadā ekonomikas izaugsme ir pozitīvi pārsteigusi, pirmajos deviņos mēnešos augot līdzīgā tempā kā pērn. Ņemot vērā, ka virkne nozaru dažādu īstermiņa faktoru ietekmē demonstrēja labāku sniegumu, nekā gaidīts, esam palielinājuši šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi no 4% uz 4,5%. Latvija šogad varēs lepoties ar straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. Galvenie izaugsmes kaldinātāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, kam uz pēdām min pērnā gada čempions – eksports. Turklāt Latvijas ekonomika ir sabalansēta un labā formā, lai tiktu galā arī ar iespējamiem ārpasaules satricinājumiem, ja nu tādi notiek,» saka Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka investīciju pieaugums ir cieši saistīts ar būvniecības nozares enerģisko kāpumu, ko sekmē gan ES fondu straujāka ieplūšana, gan privātās investīcijas. «Jaudu ierobežojumu un augošu izmaksu ietekmē būvniecības apjomu pieaugums trešajā ceturksnī gan nolaidās no 30% augstumiem uz pieticīgākiem, bet joprojām ļoti spēcīgiem 10%. Ņemot vērā augstos būvniecības apjomus, audzēt tos kļūs arvien grūtāk, un izaugsmes tempi nākamgad būs daudz piezemētāki.»

Savukārt mājsaimniecību patēriņa pieaugumu veicina pirktspējas uzlabošanās. Darba tirgū situācija kļūst arvien saspīlētāka – bezdarba līmenis ir desmitgades zemākajā līmenī un turpina sarukt (no vidēji 7,6% šogad līdz 7,1% nākamajā gadā), norāda bankas eksperti.

Tāpat ekonomisti atzīmē, ka tā rezultātā pieaugošais darbaspēka trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu (šogad ap 9%, nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, ap 7%), kas būtiski pārsniedz inflāciju (šogad vidēji 2,6%, nākamgad – ap 2,7%). «Pamazām pieņemas spēkā arī mājokļu kreditēšana, kas, neskatoties uz lēnāku vidējās algas kāpumu, dos impulsu mājsaimniecību patēriņam nākamgad.»

Par spīti dažādiem izaicinājumiem – piemēram, darbaspēka trūkums, pārmaiņas Latvijas finanšu sektorā, lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs, protekcionisma pieaugums pasaulē – eksporta sniegums šogad kopumā saglabājas labs, bet jau lēnāks nekā pērn, uzskata Swedbank pārstāvji.

«Arī apstrādes rūpniecība aug arvien gausāk. Lielisku sniegumu uzrāda koka un tā izstrādājumu eksports, bet tādās lielās preču grupās kā, piemēram, pārtika un lauksaimniecības produkti, mašīnas un iekārtas vērojama izaugsmes palēnināšanās. Pie vājāka lauksaimniecības produktu eksporta vainojams sausais laiks, kas samazināja ražas. Šo efektu spilgtāk ieraudzīsim gada otrajā pusē un nākamgad. Pakalpojumu pusē ar labu sniegumu izceļas IKT nozare un tranzīts. Tranzīta sniegums ir daļēji saistīts ar pārejošiem remontdarbiem konkurējošā Krievijas ostā, un nozares nākotnes perspektīvas vēl arvien ir trauslas. Sarūkot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa segmentam, mīnusi turpināsies finanšu pakalpojumu nozarē – lielāku efektu no tā gan jutīsim nākamajā gadā,» komentē bankā.

Strašuna uzsver, ka Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir un būs spēcīga. «Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī, izzūdot īstermiņa pozitīvajiem faktoriem, izaugsmes temps nākamajos gados palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā. Galvenie riski, kas var samazināt izaugsmes tempus vēl vairāk, nāk no ārpuses, jo īpaši saistībā ar politiskajām norisēm.»

«Pasaules ekonomikas nākotnes izaugsmes perspektīvas aizēno politiskie notikumi un lēmumi, tā Swedbank»

Bankas eksperti atzīmē, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad saglabājas ļoti laba, un pieauguma temps gaidāms līdzīgs kā pērn.

«ASV šogad sasniegs šī biznesa cikla straujāko izaugsmi, daļēji pateicoties stimulējošai fiskālajai politikai. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta dēļ. Tomēr ekonomikas pamati ir spēcīgi, nodarbinātība aug, un investīciju aktivitāte atgūstas. Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka «jaunas naudas drukāšanu» pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi kopš 2012. gada paaugstinot nākamā gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim,» stāsta Swedbank pārstāvji.

Sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme ļoti pakāpeniski palēnināsies no 3,7% šogad uz 3,5% 2020.gadā. Tomēr pastāv virkne negatīvo risku, kas var daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju. Šie riski ir palielinājušies salīdzinājumā ar augustu, kad publicējām savas iepriekšējās prognozes, stāsta Swedbank pārstāvji.

Eksperti uzskata, ka tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu var paplašināties, iekļaujot arī citus reģionus, piemēram, Eiropu, jau būtiskāk kaitējot pasaules ekonomiskajai attīstībai. «Kaitējumu var radīt arī ģeopolitiskie saspīlējumi, tai skaitā jaunas starpvalstu sankcijas. Attīstības valstu ekonomikām izaicinājumus sagādā ASV procentu likmju celšana, kas padara grūtāku dolāros emitētā parāda refinansēšanu, un straujš naftas cenas pieaugums. Ikviens no šiem un citiem līdzīgiem notikumiem var izraisīt ievērojamas korekcijas akciju tirgos, un investoru zaudējumi var arī vēlāk bremzēt ekonomisko izaugsmi.»

«Pēdējos mēnešos jau esam piedzīvojuši lielākas akciju cenu un valūtas kursu svārstības, kas vēl nav atspoguļojušies «reālajā» ekonomikā, bet jau ir raisījušas diskusijas par to, vai ekonomiskās politikas veidotāju instrumentu arsenāls cīņai ar nākamo krīzi ir gana plašs. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šis arsenāls ir pavisam niecīgs, ņemot vērā, ka procentu likmes ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un daudzu valstu parādu slogi ir nesamērīgi augsti. Tomēr politikas veidotāju rokas nav pavisam sasaistītas,» uzsver Strašuna.

Tāpat Swedbank eksperti norāda, ka kopš iepriekšējās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ir veikti pasākumi un ieviests regulējums, kas samazina krīzes izplatības risku starp valstīm caur finanšu sektoru. «Centrālās bankas attīstības valstīs vēl var mazināt procentu likmes, ja nepieciešams, savukārt ASV un eirozonā centrālās bankas var atcelt iepriekš plānoto likmju kāpumu un lielāku uzsvaru likt uz savlaicīgām norādēm par nākotnes monetārās politikas kursu, kā arī pielietot jaunus netradicionālās monetārās politikas instrumentus, piemēram, finanšu instrumentu pirkšanu.»

«Valstis ar salīdzinoši zemiem valdības parāda līmeņiem, kā, piemēram, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, var aizņemties un stimulēt ekonomiku, palielinot valdības tēriņus un investīcijas. Turklāt, krīzes iestāšanas gadījumā politiķi parasti ir aktīvāki strukturālo reformu īstenošanā un ieviešanā, kas palielina ekonomikas izaugsmes potenciālu. Līdz ar to pat tad, ja negatīvie riski piepildās un izaugsme pasaulē būtiski sabremzējas, ir pieejami instrumenti, kas palīdzētu to pārvarēt,» turpina bankā.


Pievienot komentāru

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.

Talgo Administratīvajā tiesā pārsūdz IUB lēmumu elektrovilcienu iepirkumā

Vilcienu ražotājs Talgo pārsūdzējis Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu par elektrovilcienu iepirkuma pārvērtēšanu, informē Talgo pārstāvji.

Turpinās izstrādāt tiesu priekšsēdētāju kandidātu izvirzīšanas kārtību

Tieslietu padome nākamnedēļ turpinās izstrādāt kārtību, kas nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, kā arī šo tiesu priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtību.

Biržu indeksiem dažādas tendences

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 21.februārī, bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

Nemiro: SPRK un Konkurences padomes funkcijas jāpaplašina

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome nebūtu jāapvieno, bet būtu jāpaplašina to funkcijas, teic ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Atbalsta vienas Rīgas skolas slēgšanu; par Jaunciema skolu pārdomā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstījuši Rīgas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.gadam, kā ietvaros paredzēts slēgt vienu skolu, apvienot astoņas vispārizglītojošās skolas, kā arī apvienot pirmskolas, vairākus interešu izglītības centrus un divas sporta skolas.

Gaidāmas gan ļoti dzestras naktis, gan arī siltākas dienas

Virs Skandināvijas pussalas ziemeļu rajoniem atrodas anticiklona centrs, kas piektdien, 22.februārī, un naktī uz sestdienu pakāpeniski virzīsies uz dienvidiem un noteiks laika apstākļus arī Latvijā – debesis skaidrosies, piektdiena būs saulaina, tomēr gaiss būs ziemīgi dzestrs.