bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 19.09.2019 | Vārda dienas: Muntis, Verners
LatviaLatvija

Vai Latvijas ekonomikā ir uzrāviens pretī simtgades svinībām?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSimtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%, norāda bankas pārstāvji.

Swedbank eksperti atzīmē, ka izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. «Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē,»

Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums, uzskata bankā.

«Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas»

«Pērn Latvijas ekonomika uzrādīja straujāko izaugsmes tempu sešu gadu laikā, augot par 4.6%. Arī simtgades svinību gadā ekonomikas izaugsme ir pozitīvi pārsteigusi, pirmajos deviņos mēnešos augot līdzīgā tempā kā pērn. Ņemot vērā, ka virkne nozaru dažādu īstermiņa faktoru ietekmē demonstrēja labāku sniegumu, nekā gaidīts, esam palielinājuši šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi no 4% uz 4,5%. Latvija šogad varēs lepoties ar straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. Galvenie izaugsmes kaldinātāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, kam uz pēdām min pērnā gada čempions – eksports. Turklāt Latvijas ekonomika ir sabalansēta un labā formā, lai tiktu galā arī ar iespējamiem ārpasaules satricinājumiem, ja nu tādi notiek,» saka Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka investīciju pieaugums ir cieši saistīts ar būvniecības nozares enerģisko kāpumu, ko sekmē gan ES fondu straujāka ieplūšana, gan privātās investīcijas. «Jaudu ierobežojumu un augošu izmaksu ietekmē būvniecības apjomu pieaugums trešajā ceturksnī gan nolaidās no 30% augstumiem uz pieticīgākiem, bet joprojām ļoti spēcīgiem 10%. Ņemot vērā augstos būvniecības apjomus, audzēt tos kļūs arvien grūtāk, un izaugsmes tempi nākamgad būs daudz piezemētāki.»

Savukārt mājsaimniecību patēriņa pieaugumu veicina pirktspējas uzlabošanās. Darba tirgū situācija kļūst arvien saspīlētāka – bezdarba līmenis ir desmitgades zemākajā līmenī un turpina sarukt (no vidēji 7,6% šogad līdz 7,1% nākamajā gadā), norāda bankas eksperti.

Tāpat ekonomisti atzīmē, ka tā rezultātā pieaugošais darbaspēka trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu (šogad ap 9%, nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, ap 7%), kas būtiski pārsniedz inflāciju (šogad vidēji 2,6%, nākamgad – ap 2,7%). «Pamazām pieņemas spēkā arī mājokļu kreditēšana, kas, neskatoties uz lēnāku vidējās algas kāpumu, dos impulsu mājsaimniecību patēriņam nākamgad.»

Par spīti dažādiem izaicinājumiem – piemēram, darbaspēka trūkums, pārmaiņas Latvijas finanšu sektorā, lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs, protekcionisma pieaugums pasaulē – eksporta sniegums šogad kopumā saglabājas labs, bet jau lēnāks nekā pērn, uzskata Swedbank pārstāvji.

«Arī apstrādes rūpniecība aug arvien gausāk. Lielisku sniegumu uzrāda koka un tā izstrādājumu eksports, bet tādās lielās preču grupās kā, piemēram, pārtika un lauksaimniecības produkti, mašīnas un iekārtas vērojama izaugsmes palēnināšanās. Pie vājāka lauksaimniecības produktu eksporta vainojams sausais laiks, kas samazināja ražas. Šo efektu spilgtāk ieraudzīsim gada otrajā pusē un nākamgad. Pakalpojumu pusē ar labu sniegumu izceļas IKT nozare un tranzīts. Tranzīta sniegums ir daļēji saistīts ar pārejošiem remontdarbiem konkurējošā Krievijas ostā, un nozares nākotnes perspektīvas vēl arvien ir trauslas. Sarūkot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa segmentam, mīnusi turpināsies finanšu pakalpojumu nozarē – lielāku efektu no tā gan jutīsim nākamajā gadā,» komentē bankā.

Strašuna uzsver, ka Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir un būs spēcīga. «Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī, izzūdot īstermiņa pozitīvajiem faktoriem, izaugsmes temps nākamajos gados palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā. Galvenie riski, kas var samazināt izaugsmes tempus vēl vairāk, nāk no ārpuses, jo īpaši saistībā ar politiskajām norisēm.»

«Pasaules ekonomikas nākotnes izaugsmes perspektīvas aizēno politiskie notikumi un lēmumi, tā Swedbank»

Bankas eksperti atzīmē, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad saglabājas ļoti laba, un pieauguma temps gaidāms līdzīgs kā pērn.

«ASV šogad sasniegs šī biznesa cikla straujāko izaugsmi, daļēji pateicoties stimulējošai fiskālajai politikai. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta dēļ. Tomēr ekonomikas pamati ir spēcīgi, nodarbinātība aug, un investīciju aktivitāte atgūstas. Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka «jaunas naudas drukāšanu» pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi kopš 2012. gada paaugstinot nākamā gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim,» stāsta Swedbank pārstāvji.

Sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme ļoti pakāpeniski palēnināsies no 3,7% šogad uz 3,5% 2020.gadā. Tomēr pastāv virkne negatīvo risku, kas var daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju. Šie riski ir palielinājušies salīdzinājumā ar augustu, kad publicējām savas iepriekšējās prognozes, stāsta Swedbank pārstāvji.

Eksperti uzskata, ka tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu var paplašināties, iekļaujot arī citus reģionus, piemēram, Eiropu, jau būtiskāk kaitējot pasaules ekonomiskajai attīstībai. «Kaitējumu var radīt arī ģeopolitiskie saspīlējumi, tai skaitā jaunas starpvalstu sankcijas. Attīstības valstu ekonomikām izaicinājumus sagādā ASV procentu likmju celšana, kas padara grūtāku dolāros emitētā parāda refinansēšanu, un straujš naftas cenas pieaugums. Ikviens no šiem un citiem līdzīgiem notikumiem var izraisīt ievērojamas korekcijas akciju tirgos, un investoru zaudējumi var arī vēlāk bremzēt ekonomisko izaugsmi.»

«Pēdējos mēnešos jau esam piedzīvojuši lielākas akciju cenu un valūtas kursu svārstības, kas vēl nav atspoguļojušies «reālajā» ekonomikā, bet jau ir raisījušas diskusijas par to, vai ekonomiskās politikas veidotāju instrumentu arsenāls cīņai ar nākamo krīzi ir gana plašs. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šis arsenāls ir pavisam niecīgs, ņemot vērā, ka procentu likmes ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un daudzu valstu parādu slogi ir nesamērīgi augsti. Tomēr politikas veidotāju rokas nav pavisam sasaistītas,» uzsver Strašuna.

Tāpat Swedbank eksperti norāda, ka kopš iepriekšējās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ir veikti pasākumi un ieviests regulējums, kas samazina krīzes izplatības risku starp valstīm caur finanšu sektoru. «Centrālās bankas attīstības valstīs vēl var mazināt procentu likmes, ja nepieciešams, savukārt ASV un eirozonā centrālās bankas var atcelt iepriekš plānoto likmju kāpumu un lielāku uzsvaru likt uz savlaicīgām norādēm par nākotnes monetārās politikas kursu, kā arī pielietot jaunus netradicionālās monetārās politikas instrumentus, piemēram, finanšu instrumentu pirkšanu.»

«Valstis ar salīdzinoši zemiem valdības parāda līmeņiem, kā, piemēram, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, var aizņemties un stimulēt ekonomiku, palielinot valdības tēriņus un investīcijas. Turklāt, krīzes iestāšanas gadījumā politiķi parasti ir aktīvāki strukturālo reformu īstenošanā un ieviešanā, kas palielina ekonomikas izaugsmes potenciālu. Līdz ar to pat tad, ja negatīvie riski piepildās un izaugsme pasaulē būtiski sabremzējas, ir pieejami instrumenti, kas palīdzētu to pārvarēt,» turpina bankā.


Pievienot komentāru

Siguldas pašvaldība vērsusies policijā par infekcijas gadījumiem bērnudārzos

Siguldas novada pašvaldība vērusies Valsts policijā, lai tā izmeklē saistību starp aizvadītajā nedēļā notikušajiem zarnu infekcijas gadījumiem un četros inficētajos atklāto salmonellas baktēriju.

Rīgas domes koalīcijā varētu būt izveidojušās jaunas nesaskaņas

Rīgas domes koalīcijas partiju – Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! – vidū varētu būt izveidojušās jaunas domstarpības, jo šīs nedēļas laikā kvoruma trūkuma dēļ komitejās nav izdevies pieņemt vairākus būtiskus lēmumus.

Konceptuāli atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.

Purgaile: FKTK komandai jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas

FKTK komandai ir jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas, paudusi FKTK vadītāja amata pretendente, bankas Citadele valdes locekle Santa Purgailie.

Pie Rietumāfrikas krastiem pirāti uzbrukuši Latvijas tankkuģim

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim Ance, ziņo aģentūra Maritime and Crimean Shipping News.

Krievijā aiztur šamani, kurš vēlējies «izdzīt Putinu»

Sibīrijas šamanis, kurš devies kājām uz Maskavu ar nosprausto mērķi padzīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir aizturēts, tā pavēstījusi Krievijas policija. Šamanis izgājis no dzimtās pilsētas Jakutskas, lai kājām noietu aptuveni 5'000 kilometrus.

Saeima atbalsta ciešāku divpusējo sadarbību ar ASV tiesībaizsardzības jomā

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu, tādējādi apstiprinot grozījumu Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004.gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

Kompensēs zaudējumus par preses izdevumu piegādēm

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem noteiktos grozījumus Pasta likumā, ar kuriem nodrošinās abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus 2020.gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim.

Lietuvas veselības ministrs noskuj matus, solidarizējoties ar sirgstošo premjeru

Lietuvas premjerministram Sauļum Skvernelim ārstējoties no onkoloģiskās slimības limfomas, solidaritāti ar kolēģi vēlējies paust Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga un tādēļ noskuvis matus.

Saeima ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā atzīst par pamatotu

Seima apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Rosina samazināt vajadzīgo latviešu valodas prasmes līmeni vilcienu konduktoriem

Satiksmes ministrija rosina samazināt nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi pasažieru vilciena konduktoriem, liecina Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Igaunijā pašvaldībām piemaksās tūkstošus par militāro poligonu klātbūtni

300 000 eiro – tādu summu Igaunijas Aizsardzības ministrija apņēmusies ik gadu maksāt deviņām pašvaldībām, kuru teritorijā izvietoti Igaunijas Aizsardzības spēku mācību poligoni.

Puntulis paredz, ka nacionālā koncertzāle būs gatava pēc septiņiem gadiem

Nacionālā akustiskā koncertzāle varētu būt gatava pēc septiņiem gadiem, ja lēmumu par projekta attīstīšanu pieņems šajā rudenī, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Tele2: valsts pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operators Tele2.

Fukušimas nolaidības lietā attaisno uzņēmuma vadītājus

Tiesa Japānā, lietā par iespējamu nolaidību saistībā Fukušimas atomelektrostacijas katastrofu ir attaisnojusi atbildīgā enerģētikas uzņēmuma vadību.

Konkursā uz FKTK vadītāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile, informē Valsts kancelejā.

Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

«Nepatīkamākais, ka Rīgas dome savās neizdarībās, sastrādātajās problēmas iesaistījusi citus, lai tās risinātu, pati neuzņemoties teju nekādu atbildību. Konkurences padome jau vairākkārt brīdināja, ka Rīgai savlaicīgi jāgatavojas, lai nepieļautu situāciju, kādā esam nonākuši,» par izsludināto Latvijā ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā komentē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Rīgas ielu ikdienas uzturēšanai grib novirzīt papildu finansējumu trīs miljonu eiro apmērā

Rīgas ielu uzturēšanai varētu novirzīt vēl trīs miljonus eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.

Somija: Lielbritānijai atlikušas 12 dienas Brexit priekšlikumu iesniegšanai

Eiropas Savienības prezidējošās valsts, Somijas, premjerministrs Anti Rinne, norādījis, ka Brexit kontekstā Lielbritānijas valdībai ir 12 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus esošā izstāšanās nolīguma grozīšanai.

Komitejā atbalsta tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā

Rīgā no 2021.gada varētu ieviest tūrisma nodevu, paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētie miljoni sadalīti citam vajadzībām

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

FKTK piemēro PrivatBank sodu vairāk nekā miljona apmērā

FKTK padome piemērojusi soda naudu AS PrivatBank 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

ASV pauž gatavību likvidēt Kaļiņingradas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Amerikas Savienotajām Valstīm ir plāns, kā likvidēt pretgaisa aizsardzības sistēmu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tā atklājis ASV Eiropas Gaisa spēku komandieris Džefs Herigans, vēsta LRT un Breaking Defense.

LIZDA draud ar protestiem, ja skolotāju algas nepalielinās arī nākamgad

Uzzinot par to, ka 2020.gada septembra nav paredzēts paaugstināt skolotāju algas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatavojas lemt par protestu rīkošanu.

Pūce sola stingrāk kontrolēt pašvaldību aizņemšanos

Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, solījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->