bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 25.06.2019 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Vai Latvijas ekonomikā ir uzrāviens pretī simtgades svinībām?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSimtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%, norāda bankas pārstāvji.

Swedbank eksperti atzīmē, ka izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. «Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē,»

Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums, uzskata bankā.

«Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas»

«Pērn Latvijas ekonomika uzrādīja straujāko izaugsmes tempu sešu gadu laikā, augot par 4.6%. Arī simtgades svinību gadā ekonomikas izaugsme ir pozitīvi pārsteigusi, pirmajos deviņos mēnešos augot līdzīgā tempā kā pērn. Ņemot vērā, ka virkne nozaru dažādu īstermiņa faktoru ietekmē demonstrēja labāku sniegumu, nekā gaidīts, esam palielinājuši šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi no 4% uz 4,5%. Latvija šogad varēs lepoties ar straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. Galvenie izaugsmes kaldinātāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, kam uz pēdām min pērnā gada čempions – eksports. Turklāt Latvijas ekonomika ir sabalansēta un labā formā, lai tiktu galā arī ar iespējamiem ārpasaules satricinājumiem, ja nu tādi notiek,» saka Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka investīciju pieaugums ir cieši saistīts ar būvniecības nozares enerģisko kāpumu, ko sekmē gan ES fondu straujāka ieplūšana, gan privātās investīcijas. «Jaudu ierobežojumu un augošu izmaksu ietekmē būvniecības apjomu pieaugums trešajā ceturksnī gan nolaidās no 30% augstumiem uz pieticīgākiem, bet joprojām ļoti spēcīgiem 10%. Ņemot vērā augstos būvniecības apjomus, audzēt tos kļūs arvien grūtāk, un izaugsmes tempi nākamgad būs daudz piezemētāki.»

Savukārt mājsaimniecību patēriņa pieaugumu veicina pirktspējas uzlabošanās. Darba tirgū situācija kļūst arvien saspīlētāka – bezdarba līmenis ir desmitgades zemākajā līmenī un turpina sarukt (no vidēji 7,6% šogad līdz 7,1% nākamajā gadā), norāda bankas eksperti.

Tāpat ekonomisti atzīmē, ka tā rezultātā pieaugošais darbaspēka trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu (šogad ap 9%, nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, ap 7%), kas būtiski pārsniedz inflāciju (šogad vidēji 2,6%, nākamgad – ap 2,7%). «Pamazām pieņemas spēkā arī mājokļu kreditēšana, kas, neskatoties uz lēnāku vidējās algas kāpumu, dos impulsu mājsaimniecību patēriņam nākamgad.»

Par spīti dažādiem izaicinājumiem – piemēram, darbaspēka trūkums, pārmaiņas Latvijas finanšu sektorā, lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs, protekcionisma pieaugums pasaulē – eksporta sniegums šogad kopumā saglabājas labs, bet jau lēnāks nekā pērn, uzskata Swedbank pārstāvji.

«Arī apstrādes rūpniecība aug arvien gausāk. Lielisku sniegumu uzrāda koka un tā izstrādājumu eksports, bet tādās lielās preču grupās kā, piemēram, pārtika un lauksaimniecības produkti, mašīnas un iekārtas vērojama izaugsmes palēnināšanās. Pie vājāka lauksaimniecības produktu eksporta vainojams sausais laiks, kas samazināja ražas. Šo efektu spilgtāk ieraudzīsim gada otrajā pusē un nākamgad. Pakalpojumu pusē ar labu sniegumu izceļas IKT nozare un tranzīts. Tranzīta sniegums ir daļēji saistīts ar pārejošiem remontdarbiem konkurējošā Krievijas ostā, un nozares nākotnes perspektīvas vēl arvien ir trauslas. Sarūkot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa segmentam, mīnusi turpināsies finanšu pakalpojumu nozarē – lielāku efektu no tā gan jutīsim nākamajā gadā,» komentē bankā.

Strašuna uzsver, ka Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir un būs spēcīga. «Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī, izzūdot īstermiņa pozitīvajiem faktoriem, izaugsmes temps nākamajos gados palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā. Galvenie riski, kas var samazināt izaugsmes tempus vēl vairāk, nāk no ārpuses, jo īpaši saistībā ar politiskajām norisēm.»

«Pasaules ekonomikas nākotnes izaugsmes perspektīvas aizēno politiskie notikumi un lēmumi, tā Swedbank»

Bankas eksperti atzīmē, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad saglabājas ļoti laba, un pieauguma temps gaidāms līdzīgs kā pērn.

«ASV šogad sasniegs šī biznesa cikla straujāko izaugsmi, daļēji pateicoties stimulējošai fiskālajai politikai. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta dēļ. Tomēr ekonomikas pamati ir spēcīgi, nodarbinātība aug, un investīciju aktivitāte atgūstas. Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka «jaunas naudas drukāšanu» pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi kopš 2012. gada paaugstinot nākamā gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim,» stāsta Swedbank pārstāvji.

Sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme ļoti pakāpeniski palēnināsies no 3,7% šogad uz 3,5% 2020.gadā. Tomēr pastāv virkne negatīvo risku, kas var daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju. Šie riski ir palielinājušies salīdzinājumā ar augustu, kad publicējām savas iepriekšējās prognozes, stāsta Swedbank pārstāvji.

Eksperti uzskata, ka tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu var paplašināties, iekļaujot arī citus reģionus, piemēram, Eiropu, jau būtiskāk kaitējot pasaules ekonomiskajai attīstībai. «Kaitējumu var radīt arī ģeopolitiskie saspīlējumi, tai skaitā jaunas starpvalstu sankcijas. Attīstības valstu ekonomikām izaicinājumus sagādā ASV procentu likmju celšana, kas padara grūtāku dolāros emitētā parāda refinansēšanu, un straujš naftas cenas pieaugums. Ikviens no šiem un citiem līdzīgiem notikumiem var izraisīt ievērojamas korekcijas akciju tirgos, un investoru zaudējumi var arī vēlāk bremzēt ekonomisko izaugsmi.»

«Pēdējos mēnešos jau esam piedzīvojuši lielākas akciju cenu un valūtas kursu svārstības, kas vēl nav atspoguļojušies «reālajā» ekonomikā, bet jau ir raisījušas diskusijas par to, vai ekonomiskās politikas veidotāju instrumentu arsenāls cīņai ar nākamo krīzi ir gana plašs. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šis arsenāls ir pavisam niecīgs, ņemot vērā, ka procentu likmes ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un daudzu valstu parādu slogi ir nesamērīgi augsti. Tomēr politikas veidotāju rokas nav pavisam sasaistītas,» uzsver Strašuna.

Tāpat Swedbank eksperti norāda, ka kopš iepriekšējās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ir veikti pasākumi un ieviests regulējums, kas samazina krīzes izplatības risku starp valstīm caur finanšu sektoru. «Centrālās bankas attīstības valstīs vēl var mazināt procentu likmes, ja nepieciešams, savukārt ASV un eirozonā centrālās bankas var atcelt iepriekš plānoto likmju kāpumu un lielāku uzsvaru likt uz savlaicīgām norādēm par nākotnes monetārās politikas kursu, kā arī pielietot jaunus netradicionālās monetārās politikas instrumentus, piemēram, finanšu instrumentu pirkšanu.»

«Valstis ar salīdzinoši zemiem valdības parāda līmeņiem, kā, piemēram, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, var aizņemties un stimulēt ekonomiku, palielinot valdības tēriņus un investīcijas. Turklāt, krīzes iestāšanas gadījumā politiķi parasti ir aktīvāki strukturālo reformu īstenošanā un ieviešanā, kas palielina ekonomikas izaugsmes potenciālu. Līdz ar to pat tad, ja negatīvie riski piepildās un izaugsme pasaulē būtiski sabremzējas, ir pieejami instrumenti, kas palīdzētu to pārvarēt,» turpina bankā.


Pievienot komentāru

Viņķele: Slimnīcu padomes nebūs politiķu izklaides vietas

«Šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā,» tā par padomju izveidi Latvijas lielajām slimnīcām LTV raidījumā Rīta Panorāma teica veselības ministre Ilze Viņķele.

ASV ievieš jaunas sankcijas pret Irānu un tās augstāko vadītāju

Saasinoties saspīlējumam starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, Vašingtona ir paziņojusi par jaunu sankciju ieviešanu pret Teherānu, mēģinot iegrožot to ārvalstu finanšu resursu pieejamību, kas ir Irānas augstākā vadītāja un Irānas Revolucionārās gvardes rīcībā.

Līgo svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, bet ūdenstilpnēs noslīka četri

Svētku brīvdienās, laika posmā no 22.jūnija plkst. 6.30 līdz 25.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 277 izsaukumus.

Liepājas lidostā iecerēts par diviem miljoniem būvēt jaunu pasažieru termināli

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Kazahstānā evakuē pilsētu pēc sprādzieniem munīcijas noliktavā

Kazahstānā sākta veselas pilsētas evakuācija pēc tam, kad valstī aizdegusies armijas munīcijas noliktava, izraisot virkni spēcīgi sprādzienu.

Latvijā vairāk nekā 60 valsts ceļu posmos ir būvdarbi; daudzviet uzstādīti luksofori

Garākais remontposms patlaban ir abpus Pāvilostai no Labraga līdz Vērgalei, darbi notiek arī uz pievedceļa Pāvilostai.

Nedēļas sākumā gaidāmi +28 grādi, pēc tam – lietus un +20

Nedēļas pirmajā pusē dienās gaiss vēl vietām iesils līdz +28 grādiem, bet jau nedēļas otrajā pusē daudzviet Latvijas teritorijā ir gaidāms lietus.

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas.

«Ministru apetīte ir pārāk liela.» Kariņš nav gatavs palielināt budžeta deficītu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nav gatavs palielināt deficītu, lai apmierinātu ministriju budžeta pieprasījumus.

NVD: Kur saņemt medicīnisko palīdzību svētku laikā

Pirms gaidāmajām Līgo svētku brīvdienām, no 22. līdz 24.jūnijam Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām.

Nedēļa Lietuvā: Koalīcijas sarunu finišs. Vienoti kritēriji uzņemšanai universitātēs. Pēdējais veto

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā četras parlamenta partijas pabeidza sarunas koalīcijas veidošanai, divi vīrieši notiesāti par spiegošanu Krievijas labā. Tāpat Lietuva uzrādīja spīdošus rādītājus par mirstības samazinājumu satiksmes negadījumos.

BNN nedēļas apkopojums: Turlā krišana. Alkohola kara turpinājums. Atlaistā Latvenergo padome

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Paziņojums, Cīņa, Pārdomas, Amats, Izaugsme, Uzticība, Vēlmes.

Mēra krēslu zaudējusi Gods kalpot Rīgai cer savākt balsis jaunam kandidātam

Partijas Gods kalpot Rīgai valde par Rīgas mēra amata kandidātu plāno lemt nākamnedēļ, 27.jūnijā, stāsta partijas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Eurostat: Latvija un Lietuva starp līderēm nerezidentu īpatsvarā valsts parādā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 74% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir otrs lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā.

Kamēr Lietuvā skandāls par dzelzceļa darījumiem ar bijušā VDK aģenta sievas uzņēmumu, LDz slavē tā reputāciju

Kamēr Lietuvā valsts akciju sabiedrības darījumi ar cilvēkiem, kuru sakari varētu sniegties līdz par Krievijas prezidentam, izraisījuši skandālu, Latvijā rīkojas kūtri, bet LDz pat slavē darījumu partnera reputāciju.

EM: Muitas nodoklis Krievijas elektrībai sadārdzinātu elektroenerģiju Baltijā

Nodokļa ieviešana Krievijas enerģijai varētu sadārdzināt elektroenerģijas cenas, tomēr jārisina situācija, ka Baltijas elektroenerģijas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā ar Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem, tā ministrija.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā maijā samazinājās par 0,6%

Salīdzinot ar aprīli, 2019.gada maijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Premjers cer, ka Dombrovskis arī turpmāk ieņems vadošu amatu EK

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš cer, ka esošais Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis arī jaunajā EK sastāvā varētu ieņemt kādu no vadošajiem amatiem.

Maršruts Līgo svētkiem: No gadatirgiem līdz dančiem un dziesmām

BNN piedāvā ielūkoties dažos no pasākumiem, kurus varat apmeklēt, līgojot Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Liepājā vai Daugavpilī. 

Krimas aneksijas dēļ ES pagarina pret Krieviju vērstās sankcijas

Eiropas Savienība vēl uz gadu pagarinājusi sankcijas, kas 2014.gadā tika vērstas pret Krieviju par Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju.

Tallinā nošauts taksists; policija meklē noziedznieku

Tallinā 21.jūnija rītā sašauti divi taksisti, no kuriem viens miris. Igaunijas policija meklē slepkavu, kurš aizvien ir uz brīvām kājām.

Igauņi grasās pirkt jaunus pasažieru vilcienus

Ekonomisku lietu un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss uzdevis Igaunijas vilcienu satiksmes operatoram Elron sākt iepirkuma sagatavošanu, lai iegādātos vēl četrus vilcienus ar iespēju nopirkt vēl divus.

Autovadītāju ievērībai: pirms svētku brīvdienām Pierīgā satiksme būs palēnināta

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc paredzams, ka pēcpusdienā Pierīgā satiksme būs palēnināta, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi.

Igaunijas premjers sola, ka akcīzes nodoklis netiks vēl vairāk samazināts

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass sola, ka alkohola akcīzes nodoklis valstī netiks tālāk samazināts, komentējot iespēju, ka Latvija nodokli varētu samazināt par 15%.

Pirmais lasījums: Finansējumu padziļinātai mācību priekšmetu apguvei varētu saglabāt

Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz saglabāt papildu finansējumu pedagogu algām tām skolām, kas īsteno vispārējās izglītības programmas ar padziļinātu apguvi kādā no mācību jomām.