bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.11.2018 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Vai Latvijas ekonomikā ir uzrāviens pretī simtgades svinībām?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSimtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%, norāda bankas pārstāvji.

Swedbank eksperti atzīmē, ka izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. «Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē,»

Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums, uzskata bankā.

«Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas»

«Pērn Latvijas ekonomika uzrādīja straujāko izaugsmes tempu sešu gadu laikā, augot par 4.6%. Arī simtgades svinību gadā ekonomikas izaugsme ir pozitīvi pārsteigusi, pirmajos deviņos mēnešos augot līdzīgā tempā kā pērn. Ņemot vērā, ka virkne nozaru dažādu īstermiņa faktoru ietekmē demonstrēja labāku sniegumu, nekā gaidīts, esam palielinājuši šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi no 4% uz 4,5%. Latvija šogad varēs lepoties ar straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. Galvenie izaugsmes kaldinātāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, kam uz pēdām min pērnā gada čempions – eksports. Turklāt Latvijas ekonomika ir sabalansēta un labā formā, lai tiktu galā arī ar iespējamiem ārpasaules satricinājumiem, ja nu tādi notiek,» saka Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka investīciju pieaugums ir cieši saistīts ar būvniecības nozares enerģisko kāpumu, ko sekmē gan ES fondu straujāka ieplūšana, gan privātās investīcijas. «Jaudu ierobežojumu un augošu izmaksu ietekmē būvniecības apjomu pieaugums trešajā ceturksnī gan nolaidās no 30% augstumiem uz pieticīgākiem, bet joprojām ļoti spēcīgiem 10%. Ņemot vērā augstos būvniecības apjomus, audzēt tos kļūs arvien grūtāk, un izaugsmes tempi nākamgad būs daudz piezemētāki.»

Savukārt mājsaimniecību patēriņa pieaugumu veicina pirktspējas uzlabošanās. Darba tirgū situācija kļūst arvien saspīlētāka – bezdarba līmenis ir desmitgades zemākajā līmenī un turpina sarukt (no vidēji 7,6% šogad līdz 7,1% nākamajā gadā), norāda bankas eksperti.

Tāpat ekonomisti atzīmē, ka tā rezultātā pieaugošais darbaspēka trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu (šogad ap 9%, nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, ap 7%), kas būtiski pārsniedz inflāciju (šogad vidēji 2,6%, nākamgad – ap 2,7%). «Pamazām pieņemas spēkā arī mājokļu kreditēšana, kas, neskatoties uz lēnāku vidējās algas kāpumu, dos impulsu mājsaimniecību patēriņam nākamgad.»

Par spīti dažādiem izaicinājumiem – piemēram, darbaspēka trūkums, pārmaiņas Latvijas finanšu sektorā, lēnāka izaugsme tirdzniecības partnervalstīs, protekcionisma pieaugums pasaulē – eksporta sniegums šogad kopumā saglabājas labs, bet jau lēnāks nekā pērn, uzskata Swedbank pārstāvji.

«Arī apstrādes rūpniecība aug arvien gausāk. Lielisku sniegumu uzrāda koka un tā izstrādājumu eksports, bet tādās lielās preču grupās kā, piemēram, pārtika un lauksaimniecības produkti, mašīnas un iekārtas vērojama izaugsmes palēnināšanās. Pie vājāka lauksaimniecības produktu eksporta vainojams sausais laiks, kas samazināja ražas. Šo efektu spilgtāk ieraudzīsim gada otrajā pusē un nākamgad. Pakalpojumu pusē ar labu sniegumu izceļas IKT nozare un tranzīts. Tranzīta sniegums ir daļēji saistīts ar pārejošiem remontdarbiem konkurējošā Krievijas ostā, un nozares nākotnes perspektīvas vēl arvien ir trauslas. Sarūkot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa segmentam, mīnusi turpināsies finanšu pakalpojumu nozarē – lielāku efektu no tā gan jutīsim nākamajā gadā,» komentē bankā.

Strašuna uzsver, ka Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir un būs spēcīga. «Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, kā arī, izzūdot īstermiņa pozitīvajiem faktoriem, izaugsmes temps nākamajos gados palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā. Galvenie riski, kas var samazināt izaugsmes tempus vēl vairāk, nāk no ārpuses, jo īpaši saistībā ar politiskajām norisēm.»

«Pasaules ekonomikas nākotnes izaugsmes perspektīvas aizēno politiskie notikumi un lēmumi, tā Swedbank»

Bankas eksperti atzīmē, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad saglabājas ļoti laba, un pieauguma temps gaidāms līdzīgs kā pērn.

«ASV šogad sasniegs šī biznesa cikla straujāko izaugsmi, daļēji pateicoties stimulējošai fiskālajai politikai. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta dēļ. Tomēr ekonomikas pamati ir spēcīgi, nodarbinātība aug, un investīciju aktivitāte atgūstas. Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka «jaunas naudas drukāšanu» pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi kopš 2012. gada paaugstinot nākamā gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim,» stāsta Swedbank pārstāvji.

Sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme ļoti pakāpeniski palēnināsies no 3,7% šogad uz 3,5% 2020.gadā. Tomēr pastāv virkne negatīvo risku, kas var daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju. Šie riski ir palielinājušies salīdzinājumā ar augustu, kad publicējām savas iepriekšējās prognozes, stāsta Swedbank pārstāvji.

Eksperti uzskata, ka tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu var paplašināties, iekļaujot arī citus reģionus, piemēram, Eiropu, jau būtiskāk kaitējot pasaules ekonomiskajai attīstībai. «Kaitējumu var radīt arī ģeopolitiskie saspīlējumi, tai skaitā jaunas starpvalstu sankcijas. Attīstības valstu ekonomikām izaicinājumus sagādā ASV procentu likmju celšana, kas padara grūtāku dolāros emitētā parāda refinansēšanu, un straujš naftas cenas pieaugums. Ikviens no šiem un citiem līdzīgiem notikumiem var izraisīt ievērojamas korekcijas akciju tirgos, un investoru zaudējumi var arī vēlāk bremzēt ekonomisko izaugsmi.»

«Pēdējos mēnešos jau esam piedzīvojuši lielākas akciju cenu un valūtas kursu svārstības, kas vēl nav atspoguļojušies «reālajā» ekonomikā, bet jau ir raisījušas diskusijas par to, vai ekonomiskās politikas veidotāju instrumentu arsenāls cīņai ar nākamo krīzi ir gana plašs. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šis arsenāls ir pavisam niecīgs, ņemot vērā, ka procentu likmes ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un daudzu valstu parādu slogi ir nesamērīgi augsti. Tomēr politikas veidotāju rokas nav pavisam sasaistītas,» uzsver Strašuna.

Tāpat Swedbank eksperti norāda, ka kopš iepriekšējās pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ir veikti pasākumi un ieviests regulējums, kas samazina krīzes izplatības risku starp valstīm caur finanšu sektoru. «Centrālās bankas attīstības valstīs vēl var mazināt procentu likmes, ja nepieciešams, savukārt ASV un eirozonā centrālās bankas var atcelt iepriekš plānoto likmju kāpumu un lielāku uzsvaru likt uz savlaicīgām norādēm par nākotnes monetārās politikas kursu, kā arī pielietot jaunus netradicionālās monetārās politikas instrumentus, piemēram, finanšu instrumentu pirkšanu.»

«Valstis ar salīdzinoši zemiem valdības parāda līmeņiem, kā, piemēram, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, var aizņemties un stimulēt ekonomiku, palielinot valdības tēriņus un investīcijas. Turklāt, krīzes iestāšanas gadījumā politiķi parasti ir aktīvāki strukturālo reformu īstenošanā un ieviešanā, kas palielina ekonomikas izaugsmes potenciālu. Līdz ar to pat tad, ja negatīvie riski piepildās un izaugsme pasaulē būtiski sabremzējas, ir pieejami instrumenti, kas palīdzētu to pārvarēt,» turpina bankā.


Pievienot komentāru

Vējonis premjera amatā nevirza ne Pabriku, ne Gobzemu; Gaidīs parlamenta vienošanos

Tā kā nevienam no premjerministra kandidātiem šobrīd neesot izteikta vairākuma parlamentā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis pagaidām nevirzīt nevienu premjera amatā, tai skaitā ne Aldi Gobzemu, ne Arti Pabriku.

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments nespēj vienoties par budžetu

Par Eiropas Savienības budžetu 2019.gadam nav izdevies laikus panākt vienošanos starp bloka dalībvalstīm, kuras pārstāv ES Padome, un Eiropas Parlamentu.

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Durevskis apsūdzēts par 15 000 eiro kukuļa izspiešanu no maksātnespējīga uzņēmuma

Bijušais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis tiek apsūdzēts 15 000 eiro kukuļa izspiešanā no maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Junior Fashion un tā faktiskā vadītāja Vladislava Lankerta, notikušajā tiesas sēdē informē prokurore Zane Pavāre.

26.novembrī visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas

Pirmdien, 26.novembrī no plkst. 10.30 līdz 10.50, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

LTAB: Latvijā OCTA cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

NATO nosauc Lietuvu kā paraugu aizsardzības tēriņu celšanā

Lietuva ar tās aizsardzības tēriņu celšanu, kas veikta šogad, ir paraugs NATO aliansē, tā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

KP atļāvusi īstenot enerģētikas uzņēmuma Energia Verde īpašnieku maiņu

Konkurences padome atļāvusi apvienošanos, ar kuru Igaunijā reģistrētais privātā kapitāla ieguldījumu fonds Usaldusfond BaltCap Infrastructure Fund iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Energia Verde, iegādājoties 70% tās kapitāldaļu no AS Energoeco.

Ilvess Latvijas simtgadē atgādina par tautu kopīgo likteni Livonijā

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess ir apsveicis Latviju valstiskuma simtgadē un vērsis uzmanību uz stipro saikni starp latviešiem un igauņiem, kāda veidojusies Livonijas vēstures līkločos, simtiem gadu senā vēsturē.

Nosūtīts kriminālprocess par ūdenspīpju tabakas kontrabandu

Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu par vairāk nekā 600 kilogramu ūdenspīpju tabakas kontrabandu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Apstiprināti deputāti darbam Latvijas parlamenta komisijās

Noticis balsojums, Saeimai apstiprinot deputātus, kuri turpmāk darbosies parlamentārajās komisijās. Par nobalsojuši 92 deputāti, pret un atturējies nebija neviens.

VID desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,8% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 7,788 miljardus eiro, kas ir par 59,984 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Katoļu bīskapi Polijā atvainojas par bērnu seksuālu izmantošanu

Polijā katoļu baznīcas bīskapi ir lūguši piedošanu bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu upuriem par noziegumiem, ko valstī ar dominējošu katoļticīgo kopienu ir pastrādājuši šīs kristīgās konfesijas garīdznieki un citi baznīcas darbinieki.

VID ģenerāldirektora amatam izvirzīta Ieva Jaunzeme

Ir noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases konkurss. Iegūstot visaugstāko komisijas novērtējumu, par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme, ziņo Valsts kancelejā.

Brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta četri

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 17.novembra plkst. 6.30 līdz 20.novembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 117 izsaukumus, no kuriem 60 bija uz ugunsgrēku dzēšanu, 43 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

VP: Valsts svētku pasākumos Rīgā par sīkiem pārkāpumiem aizturēti trīs cilvēki

Latvijas valsts proklamēšanas 100.gadadienas pasākumi aizvadīti mierīgi un Rīgā tika aizturēti trīs cilvēki – viens par alkohola lietošanu publiskā vietā, divi par reklāmas stenda bojāšanu, pastāstīja Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

KNAB piecu gadu laikā prokuratūrai nodevis piecas lietas par noziegumiem veselības jomā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējo piecu gadu laikā nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai piecas krimināllietas, kas saistītas ar koruptīviem noziegumiem veselības nozarē.

Spānija noraidīšot Brexit līgumu, ja nesaņems veto tiesības par Gibraltāru

Spānija sarunās par Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektam, ir paziņojusi, ka neatbalstīs grūtās sarunās panākto vienošanos, kamēr nesaņems īpašas veto tiesības. Spānija vēlas nodrošināt iespēju noraidīt iespējamu ES-Lielbritānijas tirdzniecības līgumu, kas attiektos arī uz britu Gibraltāru Spānijas dienvidos.

ASV un Eiropas biržās sarūk akciju cenas

ASV un Eiropas biržās pirmdien, 19.novembrī, samazinājās akciju cenas. Savienoto Valstu investorus darīja bažīgus ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, izaugsmes palēnināšanās ASV tehnoloģiju sektorā, kā arī analītiķu prognozes, ka Savienoto Valstu ekonomikas izaugsme kļūs lēnāka.

Krievija veiks EDSO bruņojuma kontroles inspekciju Latvijā

No 20. līdz 23.novembrim četri Krievijas bruņoto spēku virsnieki Latvijā veiks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas bruņojuma kontroles inspekcijas vizīti.

Nedēļas pirmajā pusē aukstums – naktī temperatūra nokrītas zem nulles

Šīs nedēļas sākumā pieturēsies auksts laiks un vietām gaidāmi nelieli īslaicīgi nokrišņi slapja sniega un sniega veidā, nedēļas vidū iestāsies sauss un nedaudz siltāks laiks, taču nedēļas beigās atkal ieplūdīs auksts gaiss, kas piekrastes rajonos izraisīs nelielus īslaicīgus nokrišņus.

Birkavs: Pašreizējo valdības veidošanu raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas

Pašreizējo valdības veidošanas procesu vislabāk raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas, pauž bijušais premjerministrs Valdis Birkavs. Viņš skaidro, ka steiga ir tāpēc, ka partijas pārāk ātri pieņem lēmumu par to nevarēšanu jeb izvēlēšanos nepiedalīties. Savukārt ambīcijas ir tās, kas šobrīd vada gribētājus kļūt par premjeriem.

Nedēļa Lietuvā. Valdība atbalsta kompensāciju piešķiršanu trauksmes cēlējiem

Precizējot trauksmes cēlēju regulējumu valstī, Lietuvas valdība, trešdien, 14.novembrī, apstiprinājusi noteikumus, kas paredz izmaksāt naudas kompensāciju tiem cilvēkiem, kuri tiesībsargājošām iestādēm snieguši vērtīgas ziņas par pamanītām nelikumīgām darbībām.

Daudz laimes 100.dzimšanas dienā, Latvija!

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,» tā 1911.gadā Rainis rakstīja lugā Indulis un Ārija. Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticēsim, pauž simtgades svinību organizatori – Latvijas valsts simtgades birojs.