Ekonomisti: Gaidāms straujākais algu kāpums pēckrīzes periodā; bet vai visiem?

«Šogad Latvijā gaidāms straujākais algu kāpums pēckrīzes periodā un vidējā darba samaksa Latvijā varētu palielināties par aptuveni 7,5-8%.. Līdzīgs darba samaksas kāpums šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā,» uzsver Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

BNN jau ziņoja, ka šā gada 3.ceturksnī vidējā darba samaksa valstī bija 925 eiro, kas ir par 7,5% augstāka nekā pirms gada.  SEB banka ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šāds uzņemtais pieauguma temps atspoguļo ekonomikā notiekošo. Proti, izaugsme pieņemas spēkā, bet situācijas darba tirgū kļūst arvien saspīlētāka.

«Tuvāko divu gadu perspektīvas apliecina, ka situācija būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums, bet nākamgad to papildus veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un noteikti arī audzēs inflāciju. Tāpat situācija budžetā, visticamāk, ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem,» turpina Gašpuitis.

Tikmēr Āboltiņš atzīmē, ka algu kāpums šobrīd nav saistāms tikai ar ienākumu legalizāciju. «Tā, piemēram, šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā pirmo reizi reģistrēto auto skaits palielinājies par vairāk nekā 10%, savukārt vietējo mājsaimniecību noguldījumi Latvijas komercbankās auguši par vairāk nekā 8%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē šogad audzis par aptuveni 7% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas viss liecina par reālu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.»

Vienlaikus Citadeles ekonomistam izsaka bažas par to, ka straujais darba algu kāpums rada jautājumu, vai uzņēmēji spēs nopelnīt šādu algu pieaugumu. «Jau vairākus gadus darba algas Latvijā augšas ātrāk nekā produktivitāte. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi vidējās algas kāpums šogad būs ļoti tuvs produktivitātes pieaugumam. Tomēr darba tirgus kļūst arvien ciešāks un trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 8,5%, savukārt reģistrētais bezdarbs oktobrī bija vien 6,6%. Tas nozīmē ka brīvu darba roku kļūst arvien mazāk un spiediens uz algām turpināsies».

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka algu kāpums vienlaikus palīdz augt arī patēriņam un uzkrājumiem. «Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gada 3.ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija par 4,9% lielāks – tas ir straujākais kāpums divu gadu laikā. Turklāt kopš 2015.gada Latvijā ir atgriezusies inflācija, kas nozīmē, ka apgrozījums naudas izteiksmē audzis par 7,2%. Mājsaimniecību noguldījumu pieaugums šogad svārstās ap 8%.»

Savukārt SEB bankas ekonomists Gašpuitis uzsver, ka tēmas aktualitāte tikai palielināsies, tieši neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs darbinieku ievešanas aizstāvju pulku.

«Lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār, kaut arī 3.ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās,» turpina Gašpuitis.

Kā liecina CSP dati, trešajā ceturksnī vidējā alga augusi par 7,1%, savukārt reģionos kāpums svārstījies no 7,8% Zemgalē līdz gandrīz 10% Vidzemē.

Pēc ekonomista domām, izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas reģionos, kaut pašreizējais temps visos ir atzīstams. Tikmēr Āboltiņš uzsver, ka reģionālā griezumā darba samaksa reģionos šobrīd aug straujāk nekā galvaspilsētā.

Ref:224.000.103.2956

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas