Vai pelēm tiešām garšo siers? 15 populārākie mīti, kam tic gandrīz katrs- un kāpēc tie nav patiesi

Vai pelēm tiešām garšo siers? Vai cukurs padara bērnus hiperaktīvus? Vai rudmataini cilvēki pamazām izmirst?

Šie ir mīti, ko cilvēki uzskata par patiesību, bet vai tā tiešām ir?

BBC Focus izdevums ir apkopojis un palicis zem mikroskopa dažus no populārākajiem mītiem, un diemžēl jāsaka, ka vairāki no tiem nav patiesi.

Mēs izmantojam tikai 10% no smadzenēm

Šī informācija bieži parādās dažādās padomu grāmatās par to, kā izmantot atlikušos 90%. Patiesībā katrai smadzeņu daļai ir sava funkcija, un nav tādu neizmantoto daļu, ko vienkārši varētu aktivizēt, lai sevi pilnveidotu.

Haizivis nevar saslimt ar vēzi

Patiesībā ar vēzi slimo daudzas haizivis. Šāds mīts ir ticis izmantots kā pseidozinātnisku apgalvojumu pamatojums, piemēram, haizivs skrimslis  ir alternatīva zālēm pret vēzi, un tāpēc arī var samazināties haizivju populācija.

Alternatīvās medicīnas pasaulē ir ļoti daudz mītu, ko varētu iekļaut šajā sarakstā, taču ne visi apdraud veselu sugu eksistenci. Izņemot šo.

Pēc skūšanas mati ataug ātrāk un ir biezāki

Matiņi, kas nav pakļauti tiešiem saules stariem, šķiet tumšāki. Turklāt salīdzinājumā ar neskūtiem matiņiem, tikko atauguši matiņi vienmēr šķiet asāki. Citādi nav nekādu pierādījumu, ka skūšana veicinātu matiņu augšanu un tos padarītu biezākus.

Termostats strādā intensīvāk, ja tiek uzstādīta augstāka temperatūra

Atšķirībā no cilvēkiem, kas darbu uztver kā izaicinājumu un tāpēc pieliek vairāk pūļu, sildierīces nestrādā intensīvāk, kad tās ir ieslēgtas ilgāku laiku. Uzgriežot temperatūru uz 30 0C, mainīsies tikai temperatūra, nevis arī uzsilšanas ātrums.

Pelēm garšo siers

Tiešām dīvaini, ka bērnībā iecienītās multfilmas izrādās maldinošas. Birmingemas Universitātes zinātnieki ir apstiprinājuši, ka peles siera vietā labāk izvēlas sēklas un graudus.

Cukurs padara bērnus hiperaktīvus

Ļoti daudzi tic mītam, ka cukurs izraisa hiperaktivitāti, jo tas ir iedarbīgs enerģijas avots. Tomēr vairākos eksperimentos ir pierādīts, ka šīs divas lietas nav saistītas.

Šis uzskats varētu būt balstīts apstiprinājuma meklēšanā – kāda cita pētījuma ietvaros vecākiem tika pateikts, ka viņu bērns ir tikko apēdis daudz cukura (pat, ja tā nebija), kā rezultātā arvien vairāk vecāku noraksturoja savus bērnus kā hiperaktīvus.

Ja mazulim atskaņo klasisko mūziku, tad viņš izaugs par gudrāku cilvēku

Starp intelekta līmeni un klasisko mūziku, iespējams, ir kāda saikne. Mītu, ka klasiskā mūzika uzlabo prāta spējas, sauc arī par Mocarta efektu, kas pirmo reizi tika aprakstīts 20. gs. 90. gadu pētījumā. Kopš tā laika šī parādība tā arī nav apstiprināta kā patiesa.

Rudmataini cilvēki pamazām izmirst

Rudi mati saistās ar divu vienādu recesīvo gēnu pāri, kas nosaka šādu krāsu. Iespējams, šiem gēniem izplatoties, sarūk iespējamība, ka divi cilvēki, kuriem ir šis gēns, radīs kopīgu bērnu. Tāpēc rudmataini cilvēki ir sastopami arvien retāk. Tomēr rudmataini cilvēki nekur nepazudīs, kamēr vien eksistēs šādi gēni.

Alkohols sasilda ķermeni

Katrs, kurš ir lietojis alkoholu, droši vien būs pamanījis, ka, nākot mājās no bāra, ķermenis tik ļoti nejūt aukstumu. Tas ir tāpēc, ka alkohola ietekmē paplašinās asinsvadi un līdz ādai nonāk vairāk asiņu. Taču alkohols drīzāk var izraisīt hipotermiju jeb ķermeņa atdzišanu, jo tā ietekmē pasliktinās ķermeņa spēja regulēt temperatūru.

Stiepšanās pirms treniņa novērš savainojumus

Somu zinātnieki veica pētījumu, kurā piedalījās gandrīz 5000 dalībnieku. Viņi secināja, ka stiepšanās pirms treniņa neietekmē iespējamos savainojumus. Tomēr neliela iesildīšanās noteikti palīdzēs sagatavot muskuļus treniņam.

Dienā ir jāuzņem piecas porcijas augļu un dārzeņu

Visā pasaulē notiek kampaņas, lai mudinātu cilvēkus uzņemt pēc iespējas vairāk augļu un dārzeņu, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumu, ka dienā cilvēkam nepieciešami 400g augļu un dārzeņu.

Šis daudzums ir aptuvens, jo nekas slikts nenotiks, ja arī apēdīsi četras porcijas. Pieci augļi un dārzeņi dienā ir labs mērķis, ja līdz šim esi tos ēdis ļoti reti, tomēr konkrēts skaits nav noteicošais.

“Superfoods” produkti nāk par labu veselībai

Tā saucamie “superfoods” jeb ‘”superprodukti” ir parasts mārketinga termins. Ja arī dažas ogas vai lapu kāposti tiešām ir ļoti veselīgi un tos ir vērts iekļaut uzturā, daudzi no apgalvojumiem par dažādiem “superproduktiem” nav zinātniski pierādīti.

Visvairāk pašnāvību tiek izdarītas ziemā

Pieņēmums, ka tumsa un aukstums veicina pašnāvību skaita pieaugumu, neatbilst statistikai. Apkopojot datus no dažādām valstīm, pētnieki ir noskaidrojuši, ka visvairāk pašnāvību notiek Aprīlī un Maijā (Ziemeļu puslodē). Tas ir atkarīgs arī no demogrāfiskajiem faktoriem, tajā skaitā no vecuma. Atkarībā no sezonas mainās arī pašnāvību skaits, bet ziema nav bīstamākais periods.

Kofeīns dehidrē organismu

Pēc kafijas vai tējas dzeršanas, iespējams, biežāk nākas apmeklēt labierīcības, bet to visticamāk izraisa kofeīna diurētiskais efekts. Kofeīns kairina urīnpūšļa muskuļus un tādējādi veicina urīna izdalīšanos, tomēr tas nenozīmē, ka ķermenis zaudē vairāk šķidruma. Uztura eksperti skaidro, ka kofeīnu saturoši dzērieni sabalansētā daudzumā neietekmē vispārējo šķidruma daudzumu organismā.

Ķermenis zaudē daudz siltuma caur galvu

Ja atstāj neapsegtu jebkuru ķermeņa daļu, tad caur to arī tiks zaudēts visvairāk siltuma. 7% ķermeņa virsmas, kas klāj galvu, ne ar ko daudz neatšķiras no pārējām ķermeņa daļām.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas