bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Pilsēta cilvēkiem: Rīgas dome pieņēmusi Binders «brāķi»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Aizvadītajās nedēļās dažādu ziņu slejās par aktualitāti atkal kļuvusi «bēdīgi slavenā» Kr.Barona iela. Šoreiz tas noticis saistībā ar ielas pieņemšanu ekspluatācijā. Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā LTV stāstīja, ka iela tuvākajā laikā tiks nodota ekspluatācijā, bet otrdien, 12.jūnijā, LNT ziņās Rīgas domes Satiksmes departamenta pagaidu vadītājs Emīls Jakrins paziņoja, ka «beidzot ekspluatācijā pieņemta Kr. Barona iela».

Uz žurnālistes jautājumu, kurā dienā tas ir noticis, Jakrins gan nespēja sniegt skaidru atbildi: «Precīzu datumu es jums nepateikšu, ja nemaldos, pagājušajā nedēļā.»

«Tas nozīmē, ka, neraugoties uz tūkstošiem bojātu bruģakmeņu un nelīdzenu vietu uz rekomendējošās velojoslas, Rīgas dome no ceļu būves uzņēmuma Binders pieņēmusi «kvalitatīvi» veikto ielas brauktuves remontu,» savā Facebook lapā komentē apvienība Pilsēta cilvēkiem.

Tātad Rīgas dome pieņemšanas brīdī ir bijusi apmierināta ar darbu kvalitāti un SIA Binders saņems atlikušo naudu par veiktajiem darbiem. Tā ir nauda, ko nodokļos iemaksājis ikkatrs rīdzinieks.

«Ielā pēdējās nedēļās regulāri manāmi arī būvnieki, kuri veic kādus remontdarbus, bet īpaši interesantu stāstu par ielu padara kāds cits stāsts un dažas dienas pirms nodošanas ekspluatācijā uzņemtās fotogrāfijas,» savus novērojumus izsaka Pilsēta cilvēkiem.

Rozā punktiņi

Pagājušās nedēļas trešdienā portālā Delfi parādījās interesanta ziņa, kurā tika stāstīts, ka Kr. Barona ielā bruģis nokrāsots ar rozā krāsas punktiņiem. Interesantākais šajā ziņā bija tas, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Una Ahuna-Ozola stāstīja, ka bruģi ar rozā punktiņiem iekrāsojuši vandāļi. Ne būvnieki, ne departamenta strādnieki bojāto bruģakmeni nav krāsojuši, bet «bojātās vietas atzīmētas tikai defektācijas aktā».

Ar punktiņiem lielākoties iekrāsots tikai tiešām bojātais bruģakmens – vai nu tas ir salauzts, vai tam ir nošķēlies kāds stūrītis vai sāns:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Oranžie punktiņi bija atzīmēti tikai vienā ielas pusē uz rekomendējošās velojoslas un kopumā atzīmēti 2 403 defekti. Marķēts gan ir diezgan pavirši un daudzi acīmredzami defekti nemaz nav iekrāsoti. Aplūko, kuros ielu posmos ir lielākais bojāto bruģakmeņu skaits:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apveinība Pilsēta cilvēkiem norāda, ka raksta tapšanas brīdī būvnieki jau ir uzsākuši bojāto bruģakmeņu nomaiņu. «Bažas gan rada tas, ka būvnieki nebūt nenomaina visus bojātos bruģakmeņus. Svaigi nomainītos bruģakmeņus viegli iespējams atšķirt – tie ir tumši sarkanīgi. Šādā krāsā būtu jāizskatās visai bruģakmeņu joslai, bet šī «īpašā krāsa» pigmentu notur tikai dažus mēnešus un beigās tāpat paliek pelēka»:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tāpat tiek pieminēts, ka jau pirms gada būvnieki bruģi laboja un mainīja, bet gada laikā tas jādara atkal. «Tas norāda uz to, ka problēma meklējama nevis pašā bruģī, bet dziļāk zemē – būvnieki acīmredzot nav pareizi sagatavojuši pamatni, tādēļ atsevišķi bruģakmeņi, pār tiem braucot automašīnām, kustas un strīķējas viens gan otru, līdz tiem nodrūp malas un stūri, vai tie saplaisā.»

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Skaidrs ir viens – darbs ir paveikts nekvalitatīvi, un jebkurš normāls uzņēmējs vai saimnieks par šādi paveiktu darbu nemaksātu un lauztu līgumu vai liktu būvfirmai «brāķi» pārtaisīt. Diemžēl izskatās, ka Rīgas domes Satiksmes departamentu ar būvfirmu Binders saista «siltas» attiecības, tādēļ jau tuvākajā laikā iela tiks nodota ekspluatācijā ar bojātu bruģakmeņu tūkstošiem, līmeņa starpībām visas ielas garumā,» secina Pilsēta cilvēkiem.

Viņi turpina: «Jāatceras, ka Kr. Barona ielas remontdarbi līdz šim izmaksājuši jau vairāk nekā 3,5 miljonus eiro, bet Rīgas dome vēl nav izmaksājusi būvniekiem pēdējo naudas daļu, kuru izmaksāt var tikai pēc ielas nodošanas ekspluatācijā. Jāsaprot, ka šī nauda nav ne Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina, ne Rīgas mēra Nila Ušakova personīgā nauda, bet gan mūsu visu – rīdzinieku sūri un grūti pelnītā nauda, ko esam iemaksājuši nodokļos.»


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.