bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Pilsēta cilvēkiem: Rīgas dome pieņēmusi Binders «brāķi»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Aizvadītajās nedēļās dažādu ziņu slejās par aktualitāti atkal kļuvusi «bēdīgi slavenā» Kr.Barona iela. Šoreiz tas noticis saistībā ar ielas pieņemšanu ekspluatācijā. Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā LTV stāstīja, ka iela tuvākajā laikā tiks nodota ekspluatācijā, bet otrdien, 12.jūnijā, LNT ziņās Rīgas domes Satiksmes departamenta pagaidu vadītājs Emīls Jakrins paziņoja, ka «beidzot ekspluatācijā pieņemta Kr. Barona iela».

Uz žurnālistes jautājumu, kurā dienā tas ir noticis, Jakrins gan nespēja sniegt skaidru atbildi: «Precīzu datumu es jums nepateikšu, ja nemaldos, pagājušajā nedēļā.»

«Tas nozīmē, ka, neraugoties uz tūkstošiem bojātu bruģakmeņu un nelīdzenu vietu uz rekomendējošās velojoslas, Rīgas dome no ceļu būves uzņēmuma Binders pieņēmusi «kvalitatīvi» veikto ielas brauktuves remontu,» savā Facebook lapā komentē apvienība Pilsēta cilvēkiem.

Tātad Rīgas dome pieņemšanas brīdī ir bijusi apmierināta ar darbu kvalitāti un SIA Binders saņems atlikušo naudu par veiktajiem darbiem. Tā ir nauda, ko nodokļos iemaksājis ikkatrs rīdzinieks.

«Ielā pēdējās nedēļās regulāri manāmi arī būvnieki, kuri veic kādus remontdarbus, bet īpaši interesantu stāstu par ielu padara kāds cits stāsts un dažas dienas pirms nodošanas ekspluatācijā uzņemtās fotogrāfijas,» savus novērojumus izsaka Pilsēta cilvēkiem.

Rozā punktiņi

Pagājušās nedēļas trešdienā portālā Delfi parādījās interesanta ziņa, kurā tika stāstīts, ka Kr. Barona ielā bruģis nokrāsots ar rozā krāsas punktiņiem. Interesantākais šajā ziņā bija tas, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Una Ahuna-Ozola stāstīja, ka bruģi ar rozā punktiņiem iekrāsojuši vandāļi. Ne būvnieki, ne departamenta strādnieki bojāto bruģakmeni nav krāsojuši, bet «bojātās vietas atzīmētas tikai defektācijas aktā».

Ar punktiņiem lielākoties iekrāsots tikai tiešām bojātais bruģakmens – vai nu tas ir salauzts, vai tam ir nošķēlies kāds stūrītis vai sāns:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Oranžie punktiņi bija atzīmēti tikai vienā ielas pusē uz rekomendējošās velojoslas un kopumā atzīmēti 2 403 defekti. Marķēts gan ir diezgan pavirši un daudzi acīmredzami defekti nemaz nav iekrāsoti. Aplūko, kuros ielu posmos ir lielākais bojāto bruģakmeņu skaits:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apveinība Pilsēta cilvēkiem norāda, ka raksta tapšanas brīdī būvnieki jau ir uzsākuši bojāto bruģakmeņu nomaiņu. «Bažas gan rada tas, ka būvnieki nebūt nenomaina visus bojātos bruģakmeņus. Svaigi nomainītos bruģakmeņus viegli iespējams atšķirt – tie ir tumši sarkanīgi. Šādā krāsā būtu jāizskatās visai bruģakmeņu joslai, bet šī «īpašā krāsa» pigmentu notur tikai dažus mēnešus un beigās tāpat paliek pelēka»:

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tāpat tiek pieminēts, ka jau pirms gada būvnieki bruģi laboja un mainīja, bet gada laikā tas jādara atkal. «Tas norāda uz to, ka problēma meklējama nevis pašā bruģī, bet dziļāk zemē – būvnieki acīmredzot nav pareizi sagatavojuši pamatni, tādēļ atsevišķi bruģakmeņi, pār tiem braucot automašīnām, kustas un strīķējas viens gan otru, līdz tiem nodrūp malas un stūri, vai tie saplaisā.»

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Skaidrs ir viens – darbs ir paveikts nekvalitatīvi, un jebkurš normāls uzņēmējs vai saimnieks par šādi paveiktu darbu nemaksātu un lauztu līgumu vai liktu būvfirmai «brāķi» pārtaisīt. Diemžēl izskatās, ka Rīgas domes Satiksmes departamentu ar būvfirmu Binders saista «siltas» attiecības, tādēļ jau tuvākajā laikā iela tiks nodota ekspluatācijā ar bojātu bruģakmeņu tūkstošiem, līmeņa starpībām visas ielas garumā,» secina Pilsēta cilvēkiem.

Viņi turpina: «Jāatceras, ka Kr. Barona ielas remontdarbi līdz šim izmaksājuši jau vairāk nekā 3,5 miljonus eiro, bet Rīgas dome vēl nav izmaksājusi būvniekiem pēdējo naudas daļu, kuru izmaksāt var tikai pēc ielas nodošanas ekspluatācijā. Jāsaprot, ka šī nauda nav ne Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina, ne Rīgas mēra Nila Ušakova personīgā nauda, bet gan mūsu visu – rīdzinieku sūri un grūti pelnītā nauda, ko esam iemaksājuši nodokļos.»


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.