bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.07.2018 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Vai Rīgas mērs Ušakovs pārvērtīs Latviju pulvera mucā?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 vērtējums, 4 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tiesības uz eksistenci ir versijai, ka bezjēdzīgo, ar krievu valodas statusu saistīto politisko cīņu galvenais mērķis ir VISU Saeimas partiju vēlme novērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību no vitāli svarīgām problēmām. Līdzās jautājumam par valsts iedzīvotāju vairākuma izdzīvošanu, pie šādām problēmām jāattiecina arī rūpes par dzīvības aizsardzību laikā, kad valsts iegulda līdzekļus projektos, kas samazina drošības līmeni. Minēto tēmu iztirzā BNN Latgales reģiona korespondents.

Kad 10 ir vairāk nekā 540

Spriediet paši… 2011.gada 26.jūlijā Rīgas domes valdošā koalīcija 8 minūtēs pieņēma lēmumu Nr.3518 «Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu». Vienkārši sakot, mēra Nila Ušakova vadītā galvaspilsētas pašvaldība atbalstīja koncerna Uralhim termināļa būvniecību ostā. Šo lēmumu varētu apsveikt, ja vien nepastāvētu kāda nianse: no Krievijas caur Latgales reģionu uz Rīgas ostu ik gadu transportēs 1 050 000 tonnu visu veidu amonija salpetri, bet Rīgas noliktavās uzglabāsies līdz 90 000 tonnu šā ķīmiskā produkta. Un tikai no pasaulīgām lietām pilnīgi norobežojies, mūks var nezināt, ka amonija salpetris ir apveltīts ar milzīgu detonācijas spēju. Amonija nitrāts ir galvenais komponents, kuru teroristi izmanto, lai izgatavotu spridzekļus. Pēdējie piemēri – Anderss Breiviks (Anders Breivik), kurš uzspridzināja valdības ēku kompleksu Oslo centrā, un nesen Lielbritānijas galvaspilsētā apcietinātie četri teroristi, kas grasījās uzlaist gaisā Londonas Fondu biržu, Londonas mēra rezidenci un ASV vēstniecību. Atgādināsim, ka divi vilcienu sastāvi, kas katru dienu pārvadās amonija salpetri pa 300 kilometru garu neapsargātu dzelzceļa līniju no Krievijas robežas līdz Rīgas ostai uz Ušakova kungam dārgo Uralhim termināli, kuru cieši ieskāvuši – sašķidrinātās gāzes terminālis, divi naftas termināļi un terminālis, kurā tiek pārkrautas ķīmiskās vielas, – ir «saldais ēdiens» tiem, kas gribēs atriebties amerikāņiem par viņu Afganistānā dislocētā karaspēka apgādi caur Latviju.

2011.gada septembrī Latvijā tika izveidota iniciatīvas grupa, kas mēģināja vest pie prāta galvaspilsētas vadību: lai notiek, būvējiet termināli, bet neizvietojiet miljoniem tonnu amonija salpetra – aizstājiet to ar citu kravu klāstu, nepārvērtiet valsti par pulvera mucu. Pēc piketa pie Saeimas nama iniciatīvas grupa piedāvāja BNN Baltijas redakcijas vadītājam Grigorijam Zubarevam noorganizēt publisku diskusiju ar mēru Ušakovu televīzijas kanālā TV-5. Rīgas galva no atklātām debatēm izvairījās, pāradresējot vēstuli – uzaicinājumu Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvei Gunai Smilgai, it kā viņa, bet nevis mērs būtu «izdabūjis» caur Rīgas domi lēmumu, kas apdraud visu valsti. Rezultāta tika saņemts vien formāls atbildes raksts.

Nils Ušakovs izliekas nemanām, ka iebildumus ceļ vairs ne tikai galvaspilsētā, bet arī Ventspilī, Rēzeknē un Daugavpilī. Šajās pilsētās ir izveidotas komitejas pret Latvijas teritorijas izmantošanu amonija salpetra pārvadāšanai un uzglabāšanai. Grozi kā gribi, bet pārvadājumu loģistikai nav alternatīvas – vienīgi caur Daugavpils vai Rēzeknes šķirotavas stacijām, bet gadījumā, ja Rīga būs slēgta amonija salpetrim, simtiem tūkstoši tonnu potenciālā spridzekļa var tikt novirzīti uz Ventspili. Ventspilniekiem, īpaši pēc nāvīgi bīstamā akrilnitrila noplūdes Ventamonjaks terminālī, tāda «dāvana» no Uralhim nav vajadzīga.

Rīgā un Daugavpilī, pilsētās, kas tiek pakļautas vislielākajam riskam, uzsākta parakstu vākšana. Aktīvisti pieprasa skaidrību – vai kāda no oficiālajām institūcijām var garantēt amonija salpetra pārvadājumu drošību visā ceļa posmā pa Latvijas teritoriju. 15.novembrī, kad jau pie Rīgas domes notika atkārtots pikets, Daugavpilī un galvaspilsētā vien bija savākti 540 protestējošo paraksti. Pievērsiet uzmanību, ka Uralhim «gadsimta būves» sabiedriskajā apspriešanā, kas noteikta normatīvajos aktos, piedalījās vien 10 (!) vietējie iedzīvotāji, jo paziņojums par sabiedrisko apspriešanu tika nopublicēts tikai laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze. Kurš gan nezina, ka šīs avīzes neatkarības līmeni nosaka Ventspils mēra kabinetā! Savākto parakstu pirmā daļa piketa laikā tika iesniegta Rīgas mēram Nilam Ušakovam. Bet nesen no Rīgas galvas pienāca atbilde, pārblīvēta ar kazuistiku un birokrātisku atrakstīšanos.

Ušakova Damokla zobens

Atbildes vēstulē Ušakovs «precizē», ka atbilstoši slēdzienam Vides pārraudzības valsts birojā, Krievijas Uralhim terminālis nav bīstams. Tiesa pilsētas galva delikāti noklusē interesantu detaļu: objekta drošības ekspertīzi veica nevis norādītā valsts struktūra, bet Lembergam pietuvināta Ventspils firma. Turklāt pirms dažiem gadiem šīs pašas firmas eksperti rekomendēja neveikt amonija salpetra pārkraušanu Ventspilī, balstoties uz ekoloģiskiem apsvērumiem un pietiekamu drošības garantiju trūkumu. Ušakova kungs, atbildot uz piketētāju iesniegumu ir spiests atzīt amonija salpetra potenciālo bīstamību, tomēr turpmākā rindkopa viņa vēstulē ir tā vērta, lai tiktu citēta: «Riska novērtējums veikts ar kvalitatīvām un kvantitatīvām riska novērtēšanas metodēm – noteikta iespējamo avāriju attīstība, aprēķinātas atsevišķu notikumu varbūtību skaitliskās vērtības, un kur iespējams modelēta avāriju seku izplatība. Avāriju seku izplatības modelēšanai izmantotas licenzētas datorprogrammas».

Rodas loģisks jautājums: kur ieteikt mēra kungam iebāzt viņa riska novērtēšanas metodes, kā arī «atsevišķu notikumu varbūtību skaitliskās vērtības» kopā ar licenzētajām datorprogrammām, pēc dzelzceļa avārijas Daugavpils novadā? Sagrauta dzelzceļa pamatne, no sliedēm noskrējušas 17 cisternas, turklāt piecas no tām līdz malām pilnas ar mazutu un tehnisko šķīdinātāju. Cilvēki, saelpojušies indīgos tvaikus, nonāca slimnīcā, bet katastrofas seku likvidēšanai tika izsaukti speciālisti no Baltkrievijas. Kā šī avārija atsauksies uz ekoloģiju, patlaban nezina neviens. Vai tad nebija vajadzīgo ekspertu slēdzieni par ķīmisko šķīdinātāju pārvadāšanas drošību?

Bet tagad iedomājieties, ja tie būtu 17 vagoni ar amonija salpetri – vairāk par 1000 tonnām. Breivikam, lai uzlaistu gaisā Oslo centru, bija vajadzīga ar 2,5 tonnām amonija nitrāta piekrauta automašīna. Nav jāpaskaidro, kas notiktu ar Rīgu, nemaz jau nerunājot par Daugavpili, ja visa šī «bagātība» detonētu? Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis intervijā Latvijas radio atzina: «Diemžēl nevar izslēgt, ka līdzīgas dzelzceļa avārijas notiks arī turpmāk»… Un kur mums gaidīt šo TURPMĀK? Varbūt Rīgas domei tas nerūp, bet Latgales iedzīvotāji tomēr nevēlas, lai viņu dzīvības būtu atkarīgas no lēmuma, kas pieņemts Uralhim un Rīgas ostas patieso saimnieku labā.

Tādēļ joprojām aktualitāti saglabā jautājumi, uz kuriem Nils Ušakovs baidās atbildēt. Viņš atsūtīja BNN vēstuli, atsakoties no diskusijas ar Grigoriju Zubarevu tiešraidē. Iemesls piemeklēts itin nopietns: ļoti saspringts darba grafiks. Protams, priekšvēlēšanu periods ir beidzies, bet līdz nākamajām vēlēšanām vēl laika gana. Lūk, tad gan varēs pastāstīt, kā Rīgas mērs «aizstāv» galvaspilsētas iedzīvotāju intereses. Bet pašreiz tērgāt par to, ka tieši Ušakova paraksts «rotā» lēmuma pārvērst viņam uzticēto pilsētu par potenciālu sprāgstvielu noliktavu, kaut kā nav vaļas.

Lai atsvaidzinātu Rīgas domes priekšsēdētāja atmiņu, atgādinām viņam jautājumus, uz kuriem tomēr nāksies atbildēt:

1. Kam ir un kam nav izdevīgi, lai Rīga būtu pārpildīta ar amonija nitrātu?

2. Cik pārskatāms ir slāpekļa mēslojuma termināļa būvniecības projekts un cik korekti ir norisinājušās visas nepieciešamās procedūras attiecībā uz šo projektu?

3. Cik lielā mērā atbilst patiesībai Rīgas domes apgalvojumi par amonija nitrāta pārkraušanas un uzglabāšanas nozīmīgumu pilsētas un valsts budžetam?

4. Kāpēc Francijas pilsēta Dieppe noraidīja Krievijas holdinga Uralhim termināļa būvi Lamanša krastā, bet Rīga tam atdeva Daugavas krastu?

5. Cik maksā drošība un kas sagaida Rīgu un tās iedzīvotājus terorakta gadījumā vai detonējot 90 000 tonnu amonija nitrāta?

6. Kāds kaitējums Rīgai un tās iedzīvotājiem tiks nodarīts, ja sprādziens tomēr notiks?

Ref: 015.010.103.682


Pievienot komentāru

  1. latvietis teica:

    Nax…j to usakovu un visus krievus, kam nepatiik vai nav veeleesanaas maaciities latviesu valodu. skatiijos reportaazhu, kur krievu mediji interveeja krievu meiteniiti krievu skolaa Latvijaa – kur meiteniite smuki teica”nado russkij jazik vtorim jazikom ina4e tak i jazik zabuditsa”. nu ziniet, a latviesu valoda neaizmirsiisies??? taa jau diezgan daudzaaS VIETAAS KUR VADIIBAA KRIEVI, JAARUNAA KRIEVISKI, PRETEEJAA GADIIJUMAA BUUSI KOLEKTIIVAA LIEKS. Tikai Latvijaa taadi pigori var notikt. kauns un negods tiem , kuri ljaujas uzpirkties un taadeejaadi izplata un iisteno krievijas ekonomiskaas un politiskaas intereses Latvijaa. Ikvienam latvietim tagad buutu vissveetaakais pienaakums nobalsot. atcereesimies part ko tad muusu senchi ciiniijaas – savu neatkariibu, valodu un valsti. latvija, sava geograafiskaa staavokla peec vienmeer ir bijusi looooti salds kumoss krievijai. nedosim briivpraatiigi to krieviem. ja kaadam kautkas Latvijaa nepatiik vai nemaacaas valodu, tad neviens vinjus Latvijaa netur – krievijaa vietas pietiks tiem, kas par krievaleenu valodu

  2. latvietis. teica:

    nax ar visu savu amoniju – lai maskavaa buusee sabas amonija mucas.

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Jaunākie komentāri