Vai vācietis Girmess ir patiesais airBaltic investors?

Premjerministre Laimdota Straujuma trešdien atbrīvojusi no darba satiksmes ministru Anriju Matīsu par to, ka viņš līdz valdības dienas kārtībai nogādājis aviokompānijas airBaltic vadītāja Martina Gausa atrastu investoru Ralfu Girmesu un ka neesot ļāvis laicīgi rīkoties savādāk. Girmess nav plaši pazīstams lidošanas biznesā. Plašāk pazīstama ir kompānija, kuras labā viņš strādājis – Krievijas Sukhoi lidmašīnu rūpnīcas meitas firma Ilyushin Aviation.

Šai kompānijai ir pieejama milzīga Sukhoi lidaparātu flote. Jautājums – vai nacionālajā aviokompānijā airBaltic naudu plāno investēt Vācijas pilsonis Girmess vai tomēr viņš ir tikai Eiropas prasībām atbilstoša izkārtne, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Aviācijas kompānija Sukhoi apgādā Krievijas armiju ar iznīcinātājiem. Tā lepojas, ka lidmašīnas SU 33 un SU 35 ir Krievijas kara aviācijas pamats un cienījamākā Krievijas eksportprece. Divtūkstošo gadu sākumā Krievijas valsts ieguldīja Sukhoi kara lidmašīnu rūpnīcā četrus miljardus dolāru, lai tur izgatavotu jaunu civilo lidaparātu. Saviem spēkiem Krievija nevarēja saražot pasažieru lidmašīnu, kas atbilstu Eiropas prasībām. Tādēļ daudzas detaļas, arī motorus iepirka no ražotājiem Eiropā un 2008.gadā sāka ražot Sukhoi Superjet 100. Valsts to uzdeva iepirkt Aeroflot un citām Krievijas kompānijām, kā arī uz izdevīgiem noteikumiem pārdeva Meksikas aviolīnijām un dažām Āzijas valstīm.

Pirmais lielais mēģinājums nonākt Eiropas tirgū bija 2009.gadā. Tad nodomu protokolu par 30 Superjet iegādi miljarda dolāru vērtībā parakstīja Ungārijas aviokompānijas Malev prezidents Martins Gauss. Gatavību finansēt šo darījumu izteica Krievijas valstij piederošā Vņešekonombank, lidsabiedrības Malev 49% īpašniece.

«Tā ir taisnība, ka es esmu bijis Malev vadītājs. Ir arī taisnība, ka Malev laikā es parakstīju nodomu protokolu par 30 SuperJetu piegādi pirms šīs lidmašīnas tika pat saražotas. Tas nekad nav bijis nekas vairāk kā nodomu protokols. Mēs nekad neturpinājām diskusiju laikā, kad es vadīju Malev. Tas bija biznesa lēmums, kas tika pieņemts pirms pāris gadiem citā valstī, pie citiem apstākļiem un tam nav nekāda sakara ar lēmumiem, kurus mēs te nākotnē varētu tikt pieņemt šeit,» norāda airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tomēr darījums nesanāca – kompānija Malev bankrotēja. Gauss pārgāja strādāt uz Latvijas lidsabiedrību airBaltic, bet Sukhoi ražotājs – meklēt jaunas iespējas, kā iespiesties Eiropas tirgū.

Ar to līdz šim nav veicies. Britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka 2015.gads Superjet projektam ir bijis sliktākais. Sašaurinājies tirgus. Tikko Krievijā beigusi pastāvēt milzīga privāta aviokompānija Transaero. 2014.gadā Sukhoi saražoja 37 lidmašīnas, šogad plāno 21. Lai darbība būtu rentabla, gadā jāsaražo vismaz 60.

Krievijas valsts ir iesaistījuisis Sukhoi Superjet projekta glābšanā. Augustā Piemaskavā notika aviācijas izstāde MAKS 2015. Tur Sukhoi prezidents paziņoja par jauniem pasūtījumiem no valsts. Pretī solīja sekot Vladimira Putina izsludinātajai importa aizvietošanas programmai, lai tiktu vaļā no dārgajām rietumu detaļām.

Sukhoi kompānijai ir meitasuzņēmums Ilyushin Finance. Kā ziņo aģentūra ITAR TASS, tās pašas aviācijas izstādes laikā Ilyushin Finance vadītājs Aleksadrs Rubcovs parakstīja vienošanos ar Vņešekonombank prezidenta vietnieku, Krievijas ārējā izlūkdienesta vadītāja Mihaila Fradkova dēlu Pjotru Fradkovu par finansēšanu Eiropas tirgus iekarošanai.

Vņešekonombank un Ilyushin Finance vienošanās paredz finansēt kādu darījumu ar Eiropas aviokompāniju, kurai esot nepieciešami pieci lidaparāti. Par kuru kompāniju ir runa, bija jāuzzina septembrī. Tomēr darījuma detaļas nav publiskotas joprojām.

Raidījumam tapis zināms, ka Ilyushin Finance varētu piegādāt Sukhoi lidmašīnas airBaltic, iespējams, izmantojot Girmesu kā starpnieku. Lidsabiedrības nākamā gada budžetā paredzēts, ka Rīgas lidostā lidaparāti būs jau no februāra. Tad ar Sukhoi plānoti 30 lidojumi, martā 300, bet aprīlī airBaltic jau veikšot 600 lidojumus ar Krievijas lidaparātiem.

«Mēs vēl neesam pieņēmuši lēmumu par saviem nākamajiem pasūtījumiem. Mums ir pasūtījums par 13 lidmašīnām. Mūsu biznesa plāns prasa vairāk lidmašīnu. 20 lidmašīnas līdz 2021.gadam. Mēs uzlūkojam iespējas, tagad mums ir pozitīva bilance un mēs to varam darīt,» teic Gauss.

Vņešekonombank, Krievijas Aviobūvniecības korporācija un Ilyushin Finance systems ir Eiropas sankciju sarakstā. Banka finansē militāri rūpniecisko kompleksu, Sukhoi ražotājs izgatavo iznīcinātājus. Kā Eiropas dalībvalstij Latvijai ir aizliegts ar šiem uzņēmumiem slēgt darījumus. Taču uz Vācijas pilsoni Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu šādi ierobežojumi neattiecas. Premjerministre Laimdota Straujuma saprot, ka, iespējams, valdība īstenībā otrdien aizņēmusies naudu no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un tam uzticējusi 20% airBaltic akciju, vēsta raidījums.

Vienoties ar investoru Girmesu valdību steidzinājis airBaltic vadītājs Gauss. Bez papildus naudas nebūšot iespējams attīstīt aviokompāniju. Brīdis, kad Krievijas izstādē Vņešekonombank slēdza vienošanos par finansējumu ar Ilyushin Finance, sakrīt ar laiku, kad Rīgā valdības konsultants Prudentia nāca klajā ar paziņojumu, ka airBaltic ir atrasts investors un ka Anrijam Matīsam vajadzētu viņu akceptēt. Kā atceras ministrs, Prudentia mudinājusi vienošanos ar Girmesu apstiprināt 2.septembra valdības sēdē, lai septembra beigās jau vienotos par Sukhoi SuperJet iepirkšanu un piegādi Rīgai.

Gauss ir sašutis par Latvijas preses radīto ažiotāžu ap Girmesu. Prese cenšoties piešūt krievu spiegu birku cilvēkam, kas dzīvo vācu mietpilsoņa dzīvo pie Leipcigas un mīl zirgus. Ar Girmesu iepazinies šā gada Parīzes aviošovā, tad arī darījums esot sācies, visu lietu nodevis konsultatiem Prudentia. To, vai ar Girmesu viņus kopā nav savedis Ilyushin Finance vadītājs, Aleksandrs Rubcovs, Gauss neatklāj, tomēr Rubcovu pazīstot labi.

airBaltic vadītājs Gauss jau pasteidzies apliecināt gatavību jauno investoru redzēt Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdē un licis savam preses sekretāram uzņemties arī Girmesa sabiedrisko attiecību vajadzību apkalpošanu.

Ref: 102.000.102.11110

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas