Vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību gada laikā samazinājušies ienākumi

Vairāk nekā piektdaļai (21,7%) Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi, 59,8% ienākumi nav mainījušies, savukārt 18,5% ienākumi ir palielinājušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.

Gan pozitīvās, gan negatīvās ienākumu izmaiņas ir izteiktākas pilsētās – 20,2% pilsētās dzīvojušās mājsaimniecības noradīja uz ienākumu palielinājumu (laukos attiecīgi 14,3%), bet uz ienākumu samazinājumu noradīja 23,2% pilsētu mājsaimniecību un 18% lauku mājsaimniecību. Izteikti atšķirīgas ir situācijas starp Rīgas mājsaimniecībām – 26,1% noradīja uz ienākumu pieaugumu, bet 28% uz samazinājumu.

Prognozēs par ienākumiem nākamajos 12 mēnešos, vairākums (76,6%) mājsaimniecību prognozē, ka viņu kopējie ienākumi nemainīsies, 16,7% uzskata, ka ienākumi pieaugs un tikai 6,8% sagaida ienākumu samazināšanos. Starp pilsētās un laukos dzīvojošo mājsaimniecību prognozēm ir nelielas atšķirības – 19% pilsētu mājsaimniecību (Rīgā 27,2%) un tikai 11,1% lauku mājsaimniecību sagaida ka nākamajos 12 mēnešos ienākumi pieaugs.

To, ka ienākumi paliks nemainīgi, uzskata 74,2% pilsētu mājsaimniecību (Rīgā 65,1%) un 82,3% lauku mājsaimniecību.

Vairāk nekā puse (56,1%) mājsaimniecību, kas noradīja uz ienākumu samazinājumu pēdējo 12 mēnešu laikā, kā galveno iemeslu min saīsinātu darbalaiku, samazinātu atalgojumu (paliekot tajā pašā darbavietā), arī pašnodarbinātības samazinājumu ne pēc savas gribas (iniciatīvas). Savukārt vairāk nekā ceturtdaļa (29,1%) kā mājsaimniecību ienākumu samazinājuma iemeslu min darba zaudēšanu, bezdarbu, sava uzņēmuma bankrotēšanu.

Lasiet arī: CSP: Pērn Latvijā 5,3% iedzīvotāju bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai

Savukārt mājsaimniecību ienākumu palielināšanos vairāk nekā pusē gadījumu (55,3%) pēc respondentu domām izraisīja sociālo pabalstu kāpums, kas var būt skaidrojams ar valsts atbalsta pasākumiem bērniem un senioriem Covid-19 pandēmijas laikā. Visvairāk šādu atbilžu ir vienatnē dzīvojošajiem senioriem vecumā no 65 gadiem (76%) un zemāko ienākumu mājsaimniecībām (1.ienākumu kvintiļu grupai 69%, 2.ienākumu kvintiļu grupai 68,2%).

Kā otro un trešo izplatītāko ienākumu palielināšanas iemeslu mājsaimniecības min algas indeksāciju (15,6%) un pagarinātu darba laiku / palielinātu atalgojumu (tajā pašā darbavietā) (11,5%).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas