Vairums varakļāniešu labprāt saglabātu atsevišķu novadu, bet sadarbību nākotnē vēlas ar Madonas novadu

74,33% varakļāniešu vēlētos atsevišķa Varakļānu novada pastāvēšanu arī turpmāk, taču apvienošanās gadījumā sadarbību vēlētos ar Madonas novadu, liecina pašvaldības organizētās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

19,33% jeb 174 aptaujas dalībnieki pauduši nostāju, ka viņi nevēlas, lai Varakļānu novads pastāvētu kā atsevišķs novads, kamēr 57 jeb 6,33% aptaujas dalībnieku uz šo jautājumu nav snieguši atbildes. Iedzīvotāju aptauja notika no 20. līdz 24.septembrim, un tajā piedalījās 900 no aptuveni 2 500 balsstiesīgajiem novada iedzīvotājiem.

Par pievilcīgāko normatīvajos aktos noteikto attīstības centru sadarbībai nākotnē 845 jeb 93,89% aptaujas dalībnieku norādījuši Madonu un tikai 32 jeb 3,56% respondentu kā attīstības centru vēlētos Rēzekni, vēl astoņi cilvēki jeb 0,89% aptaujas dalībnieku par attīstības centru vēlētos Jēkabpili, savukārt 11 jeb 1,22% aptaujāto nav bijis viedokļa.

Runājot par administratīvi teritoriālās reformas kritēriju nozīmi, izstrādājot novadu apvienošanos, iedzīvotāji visaugstāk novērtējuši novada ekonomiskās attīstības kritēriju, līdzšinējo sadarbību ar valsts iestādēm, pašvaldības pakalpojumu sniegšanu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām, kā arī attīstības centra atrašanos novada teritorijā. Kā mazāk nozīmīgu iedzīvotāji uzskata kritēriju par novada kultūrvēsturisko piederību.

Šo kritēriju kā būtisku atzinuši vien 134 aptaujas dalībnieki, bet daļēji būtiska tā bijusi 213 aptaujātajiem, kamēr nebūtiska – 433.

Tāpat par nenozīmīgu kritēriju iedzīvotāji uzskata novada teritorijas lielumu, kas būtisks bijis 229 aptaujātājiem un vēl 304 to uzskatījuši par daļēji būtisku.

Gadījumā, ja administratīvi teritoriālās gaitā tiks lemts par Varakļānu novada iekļaušanu citos novados, 95,33% aptaujāto vēlētos, lai Varakļānus pievieno Madonas novadam, un tikai 35 jeb 3,89% aptaujas dalībnieki vēlētos, lai Varakļāni iekļautos Rēzeknes novadā. Septiņi iedzīvotāji nav snieguši konkrētu atbildi.

Uz jautājumu, kādēļ aptaujā piedalījās tik maz iedzīvotāju, novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (LA) norādīja, ka vietējiem cilvēkiem viedoklis ir sen skaidrs, proti, gadījumā, ja ir jāpievienojas kādam novadam, tad tas ir Madonas novads. «Cilvēki ir noguruši no administratīvi teritoriālās reformas radītajām jukām un neuzskata, ka viņiem vēlreiz būtu jāskaidro Saeimas deputātiem savs lēmums. Arī publiskajā apspriedē piedalījās vien padsmit iedzīvotāju,» atzina Justs.

Lasiet arī: Osipova: Valsts padome izķertu kļūdas tiesību sistēmā un neļautu cilvēkiem ilgus gadus ciest netaisnību

Kā vēstīts, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikts, ka Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz šā gada 1.oktobrim jāorganizē publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Šā gada 28.maijā Satversmes tiesa (ST) atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.

Saeimas deputāti vienojās, ka pagaidām Varakļānu novadu saglabās kā atsevišķu novadu.

Pašvaldību vēlēšanas Varakļānu novadā notika 11.septembrī un tajās piedalījās 59,39% no balsstiesīgajiem novada iedzīvotājiem. Varakļānu novada domes vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Latvijas attīstībai (LA) saraksta līderis un iepriekšējais pašvaldības vadītājs Māris Justs, kurš iepriekš pauda viedokli par Varakļānu novada piederību Vidzemei.

Justs 1.oktobrī tika pārvēlēts par Varakļānu novada domes priekšsēdētāju.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas