Vairumu eiropiešu apmierina ES reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā

Eiropas iedzīvotāji plaši atbalsta kopēju drošības un aizsardzības politiku un sagaida, ka ES pakāpeniski izbeigs savu atkarību no Krievijas enerģijas avotiem, liecina trešdien, 15.jūnijā, publicētie Eirobarometra rezultāti. Aptauja arī apstiprina lielo atbalstu ES reakcijai uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (59%) ir apmierināti ar ES reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un ar savas valdības reakciju (57%). Vislielākais atbalsts ir humānās palīdzības pasākumiem (93%), kam seko to ukraiņu uzņemšana ES, kuri bēg no kara (91%). 80% atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdību, uzņēmumiem un privātpersonām un 70% atbalsta militārā ekipējuma nodrošināšanas un piegādes finansēšanu Ukrainai.

Tāpat lielākā daļa ES pilsoņu (81%) atbalsta kopēju aizsardzības un drošības politiku starp ES dalībvalstīm,

un vismaz divas trešdaļas respondentu atbalsta šo viedokli katrā valstī. Turklāt 93% piekrīt, ka dalībvalstīm būtu jārīkojas kopīgi, lai aizsargātu ES teritoriju, un 85% uzskata, ka sadarbība aizsardzības jautājumos ES līmenī būtu jāpalielina.

87% respondentu uzskata, ka ES pēc iespējas drīzāk būtu jāsamazina sava atkarība no Krievijas enerģijas avotiem. 80% piekrīt, ka enerģētikas politika var palīdzēt aizsargāt ES stratēģiskās intereses. 86% uzskata, ka naftas un gāzes importa samazināšana un investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir svarīgas mūsu vispārējai drošībai, un 87% uzskata, ka energoefektivitātes palielināšana samazinās atkarību no enerģijas ražotājiem ārpus ES. 85% vēlētos, lai ES veiktu lielas investīcijas atjaunīgajā enerģijā.

85% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām var palīdzēt uzlabot viņu veselību un labklājību, un tikpat liela daļa uzskata, ka tā var radīt jaunas iespējas inovācijai, investīcijām un nodarbinātībai. Lai gan 49% baidās, ka cīņa pret klimata pārmaiņām varētu kaitēt mūsu ekonomikai, 83% uzskata, ka tā var palīdzēt samazināt izmaksas, ko lielāks ekoloģiskais kaitējums radīs nākotnē. Turklāt 81% uzskata, ka ilgtermiņā atjaunīgā enerģija var ierobežot cenu, ko maksājam par enerģijas patēriņu.

Eirobarometrs liecina, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, Eiropas iedzīvotāji uzskata aizsardzību un drošību (34%) un «ES un tās dalībvalstu autonomijas palielināšanu energoapgādes jomā» (26%) par jomām, kurām 2022.gadā jāpiešķir vislielākā prioritāte. Tām cieši seko ekonomiskās situācijas (24%), vides un klimata pārmaiņu (22%), un bezdarba (21%) problēmu risināšana.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas