Valdībā apstiprina plānu, ar ko iecerēts valsts pārvaldes darbu padarīt atklātāku

Ministru kabinetā otrdien, 11.februārī, apstiprināts Latvijas Ceturtais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020. – 2021. gadam, ar kuru Latvijā paredzēts turpināt iedzīvināt atklātību, atbildību un pilnveidot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā, informē Valsts kancelejā.

Rīcības plānā iekļautas sešas apņemšanās, kurām nākamajos divos gados jāveicina publisko iepirkumu un līgumu atklātību, informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršanu, interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātību, atvērtās pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībās, kvalitatīvu sabiedrības iesaisti reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu.

Plānā nozīmīga loma atvēlēta sabiedrības uzticības veicināšanai valsts un pašvaldību institūciju efektīvai rīcībai ar budžeta un Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem. Tāpēc plānots publicēt strukturētu informāciju par iepirkumu līgumu izpildi, izveidot digitālu iepirkumu risku izvērtēšanas rīku un uzraudzībai piesaistīt neatkarīgas sabiedriskā labuma organizācijas, skaidro Valsts kancelejā.

Turpinot paplašināt datu atvēršanu, plāns paredz publiskot informāciju par nodokļu samaksu, politisko partiju finansējumu un ziedojumiem tām, valsts budžeta izdevumiem, ārstniecības iestāžu un izglītības iestāžu darbu, kā arī citām jomām, informē Valsts kancelejā.

Savukārt, lai mazinātu iespēju, ka lēmumi tiek pieņemti kādu noteiktu interešu ietekmē, kas plašākai sabiedrībai nav zināms, plānots pilnveidot interešu pārstāvniecības jeb lobēšanas atklātības regulējums. Vienlaikus tiks stiprināta arī izpratne iestādēs un sabiedrībā par pārstāvēto interešu atklātību un ieguvumiem no tās, informē Valsts kancelejā.

Ceturtais atvērtās pārvaldības rīcības plāns pirmo reizi ietver arī pašvaldību darbību, veidojot tajās vidi, kas vērsta uz iedzīvotāju jēgpilnu iesaisti pašvaldību darbā un pašvaldību lielāku atklātību pret sabiedrību. Iedzīvotāju iesaistes lēmumu pieņemšanā iespējas tiks pilnveidotas arī valsts pārvaldē, turpinot veicināt izpratni, pilnveidot zināšanas par līdzdalībai pieejamajiem rīkiem, kā arī radot jaunas, inovatīvas un efektīvākas līdzdalības iespējas.

Tāpat plānā ir iekļauta apņemšanās mazināt korupciju un interešu konfliktus veselības aprūpes sistēmā, kā arī pašvaldību un to kapitālsabiedrību iepirkumu procesos un finanšu līdzekļu izlietojumā. Vienlaikus plānots veicināt lielāku atklātību par amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lai amatpersonas, kurām ir noteikts attiecīgais aizliegums, neieņemtu amatu vai nepildītu amata pienākumus.

Atvērtās pārvaldības rīcības plāna uzdevums ir turpināt veidot Latviju par atvērtu, atbildīgu un sabiedrību iesaistošu valsti, skaidro Valsts kancelejā.

Atvērtā pārvaldība skar dažādas nozares, varas atzarus, valsts pārvaldi un pašvaldības, tāpēc tā ļauj visaptveroši skatīt un aizstāvēt valsts un sabiedrības kopējās intereses. Vairojot iespējas iedzīvotājiem būt uzklausītiem un iesaistītiem lēmumu pieņemšanas procesā, aug sabiedrības uzticēšanās, kas ir būtiska demokrātiskas un ilgtspējīgas valsts pazīme.

Lasiet arī: Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Atvērtās pārvaldības partnerība (Open Government Partnership, OGP) ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt atklātību, atbildību, godprātību un sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā, tajā skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. OGP šobrīd iesaistījušās 79 pasaules valstis. Latvija piedalās OGP no 2011.gada un nacionālā kontaktpunkta funkcijas īsteno Valsts kanceleja.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas