bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.09.2019 | Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
LatviaLatvija

Valdība atbalsta 2019.gada budžeta plāna projektu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmdien, 15.oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu. Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējuma pieaugums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

2019.gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona apmērā, kā arī Eiropas Savienības fondu finansējums. Budžetā vidējā termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums, kas sākts no 2018.gada 1.septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā 2019.gadā.

FM atzina, ka budžeta plāna projekts ietver ne tikai valsts budžetu, bet arī pašvaldības un daudzas valsts kapitālsabiedrības.

Pašvaldībām tiek nodrošinātas iespējas saņemt aizņēmumus no valsts budžeta investīciju projektu īstenošanai ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm. Pašvaldībām gan 2019.gadā, gan vidējā termiņā ir nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina būtisku ieņēmumu pieaugumu vidējā termiņā.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2018.gada apstiprinātā tvēruma ietvaros rasts finansējums nozaru ministriju neatliekamajiem pasākumiem 51,4 miljonu eiro apmērā. FM piebilda, ka sāktie pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā dos lielāku efektu vidējā termiņā.

Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% apmērā no IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.

Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika plānots gada sākumā. Straujāku ekonomikas pieaugumu 2018.gadā kopumā, pēc ministrijā skaidrotā, veicinājusi straujā izaugsme šā gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica straujāka investīciju izaugsme, kā arī eksporta pieaugums.

FM atzīmēja, ka turpmāk investīciju pieaugums kļūs mērenāks un arī kopējie ekonomikas izaugsmes tempi 2019.-2021.gadā būs lēnāki, stabilizējoties 3% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Gada vidējo inflāciju 2018.gadā un 2019.gadā ministrija prognozē 2,5% līmenī, kas salīdzinot ar gada sākumā prognozēto, ir par 0,3 procentpunktiem mazāka.

Pēc ministrijā vēstītā, līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi nedaudz straujāks būs arī bezdarba līmeņa kritums. 2018.gadā vidējais bezdarba līmenis lēsts 7,7% apmērā, bet 2019.gadā – 7,4% apmērā, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, 2018.gadā palielinoties par 1,2% un 2019.gadā par 0,1%.

Nedaudz straujāks 2018.gadā būs arī vidējās darba samaksas pieaugums – par 8,3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai 2018.gadā sasniedzot 1003 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze 2018.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.

Ņemot vērā 2018.gada septembrī aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kā arī budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos, pēc FM vērtējuma, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,8% no IKP, kas ir mazāks nekā likumā Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam noteiktais pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts jeb 1% no IKP, un mazāks nekā tika prognozēts iepriekš, proti, 0,9% no IKP.

FM skaidroja, ka mazāku budžeta deficītu pamatā nosaka lielāki nodokļu ieņēmumi, nekā plānots. Lielākā plāna pārpilde vērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas skaidrojama ar iemaksu straujāku kāpumu pēc deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem. Laba izpilde bija arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo tika pārsniegts plāns alkoholiskajiem dzērieniem un alum, ko ietekmēja šo apritei nodoto preču apmēra pieaugums.

«Sagatavojot prognozi 2019.gadam, tika ņemts vērā aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī faktiskā budžeta izpilde 2018.gada astoņos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekš prognozēto, 2019.gadā tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019.gadā tiek sagaidīti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas,» atzina FM.

Latvija 2019.gada budžeta projektu iesniegs Eiropas Komisijai un Eirogrupai atzinuma sagatavošanai. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiks iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas, tas ir, tas ietvers prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām.

Eiropas Komisija vērtējumu par Latvijas 2019.gada budžeta plānu sniegs līdz šā gada novembra beigām.


Pievienot komentāru

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->