bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 13.11.2019 | Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
LatviaLatvija

Valdība atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekonomisko lietu tiesa, valdība, Jānis Bordāns, Sandis Ģirģens, tieslietas, Juris Stukāns, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Krišjānis Kariņš

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

Valdība otrdien, 5.novembrī, atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) ieceri izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kurai darbību paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Pret likuma grozījumiem iestājās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kura ieskatā, regulējuma izstrādē nav ņemtas vērā Tieslietu padomes iebildes, kā arī grozījumi nerisinās tos jautājumus, pret kuriem koalīcija apņēmās cīnīties.

Iekšlietu ministrs aicināja pirms jaunu likumu grozījumu izstrādes veikt tieslietu nozares auditu.

«Ir jāveic tieslietu jomas audits, izvērtējot visus tiesību aktus un līdzšinējās kļūdas, lai virzītos uz priekšu. Gribu sagaidīt auditu un tad izstrādāt jaunus tiesību aktus,» uzsvēra Ģirģens. Viņš arī norādīja, ka jaunais regulējums rada korupcijas riskus.

Turpretim tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka katrai reformai ir atbalstītāji un pretinieki, piebilstot, ka likuma grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā audita rezultātus. Vienlaikus Bordāns uzsvēra, ka korupcijas riski tiek piesaukti, lai novilcinātu jaunās tiesas izveidi.

Tieslietu ministrijas pārstāve skaidroja, ka Tieslietu padome neatsaucās aicinājumam paust viedokli par likumprojektu, tomēr padomei to būs iespējams paust, kad jaunais regulējums tiks skatīts Saeimā.

Noklausījies ministru vārdu cīņu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valdība nevar sūdzēties par labu juristu trūkumu savās rindās, tomēr premjers aicināja virzīt šī likumprojekta izskatīšanu Saeimā.

Likumprojektu atbalstīja visi ministri, izņemot Ģirģenu.

Noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi paudis arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un Tieslietu padomes loceklis Juris Stukāns, kura nosūtītā vēstule bija pievienota Ministru kabineta darba kārtībai. Šajā vēstulē Stukāns uzsvēris, ka idejas un likumprojekta izstrādes autori ir «identificējušas kļūdainas problēmas». Attiecīgi Stukāns vēstulē norādījis, ka idejas autori faktiski uzskata, ka šobrīd vispārējās jurisdikcijas tiesās strādā salīdzinoši mazkvalificēti, ar, iespējams, apšaubāmu reputāciju tiesneši, kuri nespēj nošķirt noziegumus no civiltiesiska rakstura strīdiem, nespēj pareizi piemērot spēkā esošā Kriminālprocesa likuma normas, tādējādi pieļauj lietu novilcināšanu.

Vēl par šo tematu: Ekskluzīvi|Bordāns: Ekonomisko lietu tiesa izjauktu gadu desmitiem iestrādātās shēmas

Stukāns vēstulē paudis pārliecību, ka jebkurš tiesnesis jau šobrīd ir ar nevainojamu reputāciju, tiesneši jau šobrīd spēj nošķirt noziegumus no civiltiesiskiem darījumiem un atbilstoši likumam izskatīt lietas. Līdz ar to idejas autori uz kļūdaini identificētām problēmām, ir izvirzījusī kļūdainus secinājumus un secīgi piedāvājuši kļūdainu risinājumu.

Iepriekš tika vēstīts, ka specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro, tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām.

Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas – četras no šobrīd vakantajām amata vietām – un sešas tiesas darbinieku amata vietas.

Iepriekš arī tika norādīts, ka kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.

Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kā arī par tās izveidi nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pēc padomes domām ministrijas Ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Vēstulē arī skaidrots, ka izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina TM atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās – nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.

Reaģējot uz šo vēstuli, Bordāns informējis Bičkoviču un Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par ekonomisko lietu tiesas izveides koncepciju neesot pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu viedokļi un argumenti.

Bordāns uzskata, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs rīkojies pretēji likumā Par tiesu varu nostiprinātajam koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā – ar visiem padomes locekļiem nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiekot pausts maldinošs priekšstats par Tieslietu padomes locekļu viedokļiem.

Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē esot atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis, uzskata Bordāns. Vēstulē, pēc ministra paustā, neesot sniegtas norādes uz specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos paustajiem apsvērumiem.

Bordāns apgalvo, ka Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauduši konceptuālu atbalstu specializētās tiesai – viņš pats kā tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt sēdē nav piedalījies vēl viens padomes loceklis – Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Lasiet arī: Ekonomisko lietu tiesas izveide – par un pret

Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai apspriešanai, Bičkovičam pārmet Bordāns. Pēc viņa vārdiem, koleģiālas institūcijas «vadītāja vienpersoniskā rīcība ir ne tikai neizprotama, bet demokrātiskā valstī nepieņemama».

Tieslietu ministrs apgalvo, ka ne padomes sēdes laikā, ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē neesot sniegti konkrēti priekšlikumi TM konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai – esot tikai izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus risinājumus.

Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums, ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt atrisināta esošajā regulējumā.


Pievienot komentāru

Turcijas izraidīts iespējamais džihādists iestrēgst starp robežām

ASV pilsonis, kuru Turcija tur aizdomās par līdzdalību teroristiskajā grupējumā «Islāma valsts» un izraidījusi no valsts, ir iestrēdzis starp Turcijas un Grieķijas robežām.

Latvijā būtiski pieaudzis graudaugu un elektroierīču eksports

Eksporta pieaugumu Latvijā septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums.

Atbalsta stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu kontrolei

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ĢMO uzraudzībai un kontrolei.

Pie Baltijas robežām pārtverta Krievijas kara lidmašīna

NATO iznīcinātājiem Lietuvā pagājušajā nedēļā bijis jāizlido vienu reizi, atsaucoties uz trauksmi par Krievijas militārās lidmašīnas klātbūtni.

Nemiro: Latvijai ir jāpiedalās izstādē Expo 2020 Dubai; lēmums vēl jāpieņem valdībai

Latvijai ir jāpiedalās nākamgad Dubaijā gaidāmajā starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai, tomēr gala lēmumu par to decembrī pieņems Ministru kabinets.

Mediķi: VM piedāvātais medicīnas darbinieku algu palielināšanas modelis nav godīgs

VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā, paudušas nozares asociācijas.

Igaunijā ceļ ciematu pieaugušajiem ar autismu

Igaunijā sākts būvēt ciematu pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem un dažādiem intelekta traucējumiem. Ciematu pabeigt plānots jau 2020.gadā.

Eurostat: Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 141 miljonu eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2018.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 141 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem.

Uz trešo lasījumu virza priekšlikumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēmusi virzīt Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz FKTK pievienot Latvijas Bankai.

Lukašenko viesojas Austrijā, meklē ciešāku saikni ar ES

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kuram nav tuvu partnervalstu apkārtējā reģionā, izņemot Krieviju, otrdien, 12.novembrī, devies vizītē uz Austriju. Šī ir viņa pirmā došanās uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti pēdējos trijos gados.

Septembrī Latvijas eksportēto preču vērtība par 2,5% lielāka nekā pirms gada

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums septembrī veidojis 2,44 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%.

2020.gadā iecerēts paplašināt atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Mājokļu atbalsta programmai šogad un 2020.gadā būs pieejami septiņi miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrijā.

Tiesa kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi kosmētikas ražotāju AS Dzintars par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

«Bērni ierodas traumēti». Lietuvā mācās 500 skolēni no Ukrainas, Donbasa

Lietuvas skolās pašlaik mācās vairāk nekā 500 ukraiņu skolēni, no kuriem daudzi ir no Ukrainas karadarbības zonas Donbasa reģionā.

Veselības ministrija rosina rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%

Veselības ministrija rosina rezidentu darba samaksu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām zemāko darba samaksu palielināt par 10%.

Delna: 13.Saeimas deputāti «atturējušies» mazāk nekā 12.Saeimas

Šī Saeimas sasaukuma deputāti daudz retāk balsojumos izvēlējušies atturēties, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, apkopojot 13.Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6.novembra līdz šī gada 30.septembrim.

No 19.novembra mainīsies pasta sūtījumu deklarēšanas kārtība

No 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību.

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Līdz šim notiesāta 41 persona. IDB izmeklējumi nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos

Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!