Valdība atbalsta vienreizēju airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 250 milj.

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, otrdien, 14.jūlijā, lēmis Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja airBaltic pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu Par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt airBaltic izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

14.jūlija Ministru kabineta rīkojums paredz, ievērojot EK 3.jūlija lēmumu, atcelt 31.marta rīkojumu un noteikt airBaltic izsniegtā Valsts kases aizdevuma uzkrāto procentu (par periodu no šī gada 1.marta) maksājumu veikt 10.augustā.

Kā ziņots, EK piektdien pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu COVID-19 krīzes pārvarēšanai. EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka airBaltic rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt COVID-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. «airBaltic ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība,» uzsvēra Vestagere.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijā, valsts atbalsts palīdzēs sekmīgāk pārvarēt COVID-19 izraisīto negatīvo ietekmi uz aviokompāniju un stabilizēt nacionālo aviācijas nozari. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka ir gandarīts par EK ieņemto lēmumu. «airBaltic ir un būs Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Lēmums apliecina, ka Latvijas valdība ir izvēlējusies savlaicīgu un atbilstošu instrumentāriju uzņēmuma atbalstam,» norādīja ministrs.

Valdības lēmuma pamatā bija airBaltic izstrādātais jaunais biznesa plāns, kas paredz veikt ievērojamus pasākumus izmaksu samazināšanai, gan flotes samazināšanai, gan darbinieku skaita samazināšanai.

airBaltic biznesa plāns Destination 2025 Clean nākamajos gados paredz 50 Airbus A220-300 lidmašīnu floti, kas nozīmē, ka darbinieku skaits pārsniegs 2000. Jaunais plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 Airbus A220-300 lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021.gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām līdz 2023.gada beigām. Papildu 30 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtīšanas iespēja paliek nākotnes izaugsmei.

Lidsabiedrības mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošais uzņēmums Aircraft Leasing 1 pamatkapitāla palielināšanā nolēmis nepiedalīties.

Latvijas valstij patlaban pieder 80,05% airBaltic akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 – gandrīz 20% akciju.

airBaltic pamatkapitāls ir 256 472 824 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas