bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUCeturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) turpmāku attīstību.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā – šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Kučinska birojā skaidroja, ka šāds solis sperts, lai efektīvāk izmantotu resursus, novērstu pakalpojumu dublēšanu un tālāk uzlabotu uzņēmumu efektivitāti pamatpakalpojumu sniegšanā, lai palielinātu Lattelecom un LMT inovatīvo kapacitāti un aktivizētu jaunu globāli eksportspējīgu produktu izstrādi, kā arī, lai pilnībā ieviestu labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Ministru prezidents norādīja, ka tas nepieciešams, lai arī turpmāk uzņēmumi veiksmīgi attīstītos un sadarbojoties viens ar otru.

«Pagājušā gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka Lattelecom un LMT netiks apvienoti, un tagad abiem īpašniekiem – Latvijas valstij un Telia Company kopīgi jāstrādā, lai šos uzņēmumus attīstītu. Izstrādājot un parakstot saprašanās memorandu, uzņēmumu akcionāri skaidri apliecinās savu vēlmi strādāt Latvijā, darot visu iespējamo, lai šie uzņēmumi veiksmīgi attīstītos, veicinātu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, tādējādi dodot vēl lielāku pienesumu tautsaimniecībai kopumā,» pauda Kučinskis.

Tāpat tiek uzsvērts, ka apņemšanās turpināt kopīgu darbu abu uzņēmumu stratēģiskās sadarbības pilnveidošanā vērtējama kā nozīmīga no nacionālās drošības interešu aspekta.

Memorandu parakstošās puses apņemas izstrādāt vienotu Lattelecom un LMT uzņēmumu darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni.

«Jau ilgāku laiku tiek spriests par to, kā sasaistīt Latvijas lielo uzņēmumu sadarbību ar zinātni, tādējādi radot jaunus pasaules līmenim atbilstošus, starptautiskā līmenī konkurētspējīgus produktus. Šī ir laba iespēja efektivizēt šo procesu, no visu iesaistīto uzņēmumu resursiem atvēlot vēl vairāk resursus eksportspējīgu jaunu produktu izstrādei,» teica Kučinskis.

Saprašanās memoranda koordināciju uzdots nodrošināt Pārresoru koordinācijas centram.

Šā gada aprīlī Telia Company jaunais reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne sacīja, ka Telia Company prioritāte Latvijā ir palikt tās tirgū, risinot sarunas ar Latvijas valdību par kopīpašumā esošo uzņēmumu LMT un Lattelecom nākotni.

«Mūsu vēlme un prioritārais variants ir palikt Latvijā,» jautāts par uzņēmuma stratēģiju, skaidroja Rodne. Pēc Rodnes teiktā, patlaban Telia Company neuzstāšot uz LMT un Lattelecom apvienošanu. Galvenais fokuss patlaban esot mēģināt izveidot labu sadarbību abu uzņēmumu starpā. «Tas ir tas, ko grib klienti,» sacīja Rodne.

Telia Company pašreizējā stratēģija Latvijā esot arī pārliecināties, ka ar valdību ir kopīgi mērķi, kā arī stiprināt LMT un Lattelecom pārvaldi. Ziemeļvalstu uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka daļa no moderno telekomunikāciju uzņēmumu stratēģijas ir attīstīt sinerģiju pamatbiznesos jeb «vecajos» biznesos, jo tas rada līdzekļus jauninājumiem.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 2017.gada novembrī nolēma neatbalstīt LMT un Lattelecom apvienošanu.

Telia Company ir lielākais akcionārs LMT, kur tai tieši un netieši pieder ap 60%. Telia Company tieši pieder arī 49% Lattelecom akciju.

Lattelecom konsolidētais apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

Savukārt LMT grupas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 204,2 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa pērn bija 33,3 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 22,3 miljoni eiro peļņu gadu iepriekš.


Pievienot komentāru

CVK neatbalsta deputāta kandidātu Barčas un Klauža lūgumus pārskaitīt vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes

Centrālā vēlēšanu komisijas vairākums otrdien, 16.oktobrī, neatbalstīja deputāta amata kandidātu Aijas Barčas un Jāņa Klauža lūgumus pārskaitīt 13.Saeimas vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

Nav skaidrs, kur palikusi nauda; Latvijas auto ārkārtas kopsapulcē atceļ padomi

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedri ārkārtas kopsapulcē nobalsoja par esošās padomes atcelšanu. Padome no biedru puses tika kritizēta par asociācijas budžetu, tāpat padomes sēžu protokolos nav atrasts neviens iebildums valdei, kas liekas aizdomīgi. Asociācijas biedri arī pauda, ka padome tērē pārāk daudz līdzekļus biroja uzturēšanai, algām, automašīnām un citām lietām.

Plāno ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu tirdzniecības vietās

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz tirdzniecības vietās no 2019.gada 1.janvāra ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem.

Citāda adopcija jeb neiespējamais kļuvis iespējams

«Beidzot par prioritāti kļuvis bērns. No šodienas mainās adopcijas process – bērni un potenciālie vecāki varēs cits citu iepazīt satikšanās pasākumos,» stāsta atbalsta programmas Plecs stratēģiskais vadītājs Jānis Erts.

Bijušajam parlamentārietim Kļaviņam piemēro 120 stundas piespiedu darba un liek valsts budžetā atmaksāt teju 10 000 eiro

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Lietuva sadarbosies ar Ukrainu finanšu tehnoloģiju jomā

Lietuvas un Ukrainas centrālās bankas ir apņēmušās kopīgi strādāt ar uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu par labu finanšu tehnoloģiju pakalpojumu attīstībai un ir noslēgušas savstarpēju sadarbības līgumu.

Apsūdzētais Maxima būvinženieris pieļauj, ka lielveikala sagrūšanu varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks

Zolitūdes lielveikala Maxima jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Administratīvo pārkāpumu lietas varēs izskatīt efektīvāk un īsākā laika periodā

Šobrīd spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes. Liela daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām ir saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu, tādēļ Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.oktobrī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā.

VM nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai.

Latvijā procentuāli mazinājies izglītību pametušo jauniešu skaits

Vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītību Latvijā 2017.gadā priekšlaicīgi pametuši 8,6% jauniešu, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 10,6%. Tikmēr 2016.gadā izglītību priekšlaicīgi pametušo attiecīgajā vecumposmā bija vairāk: Latvijā – 10%, bet ES vidēji – 10,7%, liecina Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums Education and Training Monitor.

Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot «zaļāk» un dabai draudzīgāk

Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nepieciešama ne tikai atkritumu šķirošana, bet to mērķtiecīga samazināšana, – tā liecina jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Igaunijā izmeklē traģisku gāzes saindēšanos ģimenes mājoklī

Policija Tallinā izmeklē divu bērnu nāvi no saindēšanās ar gāzi. Traģiskais negadījums aizvadītajā nedēļas nogalē noticis kādā jaunuzceltā ģimenes mājā, Igaunijas galvaspilsētā.

Koalīcija tomēr neatbalsta priekšlikumu nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no IIN

Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri iepriekš pauda konceptuālu atbalstu Vienotības priekšlikumam nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tomēr pirmdien Zaļo un zemnieku savienība un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēma šo priekšlikumu nevirzīt tālāk.

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 361 130 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad septembrī atguvis 361 130 eiro, kas ir 6,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 52 408 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Skolēni Ukrainā mācās, kā glābties bombardēšanas gadījumā

Karš Ukrainas austrumos, kurā kopš 2014.gada nonāvēti vairāk nekā 10 000 cilvēku, atstājis iespaidu arī uz reģiona skolu mācību programmu. Vairākos simtos skolu, kuras atrodas frontes līnijas tuvumā, ir izveidotas bumbu patvertnes un regulāri notiek kara apmācības.

16.oktobra rītā ugunsgrēkā Garkalnes novadā gāja bojā cilvēks

Otrdienas, 15.oktobra, rītā pulksten 5.01 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Garkalnes novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies gāzes uzpildes stacijas mājiņā. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka mājiņa deg 50 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 16.oktobrī, izsludinājis likumu par bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Progresīvie aicina izveidot valdību bez oligarhiem

Politiskā partija Progresīvie aicina Saeimā ievēlētās partijas pārtraukt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku un izveidot valdību, kas pārtrauktu Latvijas valsts nozagšanas tradīciju.

Krievijas Pareizticīgā baznīca pārtrauc kontaktus ar Konstantinopoles patriarhātu

Krievijas Pareizticīgā baznīca ir paziņojusi par vēsturisku kontaktu saraušanu ar konfesijas virsorganizāciju, Ekumenisko patriarhātu Stambulā. Šāds lēmums pieņemts, jo Maskava atteikusies atzīt organizācijas piešķirto neatkarību Ukrainas Pareizticīgai baznīcai.

Zaļāko zīmolu topa pētījums: pieaug iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus

Latvijā aizvien vairāk cilvēku domā par vidi, arī saimniekojot savā mājoklī. 57% iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecībā šķiro atkritumus, turklāt 83% uzskata, ka to darīt ir svarīgi, liecina DDB Latvia sadarbībā ar AS Latvijas Zaļais punkts veiktais zaļāko zīmolu topa pētījums.

JKP piedāvātais valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu

Jaunā konservatīvās partijas piedāvātais piecu partiju valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu, turklāt ne viena vien tajā iekļautā partija sliecas piekrist, ka pirms amatu dalīšanas valdībā būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem.

Vējonis izsludina Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Jaunā Vienotība daudzu neskaidrību dēļ vēl nevarot teikt «jā» vai «nē» JKP piedāvājumam par topošo valdību

Jaunā Vienotība vēl nevar teikt «jā» vai «nē» Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumam par topošo valdību, jo ir daudz jautājumu un neskaidrību, žurnālistiem sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.