bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
LatviaLatvija

Valdība izsludina ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neskatoties uz Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas pausto un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteikto pārliecību, ka valdībai nav jāiesaistās Rīgas atkritumu apsaimniekošanas problēmu risināšanā, jo tas ir Rīgas domes kompetencē, ministri tomēr lēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

Gan Valsts kancelejas juristi, gan arī Tieslietu ministrijas eksperti ieteica izsludināt ārkārtējo situāciju, kas esošajā situācijā esot vienīgais pareizas lēmums.

Lemjot par rīkojuma projektu, Kariņš aicināja ministrus paust nostāju minētajā jautājumā. Rīkojuma projektu neatbalstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Savukārt rīkojuma projektu atbalstīja pārējie klātesošie ministri – zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL–TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL–TB/LNNK), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Valdības ārkārtas sēdē nepiedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) un veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Klātesošie ministri par šo jautājumu kopumā diskutēja ilgāk nekā divas stundas. Pūce kolēģus informēja, ka dome ir vērsusies pie visiem četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem un piedāvājusi turpināt nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Divi no komersantiem, kas jau patlaban nodrošina aptuveni 88% atkritumu izvešanu Rīgā, pauduši gatavību turpināt līdzšinējo darbu, viens atteicies, bet vēl viens norādījis, ka izvērtēs iespējas darbu turpināt, ar atsevišķām garantijām no domes puses.

«Šie divi komersanti, kas nav 100% gatavi turpināt darbu, sedz aptuveni 12% Rīgas un tas aptver aptuveni tik lielu teritoriju, kā ir Daugavpils,»

skaidroja Pūce, norādot, ka VARAM pēdējās diennakts laikā veikusi arī ievērojamus uzlabojumus rīkojumā par ārkārtas situācijas izsludināšanu.

Kā skaidroja ministrs, VARAM rīkojums paredz, ka tiem 88% iedzīvotāju, kuriem atkritumu apsaimniekošanu jau nodrošina divi lielākie komersanti, cenas paliks nemainīgas un sarunu procedūra tiks sludināta tikai par tiem 12% teritorijas, kuri pēc svētdienas paliks neapsaimniekoti. Arī attiecībā uz šo teritoriju valdības rīkojums noteic, ka sarunu procedūra jāsludina balstoties uz nosacījumiem, kādi iedzīvotājiem bijuši ar līdzšinējiem operatoriem.

Gatavību strādāt uz līdzšinējiem noteikumiem apstiprināja viens no «lielajiem» komersantiem – SIA Eko Baltia vide, savukārt otrs – SIA Clean R pārstāvis – sacīja, ka sākotnēji vēlas iepazīties ar nosacījumiem uz kādiem apsaimniekoti 12% pilsētas atkritumu, lai lemtu par savu nostāju. Vienlaikus abu komersantu pārstāvji apliecināja, ka vismaz līdz gada beigām tarifiem nebūtu jāpalielinās, ja vien nebūs kādi «ārēji faktori», piemēram, Dabas resursa nodokļa pieaugums, kurš gaidāms ar janvāri.

Sēdes laikā ministriem bija dažādi viedokļi un jautājumi Pūcem. Piemēram, premjerministrs interesējās, kāpēc valdībai vispār jāizsludina ārkārtas stāvoklis, ja reiz apsaimniekotāji ir gatavi darbu turpināt.

Pūce skaidroja, ka ir atšķirības līgumiem, kas noslēgti starp domi un komersantiem, un līgumiem, kas pastāv starp iedzīvotājiem un komersantiem. Ministrs vairākkārt norādīja, ka KP lēmums atjauno tikai domes un komersantu līgumus, taču neatjauno vairākus tūkstošus iedzīvotāju uzteiktos līgumus.

«Šie līgumi zaudēs spēku sestdien pusnaktī un viņi nepaspēs noslēgt jaunus. Ja nebūs šīs ārkārtas situācijas, likums svētdien operatoriem aizliedz izvest atkritumus. Un šie 12% ir Daugavpils izmēra platība, nevis viena vai divas mājas. Sekas būs tūlītējas,» sacīja ministrs. Par šo jautājumu valdības pārstāvji ilgstoši diskutēja gan savstarpēji, gan ar KP, gan juristiem.

Sēdes laikā Bordāns pauda personisku viedokli, ka viņš nav pārliecināts par ārkārtēja stāvokļa izsludināšanu kā vienīgo risinājumu. Viņa ieskatā, ir daži apstākļi, kas rada šaubas, piemēram, tas, ka ar valdības rīkojuma projektu tiks atvieglots Rīgas domes darbs, neļaujot domei uzņemties atbildību par radušos situāciju.

Arī premjers piebilda, ka izveidojusies situācija ir Rīgas domes atbildība, jo, neskatoties uz Konkurences padomes vairākkārtējiem brīdinājumiem, Rīgas pašvaldība neko nav darījusi, lai sagatavotos ārkārtas situācijai.

Savukārt Reirs kritizēja Atkritumu apsaimniekošanas likumu. «Ir pieņemts nekvalitatīvs likums, kas ļauj Rīgai darīt šādas lietas. Likumdevējs neparedzēja, ka tā izmantošanai netiks pielietots veselais saprāts,» ironizēja ministrs un piebilda, ka Saeimai vajadzētu atgriezties pie likuma izmaiņām.

Kariņš norādīja, ka viņš labprātāk vēlētos, ka situācija ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā tiktu risināta steidzamības kārtā ar likuma grozījumiem, tomēr Valsts kancelejas juristi informēja par neformālu sarunu ar Saeimas Juridisko biroju, kas paudis atbalstu VARAM virzītajam rīkojuma projektam.

Minētais valdības lēmums vēl ir jāapstiprina Saeimai, tāpēc jautājums, iespējams, varētu tikt iekļauts 12.septembra Saeimas plenārsēdes dienaskārtībā.

Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15.septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem, pašvaldību un Rīgas atkritumu radītājiem, proti, Rīgas iedzīvotājiem un juridiskām personām.

Tāpat tiek uzdots līdz 13.septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14.septembra.

Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas. Sarunu procedūras pretendentiem izvirzītās prasības un arī procedūras rezultāts ir jāsaskaņo ar VARAM. No tiem komersantiem, kuri nav gatavi turpināt darbu, domei jāpieprasa noslēgtie līgumi ar iedzīvotājiem, lai sarunu procedūra varētu tikt izsludināta balstoties uz tiem noteikumiem, uz kuriem līdz šim konkrētie apsaimniekotāji nodrošinājuši savu darbu.

Vēl līdz 13.septembrim domei jānosaka atkritumu apsaimniekošanas tarifs, ka stāsies spēkā ar 15.septembri, kā arī no šī datuma jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem ir vai nav noslēgts sadarbības līgums ar sarunu procedūras uzvarētāju.

Domei arī uzticēts nodrošināt, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiskajam apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam un saskaņā ar jauno apstiprināto maksu.

Ar rīkojumu tiek paredzēts uzlikt par pienākumu arī iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem, norēķinus veicot par periodu no atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma saņemšanas brīža.

Vienlaikus Rīgas domei tiek uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim netiek piemērota administratīvā atbildība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma nenoslēgšanu, kā arī nodrošināt, ka iedzīvotājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiks nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas teritorijā.

Rīkojums arī nosaka, ka par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas pastāvēšanas laikā atbild Rīgas pilsētas pašvaldība.

BNN jau vēstīja, ka Rīgas dome 11.septembrī atkārtoti vērsās pie VARAM ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Pašvaldība ir saņēmusi visu četru līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju atbildes par iespēju turpināt nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. SIA Clean R un SIA Eco Baltia vide, kas jau patlaban nodrošina aptuveni 88% atkritumu izvešanu Rīgā, pauduši gatavību turpināt līdzšinējo darbu. Arī SIA Lautus norādījuši, ka var mēģināt piesaistīt nepieciešamās investīcijas, taču vēlās no domes atsevišķas garantijas par to, kādā veidā tiks panākts, ka Konkurences padomes (KP) pieņemtais lēmums, kas šobrīd ir saistošs tikai Rīgas pašvaldībai, būs saistošs arī gala patērētājam jeb atkritumu radītājam.

Savukārt SIA Pilsētvides serviss atbildējuši, ka savu darbību Rīgā turpināt vairs neplāno.

Izsludināt ārkārtas situāciju Pūce valdību rosināja jau otrdien, 10.septembrī, tomēr ministri par to nespēja vienoties un aicināja Rīgas domi pildīt KP lēmumu.

Valdības lēmums noteica, ka Rīgas domei jāvēršas pie visiem četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem ar aicinājumu turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu Rīgā. Ja Rīgas dome saņems rakstiskus apliecinājumus no operatoriem, ka viņi to nav gatavi darīt, tad dome varēs atkal vērsties pie VARAM ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli, nolēma valdība.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja VARAM.

Pēc Pūces paustā, šīs situācijas izsludināšana ir vienīgais tiesiskais instruments, kā nodrošināt, ko Rīgā pēc 15.septembra ir likumisks atkritumu izvedējs.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA Getliņi EKO un Getliņi EKO ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA CREB Rīga, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – Clean R un Eco Baltia vide.

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā Getliņi EKO un CREB Rīga reģistrēja kopsabiedrību Rīgas vides pakalpojumi, taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par Tīrīga.

Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi EKO. Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.


Pievienot komentāru

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->