Valdība lemj: Lai saņemtu studiju un studējošo kredītu, nevajadzēs galvotāju

Daugavpils Universitāte

Valdība otrdien, 21.aprīlī, pieņēmusi jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, kas paredz atteikšanos no prasības par galvotāju, portfeļgarantijas finanšu instrumenta ieviešanu un administratīvo procedūru modernizēšanu.

Valdība jau pērn oktobrī konceptuāli atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu izveidot jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli. Jaunajam studiju un studējošā kredītam vienkāršotas procedūras tā noformēšanai un saņemšanai, to būs iespēja saņemt bez otrā galvotāja, kā arī būs iespējams noslēgt kredīta līgumu attālināti.

Turpmāk galvojumu sniegs finanšu institūcija Altum portfeļa garantijas instrumenta veidā un būs vienkāršotas procedūras, kā rezultātā būs paātrināta kredītu saņemšana.

Maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā. Tāpat jaunais modelis paredz pakalpojuma digitalizāciju, proti, izmantojot e-parakstu būs iespēja līgumu noslēgt attālināti.

Vidējā termiņa valsts budžeta projektā portfeļgarantijas ieviešanai paredzētais finansējums ir 731 250 eiro 2020.gadā, 1 462 500 eiro 2021.gadā un 2 193 750 eiro 2022.gadā. Procentu subsīdijām 2020.gadā paredzētais finansējums ir 73 483 eiro, 141 440 eiro 2021.gadā un 210 503 eiro 2022.gadā.

IZM norāda, ka aizdevumus izsniegs vairākas kredītiestādes, konkurējot ar pakalpojumu, kā arī to, ka valsts turpinās subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc absolvēšanas.

Vienlaikus jaunā kārtība paredz, ka abiem vecākiem 30% apmērā dzēsīs studējošā kredītu par bērna piedzimšanu vai adopciju. Līdz šim kredīts tika dzēsts tik vienam no vecākam.

IZM skaidro, ka līdzšinējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, nepieciešams vēl viens galvotājs, ko daudziem studentiem ir grūti nodrošināt. Arī valsts galvotā kredīta iegūšana ir laikietilpīgs process, tāpēc studenti bieži ir spiesti meklēt pagaidu finanšu risinājumus, kamēr kredīts tiek piešķirts.

Būtisks trūkums esot arī tas, ka studiju kredītam ir griesti, kas ne vienmēr sedz pilnu studiju maksu.

IZM rīcībā esošie dati liecina, ka studiju vai studējošā kredītu izmanto aptuveni 10% studentu, kuri mācās maksas studiju programmās. 2019./2020. akadēmiskajā gadā par studijām kopumā maksāja 59% studējošo.

«Kaut gan vidējais maksājums par valsts galvotā kredīta atmaksu pēc studiju beigām ir ļoti demokrātisks – tikai aptuveni 25 eiro mēnesī, noslēgto kreditēšanas līgumu skaits pēdējos gados samazinās,» pauž IZM, skaidrojot, ka daudziem studējošiem ir grūti atrast otro galvotāju, tiek meklēti citi risinājumi, piemēram, savienojot studijas ar pilnas slodzes darbu vai izmantojot citus aizņēmumus.

Tāpat bankas neesot ieinteresētas piedalīties izsolē par tiesībām izsniegt studiju kredītus, skaidrojot to ar pārāk lielu administratīvo slogu.

Lai šīs problēmas risinātu, IZM sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību, Finanšu ministriju, Studiju un zinātnes administrāciju, attīstības finanšu institūciju Altum, Finanšu nozares asociāciju un citiem sadarbības partneriem izstrādājusi jaunus noteikumus, kas studiju un studējošā kredītus padarīs daudz pieejamākus.

Paredzams, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt aptuveni 2 000 jaunu kredītu.

Saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem noteikumiem, finanšu institūcija Altum aicinās kredītiestādes pieteikties studiju un studējošo kreditēšanai, sākot no 2020.gada maija. Savukārt pirmos līgumus ar kredītiestādēm Altum plāno noslēgt jau jūnijā.

IZM norāda, ka kredītiestādēm ir jāizveido datu apmaiņa ar IZM Studējošo un absolventu reģistru. Tas nepieciešams, lai iepriekš lietotos studējošo sarakstus no augstskolu kredītu komisijām aizvietotu ar elektronisko saziņu.

Sagaidāms, ka studiju un studējošo kredīti būs pieejami sākot ar augustu studijām šā gada rudens semestrī.

Savukārt tiem jauniešiem, kas rudenī plāno studijas ārzemēs, ieteicams jau savlaicīgi interesēties par iespējām attiecīgajā valstī saņemt kredītu studijām, jo no valsts budžeta turpmāk tiks garantēti kredīti tikai studijām Latvijā, informē IZM.

Valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre informēja, ka jaunais modelis novērsīs nepilnības, kas bija līdzšinējā studiju un studējošo kreditēšanas modelī. Tāpat viņa norādīja, ka patlaban plānots, ka viena kredīta limits varētu būt 6 500 eiro.

Vienlaikus ministre minēja, ka šobrīd nav rasts risinājums, ja studējošais ņem kredītu studijām ārzemēs, jo pieņemtais kredītmehānisms ir balstīts uz studējošo Latvijā atbalstu. Taču ministre norādīja, ka IZM plāno gatavot grozījumus un vēl papildināt pieņemto kreditēšanas modeli.

IZM pieņem, ka pieprasījums pēc kredītiem pieaugs līdz 30%, jo daļa studentu to nevarēja saņemt galvotāja trūkuma dēļ vai tādēļ vispār nepieteicās kredītam. Līdz ar to 2020.gada rudenī, kad programma sāks darboties pilnā apmērā un būs redzams faktiskais pieprasījums, būs iespējams precīzāk novērtēt nepieciešamo finansējumu programmas ieviešanai.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) 2018.gada jūlijā vērsās IZM, informējot, ka divas 2018 gadā rīkotās izsoles par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez rezultāta, jo kredītiestādēm nav bijusi interese piedalīties studiju un studējošo kreditēšanā pašreizējā modeļa ietvaros.

Kopš 2010.gada FM rīkotajās izsolēs par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu piedalījās tikai viena kredītiestāde – AS SEB banka, kas liecināja par kredītiestāžu intereses trūkumu par šo kreditēšanas modeli un nepieciešamību risināt jautājumu par studējošo kreditēšanas modeļa maiņu, teikts ziņojumā.

IZM 2018.gada septembrī izveidoja darba grupu jaunā kreditēšanas modeļa izstrādei, kurā tika iekļauti Latvijas Studentu apvienības, FM, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, Finanšu nozares asociācijas un AS Attīstības finanšu institūcija Altum pārstāvji.

Latvijas Studentu apvienība iepriekš uzsvērusi, ka atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Studiju kredīts nav nekāda labdarība. Tas ir tapat kā situācijā. Ja slīkstošajam mestu glābšanas riņķi, bet viņam vajadzētu vel dažus gadus peldēt līdz glābšanas riņķim. Un katru gadu viņu sistu pa pauri, prasot procentus. Ar skaudību, Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-) (Skauģu skauģis) Skolnieciņš® Skolnieciņš™ (Skauģu skauģis)

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas