bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 20.11.2019 | Vārda dienas: Anda, Andīna, Vigo
LatviaLatvija

Valdība lemj: Latvijā būs 39 pašvaldības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.

Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.

Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, balstoties uz kuriem VARAM izveidojis piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.

VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu.

Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.

Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk.

Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.

Runājot par reformas gaitā veiktajām konsultācijām, VARAM atgādina, ka ministrs kopā ar ierēdņiem trīs mēnešu laikā ticies ar 947 pašvaldību deputātiem un sanāksmju laikā ar pašvaldību domniekiem un interesentiem apspriests gan jaunais teritoriālā iedalījuma modelis, gan citi pašvaldībām būtiski jautājumi.

Valdības sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka paralēli šim likumprojektam apspriešanai ir nodoti arī grozījumi Vēlēšanu likumā, kas paredz deputātu skaitu reformas rezultātā samazināt no 1 614 līdz 705. Tāpat paralēli gaidāmas izmaiņas arī citos normatīvajos aktos.

Galvenās izmaiņas šajā likumprojektā paredz, ka trim pilsētām – Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij – tiks saglabāts pilsētas statuss, kā rezultātā izveidosies Lejaskurzemes, Daugavpils novada un Rēzeknes novada pašvaldības.

Ministrs neslēpa, ka šīs pašvaldības neatbilst vienam no reformas kritērijiem, proti, tām nav administratīvā centra, taču viņš uzsvēra, ka tās ir spējīgas nodrošināt visas pašvaldību funkcijas.

Izaicinājums šīm vietvarām būs nodrošināt publisko pakalpojumu tīkla attīstību, taču kā risinājumu VARAM rosinās likumā atsevišķi noteikt, ka tām jāveido kopīgas iestādes, kuras šo pakalpojumu tīklu uzraudzīs.

Pēc viņa teiktā, likumprojekts ir saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm, izņemot LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Ministrs uzsvēra, ka pateicoties efektīvam ierēdņu un citu sabiedroto darbam, likumprojekts Saeimai izvērtēšanai nodots aptuveni mēnesi ātrāk, tādējādi dodot vairāk laika diskusijām parlamentā. Saeimai būs tiesības veikt korekcijas VARAM izstrādātajā modelī, pirms tam tās saskaņojot ar pašvaldībām.

VARAM likumprojektam vienbalsīgu atbalstu pauda visi valdības ministri, lai gan kultūras ministrs Nauris Puntlis (VL–TB/LNNK) pauda bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību un amatiermākslas procesiem. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka kopīgā darbā ar VARAM un LPS viņa bažas tiks kliedētas.

Ekonomiskas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda viedokli, ka, reformas rezultātā attīstot administratīvos centrus un vienlaikus sakārtojot ceļu tīklu, radīsies liels ekonomiskais pienesums mājokļu pieejamības un mobilitātes jomā, kas sevišķi svarīgi ir uzņēmējiem.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka pašvaldību reformas virzība ir pierādījums tam, ka, lai arī ikdienā koalīcijas partneriem sadarbība neiet raiti un dažreiz šķiet, ka par atsevišķiem jautājumiem nav iespējams vienoties, šis ir apliecinājums, ka jaunais sasaukums ir «no važām brīvs», jo pirms tam vairākām valdībām iekustināt reformu nebija izdevies.

Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka kopā ar VARAM centīsies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai, lai jaunajos novados teritoriju savienojamība tiktu nodrošināta pa kvalitatīvu ceļu tīklu. Tāpat Satiksmes ministrija plānojot iesniegt grozījumus Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumā, kuros noteiktu, ka esošā kārtība lielajās pilsētās saglabāsies arī nākotnē.

Linkaita ieskatā, atsevišķa uzmanība Saeimai būs jāpievērš iecerei Rūjienu un Naukšēnus pievienot Valkai, pret ko aktīvi protestē iedzīvotāji. «Ne vēsturiski, ne ekonomiski tur nav redzama funkcionālā sasaiste un šādu risinājumu neatbalsta arī VARAM pieaicinātie eksperti,» pauda Linkaits.

Līdzīgu viedokli pēc Rūjienas priekšsēdētāja Gunta Gladkina (Vidzemes partija) uzrunas pauda arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka, papētot iedzīvotāju nodokļu maksājumus un citas lietas, konstatējis, ka Rūjienai piemērotākais virziens tiešām būtu Valmiera, taču šis jautājums sīkāk tikšot tirzāts Saeimā.

Iebildumus joprojām uzturēja LPS. Tā nemainīgi uzskata, ka reforma īstenojama, sākotnēji izveidojot apriņķu modeli un tikai pēc tam pakārtojot pašvaldību karti.

«Mūsuprāt, tikai nosakot apriņķus un tiem deleģējamās funkcijas, var runāt gan par pašvaldībām, gan to lielumu,» teica LPS pārstāve Iveta Peipiņa, vēršot uzmanību arī uz citiem savienības iebildumiem.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu, uzsver VARAM.

Vienlaikus Pūce līdz 2020.gada maijam dosies reģionālajās vizītēs visā Latvijā, lai klātienē diskutētu ar iedzīvotājiem par reformas norisi un atbildētu uz jautājumiem par pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu reģionos, reģionu attīstību, sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā u.tml.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Kā ziņots, sākotnēji VARAM piedāvātais modelis piedāvāja izveidot 35 novadus, taču pēc apspriedes ar pašvaldībām, tika nolemts izveidot jaunu – Ulbrokas novadu.

Šonedēļ koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij tiks saglabāts pilsētas statuss un ap tām veidosies atsevišķas pašvaldības. Līdz ar to vietvaru skaits pieaug līdz 39.

Atslēgvārdi: ATR reģionālā reforma


Pievienot komentāru

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizāciju nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Hipotēku procentlikmes Lietuvā krietni augstākas par eirozonas vidējām

Lietuvas Banka pavēstījusi, ka valstī kopš 2015.gada ir būtiski kāpušas procentlikmes mājokļu kredītiem un pašlaik par 0,5% pārsniedz eirozonas vidējo līmeni.

Valdība atbalsta inovāciju centru izveidi Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā

Četru gadu laikā iecerēts izveidot inovāciju centrus Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā kopumā 7,06 miljonu eiro vērtībā, to paredz valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts.

Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums

Arī turpmāks mediķu spiediens ir nepieciešams, tomēr nav skaidrs Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības protesta vēstījums, tā veselības ministre Ilze Viņķele.

Ģirģens piekristu kļūt par Futbola federācijas prezidentu; Kariņš skeptisks par ministra iespēju savienot divus amatus

Ģirģenam ir plašs un izaicinājumiem pilns darbs iekšlietu ministra amatā, turklāt premjeram nav saprotams, kā būtu iespējams savienot ministra darbu ar sporta federācijas vadītāja amatu.

ES vienojas par ES budžetu 2020.gadam 169 miljardu eiro apmērā

Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir panācis vienošanos par bloka budžetu 2020.gadam. Kā prioritārās tēriņu jomas izvirzīta izaugsme, konkurētspēja, klimata saudzēšana un migrācijas pārvaldība.

Aizdomās par kukuļošanu aiztur trīs VUGD amatpersonas

Aizdomās par kukuļošanu aizturēts VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors.

airBaltic apņemas palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos

airBalticpievienojusies vairāk nekā 20 aviokompānijām, parakstot Starptautiskās gaisa transporta asociācijas apņemšanos, kas paredz līdz 2025.gadam palielināt sieviešu pārstāvniecību augstākā līmeņa amatos.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu: SEB saņem aizdomīgu Baltijas klientu sarakstu

Zviedru pētnieciskie žurnālisti, kuri pēta izspējamu naudas atmazgāšanu, iesnieguši banku uzņēmumam SEB sarakstu ar 194 juridiskām personām, kurus žurnālisti nosaukuši kā bankas klientus, pavēstījis uzņēmums.

Plāno noteikt papildu drošības prasības plaši apmeklētiem pasākumiem

Valdībā atbalstīts likumprojekts, kas paredz - lai nodrošinātu plaša mēroga publisko pasākumu apmeklētāju drošību, šo pasākumu organizatoriem būs jāizstrādā īpašs drošības plāns.

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni

Vienā no Smiltenes vidusskolas ēkām ar vīrusu izraisītu zarnu infekciju saslimuši 57 bērni, apstiprinājusi Smiltenes vidusskolas direktores vietniece Inese Raiskuma.

Valdība lemj slimnīcu peļņu novirzīt infrastruktūras uzlabošanai

Slimnīcas, kurās VM ir kapitāla daļu turētāja, 2018.gada peļņu varēs novirzīt infrastruktūras uzlabošanai.

Mediķi piesaka vēl vienu protestu, prasot Saeimas un Viņķeles atkāpšanos

LVSADA 28.novembrī nolēmusi rīkot protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu, izsakot neuzticību veselības ministrei Ilze Viņķelei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu.

Latvija janvārī – oktobrī starp 14 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – oktobrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,4%, tai esot starp 14 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

VDD rosina sākt kriminālvajāšanu pret personu, kura noliegusi Latvijas okupāciju

Valsts drošības dienests 11.novembrī rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par Latvijas Republikas okupācijas publisku noliegšanu un PSRS īstenoto kara noziegumu slavināšanu.

«Nekad nav bijis piemērots vicemēra amatam.» Baraņņiks zaudē amatu domes vadībā

Ar opozīcijas deputātu atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks tika atstādināts no vicemēra amata.

Tuskam nācies ES atgādināt par Krieviju kā «stratēģisku problēmu», nevis partneri

Aizejošais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, atskatoties uz pieciem gadiem amatā, atzinis, ka viņam nācies bieži atgādināt Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka Krievija nav Eiropas «stratēģiskais partneris», bet gan «stratēģiskā problēma».

Kopš 1990.gada Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums audzis par desmit gadiem

Lai gan visās ES valstīs kopš 1990.gada ir novērojams iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums, iedzīvotāju novecošana visizteiktākā ir Itālijā un Portugālē.

Latvijas Raidorganizāciju apvienība aicina apsvērt «digitālā nodokļa ieviešanu»

Latvijas Raidorganizāciju apvienība, lai atbalstītu Latvijas mediju vidi, aicina izvērtēt «digitālā nodokļa ieviešanu».

Honkongā apcietina vairākus simtus protestētāju

Ķīnas metropolē Honkongā varasiestādes apcietinājušas vairākus simtus protestētāju, kuri kādā universitātē trīs dienas iebarikādējušies, turpinot protesta akciju vilni ar mērķi panākt Honkongā demokrātiskas reformas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!