bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 18.11.2019 | Vārda dienas: Aleksandrs, Brīve, Doloresa
LatviaLatvija

Valdība lemj: Latvijā būs 39 pašvaldības

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.

Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.

Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, balstoties uz kuriem VARAM izveidojis piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.

VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu.

Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.

Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk.

Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.

Runājot par reformas gaitā veiktajām konsultācijām, VARAM atgādina, ka ministrs kopā ar ierēdņiem trīs mēnešu laikā ticies ar 947 pašvaldību deputātiem un sanāksmju laikā ar pašvaldību domniekiem un interesentiem apspriests gan jaunais teritoriālā iedalījuma modelis, gan citi pašvaldībām būtiski jautājumi.

Valdības sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka paralēli šim likumprojektam apspriešanai ir nodoti arī grozījumi Vēlēšanu likumā, kas paredz deputātu skaitu reformas rezultātā samazināt no 1 614 līdz 705. Tāpat paralēli gaidāmas izmaiņas arī citos normatīvajos aktos.

Galvenās izmaiņas šajā likumprojektā paredz, ka trim pilsētām – Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij – tiks saglabāts pilsētas statuss, kā rezultātā izveidosies Lejaskurzemes, Daugavpils novada un Rēzeknes novada pašvaldības.

Ministrs neslēpa, ka šīs pašvaldības neatbilst vienam no reformas kritērijiem, proti, tām nav administratīvā centra, taču viņš uzsvēra, ka tās ir spējīgas nodrošināt visas pašvaldību funkcijas.

Izaicinājums šīm vietvarām būs nodrošināt publisko pakalpojumu tīkla attīstību, taču kā risinājumu VARAM rosinās likumā atsevišķi noteikt, ka tām jāveido kopīgas iestādes, kuras šo pakalpojumu tīklu uzraudzīs.

Pēc viņa teiktā, likumprojekts ir saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm, izņemot LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Ministrs uzsvēra, ka pateicoties efektīvam ierēdņu un citu sabiedroto darbam, likumprojekts Saeimai izvērtēšanai nodots aptuveni mēnesi ātrāk, tādējādi dodot vairāk laika diskusijām parlamentā. Saeimai būs tiesības veikt korekcijas VARAM izstrādātajā modelī, pirms tam tās saskaņojot ar pašvaldībām.

VARAM likumprojektam vienbalsīgu atbalstu pauda visi valdības ministri, lai gan kultūras ministrs Nauris Puntlis (VL–TB/LNNK) pauda bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību un amatiermākslas procesiem. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka kopīgā darbā ar VARAM un LPS viņa bažas tiks kliedētas.

Ekonomiskas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda viedokli, ka, reformas rezultātā attīstot administratīvos centrus un vienlaikus sakārtojot ceļu tīklu, radīsies liels ekonomiskais pienesums mājokļu pieejamības un mobilitātes jomā, kas sevišķi svarīgi ir uzņēmējiem.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka pašvaldību reformas virzība ir pierādījums tam, ka, lai arī ikdienā koalīcijas partneriem sadarbība neiet raiti un dažreiz šķiet, ka par atsevišķiem jautājumiem nav iespējams vienoties, šis ir apliecinājums, ka jaunais sasaukums ir «no važām brīvs», jo pirms tam vairākām valdībām iekustināt reformu nebija izdevies.

Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka kopā ar VARAM centīsies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai, lai jaunajos novados teritoriju savienojamība tiktu nodrošināta pa kvalitatīvu ceļu tīklu. Tāpat Satiksmes ministrija plānojot iesniegt grozījumus Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumā, kuros noteiktu, ka esošā kārtība lielajās pilsētās saglabāsies arī nākotnē.

Linkaita ieskatā, atsevišķa uzmanība Saeimai būs jāpievērš iecerei Rūjienu un Naukšēnus pievienot Valkai, pret ko aktīvi protestē iedzīvotāji. «Ne vēsturiski, ne ekonomiski tur nav redzama funkcionālā sasaiste un šādu risinājumu neatbalsta arī VARAM pieaicinātie eksperti,» pauda Linkaits.

Līdzīgu viedokli pēc Rūjienas priekšsēdētāja Gunta Gladkina (Vidzemes partija) uzrunas pauda arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka, papētot iedzīvotāju nodokļu maksājumus un citas lietas, konstatējis, ka Rūjienai piemērotākais virziens tiešām būtu Valmiera, taču šis jautājums sīkāk tikšot tirzāts Saeimā.

Iebildumus joprojām uzturēja LPS. Tā nemainīgi uzskata, ka reforma īstenojama, sākotnēji izveidojot apriņķu modeli un tikai pēc tam pakārtojot pašvaldību karti.

«Mūsuprāt, tikai nosakot apriņķus un tiem deleģējamās funkcijas, var runāt gan par pašvaldībām, gan to lielumu,» teica LPS pārstāve Iveta Peipiņa, vēršot uzmanību arī uz citiem savienības iebildumiem.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu, uzsver VARAM.

Vienlaikus Pūce līdz 2020.gada maijam dosies reģionālajās vizītēs visā Latvijā, lai klātienē diskutētu ar iedzīvotājiem par reformas norisi un atbildētu uz jautājumiem par pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu reģionos, reģionu attīstību, sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā u.tml.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Kā ziņots, sākotnēji VARAM piedāvātais modelis piedāvāja izveidot 35 novadus, taču pēc apspriedes ar pašvaldībām, tika nolemts izveidot jaunu – Ulbrokas novadu.

Šonedēļ koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij tiks saglabāts pilsētas statuss un ap tām veidosies atsevišķas pašvaldības. Līdz ar to vietvaru skaits pieaug līdz 39.

Atslēgvārdi: ATR reģionālā reforma


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!