bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Valdība nolemj mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai izveidotu tādu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, kas nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu, kā arī garantētu VKKF stabilitāti un finansējuma pieaugumu, vienlaikus saglabājot normatīvajos aktos nostiprināto fonda neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanā, Ministru kabinets 12.jūnijā nolēma veikt izmaiņas fonda finansēšanas modelī.

Valdība lēmumu pieņēma, izskatot Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par jauna VKKF finansēšanas modeļa ieviešanu; tajā aplūkoti četri iespējamie fonda finansēšanas modeļi.

Izraudzītais fonda finansēšanas modelis paredz, ka no 2022.gada VKKF finansējums no valsts budžeta kļūs proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1,37%) un azartspēļu nodokļa (2,21%) apmērā no valsts budžeta daļas. Izmaiņām paredzēts pārejas periods – 2019., 2020. un 2021.gads, kad VKKF finansējums tiek noteikts pašreizējā kārtībā, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Finansējuma modeļa maiņa ļaus VKKF ik gadu organizēt trīs projektu konkursus, sasniedzot atbalsta apjomu vismaz 35% apmērā no iesniegtajiem projektiem visās nozarēs, turpināt mūža stipendiju programmu, atbilstoši budžeta iespējām ik gadu piešķirot papildu 10–20 mūža stipendijas, kā prioritārus izvirzīt attīstības virzienus – bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto pasākumu atbalsts, jaunrades atbalsts, labvēlīgu apstākļu kultūras jomā strādājošajiem radīšana un sasniegtā novērtējums, kā arī turpināt un būtiski palielināt finansējumu mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos, skaidro ministrijā.

Tāpat ministrijā uzsver, ka ir būtiski nodrošināt reģionālo kultūras centru darbību ar saturiski kvalitatīviem pasākumiem. Šāds finansējums pašlaik nav pieejams ne pašvaldību budžetos, ne arī KM budžetā. Atbilstoši VKKF mērķim un valdības apstiprinātajam jaunajam VKKF finansēšanas modelim, šādas funkcijas nodrošināšana būs starp fonda prioritātēm. Datu analīze, izvērtējot reģionu kultūras programmu un mērķprogrammu kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, liecina, ka pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem reģionos nav samērojams ar pašreizējo piedāvājumu.

Sākoties ekonomikas krīzei, 2009. un 2010.gadā VKKF budžets piedzīvoja strauju samazinājumu – 2009.gadā par 46% un 2010.gadā vēl par 49%. Būtiskākās izmaiņas, kas skāra VKKF pēc 2008.gada krīzes un tās izraisītā finansējuma samazināšanas – tika likvidēti 95% mērķprogrammu un kultūras programmu; mūža stipendiju apmērs tika samazināts no 150 latiem uz 100 latiem mēnesī (no 2014.gada 1.janvāra tas noteikts 150 eiro), kā arī notiek vairs vien trīs projektu konkursi agrāko četru vietā; atbalstīto projektu skaits attiecīgi samazinājies par 29%. Rezultātā VKKF nespēj pietiekamā apjomā nodrošināt valsts kultūrpolitikas vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu, un lielākajā daļā no kvantitatīvi izmērāmiem darbības rezultātiem vērojams nozīmīgs finansējuma samazinājums, kas tiešā veidā ietekmē kultūras pieejamības samazinājumu sabiedrībai, skaidrojumu turpina KM.

KM uzsver: «Baltijas valstu pieredze apliecina, ka Latvija ir vienīgā Baltijā, kura kultūras atbalsta fonda finansējumā nebalstās uz nodokļu atskaitījumiem, un fonda finansējums ir būtiski zemāks nekā tuvākajās kaimiņvalstīs – rezultātā cieš Latvijas nacionālā kultūra.»

Lai iedzīvinātu jauno VKKF finansēšanas modeli, KM vēl jāizstrādā grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā.


Pievienot komentāru

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.

Talgo Administratīvajā tiesā pārsūdz IUB lēmumu elektrovilcienu iepirkumā

Vilcienu ražotājs Talgo pārsūdzējis Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu par elektrovilcienu iepirkuma pārvērtēšanu, informē Talgo pārstāvji.

Turpinās izstrādāt tiesu priekšsēdētāju kandidātu izvirzīšanas kārtību

Tieslietu padome nākamnedēļ turpinās izstrādāt kārtību, kas nosaka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, kā arī šo tiesu priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtību.

Biržu indeksiem dažādas tendences

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 21.februārī, bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

Nemiro: SPRK un Konkurences padomes funkcijas jāpaplašina

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome nebūtu jāapvieno, bet būtu jāpaplašina to funkcijas, teic ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Atbalsta vienas Rīgas skolas slēgšanu; par Jaunciema skolu pārdomā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstījuši Rīgas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumu plānu 2019.gadam, kā ietvaros paredzēts slēgt vienu skolu, apvienot astoņas vispārizglītojošās skolas, kā arī apvienot pirmskolas, vairākus interešu izglītības centrus un divas sporta skolas.

Gaidāmas gan ļoti dzestras naktis, gan arī siltākas dienas

Virs Skandināvijas pussalas ziemeļu rajoniem atrodas anticiklona centrs, kas piektdien, 22.februārī, un naktī uz sestdienu pakāpeniski virzīsies uz dienvidiem un noteiks laika apstākļus arī Latvijā – debesis skaidrosies, piektdiena būs saulaina, tomēr gaiss būs ziemīgi dzestrs.

Maršruts nedēļas nogalei: TechChill, Boņuks un slēpošana apkārt Alaukstam

Vairāki vērienīgi festivāli iesākas šonedēļ kā mākslas, tā tehnoloģiju pasaulē. Rīgā pulcēsies gan mūzikas virtuozi, gan tehnoloģiju eksperti, tikmēr Rēzeknē apbalvos latgaliešu kultūras aktīvākos atbalstītājus.