bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.01.2020 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Valdība noraida visus opozīcijas priekšlikumus budžeta projektam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

valdība, budžets 2020, opozīcijaMinistru kabinets otrdien, 6.novembrī, ārkārtas sēdē noraidīja visus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus 2020.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.

Kopumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020.gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam saņēmusi 324 priekšlikumus.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.

Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam – 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.

Lasiet arī: Kariņš: Veselības nozares finansējuma sadalē nepieciešama lielāka caurskatāmība

Starp noraidītajiem priekšlikumiem ir deputāta Ivara Zariņa (S) ideja 2020.gada budžetā paredzēt 1 200 eiro, lai no Ministru kabineta sienas noņemtu uzrakstu Viens likums, viena taisnība visiem.

Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins iesniedza priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, lūdzot vairāku Liepājas izglītības iestāžu vajadzību apmierināšanai piešķirt 28 118 eiro.

Saeimas deputāte Evija Papule (S) iesniedza priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, piedāvājot daļu partiju finansējuma palielināšanai paredzēto līdzekļu pārdalīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rezidentu apmācībai. Šim mērķim Papule lūdz nākamā gada budžetā paredzēt 991 000 eiro, līdzekļus rodot no jaunā politisko organizāciju finansēšanas modelim nākamajam gadam iezīmētās naudas.

Netika arī atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžeta programmā Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas tiek noteikti 1,4 miljonu eiro apmērā, no kā vismaz 200 000 eiro izmantojami NVO fonda darbības virzienam, kas paredzēts reģionālo un vietējo NVO darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai.

Netika arī atbalstīts deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) priekšlikums, kas paredzēja uzdot Ministru kabinetam izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī.

Tāpat noraidīts deputātu Jūlijas Stepaņenko, Katrinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema un Didža Šmita priekšlikums paredzēt 8,1 miljonu eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.septembra. Noraidīts arī deputātu priekšlikums paredzēt 4,2 miljonus eiro pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu no 1,5 līdz četru gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas pakāpeniskai finansēšanai no valsts budžeta 2020.gadā.

Noraidīts arī minēto deputātu priekšlikums paredzēt zinātnes bāzes finansējumu 28,7 miljonu eiro apmērā, nodrošināt papildus finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās 29,9 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirt finansējums 1,1 miljona eiro apmērā augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra.

2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.

Veselībai tiks veltīti 11,7% jeb 1,172 miljardi eiro, kas ir par 33,8 miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā šogad. Aizsardzībai nākamā gada budžetā paredzēti 664,2 miljoni eiro jeb 6,6% no visiem plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 31,6 miljoniem eiro jeb 5% vairāk.

Vispārējiem valdības dienestiem tiks atvēlēti 1,489 miljardi eiro jeb 14,9% no plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 147,3 miljoniem eiro jeb 11% vairāk. Izglītībai nākamgad tiks tērēti 818,9 miljoni eiro jeb 8,2% no visiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar šajā gadā plānoto, izglītībai veltīs par 19,8 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk.

Sabiedriskajai kārtībai un drošībai 2020.gada budžetā atvēlēts 636,1 miljons eiro jeb 6,4% no visiem tēriņiem. Un tas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā šogad. Ekonomiskai darbībai tiks atvēlēti 1,469 miljardi eiro jeb 14,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 124,4 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk.

Vides aizsardzībai nākamā gada budžetā atvēlēs 50,2 miljonus eiro jeb 0,5% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk. Atpūtai, kultūrai un reliģijai 2020.gada budžetā atvēlēs 174,6 miljonus eiro jeb 1,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 15,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk.

Valsts budžeta izdevumu finansēšanai 2020.gadā paredzēs 1,217 miljardus eiro jeb 12,2% no kopējiem izdevumiem, šo naudu paredzēts novirzīt atlīdzībai. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi atlīdzībai palielināsies par 2,3% jeb 27,3 miljoniem eiro. Izdevumi precēm un pakalpojumiem 2020.gadā paredzēti 804,5 miljonu eiro apmērā jeb 8% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi precēm un pakalpojumiem palielināti par 4,7% jeb 36,3 miljoniem eiro.

Subsīdijām un dotācijām 2020.gadā paredzēti 2,337 miljardi eiro jeb 23,4% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, to apjoms palielināts par 251,8 miljonu eiro jeb 12,1%.

Paredzēts, ka galīgajā lasījumā par likumprojektiem Par valsts budžetu 2020.gadam, Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un 26 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 13.novembrī.


Pievienot komentāru

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

LAKRA: Pēc Parex parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai

Tas, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem Parex īpašniekiem par parādu piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts ir gatava atlaist viņu parādus, uzskata LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!