bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

Valdība noraida visus opozīcijas priekšlikumus budžeta projektam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

valdība, budžets 2020, opozīcijaMinistru kabinets otrdien, 6.novembrī, ārkārtas sēdē noraidīja visus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus 2020.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.

Kopumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020.gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam saņēmusi 324 priekšlikumus.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.

Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam – 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.

Lasiet arī: Kariņš: Veselības nozares finansējuma sadalē nepieciešama lielāka caurskatāmība

Starp noraidītajiem priekšlikumiem ir deputāta Ivara Zariņa (S) ideja 2020.gada budžetā paredzēt 1 200 eiro, lai no Ministru kabineta sienas noņemtu uzrakstu Viens likums, viena taisnība visiem.

Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins iesniedza priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, lūdzot vairāku Liepājas izglītības iestāžu vajadzību apmierināšanai piešķirt 28 118 eiro.

Saeimas deputāte Evija Papule (S) iesniedza priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, piedāvājot daļu partiju finansējuma palielināšanai paredzēto līdzekļu pārdalīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rezidentu apmācībai. Šim mērķim Papule lūdz nākamā gada budžetā paredzēt 991 000 eiro, līdzekļus rodot no jaunā politisko organizāciju finansēšanas modelim nākamajam gadam iezīmētās naudas.

Netika arī atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžeta programmā Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas tiek noteikti 1,4 miljonu eiro apmērā, no kā vismaz 200 000 eiro izmantojami NVO fonda darbības virzienam, kas paredzēts reģionālo un vietējo NVO darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai.

Netika arī atbalstīts deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) priekšlikums, kas paredzēja uzdot Ministru kabinetam izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī.

Tāpat noraidīts deputātu Jūlijas Stepaņenko, Katrinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema un Didža Šmita priekšlikums paredzēt 8,1 miljonu eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.septembra. Noraidīts arī deputātu priekšlikums paredzēt 4,2 miljonus eiro pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu no 1,5 līdz četru gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas pakāpeniskai finansēšanai no valsts budžeta 2020.gadā.

Noraidīts arī minēto deputātu priekšlikums paredzēt zinātnes bāzes finansējumu 28,7 miljonu eiro apmērā, nodrošināt papildus finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās 29,9 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirt finansējums 1,1 miljona eiro apmērā augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra.

2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.

Veselībai tiks veltīti 11,7% jeb 1,172 miljardi eiro, kas ir par 33,8 miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā šogad. Aizsardzībai nākamā gada budžetā paredzēti 664,2 miljoni eiro jeb 6,6% no visiem plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 31,6 miljoniem eiro jeb 5% vairāk.

Vispārējiem valdības dienestiem tiks atvēlēti 1,489 miljardi eiro jeb 14,9% no plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 147,3 miljoniem eiro jeb 11% vairāk. Izglītībai nākamgad tiks tērēti 818,9 miljoni eiro jeb 8,2% no visiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar šajā gadā plānoto, izglītībai veltīs par 19,8 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk.

Sabiedriskajai kārtībai un drošībai 2020.gada budžetā atvēlēts 636,1 miljons eiro jeb 6,4% no visiem tēriņiem. Un tas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā šogad. Ekonomiskai darbībai tiks atvēlēti 1,469 miljardi eiro jeb 14,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 124,4 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk.

Vides aizsardzībai nākamā gada budžetā atvēlēs 50,2 miljonus eiro jeb 0,5% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk. Atpūtai, kultūrai un reliģijai 2020.gada budžetā atvēlēs 174,6 miljonus eiro jeb 1,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 15,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk.

Valsts budžeta izdevumu finansēšanai 2020.gadā paredzēs 1,217 miljardus eiro jeb 12,2% no kopējiem izdevumiem, šo naudu paredzēts novirzīt atlīdzībai. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi atlīdzībai palielināsies par 2,3% jeb 27,3 miljoniem eiro. Izdevumi precēm un pakalpojumiem 2020.gadā paredzēti 804,5 miljonu eiro apmērā jeb 8% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi precēm un pakalpojumiem palielināti par 4,7% jeb 36,3 miljoniem eiro.

Subsīdijām un dotācijām 2020.gadā paredzēti 2,337 miljardi eiro jeb 23,4% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, to apjoms palielināts par 251,8 miljonu eiro jeb 12,1%.

Paredzēts, ka galīgajā lasījumā par likumprojektiem Par valsts budžetu 2020.gadam, Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un 26 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 13.novembrī.


Pievienot komentāru

Vecāku pabalsta izmaksai COVID-19 krīzes laikā LM piešķir 6,3 miljonus eiro

Sakarā ar grozījumiem likumā, kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā.

Centralizētais eksāmens svešvalodās maijā nenotiks. Apsver jūniju

Ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība «divi un divi», tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.

Viļņa sāk ņemt analīzes visiem medicīnas darbiniekiem

Viļņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 9.aprīlī, paziņojusi, ka sāks pārbaudīt visus medicīnas darbiniekus pret COVID-19 infekcijas klātbūtni organismā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt OCTA polises darbību

Auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises darbību, ja auto netiek izmantots.

Latvijā cūkgaļas vidējā cena mēneša laikā samazinājusies par 5,7%

Cūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad februārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēnesi, savukārt gada laikā tā pakāpusies par 45,3%.

Valdība atbalsta ideju palīdzēt krīzē cietušām pašvaldību kapitālsabiedrībām

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja krīzes skartās kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies ne mazāk kā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!