bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Valdība noraida visus opozīcijas priekšlikumus budžeta projektam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

valdība, budžets 2020, opozīcijaMinistru kabinets otrdien, 6.novembrī, ārkārtas sēdē noraidīja visus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus 2020.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.

Kopumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020.gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam saņēmusi 324 priekšlikumus.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.

Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam – 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.

Lasiet arī: Kariņš: Veselības nozares finansējuma sadalē nepieciešama lielāka caurskatāmība

Starp noraidītajiem priekšlikumiem ir deputāta Ivara Zariņa (S) ideja 2020.gada budžetā paredzēt 1 200 eiro, lai no Ministru kabineta sienas noņemtu uzrakstu Viens likums, viena taisnība visiem.

Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins iesniedza priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, lūdzot vairāku Liepājas izglītības iestāžu vajadzību apmierināšanai piešķirt 28 118 eiro.

Saeimas deputāte Evija Papule (S) iesniedza priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, piedāvājot daļu partiju finansējuma palielināšanai paredzēto līdzekļu pārdalīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rezidentu apmācībai. Šim mērķim Papule lūdz nākamā gada budžetā paredzēt 991 000 eiro, līdzekļus rodot no jaunā politisko organizāciju finansēšanas modelim nākamajam gadam iezīmētās naudas.

Netika arī atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžeta programmā Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas tiek noteikti 1,4 miljonu eiro apmērā, no kā vismaz 200 000 eiro izmantojami NVO fonda darbības virzienam, kas paredzēts reģionālo un vietējo NVO darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai.

Netika arī atbalstīts deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) priekšlikums, kas paredzēja uzdot Ministru kabinetam izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī.

Tāpat noraidīts deputātu Jūlijas Stepaņenko, Katrinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema un Didža Šmita priekšlikums paredzēt 8,1 miljonu eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.septembra. Noraidīts arī deputātu priekšlikums paredzēt 4,2 miljonus eiro pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu no 1,5 līdz četru gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas pakāpeniskai finansēšanai no valsts budžeta 2020.gadā.

Noraidīts arī minēto deputātu priekšlikums paredzēt zinātnes bāzes finansējumu 28,7 miljonu eiro apmērā, nodrošināt papildus finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās 29,9 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirt finansējums 1,1 miljona eiro apmērā augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra.

2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.

Veselībai tiks veltīti 11,7% jeb 1,172 miljardi eiro, kas ir par 33,8 miljoniem eiro jeb 3% vairāk nekā šogad. Aizsardzībai nākamā gada budžetā paredzēti 664,2 miljoni eiro jeb 6,6% no visiem plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 31,6 miljoniem eiro jeb 5% vairāk.

Vispārējiem valdības dienestiem tiks atvēlēti 1,489 miljardi eiro jeb 14,9% no plānotajiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto, tas ir par 147,3 miljoniem eiro jeb 11% vairāk. Izglītībai nākamgad tiks tērēti 818,9 miljoni eiro jeb 8,2% no visiem tēriņiem. Salīdzinājumā ar šajā gadā plānoto, izglītībai veltīs par 19,8 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk.

Sabiedriskajai kārtībai un drošībai 2020.gada budžetā atvēlēts 636,1 miljons eiro jeb 6,4% no visiem tēriņiem. Un tas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā šogad. Ekonomiskai darbībai tiks atvēlēti 1,469 miljardi eiro jeb 14,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 124,4 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk.

Vides aizsardzībai nākamā gada budžetā atvēlēs 50,2 miljonus eiro jeb 0,5% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk. Atpūtai, kultūrai un reliģijai 2020.gada budžetā atvēlēs 174,6 miljonus eiro jeb 1,7% no visiem tēriņiem, kas salīdzinājumā ar 2019.gadā plānoto ir par 15,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk.

Valsts budžeta izdevumu finansēšanai 2020.gadā paredzēs 1,217 miljardus eiro jeb 12,2% no kopējiem izdevumiem, šo naudu paredzēts novirzīt atlīdzībai. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi atlīdzībai palielināsies par 2,3% jeb 27,3 miljoniem eiro. Izdevumi precēm un pakalpojumiem 2020.gadā paredzēti 804,5 miljonu eiro apmērā jeb 8% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, izdevumi precēm un pakalpojumiem palielināti par 4,7% jeb 36,3 miljoniem eiro.

Subsīdijām un dotācijām 2020.gadā paredzēti 2,337 miljardi eiro jeb 23,4% no kopējiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019.gadu, to apjoms palielināts par 251,8 miljonu eiro jeb 12,1%.

Paredzēts, ka galīgajā lasījumā par likumprojektiem Par valsts budžetu 2020.gadam, Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un 26 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 13.novembrī.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!