Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, valdība otrdien, 14.jūnijā, lēma uz pusotru gadu – no šā gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs.

Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu, BNN informē Ekonomikas ministrija.

«Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023.gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,» norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Priekšlikumu uz laiku atteikties no obligāta biodegvielas piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi mazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu vispārējo energoresursu cenu pieauguma situācijā (65%-70% pieaugums kopš 2020.gada sākuma), vienlaikus ņemot vērā politisko vienošanos un neskarot degvielai piemērojamo nodokļu nosacījumus.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem šā brīža situācijā degvielas cenas samazinājums prognozējams aptuveni desmit centu apjomā.

Kā zināms, nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas jau 2.maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu.

Degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas no piecām komponentēm. Vislielākās izmaksas gala cenā veidojas no degvielas cenas, kurā ietilpst arī biopiejaukuma izmaksas. Otra būtiskākā pozīcija ir akcīzes nodoklis un trešā būtiskākā pozīcija ir pievienotās vērtības nodoklis. Mazākā apmērā degvielas cenu ietekmē degvielas uzpildes stacijas uzturēšanas izmaksas un nenozīmīgu daļu degvielas gala cenā veido izmaksas par naftas drošības rezervju uzglabāšanu (šīs izmaksas nodevas veidā tiek attiecinātas uz katru degvielas komersantu, kurš tās iekļauj degvielas gala cenā).

Lasiet arī: Pretnabadzības tīkls aicina valdību mazāk nodarboties ar brīnumu solīšanu

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu paredz, ka katra dalībvalsts degvielas piegādātājiem nosaka pienākumu nodrošināt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars galapatēriņam transporta nozarē līdz 2030.gadam būtu vismaz 14%. Attiecīgi, Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr.332 Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

BNN jau vēstīja, ka pēc Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas EAPN-Latvia domām, «viena daļa politiķu sola brīnumrisinājumus, nepaskaidrojot, vai valsts un iedzīvotāji vispār spētu tos nofinansēt. Otri savukārt vēlas par lieliem panākumiem uzrādīt lēmumus, kurus tautā parasti apzīmē ar terminu «čiks vien iznāca».»

«Viens no šādiem piemēriem ir valdībā apspriestais lēmums samazināt degvielas cenu, atceļot biodegvielas piejaukumu. Attiecībā uz šo ideju medijos jau ir bijusi ar skaitļiem pamatota informācija, ka cenas samazinātos par 3-4 centiem, kas pie degvielas cenas ap diviem eiro ir jau minētais «čiks vien iznāca». Tā būtu klaja sabiedrības mānīšana. Starp citu, šo lēmumu kritizē arī Ārvalstu investoru padomes eksperti, norādot, ka atteikšanās no biopiejaukuma degvielas cenas nesamazinās, jo patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda naudas par degvielas tirgotāju pagājušajā gadā jau noslēgtajiem līgumiem. Eksperti arī izsaka nopietnas bažas par to, vai Latvijas lēmumi valstiskā līmenī kopumā tiek pieņemti, balstoties uz datiem,» skaidro EAPN-Latvia.

«Citās Eiropas Savienības valstīs ieviesti efektīvāki risinājumi, tajā skaitā pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa samazinājumi. Piemēram, Polija nesen pieņēmusi lēmumu līdz jūlija beigām pagarināt akcīzes nodokļa samazinājuma periodu elektroenerģijai mājsaimniecībām un vairākiem degvielu veidiem. Vācijā iedzīvotājiem ievērojami tiek subsidēta sabiedriskā transporta izmantošana. Tādēļ mēs aicinām veikt nopietnus aprēķinus, pirms pieņemt kādu lēmumu par inflāciju seku samazināšanu. Ukrainas krīzes kontekstā šķiet pilnīgi nepieņemami nelietot pamatā vietējo biodegvielu, bet palielināt fosilās degvielas pieprasījumu, kuras daļa, visticamāk, joprojām tiek importēta no noziedzīgā Krievijas režīma,» uzsver organizācijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas