bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Valdībai ļauj noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti atbalstīja ierosinājumu paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Priekšlikumu par Ministru kabineta kompetenci noteikt minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas 10.-12.klasēs iesniedza gan opozīcijas partijas, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Deputātiem bija plašas debates par šo jautājumu. Varis Krūmiņš (LRA) pauda viedokli, ka pašvaldībām kā skolu dibinātājām ir pašām jālemj gan par to pastāvēšanu, gan skolēnu skaitu no 1. līdz 12.klasei. Pēc deputāta domām, pašvaldībai ir arī jāatbild par mācību kvalitātes nodrošināšanu.

«Mēs konceptuāli piekrītam, ka ir jāpārskata un jāmodernizē izglītības sistēma un skolu tīkls, bet kategoriski nepiekrītam Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem, veidam, kā tas tiek darīts. Mēs esam pret neprofesionalitāti un paviršību šobrīd piedāvātajā izglītības reformā,» piebilda Krūmiņš.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka šis priekšlikums ir tikai par valdības tiesībām noteikt minimālo skolēnu skaitu un kritērijus maksimālā skolēnu skaita noteikšanai vidusskolas posma klasēs. Ministrs piekrita Krūmiņam, ka pašvaldību pienākums ir gādāt par izglītības kvalitāti skolās. «Vienlaikus gan jāsaka, ka ar šo pienākumu dažas pašvaldības ne īpaši tiek galā,» piebilda Šadurskis, minot piemērus. Šadurskis akcentēja, ka vēl plānots plaši diskutēt un pieņemt atbildīgus lēmumus, kas ļautu sakārtot skolu tīklu un skolotājiem nopelnīt cienījamu atalgojumu.

Deputāte Silvija Šimfa (NSL) kritizēja Šadurska teikto. «Jūs esat valdības loceklis un runājat par apokalipsi, kas notiek mūsu provincē, par to, kā viss mums veļās uz bezdibeni. Tātad – skolotāji nav, stundas nenotiek, bērnu skaits samazinās,» norādīja Šimfa. Viņa pieminēja bezdarba līmeni, to, ka tiek slēgtas pasta nodaļas, reorganizētas ārstniecības iestādes un samazinās dažādi citādi pakalpojumu pieejamība provinces iedzīvotājiem, atzīstot, ka «tā tiešām ir apokalipse».

«Un tad man ir jautājums – vai tie ir, vai tie bija un tie ir citplanētieši, kas ir nolaidušie šeit pie mums un visas šīs lietas sastrādājuši? Bet varbūt, ka tie esat jūs varā bijušie un varā esošie, kuri šos procesus […] apzināti vai neapzināti veicinājuši,» turpināja politiķe.

Rezultātā deputātu atbalstītais priekšlikums paredz, ka valdība noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka šos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņems vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā.

Ja skola izpilda kvalitātes kritērijus, kas būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tad pašvaldībai būs iespēja «piefinansēt trūkstošos» līdzekļus, kas nepieciešami pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Šajā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē.

Sākotnēji jaunu normu īstenošanai bija paredzēts noteikt ne mazāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā divu gadu ilgu pārejas periodu. Pašvaldību pārstāvji šo termiņu vēlējās noteikt trīs gadus, bet deputāti vienojās īstenot jaunu regulējumu no 2020.gada 1.septembra.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš pauda, ka ar šādu regulējumu tiks radīta iespēja sakārtot vidusskolu tīklu, taču «vienlaikus paliek ļoti būtisks jautājums par pamatskolas 7.-9.klasi, jo patlaban daudzās izglītības iestādēs ir ļoti nopietnas problēmas». «Ceru, ka pašvaldības kā gādīgi un atbildīgi saimnieki novērtēs to, ka izglītības iestādes mērķis ir tomēr sniegt izglītību izglītojamajiem, nevis aizpildīt telpas un nodrošināt darbu apkalpojošajam personālam un pedagogiem,» teica politiķis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šonedēļ intervijā raidījumam Rīta panorāmā atzina, ka izglītības ministra piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Šajā kontekstā Šadurskis izteicies par iespēju pamest amatu, bet pašlaik šaubas ne par vienu ministru valdībā neesot, jo «mums ir jāstrādā», piebilda premjers.

Ref:224.000.103.2902

 

Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.