bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.10.2018 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Valdības un nozaru ekspertu viedokļi satiksmes jomā iet divu dažādu taku virzienā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kāda situācija ir uz Latvijas autoceļiem, kādi rezultāti bijuši pasažieru pārvadājumu pakalpojumu jomā, vai manāma dzelzceļa satiksmes attīstība, kas notiek ar tranzīta jomā, vērtējot valdības divu gadu darbības laikā paveikto satiksmes jomā, satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda uz būtiskiem uzlabojumiem teju visās transporta un sakaru jomās, savukārt nozaru ekspertu viedokļi būtiski atšķiras.

Valsts galvenie autoceļi – valdība saka, ka stāvoklis ir uzlabojies, taču  Latvijas Ceļu būvētājs ir pretējs viedoklis

Satiksmes ministrija norāda, ka pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi būvdarbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kuru tehniskais stāvoklis visā valstī ir strauji uzlabojies. Vienlaikus remontēti un uzturēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi, kā arī tilti. 2016.gadā kopumā dažādu veidu darbi veikti 1 141 km autoceļu, 2017.gadā – 1 100 km autoceļu.

2018.gadā finansējums valsts autoceļu tīklam jau ir 307 miljoni eiro, kas ir par 35,8 miljoni vairāk nekā pērn. Augulis uzsver, ka vietējo grants autoceļu remontdarbiem ir piešķirts līdz šim lielākais finansējuma apjoms pēdējo gadu laikā.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļus to uzturēšanai ieguldīja maz, tāpēc šo ceļu stāvoklis nav labs. Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie vietējo autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 33,7 miljoni eiro, kas ir vismaz trīs reizes vairāk nekā pēdējo divdesmit piecu gadu laikā. Tāpat, plānojot autoceļu sakārtošanu un uzturēšanu ilgtermiņā, aktīvi turpinu darbu pie Autoceļu fonda atjaunošanas, kas nodrošinās mērķtiecīgu un stabilu finansējuma līmeni valsts autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai. To sagaida gan nozare, gan sabiedrība,» akcentē Augulis.

Lai gan Augulis uzskata, ka uz Latvijas ceļiem situācija ir krietni uzlabojusies, Latvijas Ceļu būvētājs pauž pavisam citu attieksmi: «Katastrofālā situācija, kas pašlaik ir izveidojusies uz Latvijas ceļiem, ir sekas politikai, kas kopš 2004.gada, kad tika likvidēts Autoceļu fonds, ir īstenota transporta nozarē. Nauda, kuru nodokļos un nodevās samaksāja ceļu lietotāji, ir izlietota nezināmām vajadzībām, bet ne ceļu remontiem.»

BNN ziņoja arī to, ka vienlaikus biedrībā norādīja, ka rezultātā uz brūkošajiem grants ceļiem 169 vietās, 1 300 kilometros ir noteikti kustības ierobežojumi, kas no saimnieciskās darbības izslēdz virkni pašvaldību, uzņēmēju un lauku rajonu iedzīvotāju.

Veikti uzlabojumi pasažieru pārvadājumu regulējuma sakārtošanā

Ministrijā norāda, ka pasažieru pārvadājumu jomā tiek aktīvi pilnveidoti sabiedriskā transporta maršrutu tīkli, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijā.

Augulis stāsta, ka veikti būtiski uzlabojumi pasažieru pārvadājumu regulējuma sakārtošanā. Pieņemts atbilstošs regulējums, lai VSIA Autotransporta direkcija varētu izveidot informācijas sistēmu valsts noteikto sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanai un elektroniskai uzskaitei, kas ļaus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem elektroniski identificēt un uzskaitīt atvieglojumu saņēmējus, stāsta satiksmes ministrs.

Kas notiek ar tranzīta nozari?

Jāatsauc atmiņā arī tas, ka «karstas» sarunas pērn bijušas tranzīta jomā.

Kā laikus atpakaļ uzsvēra biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne – VAS Latvijas dzelzceļš 2017.gadā ir pārvadājis 43 miljonus tonnu kravas, kas ir zemākais kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā. «Turklāt šobrīd nav neviena priekšnosacījuma, lai kravas neturpinātu kristies, kas nozīmē, ka lejupslīdes zemākais punkts nav pat sasniegts,» uzsver BATL.

Antāne jau iepriekš norādījusi uz situācijas nopietnību nozarē un aicināja atbildīgo ministriju rīkoties, «jo bezdarbība jau rada sekas Latvijas tautsaimniecībai, un to izjutīs ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens iedzīvotājs».

Lai gan nozares pārstāve Antāne nav noskaņota pozitīvi par izveidojušos situāciju, satiksmes ministrs norāda pretējus rādītājus, minot: «Pozitīvi novērtējams konteinerkravu apjoma pieaugums Latvijas ostās 2017.gadā, kas ir pieaudzis par 15,9% un ir līdz šim labākais rādītājs,» vēsta satiksmes ministrs.

Augulis akcentējis paveikto darbu sadarbības stiprināšanā ar Ķīnu pārvadājumu attīstīšanai pa dzelzceļu. «Tika noorganizēti vairāki testa konteinervilcieni uz un no Ķīnas. Vienlaikus ir arī izstrādāts konteinervilciena maršruts no Indijas, uzsākta sadarbība ar Ljanjungangas ostu Ķīnā. Šī sadarbība ir svarīga, izstrādājot papildu maršruta piedāvājumu Japānas un Dienvidkorejas kravu piesaistē,» apgalvo Augulis.

Aviācijas nozare sasniegusi zvaigznes

Ministrijā uzsver, ka pēdējo gadu laikā īpaši strauja un sekmīga izaugsme vērojama tieši aviācijas nozarē. Ministrs uzsver, ka pērn starptautiskā lidosta Rīga ir apkalpojusi vairāk nekā sešus miljonus pasažierus, kas liecina par lidostas Rīga kā nozīmīga gaisa satiksmes centra attīstību.

«Ir veikts nozīmīgs ieguldījums arī Liepājas lidostas attīstīšanā. Tā ir sertificēta regulāru lidojumu apkalpošanai gan vasaras, gan ziemas sezonā. 2017.gada maijā nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāka regulāros lidojumus maršrutā Liepāja-Rīga, tādējādi uzlabojot reģiona sasniedzamību un dodot ieguldījumu reģiona ekonomiskajai attīstībai,» uzsver ministrs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē, vēsta lidsabiedrībā.

Dzelzceļa infrastruktūras priekšrocības netiek izmantotas praksē

Intervijā ar BNN AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze norādīja: «Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī,  taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos.»

Satiksmes ministrijā apgalvo, ka divus gadus pēc kārtas pieaug pārvadāto pasažierus skaits pa dzelzceļu. 2016.gadā kopā pārvadāti 17 074 906 pasažieri, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2015.gadā. 2017.gadā ir pārvadāti 17 333 380.

Augulis norāda, ka laikā, kad citos sabiedriskā transporta veidos pasažieru skaits turpina samazināties, AS Pasažieru vilciens otro gadu pēc kārtas reģistrē pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu. Pērn esam pārvadājuši par 1,5% vairāk pasažieru nekā 2016.gadā. Dīzeļvilcienu zonā pasažieru skaita pieaugums sasniedza 4,5%.

Vienlaikus ministrs teic, ka no 2016.gada 1.aprīļa elektrovilcienu kustības zonā un posmā līdz Siguldai darbojas zonu tarifu sistēma. Tā esot vienkārša, intuitīvi saprotama un viegli lietojama biļešu sistēma. Paralēli zonu tarifiem pasažieru ērtībām tiek piedāvāti jauni biļešu veidi – dienas biļete, kā arī trīs, četru un piecu dienu biļetes, kas dažādās kombinācijās ļauj izvēlēties pasažiera vajadzībām un vēlmēm atbilstošāko dienu skaitu.

Ministrs uzteic arī to, ka 2016.gada rudenī uzsākta e – biļešu tirdzniecība. 100 tūkstošā e-biļete pārdota jau 2017.gada 1.jūnijā un e-biļešu popularitāte turpina pieaugt.

Ref: 225.000.103.2830


Pievienot komentāru

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Virza noteikumus par finanšu noziegumu apkarošanu nebanku kreditēšanas jomā

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 22.oktobrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija turpina sniegt medicīnisku atbalstu Ukrainas krīzē cietušajiem

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari pirmdien, 22.oktobrī, 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks astoņi Ukrainas krīzē cietušie.

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

VID: Auto tirgotāji sāk iznākt no ēnu ekonomikas

Par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par šī gada deviņiem mēnešiem.

Pabriks uzskata, ka Rinkēvičam vajadzētu saglabāt ārlietu ministra amatu

Edgars Rinkēvičs pagaidām ir labākais pieejamais kandidāts uz ārlietu ministra amatu neatkarīgi no tā, vai jaunā valdība tiks veidota no piecām vai sešām partijām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta 13.Saeimā ievēlētais apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Bankā: Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi

Šogad teju par piektdaļu pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ievērībai: No rīta redzamību var apgrūtināt migla un lietus; mitri ceļi var būt slideni

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, aicina autovadītājus ņemt vērā to, ka rīta un vakara stundās kļūst arvien tumšāks, redzamību var pasliktināt arī migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni.

Bordāns: Panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienība paliek opozīcijā

Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav, tik kategoriski intervijā Latvijas Radio izteicās Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju,  paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Gaidāms lietus un brāzmains vējš, iespējams arī slapjš sniegs

Nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos dziļš ciklons, tādēļ tuvākās nedēļas laikā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem pēc Celsija, iespējams arī slapjš sniegs.

Nedēļa Lietuvā. Dubultpilsonības jautājumu izšķirs referendumā

Lietuvā ilgi apspriestais jautājums par dubultpilsonības regulējuma paplašināšanu tiks izlemts tautas nobalsošanā 2019.gada maijā, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tā ceturtdien 18.oktobrī, nolēmis Lietuvas Seims.

BNN nedēļas apkopojums: Apstiprinātā Saeima. Atklāts prezidents.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Jaunākie komentāri