bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 18.02.2020 | Vārda dienas: Kintija, Kora
LatviaLatvija

Valdības un nozaru ekspertu viedokļi satiksmes jomā iet divu dažādu taku virzienā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kāda situācija ir uz Latvijas autoceļiem, kādi rezultāti bijuši pasažieru pārvadājumu pakalpojumu jomā, vai manāma dzelzceļa satiksmes attīstība, kas notiek ar tranzīta jomā, vērtējot valdības divu gadu darbības laikā paveikto satiksmes jomā, satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda uz būtiskiem uzlabojumiem teju visās transporta un sakaru jomās, savukārt nozaru ekspertu viedokļi būtiski atšķiras.

Valsts galvenie autoceļi – valdība saka, ka stāvoklis ir uzlabojies, taču  Latvijas Ceļu būvētājs ir pretējs viedoklis

Satiksmes ministrija norāda, ka pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi būvdarbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kuru tehniskais stāvoklis visā valstī ir strauji uzlabojies. Vienlaikus remontēti un uzturēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi, kā arī tilti. 2016.gadā kopumā dažādu veidu darbi veikti 1 141 km autoceļu, 2017.gadā – 1 100 km autoceļu.

2018.gadā finansējums valsts autoceļu tīklam jau ir 307 miljoni eiro, kas ir par 35,8 miljoni vairāk nekā pērn. Augulis uzsver, ka vietējo grants autoceļu remontdarbiem ir piešķirts līdz šim lielākais finansējuma apjoms pēdējo gadu laikā.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļus to uzturēšanai ieguldīja maz, tāpēc šo ceļu stāvoklis nav labs. Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie vietējo autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 33,7 miljoni eiro, kas ir vismaz trīs reizes vairāk nekā pēdējo divdesmit piecu gadu laikā. Tāpat, plānojot autoceļu sakārtošanu un uzturēšanu ilgtermiņā, aktīvi turpinu darbu pie Autoceļu fonda atjaunošanas, kas nodrošinās mērķtiecīgu un stabilu finansējuma līmeni valsts autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai. To sagaida gan nozare, gan sabiedrība,» akcentē Augulis.

Lai gan Augulis uzskata, ka uz Latvijas ceļiem situācija ir krietni uzlabojusies, Latvijas Ceļu būvētājs pauž pavisam citu attieksmi: «Katastrofālā situācija, kas pašlaik ir izveidojusies uz Latvijas ceļiem, ir sekas politikai, kas kopš 2004.gada, kad tika likvidēts Autoceļu fonds, ir īstenota transporta nozarē. Nauda, kuru nodokļos un nodevās samaksāja ceļu lietotāji, ir izlietota nezināmām vajadzībām, bet ne ceļu remontiem.»

BNN ziņoja arī to, ka vienlaikus biedrībā norādīja, ka rezultātā uz brūkošajiem grants ceļiem 169 vietās, 1 300 kilometros ir noteikti kustības ierobežojumi, kas no saimnieciskās darbības izslēdz virkni pašvaldību, uzņēmēju un lauku rajonu iedzīvotāju.

Veikti uzlabojumi pasažieru pārvadājumu regulējuma sakārtošanā

Ministrijā norāda, ka pasažieru pārvadājumu jomā tiek aktīvi pilnveidoti sabiedriskā transporta maršrutu tīkli, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijā.

Augulis stāsta, ka veikti būtiski uzlabojumi pasažieru pārvadājumu regulējuma sakārtošanā. Pieņemts atbilstošs regulējums, lai VSIA Autotransporta direkcija varētu izveidot informācijas sistēmu valsts noteikto sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanai un elektroniskai uzskaitei, kas ļaus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem elektroniski identificēt un uzskaitīt atvieglojumu saņēmējus, stāsta satiksmes ministrs.

Kas notiek ar tranzīta nozari?

Jāatsauc atmiņā arī tas, ka «karstas» sarunas pērn bijušas tranzīta jomā.

Kā laikus atpakaļ uzsvēra biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne – VAS Latvijas dzelzceļš 2017.gadā ir pārvadājis 43 miljonus tonnu kravas, kas ir zemākais kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā. «Turklāt šobrīd nav neviena priekšnosacījuma, lai kravas neturpinātu kristies, kas nozīmē, ka lejupslīdes zemākais punkts nav pat sasniegts,» uzsver BATL.

Antāne jau iepriekš norādījusi uz situācijas nopietnību nozarē un aicināja atbildīgo ministriju rīkoties, «jo bezdarbība jau rada sekas Latvijas tautsaimniecībai, un to izjutīs ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens iedzīvotājs».

Lai gan nozares pārstāve Antāne nav noskaņota pozitīvi par izveidojušos situāciju, satiksmes ministrs norāda pretējus rādītājus, minot: «Pozitīvi novērtējams konteinerkravu apjoma pieaugums Latvijas ostās 2017.gadā, kas ir pieaudzis par 15,9% un ir līdz šim labākais rādītājs,» vēsta satiksmes ministrs.

Augulis akcentējis paveikto darbu sadarbības stiprināšanā ar Ķīnu pārvadājumu attīstīšanai pa dzelzceļu. «Tika noorganizēti vairāki testa konteinervilcieni uz un no Ķīnas. Vienlaikus ir arī izstrādāts konteinervilciena maršruts no Indijas, uzsākta sadarbība ar Ljanjungangas ostu Ķīnā. Šī sadarbība ir svarīga, izstrādājot papildu maršruta piedāvājumu Japānas un Dienvidkorejas kravu piesaistē,» apgalvo Augulis.

Aviācijas nozare sasniegusi zvaigznes

Ministrijā uzsver, ka pēdējo gadu laikā īpaši strauja un sekmīga izaugsme vērojama tieši aviācijas nozarē. Ministrs uzsver, ka pērn starptautiskā lidosta Rīga ir apkalpojusi vairāk nekā sešus miljonus pasažierus, kas liecina par lidostas Rīga kā nozīmīga gaisa satiksmes centra attīstību.

«Ir veikts nozīmīgs ieguldījums arī Liepājas lidostas attīstīšanā. Tā ir sertificēta regulāru lidojumu apkalpošanai gan vasaras, gan ziemas sezonā. 2017.gada maijā nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāka regulāros lidojumus maršrutā Liepāja-Rīga, tādējādi uzlabojot reģiona sasniedzamību un dodot ieguldījumu reģiona ekonomiskajai attīstībai,» uzsver ministrs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē, vēsta lidsabiedrībā.

Dzelzceļa infrastruktūras priekšrocības netiek izmantotas praksē

Intervijā ar BNN AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze norādīja: «Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī,  taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos.»

Satiksmes ministrijā apgalvo, ka divus gadus pēc kārtas pieaug pārvadāto pasažierus skaits pa dzelzceļu. 2016.gadā kopā pārvadāti 17 074 906 pasažieri, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2015.gadā. 2017.gadā ir pārvadāti 17 333 380.

Augulis norāda, ka laikā, kad citos sabiedriskā transporta veidos pasažieru skaits turpina samazināties, AS Pasažieru vilciens otro gadu pēc kārtas reģistrē pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu. Pērn esam pārvadājuši par 1,5% vairāk pasažieru nekā 2016.gadā. Dīzeļvilcienu zonā pasažieru skaita pieaugums sasniedza 4,5%.

Vienlaikus ministrs teic, ka no 2016.gada 1.aprīļa elektrovilcienu kustības zonā un posmā līdz Siguldai darbojas zonu tarifu sistēma. Tā esot vienkārša, intuitīvi saprotama un viegli lietojama biļešu sistēma. Paralēli zonu tarifiem pasažieru ērtībām tiek piedāvāti jauni biļešu veidi – dienas biļete, kā arī trīs, četru un piecu dienu biļetes, kas dažādās kombinācijās ļauj izvēlēties pasažiera vajadzībām un vēlmēm atbilstošāko dienu skaitu.

Ministrs uzteic arī to, ka 2016.gada rudenī uzsākta e – biļešu tirdzniecība. 100 tūkstošā e-biļete pārdota jau 2017.gada 1.jūnijā un e-biļešu popularitāte turpina pieaugt.

Ref: 225.000.103.2830


Pievienot komentāru

Kijevā atklāj piemiņas vietu Irānā notriektās lidmašīnas upuriem

Kijevas Borispiļas starptautiskajā lidostā atklāts memoriāls, lai pieminētu janvārī notikušo Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Irānā, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Valdība pārņem Nacionālās operas ēku

Valdība lēma Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Attīstībai/Par! un Progresīvie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā

Partiju apvienība Attīstībai/Par! un Progresīvie nolēmuši veidot kopīgu sarakstu pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Maxima traģēdijā bojāgājuša glābēja vecāki sašutuši par tiesas spriedumu

«Šī nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs, taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?»

Ķīnas ietekme Igaunijā; Tallina noraida Pekinas kritiku par izlūkdienesta ziņojumu

Igaunijas ārlietu dienests ir noraidījis Ķīnas Vēstniecības pausto lūgumu, lai Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests izlabo tā secinājumus par Ķīnas ietekmi valstī, kas pausti dienesta sagatavotajā drošības situācijas izvērtējumā, ziņo ERR.

FDP: Ekonomisko izaugsmi var nomākt vairāki globālie un vietējie riski

Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022.gadā.

Šogad Valsts policija Rīgā atsavinājusi vairāk nekā sešus miljonus nelegālo cigarešu

Šā gada janvārī un februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā kopumā atsavinājusi 6 640 000 nelegālo cigarešu.

Pasaules bagātākais cilvēks sola 10 miljardus ASV dolāru klimata saudzēšanai

ASV interneta lieluzņēmuma Amazon dibinātājs Džefs Bezoss apsolījis cīņai pret klimata pārmaiņām piešķirt finansējumu desmit miljardu ASV dolāru apmērā, raksta britu raidorganizācija BBC.

Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes vadītāja Belokoņa padomnieku

Ekspremjers un Latvijas Bankas kādreizējais vadītājs Einars Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku.

Latvija cīnīsies par godīgu finansējumu ES nākamajā daudzgadu budžetā

Latvijas interesēs ir panākt laicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas palīdzētu uzsākt fondu programmēšanu, veicinātu savlaicīgu projektu īstenošanu un nodrošinātu ES investīciju nepārtrauktību Latvijā.

Igaunijā Rail Baltica vajadzībām iegūti 32 zemesgabali no aptuveni 650

Igaunijā, gatavojot dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvi, grūti sokas ar īpašumu atpirkšanu. No kopumā vajadzīgiem aptuveni 650 zemesgabaliem pagaidām ir iegūti vien 32, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Maxima traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts. Patlaban tiesa turpina lasīt spriedumu.

Spriedums Maxima traģēdijas krimināllietā tautai nepatiks, vērtē Zolitūde 21.11.

Ločmele-Luņova atzīmēja, ka šodien spriedumu pasludinās tikai tiesas pirmā instance un ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas tiks pārsūdzēts no apsūdzēto vai apsūdzības uzturētāju puses.

VNĪ: iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS LNK Industries, SIA Ostas celtnieks, piegādātāju apvienība 3A un SBSC.

Mudina palielināt Latvijas nodokļu slogu no 31,4% līdz 35% no IKP

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta.

Pētījums: Mirstība no koronavīrusa Ķīnā ir 2,3%; visvairāk upuru senioru vidū

Ķīna apjomīgā pētījumā par pašreizējo jaunā koronavīrusa uzliesmojumu valstī secinājusi, ka vidējais mirstības īpatsvars inficēšanās gadījumu vidū ir 2,3%, tā raksta britu raidsabiedrība BBC.

Eiropas akciju cenas pieaug, investoriem izvērtējot koronavīrusa sekas

Akciju cenas Eiropā pirmdien, 17.februārī, pieaugušas, kamēr investori izvērtēja jaunā koronavīrusa Covid-19 sekas ekonomikā.

Izsolē pārdots Annai Emīlijai Maliginai un Dzīvokļi.lv piederošs kopīpašums Jūrmalā

Izsolē nosolītā cena ir 338 600 eiro. Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 173 600 eiro. Izsoles solis bija 3 000 eiro. Izsoles sākumcena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

JV: Valstiski domājošām partijām jāapvieno spēki uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām

Partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, komentējot gaidāmās vēlēšanas, skaidro, ka Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu ir pieņēmusi, norādot, ka laiks līdz vēlēšanām būs ļoti īss.

Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu

Nolemts trešdien, 19.februārī, rīkot sēdi, kurā tiks turpināts spriest par iespēju apstiprināt galaziņojumu. Pirms tam otrdien, 18.februārī, notiks komisijas tehniskā sēde, kurā plānots pārrunāt deputātu iesniegtos papildinājumus.

Pēc tikšanās ar iesaistītajām institūcijām Levits vēl nenāk klajā ar tiešu rīcības plānu Misānes jautājumā

Valsts prezidents atklāja, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas iespējas, ko katra no iesaistītajām pusēm vēl var darīt, taču viņš neieskicēja precīzus nākotnes plānus, vien norādīja, ka izskatītas ir vairākas iespējas.

Gumijas stiepšana. Lemberga tiesas sēdēm 11 gadu «jubileja»

Gumijas stiepšana ir process, kas it kā notiek, taču nevienam labumu nedod, izņemot pašu staipītāju. Ar šādu alegorisku apzīmējumu varētu raksturot Aivara Lemberga tiesas sēdes, kas norit jau 11 gadus.  

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!