Jaunās vienotības (JV) valdes sēdē pirmdien, 28.augustā, plānots diskutēt, ar kuru politisko spēku – Progresīvajiem vai Nacionālo apvienību (NA) – būtu labāk veidot koalīciju.
Vaicāta par izšķiršanos starp NA un Progresīvajiem, ja tiek veidota četru partiju koalīcija, Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) piedien žurnālistiem skaidroja, ka par potenciālajiem koalīcijas partneriem tiks spriests pirmdien JV valdes sēdē.
Siliņa akcentēja, ka jautājums jāizdiskutē arī ar JV veidojošajām reģionu partijām.
Premjera amatam nominētā kandidāte skaidroja, ka piecas partijas nevarēs būt koalīcijā, jo NA ir izslēgusi sadarbības iespēju ar Progresīvajiem.
Pēc JV valdes sēdes arī iezīmēsies lielāka skaidrība par valdības veidošanas tālāko gaitu, pauda politiķe.
Jautājumos par jaunajai valdībai paveicamajiem darbiem ļoti lielas atšķirības neesot iezīmējušās – esot jomas, par kurām visām piecām valdības veidošanā iesaistītajām partijām ir vienots viedoklis, bet esot arī tādas, kur pozīcijas atšķiras.
Iekšējā un ārējā drošība ir viena no tām tēmām, par kuru nebija šaubu, ka tā ir visu partiju prioritāte. “Veidojot nākamā gada budžetu, par to noteikti būs jālemj,” sacīja Siliņa un piebilda, ka visas četras uz koalīcijas sarunām aicinātās partijas saprot, ka drošībā ir jāiegulda gan finansējums, gan cilvēkresursi.
“Jāatzīst, ka vairāki potenciālie strīdi varētu būt par budžetu, kā tas vienmēr notiek,” piebilda Siliņa.
Siliņa pauda gandarījumu, ka visas četras uz koalīcijas veidošanas sarunām aicinātās partijas apliecināja gatavību strādāt viņas komandā.
Politiķe stāstīja, ka sarunās ar visām partijām tika apspriests arī jautājums par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekļaušanu koalīcijā un to, kā varētu izvairīties no sankcionētu personu, proti, Ventspils politiķa Aivara Lemberga, ietekmes.
Visām partijām bijusi vienota izpratne par to, ka jebkura koalīcijas partnera virzīta Ministru kabineta locekļa darbs nevarētu tikt šādi ietekmēts. Koalīcijas līgumā esot jāiekļauj konkrēta atruna, kā risināt situāciju, ja konstatē tādu ietekmi, klāstīja politiķe.
Lai mazinātu bieži piesaukto Lemberga (Latvijai un Ventspilij/ZZS) iespējamo ietekmes risku, ZZS pārstāvji ar Jauno vienotību esot izrunājuši labās prakses nostiprināšanu koalīcijas līgumā, kas paredzēs tikai Saeimas deputātu un valdības locekļu līdzdalību politiskajos procesos Saeimā un valdībā.
Kā ziņots, Siliņa uz pirmajām oficiālajām sarunām aicināja četru politisko spēku pārstāvjus, lai mēģinātu vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi gan ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks “aiz borta”.
Sarunas bez JV piedalījās Apvienotais saraksts (AS), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), NA un Progresīvie. Nepastāv iespējas NA un Progresīvajiem vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.
Siliņa iepriekš teikusi, ka saskata iespēju izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti Progresīvie, bet citā modelī – NA. Politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī “citas variācijas”, lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet Progresīvajiem– 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.
Lasiet arī: Pēc sarunām ar Siliņu NA nav problēmu turpināt strādāt kopā ar JV