Valstij gadā nozog degvielu miljoniem latu vērtībā

Katru gadu valsts iestādēs un valsts uzņēmumos tiek nozagta un nelietderīgi izlietota degviela miljoniem latu vērtībā, biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda aptaujātie speciālisti un valsts varas pārstāvji.

Par šādas problēmas aktualitāti zinot daudzi, bet atklāti runā vien retais, BNN.LV norāda augsta ranga valsts varas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms. Arī degvielas tirgus speciālisti, kas gadiem pētījuši šo problēmu uzsver – problēma pastāv, un tā būs aktuāla vēl ilgi. Vidējais apjoms, ko nozares aprindās uzskata par nozagtās un privātām vajadzībām izmantotās degvielas īpatsvaru, svārstās no 25 līdz 40 un vairāk procentiem. IUB mājas lapā izsludinātie valsts iestāžu un uzņēmumu degvielas iepirkumi, balstoties uz šīm aplēsēm, ļauj aprēķināt, ka gadā šādā veidā valstij varētu tikt nozagti miljoniem latu.

Problēmu atzīst arī Valsts Kontroliere Ingūna Sudraba, kura uzsver, ka viņas vadītā iestāde var pārbaudīt degvielas patēriņa lietderību un noteikumu ievērošanu no dokumentālās puses. Savukārt fiziski pārbaudīt, vai degviela tiešām tiek iztērēta lietderīgi, un automašīna veikusi tādu maršrutu kā norādīts dokumentos, Valsts kontrole (VK) nevar. «Mēs varam pārbaudīt automašīnu degvielas patēriņus, uzrādīto veikto maršrutu lietderību utt. Tomēr fiziski kontrolēt darbinieku darbības attiecībā uz degvielas patēriņu var tikai pati iestāde,» norāda I. Sudraba, piebilstot, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad VK pieprasījusi valsts iestādēm atmaksāt līdzekļus par nelietderīgi izmantotu degvielu. Atsevišķus pētījumus vai revīziju par degvielas izmantošanu valsts iestādēs VK nav veikusi – visas pārbaudes notiek finanšu revīziju ietvaros.

Tikmēr nozares speciālisti uzsver, ka degvielas zādzības valsts iestādēs un uzņēmumos ir padomju laiku mantojums, kas pārņemts un līdz pat mūsdienām darbinieku vidū tiek uztverts kā normāla parādība. Valsts iestādēs savukārt praktiski nerēķinoties ar šiem faktoriem. «Par to vai valsts iestādēs notiek degvielas zādzība nav pat vērts diskutēt – tas ir tāpat, kā prasīt vai rīt uzausīs gaisma. Jautājums ir par to, kā pret to cīnīties,» BNN.LV uzsver ilggadējais Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības (DTRS) prezidents Jevgēņijs Kisiels, kurš tagad pievērsies atjaunojamo energoresursu biznesam. Viņš uzsver, ka valsts līdzekļu izšķērdēšana neizpaužas vien degvielas zādzības veidā – vēl plašāk izplatīta ir dienesta automašīnu izmantošana privātām vajadzībām.

Pēdējo gadu laikā mediju telpā nokļuva vairāki skandāli ar augsta ranga amatpersonu iesaisti, kas savus dienesta auto izmanto privātām vajadzībām, tomēr tā esot tikai «aisberga redzamā daļa», uzsver situācijas pārzinātāji. «Ja reiz ir labi iestaigāta taciņa, kā apiet likumu ar līkumu un uz tā rēķina iedzīvoties, turklāt neviens par šo pārkapumu tev pa nagiem nesit, tad latvietis praktiskais turpinās darīt kā radis. Un ja vēl degviela ir tik dārga, algas samazinātas, tad motivācija paņemt no valsts, ko vien var, būs vēl jo lielāka. Mēs varam lamāt, cik slikta ir valsts, cik maz tā mums dod, bet paši nesaprotam, ka mēs jau esam tie, kas piepilda valsts kasi – ja nemaksājam nodokļus, zogam degvielu, tad arī valsts maks būs tukšāks un paši dzīvosim sliktāk,» situāciju komentē degvielas tirgus eksperts Miks Lūsis. Viņš uzskata, ka situācijā, kad svarīgs ir katrs lats, būtu nepieciešams pievērsties šīs problēmas risināšanai, noteikt bargus sodus, varbūt nopirkt iekārtas, kas degvielas zādzībās «nobumbulētos» miljonus ātri vien atpelnītu.

Lielāka kontrole pār ierēdņu un uzņēmumu pārvietošanās grafikiem krietni ietaupītu valstij naudu, pārliecināti ir visis BNN aptaujātie speciālisti. «Sākoties krīzei, degvielas zādzības apjomi sākotnēji gan samazinājās, jo saruka arī valsts sektora degvielas iepirkumi. Tika domāts kā taupīt. Tomēr jau pēc laika krīzes apstākļos, samazinoties valsts aparāta darba algām, iespēja «pavizināties» ar valsts iegādāto degvielu kļuva vēl jo «aktuālāka»,»BNN.LV norāda kādas ministrijas pārstāvis, kurš uzsver, ka šobrīd plaši lietotā maršruta lapu sistēma ir ļoti neefektīva – sevišķi, ja jākontrolē liels autotransporta vienību skaits. Ministrijās un valsts iestādēs, kur ir salīdzinoši neliels autovienību skaits, tas vēl ir vismaz daļēji paveicams, tomēr uzņēmumos un valsts iestādēs ar lielu transporta vienību skaitu, maršruta lapas ir neefektīvs un viegli apejams kontroles mehānisms,» viņš uzsver.

Arī J. Kisiels norāda, ka «tas ir bijis mūžīgs jautājums» un palikšot mūžīgs jautājums – kā kontrolēt degvielas zādzības un tās izmantošanu privātām vajadzībām. «Tas ir ārkārtīgi grūti kontrolējams jautājums. Ir dažādi veidi kā to dara. Piemēram, maršruta lapas. Bet saprotiet – ja priekšnieks sarunā ar šoferi, tad neko tur izkontrolēt nevarēs. Tā ir vesela sistēma, un vārna vārnai acīs neknābs. Arī Sudraba (Valsts kontroliere Ingūna Sudraba, BNN.LV piezīme) to nevarēs izkontrolēt. Vienīgais efektīvais veids, ko vēl atceros no padomju laikiem kā kontrolēt to visu – auto deviņos no rīta izbrauc no garāžas un pulkstens piecos tam jābūt atpakaļ. Ja nav, tad jāraksta paskaidrojums. Bet ja auto atstāj ierēdņa lietošanā arī pēc tam, tad to izkontrolēt ir praktiski neiespējami,» pārliecināts J. Kisiels.

Saistītie raksti

7 KOMENTĀRI

  1. “Vienīgais efektīvais veids, ko vēl atceros no padomju laikiem kā kontrolēt to visu – auto deviņos no rīta izbrauc no garāžas un pulkstens piecos tam jābūt atpakaļ. Ja nav, tad jāraksta paskaidrojums. Bet ja auto atstāj ierēdņa lietošanā arī pēc tam, tad to izkontrolēt ir praktiski neiespējami,» pārliecināts J. Kisiels.
    ———–

    Neizklausaas ka tas ar buutu efektiivs veids ka kontroleet to padaruiishanu.. kas tad man liedz no 9 liidz pieciem pabraukaaties un izdomaat marshrutus, kas “vajadziigi”… un degvielu nosmelt?

  2. Šāda iedzīvošanās tik tiešām jau kopš padomju laikiem ir vienkārši norma un ne tikai valsts iestādēs, bet arī lielākos uzņēmumos.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas