Valstij un pašvaldībām ar likumu aizliedz diskriminēt privātos uzņēmējus

Valsts un pašvaldības, ja tām ir izšķiroša ietekme kādā uzņēmējdarbības jomā, turpmāk nedrīkstēs radīt atšķirīgus konkurences apstākļus, diskriminējot privātos uzņēmējus. Tikmēr Konkurences padome uzraudzīs, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības pilda šo pienākumu.

Saeima ceturtdien, 28.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence, ziņo Saeimas Preses dienests.

«Lai gan pašvaldībām nav aizliegta uzņēmējdarbība, tomēr ir iespējamas situācijas, kad šāda darbība var kropļot konkurenci, kā arī kavēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Grozījumi Konkurences likumā uzņēmējiem sniegs pārliecību, ka pašvaldībās tiek nodrošināti godīgas konkurences apstākļi,» iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs.

Likuma izmaiņas attiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei tiks deleģēts uzdevums uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.

Konkurences likuma grozījumi attiecas uz gadījumiem, kad tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Tie paredz, ka šīs darbības var izpausties kā tirgus dalībnieku diskriminācija, radot tiem atšķirīgus konkurences apstākļus, priekšrocības radīšana tai kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība, kā arī gadījumos, kad tiek veiktas darbības, kuru rezultātā dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrētu tirgu, un tiek apgrūtināta tā potenciālā iekļūšana vai darbība tirgū.

Izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus.

Gadījumā, ja attiecīgās iestādes vai kapitālsabiedrības darbība kavēs konkurenci, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas. Ja to rezultātā neizdosies nodrošināt normu ievērošanu, padome būs tiesīga uzlikt pienākumu novērst konkurences kavējumu. Ja pašvaldība šo pienākumu neievēros, Konkurences padome būs tiesīga piemērot naudas sodu apmērā līdz trim procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.

Atbalstītie grozījumi, kas ievieš konkurences neitralitātes principu, stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Ko tad šitais nozīmē? Tai vietā lai Rīgas ūdensvados tecētu normāls dzeramais ūdens, kā tas ir Kuldīgā vai Saldū, te ir izveidots “biznesiņš” par mūsu naudu. Vai tad nevar izveidot pietiekami daudz dziļurbumu, noteikti var, bet re, te ir iespēja un “jābīda”lietas!

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas