Valstij zivju, ko iedot sporta nozarei neesot, bet ZZS arī makšķeri salauž

Potenciālie olimpisko medaļu guvēji Latvijā pašlaik lemj, vai turpināt sportista karjeru vai iet citu dzīves ceļu, jo sporta nozarei pērnā gada laikā ir dramatisks finansējuma kritums. To izraisījusi Zaļo un zemnieku (ZZS) vadītās valdības nepārdomātā reforma. Tā teikt, mazs cinītis gāž visu lielo vezumu. Māris Kučinskis (ZZS) jau pagājušā gada pirmajā pusē solīja, ka tiks atrasts kompensējošs mehānisms, sakot, ka «tiek sekots līdzi situācijai un sporta nozare necietīs». Arī Dana Reizniece-Ozola solīja to pašu. Tomēr pašlaik ar valsts finansējumu ir par maz, bet ziedotājiem nodokļu atvieglojumi ir «piegriezti», tāpēc sporta nozare skrien glābt to vezumu, kas nu tajā vēl atlicis, liecina pēdējo mēnešu iniciatīvas Es atbalstu sportu! aktivitātes.

Atņemtā «makšķere» sporta nozarei

«90.gadu sākumā [sporta] nozarei tika noteikts nepiedodami mazs budžets kā pamatfinansējums [no valsts budžeta]. Toreiz iedeva makšķeri nodokļu atvieglojumu veidā un teica: «Nu, makšķerējiet!» Bet tad vienā mirklī zivs beidzās, makšķeri atņēma… un nav. Tad [valsts] attopas, ka bāzes finansējums, ar kuru būtu jāīsteno nozares politika, ir stipri par mazu,» sarunā ar BNN pauž Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) priekšsēdētājs un viens no iniciatīvas Es atbalstu sportu! atbalstītājiem Einars Fogelis.

Jāatgādina, ka 2018.gadā Latvijā sāka darboties nodokļu reforma, kas ievērojami mainīja kārtību, kādā uzņēmumi var ziedot naudu sportam. Pirms nodokļu reformas uzņēmumi varēja saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no nodokļa kopējās summas.

Arī pašlaik atvieglojumi uzņēmumiem paredzēti tikai par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kas veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tomēr mainījusies ziedojumu ietekme uz UIN.

Līdz UIN reformai tā aprēķināšanas pamatā bija pārskata gadā gūtā peļņa, paredzot nodokļa atlaidi par veiktajiem ziedojumiem. Savukārt jaunais UIN modelis atbilst Igaunijā esošajai UIN aprēķināšanas kārtībai un paredz UIN saistību atlikšanu līdz brīdim, kad uzņēmums sadala peļņu. Uzņēmēji var lemt, vai peļņu sadalīt dividendēs vai to novirzīt saimnieciskās darbības attīstībai, vai attiecīgi kādu daļu novirzīt ziedojumiem.

Neoficiāli tiek norādīts, ka izmaiņas nodokļu atvieglojumu sistēmā bija nepieciešamas, lai novērstu nelegālu līdzekļu atmazgāšanu, izmantojot ziedojumus sporta nozarei.

Tomēr pašlaik nav atrisināta sporta finansējuma sistēmas nesakārtotība un redzējums ilgtermiņā. Kā liecina 2018.gada vasarā apkopotā statistika, privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām pēc UIN reformas piedzīvojis kritumu par 75%, norāda iniciatīvas Es atbalstu sportu! autori.

Risinājumi «ugunsdzēsēju tempā» bez redzējuma ilgtermiņā

Arī LSFP priekšsēdētājs vērš uzmanību sporta finansēšanas sistēmas nesakārtotībai un iepriekšējās valdības īstermiņa domāšanai. «No nu jau aizgājušās Kučinska valdības puses tika atrisināti vairāki, ja var teikt, «karstie jautājumi», piemēram, handbola izlases starts kvalifikācijas turnīrā, vairāki sporta pasākumi, t.sk. Siguldā nesen notikušais Pasaules kausa posms kamaniņu sportā. Vēl virkne pasākumu finansiālās problēmas tika daļēji atrisinātas. Bet tā nav sistēma. Tiek atrisināts viens, otrs, trešais gadījums tādā «ugunsdzēsēju tempā», bet problēma netiek risināta ilgtermiņā,» stāsta federāciju padomes priekšsēdētājs.

Jau pērnā gada oktobrī sporta nozares pārstāvji un akcijas Es atbalstu sportu! dalībnieki uzsvēruši, ka sekos līdzi solījumu izpildei, ko deva toreizējais premjers Kučinskis un viņa vadītā valdība. «Mēs – sporta jomas pārstāvji – būtu ļoti vīlušies, ja izrādītos, ka premjera Kučinska dotie solījumi Latvijas sportistiem un sporta organizācijām gan par ziedojumu krituma radīto zaudējumu kompensēšanu, gan sporta nozares pārvaldības modeļa maiņu priekšvēlēšanu periodā būtu izrādījušies klaji meli un nepatiesība,» toreiz norādīja akcijas Es atbalstu sportu! organizatori un dalībnieki.

«Lietas labā» šķietami kaut kas it kā tika darīts: pērnā gada septembrī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija «sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma modeļa maiņu, kas attiecīgi veicinātu augstus sasniegumus sportā, kā arī sportiskas un veselīgas sabiedrības attīstību». Darba grupai līdz 31.oktobrim Valsts kancelejā bija jāiesniedz priekšlikumi par sporta valsts pārvaldības modeļa maiņu. Tāpat līdz minētajam termiņam bija jāizstrādā un jāiesniedz priekšlikumi par sporta valsts finansējuma modeļa maiņu. Tomēr, kā uzsver Fogelis, atrisināti tika vien steidzīgie jautājumi, finansējuma modelis kopumā joprojām nav mainīts.

Pastāv iespēja arī no Tokijas atbraukt bez medaļām

Federāciju padomes priekšsēdētājs pauž, ka 2018.gadā budžeta deficīts pret iepriekšējo gadu federācijām bija apmēram 1,6 miljoni, un tas sporta federācijām rada lielas grūtības nodrošināt ilgtermiņa līgumattiecības gan ar treneriem, gan sportistiem.

«Es šobrīd neapskaužu federācijas, kurām ir tālāk jāgarantē kaut vai darba attiecības saviem speciālistiem – treneriem. Ir jādod garantijas sportistiem, kuri trenējas. Beigu beigās [ir jādod] kaut kādas garantijas, kuras esam uzņēmušies pret kopējo sporta sabiedrību – sākot ar tautas sporta pasākumu organizēšanu un beidzot ar starptautisko sporta pasākumu organizēšanu.»

«Ja mēs pasakām, ka, piemēram, biatlonisti, vēl šoziem nostartē, tad nākamajā ziemā droši vien katrs pats pieņem lēmumu, ko viņam dzīvē darīt.»

«Un daudzi pieņem lēmumu sportista karjeru vairs neturpināt. Sekas mēs šobrīd jūtam no 2010.gada, kad visiem bija «jostiņa jāsavelk» – arī mūsu nozarei. Tolaik sportistu vecums bija aptuveni 21–22 gadi – ļoti perspektīvs. Šajā laikā tika gūta virkne panākumu. Šobrīd sportistu vecums ir pavisam cits, jo tajā mirklī, kad iestājās finanšu krīze, tad virkne to atlētu, kuri bija pārejas vecumā, perspektīvi jaunieši, juniori bija spiesti izvēlēties citu dzīves ceļu,» par potenciālo sporta nākotni stāsta padomes priekšsēdētājs.

Viņš atzīmē, ka pašreizējais finansējuma samazinājums ārkārtīgi ietekmē sporta rezultātus, jo nav iespējams garantēt samaksu nedz sportistiem, nedz treneriem. «Mēs visi priecājāmies par mūsu olimpiešu nebijušiem panākumiem, piemēram, Soču spēlēs. Viss bija ļoti skaisti un jauki. Uz kopējā pasaules un Latvijas iedzīvotāju fona medaļu daudzums, ja runājam par augstas klases sportu, bija vienkārši lielisks. Tagad ir nopietns kritums. Un šajā situācija, ja šodien rocība nozarei kopumā samazinās, tad pilnīgi noteikti tie procesi, kādi tie veidojās 2010.gadā, tad 2019.gada [procesi] situāciju padarīs vēl skarbāku. Sekas būs redzamas, iespējams, jau 2020.gada Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs.»

Esam kopā vai riņķojam katrs savā orbītā

«Politiskā griba ir bijusi nepieciešama visos laikos. Kur ir ceļu būve, kur ir sports, kur veselība – vai mēs esam kopā, vai arī kā atsevišķi satelīti, kas katrs riņķo savā orbītā sev vien saprotamā kārtībā? Tas ir ļoti būtisks jautājums. Protams, tas viennozīmīgi šobrīd attiecas uz politisko gribu, politisko izpratni un prioritātēm,» uzsver Fogelis.

Tomēr «labo darbu čempionu» politiskā griba šobrīd sniedzas vien tik tālu, ka sagatavo labus darbus saviem pēctečiem. «Par ziedojumu krituma kompensēšanu sporta nozarei jālemj nākamajai valdībai,» jau 4.septembrī žurnālistiem norādīja Reizniece-Ozola.

Par pašreizējo Saeimu LSFP priekšsēdētājs izsakās visai atzinīgi: «Man patīkami dzirdēt, ka atsevišķi deputāti saka, ka viņi atbalstīs ļoti daudz sportu un visu pārējo.»

Tāpat jāatzīmē, ka 23.janvārī parakstītajā jaunizveidotās valdības deklarācijā teikts, ka politiķi plāno pārskatīt sporta nozares finansēšanu.

Jautāts par to, kādi varētu būt risinājumi, lai segtu pašreizējo sporta finansējuma iztrūkumu, Fogelis saka: «Es neteiktu, ka nav jāatgriežas pie vecās sistēmas, bet reti kad vēstures rats pagriežas atpakaļ. Kompensācijas mehānismu, es pieļauju, ir iespējams meklēt gan dažādās akcīzes nodokļu sadaļās, gan izmantojot loteriju pienesumu, kā tas notiek vairumā Eiropas valstu.»

Kādas «dāvanas» atstātas jaunajai valdībai?

Tāpat runājot par sporta nozares nākotni Latvijā Fogelis stāsta: «Pašlaik es saprotu, ka šī gada otrajā pusē Finanšu ministrijai ir uzdevums izanalizēt, kādas fiskālās sekas – gan valsts budžetā kopumā, gan konkrētajās nozarēs – ir nesušas šīs likumu izmaiņas.»

Viņš pauž, ka plānotā valsts tendence šobrīd ir ar mīnus zīmi, jo 2017.gadā dotācijas federācijām ir 6,7 miljoni, savukārt prognoze 2021.gadam – 5,7 miljoni. Tāpat arī neesot vērojams, ka tā daļa naudas, kas tiek atņemta augstas klases sportam, tiktu atdota tautas sportam. «Mēs, protams, ļoti ceram, ka jaunā valdība izdarīs secinājumus, balstoties uz stratēģiskajiem virzieniem vai vismaz uz tām prioritātēm, kas šobrīd noteiktas, un situācija sporta nozares finansējumā mainīsies.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas