bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.09.2019 | Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
LatviaLatvija

Valstij zivju, ko iedot sporta nozarei neesot, bet ZZS arī makšķeri salauž

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Potenciālie olimpisko medaļu guvēji Latvijā pašlaik lemj, vai turpināt sportista karjeru vai iet citu dzīves ceļu, jo sporta nozarei pērnā gada laikā ir dramatisks finansējuma kritums. To izraisījusi Zaļo un zemnieku (ZZS) vadītās valdības nepārdomātā reforma. Tā teikt, mazs cinītis gāž visu lielo vezumu. Māris Kučinskis (ZZS) jau pagājušā gada pirmajā pusē solīja, ka tiks atrasts kompensējošs mehānisms, sakot, ka «tiek sekots līdzi situācijai un sporta nozare necietīs». Arī Dana Reizniece-Ozola solīja to pašu. Tomēr pašlaik ar valsts finansējumu ir par maz, bet ziedotājiem nodokļu atvieglojumi ir «piegriezti», tāpēc sporta nozare skrien glābt to vezumu, kas nu tajā vēl atlicis, liecina pēdējo mēnešu iniciatīvas Es atbalstu sportu! aktivitātes.

Atņemtā «makšķere» sporta nozarei

«90.gadu sākumā [sporta] nozarei tika noteikts nepiedodami mazs budžets kā pamatfinansējums [no valsts budžeta]. Toreiz iedeva makšķeri nodokļu atvieglojumu veidā un teica: «Nu, makšķerējiet!» Bet tad vienā mirklī zivs beidzās, makšķeri atņēma… un nav. Tad [valsts] attopas, ka bāzes finansējums, ar kuru būtu jāīsteno nozares politika, ir stipri par mazu,» sarunā ar BNN pauž Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) priekšsēdētājs un viens no iniciatīvas Es atbalstu sportu! atbalstītājiem Einars Fogelis.

Jāatgādina, ka 2018.gadā Latvijā sāka darboties nodokļu reforma, kas ievērojami mainīja kārtību, kādā uzņēmumi var ziedot naudu sportam. Pirms nodokļu reformas uzņēmumi varēja saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no nodokļa kopējās summas.

Arī pašlaik atvieglojumi uzņēmumiem paredzēti tikai par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kas veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tomēr mainījusies ziedojumu ietekme uz UIN.

Līdz UIN reformai tā aprēķināšanas pamatā bija pārskata gadā gūtā peļņa, paredzot nodokļa atlaidi par veiktajiem ziedojumiem. Savukārt jaunais UIN modelis atbilst Igaunijā esošajai UIN aprēķināšanas kārtībai un paredz UIN saistību atlikšanu līdz brīdim, kad uzņēmums sadala peļņu. Uzņēmēji var lemt, vai peļņu sadalīt dividendēs vai to novirzīt saimnieciskās darbības attīstībai, vai attiecīgi kādu daļu novirzīt ziedojumiem.

Neoficiāli tiek norādīts, ka izmaiņas nodokļu atvieglojumu sistēmā bija nepieciešamas, lai novērstu nelegālu līdzekļu atmazgāšanu, izmantojot ziedojumus sporta nozarei.

Tomēr pašlaik nav atrisināta sporta finansējuma sistēmas nesakārtotība un redzējums ilgtermiņā. Kā liecina 2018.gada vasarā apkopotā statistika, privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām pēc UIN reformas piedzīvojis kritumu par 75%, norāda iniciatīvas Es atbalstu sportu! autori.

Risinājumi «ugunsdzēsēju tempā» bez redzējuma ilgtermiņā

Arī LSFP priekšsēdētājs vērš uzmanību sporta finansēšanas sistēmas nesakārtotībai un iepriekšējās valdības īstermiņa domāšanai. «No nu jau aizgājušās Kučinska valdības puses tika atrisināti vairāki, ja var teikt, «karstie jautājumi», piemēram, handbola izlases starts kvalifikācijas turnīrā, vairāki sporta pasākumi, t.sk. Siguldā nesen notikušais Pasaules kausa posms kamaniņu sportā. Vēl virkne pasākumu finansiālās problēmas tika daļēji atrisinātas. Bet tā nav sistēma. Tiek atrisināts viens, otrs, trešais gadījums tādā «ugunsdzēsēju tempā», bet problēma netiek risināta ilgtermiņā,» stāsta federāciju padomes priekšsēdētājs.

Jau pērnā gada oktobrī sporta nozares pārstāvji un akcijas Es atbalstu sportu! dalībnieki uzsvēruši, ka sekos līdzi solījumu izpildei, ko deva toreizējais premjers Kučinskis un viņa vadītā valdība. «Mēs – sporta jomas pārstāvji – būtu ļoti vīlušies, ja izrādītos, ka premjera Kučinska dotie solījumi Latvijas sportistiem un sporta organizācijām gan par ziedojumu krituma radīto zaudējumu kompensēšanu, gan sporta nozares pārvaldības modeļa maiņu priekšvēlēšanu periodā būtu izrādījušies klaji meli un nepatiesība,» toreiz norādīja akcijas Es atbalstu sportu! organizatori un dalībnieki.

«Lietas labā» šķietami kaut kas it kā tika darīts: pērnā gada septembrī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija «sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma modeļa maiņu, kas attiecīgi veicinātu augstus sasniegumus sportā, kā arī sportiskas un veselīgas sabiedrības attīstību». Darba grupai līdz 31.oktobrim Valsts kancelejā bija jāiesniedz priekšlikumi par sporta valsts pārvaldības modeļa maiņu. Tāpat līdz minētajam termiņam bija jāizstrādā un jāiesniedz priekšlikumi par sporta valsts finansējuma modeļa maiņu. Tomēr, kā uzsver Fogelis, atrisināti tika vien steidzīgie jautājumi, finansējuma modelis kopumā joprojām nav mainīts.

Pastāv iespēja arī no Tokijas atbraukt bez medaļām

Federāciju padomes priekšsēdētājs pauž, ka 2018.gadā budžeta deficīts pret iepriekšējo gadu federācijām bija apmēram 1,6 miljoni, un tas sporta federācijām rada lielas grūtības nodrošināt ilgtermiņa līgumattiecības gan ar treneriem, gan sportistiem.

«Es šobrīd neapskaužu federācijas, kurām ir tālāk jāgarantē kaut vai darba attiecības saviem speciālistiem – treneriem. Ir jādod garantijas sportistiem, kuri trenējas. Beigu beigās [ir jādod] kaut kādas garantijas, kuras esam uzņēmušies pret kopējo sporta sabiedrību – sākot ar tautas sporta pasākumu organizēšanu un beidzot ar starptautisko sporta pasākumu organizēšanu.»

«Ja mēs pasakām, ka, piemēram, biatlonisti, vēl šoziem nostartē, tad nākamajā ziemā droši vien katrs pats pieņem lēmumu, ko viņam dzīvē darīt.»

«Un daudzi pieņem lēmumu sportista karjeru vairs neturpināt. Sekas mēs šobrīd jūtam no 2010.gada, kad visiem bija «jostiņa jāsavelk» – arī mūsu nozarei. Tolaik sportistu vecums bija aptuveni 21–22 gadi – ļoti perspektīvs. Šajā laikā tika gūta virkne panākumu. Šobrīd sportistu vecums ir pavisam cits, jo tajā mirklī, kad iestājās finanšu krīze, tad virkne to atlētu, kuri bija pārejas vecumā, perspektīvi jaunieši, juniori bija spiesti izvēlēties citu dzīves ceļu,» par potenciālo sporta nākotni stāsta padomes priekšsēdētājs.

Viņš atzīmē, ka pašreizējais finansējuma samazinājums ārkārtīgi ietekmē sporta rezultātus, jo nav iespējams garantēt samaksu nedz sportistiem, nedz treneriem. «Mēs visi priecājāmies par mūsu olimpiešu nebijušiem panākumiem, piemēram, Soču spēlēs. Viss bija ļoti skaisti un jauki. Uz kopējā pasaules un Latvijas iedzīvotāju fona medaļu daudzums, ja runājam par augstas klases sportu, bija vienkārši lielisks. Tagad ir nopietns kritums. Un šajā situācija, ja šodien rocība nozarei kopumā samazinās, tad pilnīgi noteikti tie procesi, kādi tie veidojās 2010.gadā, tad 2019.gada [procesi] situāciju padarīs vēl skarbāku. Sekas būs redzamas, iespējams, jau 2020.gada Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs.»

Esam kopā vai riņķojam katrs savā orbītā

«Politiskā griba ir bijusi nepieciešama visos laikos. Kur ir ceļu būve, kur ir sports, kur veselība – vai mēs esam kopā, vai arī kā atsevišķi satelīti, kas katrs riņķo savā orbītā sev vien saprotamā kārtībā? Tas ir ļoti būtisks jautājums. Protams, tas viennozīmīgi šobrīd attiecas uz politisko gribu, politisko izpratni un prioritātēm,» uzsver Fogelis.

Tomēr «labo darbu čempionu» politiskā griba šobrīd sniedzas vien tik tālu, ka sagatavo labus darbus saviem pēctečiem. «Par ziedojumu krituma kompensēšanu sporta nozarei jālemj nākamajai valdībai,» jau 4.septembrī žurnālistiem norādīja Reizniece-Ozola.

Par pašreizējo Saeimu LSFP priekšsēdētājs izsakās visai atzinīgi: «Man patīkami dzirdēt, ka atsevišķi deputāti saka, ka viņi atbalstīs ļoti daudz sportu un visu pārējo.»

Tāpat jāatzīmē, ka 23.janvārī parakstītajā jaunizveidotās valdības deklarācijā teikts, ka politiķi plāno pārskatīt sporta nozares finansēšanu.

Jautāts par to, kādi varētu būt risinājumi, lai segtu pašreizējo sporta finansējuma iztrūkumu, Fogelis saka: «Es neteiktu, ka nav jāatgriežas pie vecās sistēmas, bet reti kad vēstures rats pagriežas atpakaļ. Kompensācijas mehānismu, es pieļauju, ir iespējams meklēt gan dažādās akcīzes nodokļu sadaļās, gan izmantojot loteriju pienesumu, kā tas notiek vairumā Eiropas valstu.»

Kādas «dāvanas» atstātas jaunajai valdībai?

Tāpat runājot par sporta nozares nākotni Latvijā Fogelis stāsta: «Pašlaik es saprotu, ka šī gada otrajā pusē Finanšu ministrijai ir uzdevums izanalizēt, kādas fiskālās sekas – gan valsts budžetā kopumā, gan konkrētajās nozarēs – ir nesušas šīs likumu izmaiņas.»

Viņš pauž, ka plānotā valsts tendence šobrīd ir ar mīnus zīmi, jo 2017.gadā dotācijas federācijām ir 6,7 miljoni, savukārt prognoze 2021.gadam – 5,7 miljoni. Tāpat arī neesot vērojams, ka tā daļa naudas, kas tiek atņemta augstas klases sportam, tiktu atdota tautas sportam. «Mēs, protams, ļoti ceram, ka jaunā valdība izdarīs secinājumus, balstoties uz stratēģiskajiem virzieniem vai vismaz uz tām prioritātēm, kas šobrīd noteiktas, un situācija sporta nozares finansējumā mainīsies.»


Pievienot komentāru

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.

Bezdarbnieku pabalstu turpmāk izmaksās astoņus, nevis deviņus mēnešus

Bezdarbnieku pabalsts tiks izmaksāts nevis deviņus, bet gan astoņus mēnešus, samazinot kopējo izmaksājamo summu, tādējādi ietaupot 12 miljonus.

ES noraida Lielbritānijas apgalvojumu par lieliem panākumiem Brexit sarunās

«Milzīgi panākumi» – šādi Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Briseli raksturojis saspringto Brexit sarunu gaitu. Eiropas Komisijas vadība norādījusi, ka joprojām gaida priekšlikumus Ziemeļīrijas robežas jautājumam.

Raidījums: Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no reģistriem, nereti atbrīvojot būvniekus no pienākuma attīrīt zemi

Rīgā piesārņotās teritorijas pazūd no piesārņoto teritoriju reģistriem, tādējādi atbrīvojot būvniekus no ierobežojumiem celtniecībai un prasībām attīrīt zemi, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Zarnu infekcijas simptomi fiksēti 19 bērniem un četriem bērnudārzu darbiniekiem

Līdz 15.septembrim zarnu infekcijas simptomi konstatēti 23 cilvēkiem, tostarp 19 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem no Siguldas un tās apkārtnes.

Naftas cenu lēciens pēc uzbrukuma Saūda Arābijas infrastruktūrai

Naftas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni pēdējos četros mēnešos pēc tam, kad pret Saūda Arābijas naftas infrastruktūru tikuši vērsti militāri uzbrukumi.

No valsts īpašuma Jūrmalā gadiem ilgi neizdodas izlikt bijušo VID vadītāju Sončiku

Bijušo VID vadītāju Andreju Sončiku jau gadiem neizdodas izlikt no valstij piederošās mājas Jūrmalā, turklāt kādreizējais ierēdnis pat pamanījies ar to piepelnīties, izīrējot īpašumā esošo viesu māju internetā, informē raidījums de facto.

Šogad plāno pabeigt darbu pie jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma

Šogad plānots pabeigt jauna valsts pārvaldes atlīdzības regulējuma izstrādi, paredz izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Šonedēļ jāvelk siltāks apģērbs. Gaidāms auksts un vējains laiks

Pirmdien Latvijā teritorijas lielākajā daļā līs lietus, vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, kur arī gaidāmas pērkona lietusgāzes ar krusu.

Nedēļa Lietuvā: Korupcijas lietā atstādina tiesnešus, cilvēktiesību tiesa atzīst partizānu genocīda spriedumu

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi bijuši divu augsta ranga tiesnešu atstādināšana, Eiropas Cilvēktiesību tiesas piekrišana tam, ka Padomju represijas pret partizāniem vērtējamas kā genocīds, kā arī jaunas frakcijas izveidošanās Seimā.

BNN nedēļas apkopojums: Ārkārtas situācija Rīgā. Amats Dombrovskim. Politiskais krējums būvnieku kartelī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Ārkārtas situācija, Portfelis, Politikas krējums, Lielos vilcienos, Nauda atrodas, Pensijas kaimiņos, Lēmums, Veselības problēmas un Vasaras beigas.

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->