bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.01.2020 | Vārda dienas: Egle, Eglons, Krišs, Ksenija
LatviaLatvija

Valstij zivju, ko iedot sporta nozarei neesot, bet ZZS arī makšķeri salauž

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Potenciālie olimpisko medaļu guvēji Latvijā pašlaik lemj, vai turpināt sportista karjeru vai iet citu dzīves ceļu, jo sporta nozarei pērnā gada laikā ir dramatisks finansējuma kritums. To izraisījusi Zaļo un zemnieku (ZZS) vadītās valdības nepārdomātā reforma. Tā teikt, mazs cinītis gāž visu lielo vezumu. Māris Kučinskis (ZZS) jau pagājušā gada pirmajā pusē solīja, ka tiks atrasts kompensējošs mehānisms, sakot, ka «tiek sekots līdzi situācijai un sporta nozare necietīs». Arī Dana Reizniece-Ozola solīja to pašu. Tomēr pašlaik ar valsts finansējumu ir par maz, bet ziedotājiem nodokļu atvieglojumi ir «piegriezti», tāpēc sporta nozare skrien glābt to vezumu, kas nu tajā vēl atlicis, liecina pēdējo mēnešu iniciatīvas Es atbalstu sportu! aktivitātes.

Atņemtā «makšķere» sporta nozarei

«90.gadu sākumā [sporta] nozarei tika noteikts nepiedodami mazs budžets kā pamatfinansējums [no valsts budžeta]. Toreiz iedeva makšķeri nodokļu atvieglojumu veidā un teica: «Nu, makšķerējiet!» Bet tad vienā mirklī zivs beidzās, makšķeri atņēma… un nav. Tad [valsts] attopas, ka bāzes finansējums, ar kuru būtu jāīsteno nozares politika, ir stipri par mazu,» sarunā ar BNN pauž Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) priekšsēdētājs un viens no iniciatīvas Es atbalstu sportu! atbalstītājiem Einars Fogelis.

Jāatgādina, ka 2018.gadā Latvijā sāka darboties nodokļu reforma, kas ievērojami mainīja kārtību, kādā uzņēmumi var ziedot naudu sportam. Pirms nodokļu reformas uzņēmumi varēja saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no nodokļa kopējās summas.

Arī pašlaik atvieglojumi uzņēmumiem paredzēti tikai par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kas veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tomēr mainījusies ziedojumu ietekme uz UIN.

Līdz UIN reformai tā aprēķināšanas pamatā bija pārskata gadā gūtā peļņa, paredzot nodokļa atlaidi par veiktajiem ziedojumiem. Savukārt jaunais UIN modelis atbilst Igaunijā esošajai UIN aprēķināšanas kārtībai un paredz UIN saistību atlikšanu līdz brīdim, kad uzņēmums sadala peļņu. Uzņēmēji var lemt, vai peļņu sadalīt dividendēs vai to novirzīt saimnieciskās darbības attīstībai, vai attiecīgi kādu daļu novirzīt ziedojumiem.

Neoficiāli tiek norādīts, ka izmaiņas nodokļu atvieglojumu sistēmā bija nepieciešamas, lai novērstu nelegālu līdzekļu atmazgāšanu, izmantojot ziedojumus sporta nozarei.

Tomēr pašlaik nav atrisināta sporta finansējuma sistēmas nesakārtotība un redzējums ilgtermiņā. Kā liecina 2018.gada vasarā apkopotā statistika, privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām pēc UIN reformas piedzīvojis kritumu par 75%, norāda iniciatīvas Es atbalstu sportu! autori.

Risinājumi «ugunsdzēsēju tempā» bez redzējuma ilgtermiņā

Arī LSFP priekšsēdētājs vērš uzmanību sporta finansēšanas sistēmas nesakārtotībai un iepriekšējās valdības īstermiņa domāšanai. «No nu jau aizgājušās Kučinska valdības puses tika atrisināti vairāki, ja var teikt, «karstie jautājumi», piemēram, handbola izlases starts kvalifikācijas turnīrā, vairāki sporta pasākumi, t.sk. Siguldā nesen notikušais Pasaules kausa posms kamaniņu sportā. Vēl virkne pasākumu finansiālās problēmas tika daļēji atrisinātas. Bet tā nav sistēma. Tiek atrisināts viens, otrs, trešais gadījums tādā «ugunsdzēsēju tempā», bet problēma netiek risināta ilgtermiņā,» stāsta federāciju padomes priekšsēdētājs.

Jau pērnā gada oktobrī sporta nozares pārstāvji un akcijas Es atbalstu sportu! dalībnieki uzsvēruši, ka sekos līdzi solījumu izpildei, ko deva toreizējais premjers Kučinskis un viņa vadītā valdība. «Mēs – sporta jomas pārstāvji – būtu ļoti vīlušies, ja izrādītos, ka premjera Kučinska dotie solījumi Latvijas sportistiem un sporta organizācijām gan par ziedojumu krituma radīto zaudējumu kompensēšanu, gan sporta nozares pārvaldības modeļa maiņu priekšvēlēšanu periodā būtu izrādījušies klaji meli un nepatiesība,» toreiz norādīja akcijas Es atbalstu sportu! organizatori un dalībnieki.

«Lietas labā» šķietami kaut kas it kā tika darīts: pērnā gada septembrī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija «sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma modeļa maiņu, kas attiecīgi veicinātu augstus sasniegumus sportā, kā arī sportiskas un veselīgas sabiedrības attīstību». Darba grupai līdz 31.oktobrim Valsts kancelejā bija jāiesniedz priekšlikumi par sporta valsts pārvaldības modeļa maiņu. Tāpat līdz minētajam termiņam bija jāizstrādā un jāiesniedz priekšlikumi par sporta valsts finansējuma modeļa maiņu. Tomēr, kā uzsver Fogelis, atrisināti tika vien steidzīgie jautājumi, finansējuma modelis kopumā joprojām nav mainīts.

Pastāv iespēja arī no Tokijas atbraukt bez medaļām

Federāciju padomes priekšsēdētājs pauž, ka 2018.gadā budžeta deficīts pret iepriekšējo gadu federācijām bija apmēram 1,6 miljoni, un tas sporta federācijām rada lielas grūtības nodrošināt ilgtermiņa līgumattiecības gan ar treneriem, gan sportistiem.

«Es šobrīd neapskaužu federācijas, kurām ir tālāk jāgarantē kaut vai darba attiecības saviem speciālistiem – treneriem. Ir jādod garantijas sportistiem, kuri trenējas. Beigu beigās [ir jādod] kaut kādas garantijas, kuras esam uzņēmušies pret kopējo sporta sabiedrību – sākot ar tautas sporta pasākumu organizēšanu un beidzot ar starptautisko sporta pasākumu organizēšanu.»

«Ja mēs pasakām, ka, piemēram, biatlonisti, vēl šoziem nostartē, tad nākamajā ziemā droši vien katrs pats pieņem lēmumu, ko viņam dzīvē darīt.»

«Un daudzi pieņem lēmumu sportista karjeru vairs neturpināt. Sekas mēs šobrīd jūtam no 2010.gada, kad visiem bija «jostiņa jāsavelk» – arī mūsu nozarei. Tolaik sportistu vecums bija aptuveni 21–22 gadi – ļoti perspektīvs. Šajā laikā tika gūta virkne panākumu. Šobrīd sportistu vecums ir pavisam cits, jo tajā mirklī, kad iestājās finanšu krīze, tad virkne to atlētu, kuri bija pārejas vecumā, perspektīvi jaunieši, juniori bija spiesti izvēlēties citu dzīves ceļu,» par potenciālo sporta nākotni stāsta padomes priekšsēdētājs.

Viņš atzīmē, ka pašreizējais finansējuma samazinājums ārkārtīgi ietekmē sporta rezultātus, jo nav iespējams garantēt samaksu nedz sportistiem, nedz treneriem. «Mēs visi priecājāmies par mūsu olimpiešu nebijušiem panākumiem, piemēram, Soču spēlēs. Viss bija ļoti skaisti un jauki. Uz kopējā pasaules un Latvijas iedzīvotāju fona medaļu daudzums, ja runājam par augstas klases sportu, bija vienkārši lielisks. Tagad ir nopietns kritums. Un šajā situācija, ja šodien rocība nozarei kopumā samazinās, tad pilnīgi noteikti tie procesi, kādi tie veidojās 2010.gadā, tad 2019.gada [procesi] situāciju padarīs vēl skarbāku. Sekas būs redzamas, iespējams, jau 2020.gada Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs.»

Esam kopā vai riņķojam katrs savā orbītā

«Politiskā griba ir bijusi nepieciešama visos laikos. Kur ir ceļu būve, kur ir sports, kur veselība – vai mēs esam kopā, vai arī kā atsevišķi satelīti, kas katrs riņķo savā orbītā sev vien saprotamā kārtībā? Tas ir ļoti būtisks jautājums. Protams, tas viennozīmīgi šobrīd attiecas uz politisko gribu, politisko izpratni un prioritātēm,» uzsver Fogelis.

Tomēr «labo darbu čempionu» politiskā griba šobrīd sniedzas vien tik tālu, ka sagatavo labus darbus saviem pēctečiem. «Par ziedojumu krituma kompensēšanu sporta nozarei jālemj nākamajai valdībai,» jau 4.septembrī žurnālistiem norādīja Reizniece-Ozola.

Par pašreizējo Saeimu LSFP priekšsēdētājs izsakās visai atzinīgi: «Man patīkami dzirdēt, ka atsevišķi deputāti saka, ka viņi atbalstīs ļoti daudz sportu un visu pārējo.»

Tāpat jāatzīmē, ka 23.janvārī parakstītajā jaunizveidotās valdības deklarācijā teikts, ka politiķi plāno pārskatīt sporta nozares finansēšanu.

Jautāts par to, kādi varētu būt risinājumi, lai segtu pašreizējo sporta finansējuma iztrūkumu, Fogelis saka: «Es neteiktu, ka nav jāatgriežas pie vecās sistēmas, bet reti kad vēstures rats pagriežas atpakaļ. Kompensācijas mehānismu, es pieļauju, ir iespējams meklēt gan dažādās akcīzes nodokļu sadaļās, gan izmantojot loteriju pienesumu, kā tas notiek vairumā Eiropas valstu.»

Kādas «dāvanas» atstātas jaunajai valdībai?

Tāpat runājot par sporta nozares nākotni Latvijā Fogelis stāsta: «Pašlaik es saprotu, ka šī gada otrajā pusē Finanšu ministrijai ir uzdevums izanalizēt, kādas fiskālās sekas – gan valsts budžetā kopumā, gan konkrētajās nozarēs – ir nesušas šīs likumu izmaiņas.»

Viņš pauž, ka plānotā valsts tendence šobrīd ir ar mīnus zīmi, jo 2017.gadā dotācijas federācijām ir 6,7 miljoni, savukārt prognoze 2021.gadam – 5,7 miljoni. Tāpat arī neesot vērojams, ka tā daļa naudas, kas tiek atņemta augstas klases sportam, tiktu atdota tautas sportam. «Mēs, protams, ļoti ceram, ka jaunā valdība izdarīs secinājumus, balstoties uz stratēģiskajiem virzieniem vai vismaz uz tām prioritātēm, kas šobrīd noteiktas, un situācija sporta nozares finansējumā mainīsies.»


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Linkaits: Bankas ir atsākušas Ventspils brīvostas termināļu apkalpošanu

Ventspils brīvostā situācija kļūst vienkāršāka, tostarp bankas ir atsākušas termināļu apkalpošanu, žurnālistiem apliecinājis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Juris Žagars būs jaunais Dailes teātra direktors

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

Linkaits: Latvijas mērķis ir saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā

Latvijas mērķis ir arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā, uzsvēris satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ķīnā koronavīrusa dēļ divās lielpilsētās aptur sabiedrisko transportu

Ķīnā jauna tipa koronavīruss prasījis 17 cilvēku dzīvības. Lai mazinātu tā izplatību, vietējās varasiestādes ir apturējušas sabiedriskā transporta kustību no divām lielpilsētām un uz tām.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS, bet vismazāk – Saeimai

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas NBS un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pieaug uzņemto studentu skaits, taču studējošo krītas

Šajā akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada, liecina CSP jaunākie dati. Savukārt otro gadu pēc kārtas vērojams kāpums uzņemto studentu skaitā.

ATD: Vilcienos un reģionālajos autobusos pērn pārvadāts nedaudz vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā nedaudz pieaudzis reģionālajos maršrutu autobusos un vilcienos pārvadāto pasažieru skaits, informē ATD.

Lembergs par advokātu debatēs izvēlējies bijušo Kučinska ārštata padomnieku Gruduli

Tiesas sastāvs arī atzīmēja, ka netic Lembergam un pauda pieļāvumu, ka jaunā advokāta izvēle varētu tikt izmantota, lai vilcinātu tiesas procesu.

Igaunijā vārdu jaundzimušajam drīkst dot pašvaldība, ja vecāki to aizmirst

Igaunijā vecākiem paredzēts mēnesis laika pēc dzemdībām, lai tie dotu jaundzimušajam vārdu. Ja vecāki šo valsts prasību neizpilda, tad likumā šo darbu uzdots veikt pašvaldības deputātiem.

Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

Latvija starptautiskajā arēnā vairs nav mazais brālis – mūsu valsts tiek sadzirdēta un ņemta vērā, ceturtdien, 23.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

BNN pēta | Aizdomas, ka par spīti saistībām ar smagiem noziegumiem Rebenoks un Krieķis plāno atgriezties Olainfarm valdē

Bijušās Olainfarm amatpersonas Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks, kurš ir arī pašreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks, varētu atgriezties uzņēmuma valdē, iespējams, lai turpinātu «iestaigāto taciņu», kas klāta necaurspīdīgiem darījumiem.

Baltkrievija no Krievijas pirks 30–40% no naftas piegādēm, tā Lukašenko

Baltkrievijas un Krievijas strīdā par naftas piegāžu turpināšanu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka valstij vajadzīgs dažādot naftas importa avotus, tādēļ turpmāk tā no Krievijas pirks 30 līdz 40% no tai vajadzīgās naftas.

Revīzija: Rail Baltica īstenošanos kavē un sadārdzina risku vadības trūkums un kūtrā sadarbība ar pašvaldībām

Rail Baltica projekta kavēšanos un sadārdzināšanos veicina risku vadības un stratēģijas trūkums, kā arī kūtrā sadarbība ar pašvaldībām un pasīvā nekustamo īpašumu atsavināšana, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Lietuva pret kravu pārvadātāju aizplūšanu uz Poliju vēršas ar «pārcelšanas nodokli»

Lietuvā veic īpaša uzņēmumu «pārcelšanas nodokļa» ieviešanu. Tas tiks attiecināts uz uzņēmumiem, kuri tiek pārvietoti no Lietuvas uz citu Eiropas Savienības valsti. Kravu pārvadātāji gan teic, ka tas neatturēs nozares uzņēmumus no aizplūšanas uz Poliju.

Pūce neizslēdz, ka pašvaldību skaits pēc reformas varētu nedaudz pieaugt

Pašlaik administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā ir 39 pašvaldības, bet, iespējams, ka klāt varētu nākt vēl viena vai divas pašvaldības, tā izteicies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Britu likumdevēji pieņem izstāšanās likumu

Lielbritānijas likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pārvarējis pēdējo šķērsli britu parlamentā. Lēmējvaras apakšpalāta atteikusies pieņemt Lordu palātas ieteiktus piecus grozījumus un likumprojekts ir apstiprināts bez izmaiņām.

Šajā sezonā no gripas miruši 13 cilvēki

Mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā hroniskas sirds, asinsvadu un elpceļu slimības, cukura diabēts, hroniskas nieru un aknu saslimšanas.

Korupcijas apkarotāji: Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!