bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 19.01.2020 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Valsts finansējums partijām: Rosina gadā piešķirt ne vairāk kā 800 000 eiro vienam politiskajam spēkam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās politiskajiem spēkiem no valsts budžeta piešķiramo finansējumu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu vēlēšanās, pirmdien, 7.oktobrī, pēc tikšanās ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju pārstāvjiem medijiem pastāstījis Valsts prezidents Egils Levits.

Amatpersona norādīja, ka partijas ir panākušas savstarpēju vienošanos, nosakot, ka finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no partiju starta Saeimas, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

«Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti,» pārliecināts Levits.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem sacīja, ka politiskā spēka priekšlikums ir noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēra griestus gada griezumā. VL-TB/LNNK ieskatā, finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro.

Vienlaikus politiskais spēks rosina būtiski samazināt fizisko personu ziedotās naudas apmēru partijām, nosakot, ka kopējais ziedojuma apmērs nedrīkstētu pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.

Partiju apvienības Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums nozīmē, ka, pieņemot attiecīgu regulējumu, partijām fiziskas personas varēs ziedot četras reizes mazāk nekā patlaban.

«Mēs esam vienisprātis par mērķi nostiprināt partijas. Svarīgi, lai partiju finansējumu ietekmē dalība visās vēlēšanās, lai partijas startētu visās vēlēšanās un partiju sistēma nobriestu,» teica Pavļuts.

Partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pauda, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir politiskā brieduma jautājums, par ko nevajadzētu smīkņāt, jo Latvijai nepieciešama neatkarīga politiskā vara.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe sacīja, ka ir labi zināms, ka tie, kas maksā, «pasūta ne tikai mūziku, bet arī likumprojektus», tāpēc tas ir būtisks solis, lai visa lobēšana notiktu godīgā cīņā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka vienošanās par lielāku valsts budžeta finansējumu politiskām partijām ir liels solis uz priekšu «30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā».

Vēl par šo tematu: Plāno palielināt finansējumu partijām – no 71 centa uz 5,5 eiro par balsi

«Mums bija ļoti vāja finansēšana no valsts budžeta, kas padarīja partijas atkarīgas no privātiem sponsoriem, kas ne vienmēr darbojas sabiedrības labā. Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā – vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā,» uzsvēra prezidents.

Viņš akcentēja, ka piešķirtā finansējuma izlietojumam jābūt caurspīdīgam, vienlaikus norādot, ka kārtību līdzekļu izlietojuma kontrolei būtu jāizstrādā Ministru kabinetam.

Viņaprāt, finansējums būtu tērējams partijas darbības organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai, kā arī politisko spēku komunikācijai ar sabiedrību.

«Tas ir nepieciešams, lai partijas varētu funkcionēt tā, kā tām demokrātijā būtu jāfunkcionē,» pauda prezidents, uzsverot, ka tas ļaus Latvijā tapt spēcīgām politiskām organizācijām, tuvojoties tam, kāda situācija ir tostarp abās pārējās Baltijas valstīs.

Kā vēstīts, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes arī informēja, ka valdību veidojošās partijas ir vienojušās arī par to, kā vislabāk veidot partiju finansēšanas likumu.

«Vienojāmies koalīcijā, ka valsts finansēšanu partijām ieviesīsim pakāpeniski, tādējādi rodot naudu sabiedriskajiem medijiem,» uzsvēra Kariņš. Sabiedriskajiem medijiem tādējādi nākamajā gadā rasts papildu viens miljons eiro.

Līdz šim tika runāts par to, ka partijām piešķiramo valsts finansējumu varētu sasaistīt ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tieslietu ministrijas (TM) sagatavojusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz, ka par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā līdz šim. Līdz šim 2% barjeru vēlēšanās pārvarējušās partijas saņēma finansējumu 0,71 eiro apmērā par katru saņemto vēlētāju balsi.

Derīgās zīmes par katru balsi 13.Saeimas vēlēšanās partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta finansējums būtu 4 515 775 eiro.

Vēl tika plānots, ka partijas katru gadu saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmēra. Vadoties no 13.Saeimas vēlēšanām, 10 partijas pārsniegušas 2% slieksni, līdz ar to 2020.gadā un turpmākajos gados būtu nepieciešams papildu finansējums viena miljona eiro apmērā, tas ir, katrai partijai 100 000 eiro apmērā kalendārā gada laikā.

Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā norādījusi, ka finansējuma piešķiršanas periods tiktu piesaistīts Saeimas pilnvaru laikam.


Pievienot komentāru

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.

Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā, Bulgārijā, Polijā, Nīderlandē un Lietuvā. Pēc Latvijas seko Slovēnija, Austrija, Luksemburga un Igaunija, Zviedrija, Francija un Vācija.

Igaunijā imigrācija turpina veidot iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums piekto gadu pēc kārtas un ir skaidrojams ar imigrāciju, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati par 2019.gadu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gaida vairāk nekā 35 000 dalībnieku

Svētku dalībnieku vidū būs gan Latvijas skolu, gan profesionālās izglītības iestāžu, gan mūzikas skolu audzēkņi, latviešu diasporas pārstāvji, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.

BNN pēta | Raunas ielas īpašumi: Klusais vietnieks ar «slepeno maku» Lemberga interesēs

Aizdomas, ka sankcionētais Aivars Lembergs «pārdevis» nekustamo īpašumu Raunas ielā 27, Rīgā, savai māsai «izskata pēc» vien. Tas varētu būt darīts, lai izvairītos no mantas konfiskācijas notiesājoša sprieduma gadījumā vai no iespējamā aresta uzlikšanas tai.

Dzēsts jau pirmais kūlas ugunsgrēks šajā gadā

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Austrālijā lietus palīdz apdzēst daļu ugunsgrēku

Austrālijas austrumus, kas cietuši apjomīgos un ilgos mežu ugunsgrēkos, ir sasnieguši lietus mākoņi. Ugunsdzēsēji pauduši cerību, ka lietus palīdzēs ierobežot liesmu izplatību.

Bordāns redz labus potenciālos AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pēctečus

Redzu cilvēkus, kuri varētu godam mainīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas darbības standartus, vaicāts, vai redz potenciālus kandidātus šo iestāžu vadībai.

Kariņš apstiprina naftas piegāžu iespēju Baltkrievijai caur Latviju

Pēc sarunas ar Lukašenko Kariņš žurnālistiem norādījis, ka abpusējo ekonomisko attiecību attīstīšanā pats loģiskākais ir pievērsties transportam un loģistikai, jo šajās nozarēs starp abām valstīm jau pastāv attiecības.

Nedēļas nogalē saglabāsies samērā silts laiks

Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas vietām brāzmās sasniegs 14 m/s. Gaisa temperatūra naktī būs 0…+5 grādu robežās, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +3…+6 grādiem.

GKR palīdz gāzt Rīgas vicemērus un «pieliek punktu» līdzšinējai valdošajai koalīcijai

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova un vietnieks Druvis Kleins ārkārtas sēdē zaudējuši savus amatus, jo par viņu gāšanu kopā ar opozīciju nobalsoja arī vairāki valdošajā koalīcijā esošās GKR deputāti

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujākais ES

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm.

Krievijā apstiprina amatā Putina jauno premjerministru

Krievijas Valsts dome ceturtdien, 16.janvārī, apstiprinājusi valdības vadītāja amatā Mihailu Mišustinu, kura kandidatūru ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pērn SEB banka izsniegusi studentiem kredītos izsniegusi 9,4 miljonus eiro

Pērn SEB banka studentiem piešķīrusi 1 469 aizdevumus ar valsts galvojumu un to kopsumma ir aptuveni 9,4 miljoni eiro, informē bankā.

Saeima pieņem paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību

Saeima ceturtdien, 16.janvārī, pieņēmusi paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību.

Latvijas dzelzceļš plāno atlaist 1 500 darbinieku

VAS Latvijas dzelzceļš līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1 500 darbiniekiem.

Lietuvas vēlēšanu sliekšņa reformu aptur viena balss

Lietuvas vēlēšanu sistēmas reformēšanai valstī ir teju vispārējs atbalsts, taču mēģinājums pazemināt parlamenta vēlēšanu slieksni partijām no pieciem līdz trim procentiem šonedēļ cietis neveiksmi.

Mūrniece lūdz Dānijas vēstnieku rast risinājumu, lai Kristīne Misāne netiku izdota Dienvidāfrikas Republikai

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece informējusi Dānijas vēstnieku Latvijā par Saeimas lēmumu par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību un lūgusi Dāniju sniegt atbalstu, lai Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!