bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 16.10.2019 | Vārda dienas: Daiga, Dinārs, Dinija
LatviaLatvija

Valsts finansējums partijām: Rosina gadā piešķirt ne vairāk kā 800 000 eiro vienam politiskajam spēkam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās politiskajiem spēkiem no valsts budžeta piešķiramo finansējumu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu vēlēšanās, pirmdien, 7.oktobrī, pēc tikšanās ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju pārstāvjiem medijiem pastāstījis Valsts prezidents Egils Levits.

Amatpersona norādīja, ka partijas ir panākušas savstarpēju vienošanos, nosakot, ka finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no partiju starta Saeimas, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

«Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti,» pārliecināts Levits.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem sacīja, ka politiskā spēka priekšlikums ir noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēra griestus gada griezumā. VL-TB/LNNK ieskatā, finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro.

Vienlaikus politiskais spēks rosina būtiski samazināt fizisko personu ziedotās naudas apmēru partijām, nosakot, ka kopējais ziedojuma apmērs nedrīkstētu pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.

Partiju apvienības Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums nozīmē, ka, pieņemot attiecīgu regulējumu, partijām fiziskas personas varēs ziedot četras reizes mazāk nekā patlaban.

«Mēs esam vienisprātis par mērķi nostiprināt partijas. Svarīgi, lai partiju finansējumu ietekmē dalība visās vēlēšanās, lai partijas startētu visās vēlēšanās un partiju sistēma nobriestu,» teica Pavļuts.

Partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pauda, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir politiskā brieduma jautājums, par ko nevajadzētu smīkņāt, jo Latvijai nepieciešama neatkarīga politiskā vara.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe sacīja, ka ir labi zināms, ka tie, kas maksā, «pasūta ne tikai mūziku, bet arī likumprojektus», tāpēc tas ir būtisks solis, lai visa lobēšana notiktu godīgā cīņā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka vienošanās par lielāku valsts budžeta finansējumu politiskām partijām ir liels solis uz priekšu «30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā».

Vēl par šo tematu: Plāno palielināt finansējumu partijām – no 71 centa uz 5,5 eiro par balsi

«Mums bija ļoti vāja finansēšana no valsts budžeta, kas padarīja partijas atkarīgas no privātiem sponsoriem, kas ne vienmēr darbojas sabiedrības labā. Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā – vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā,» uzsvēra prezidents.

Viņš akcentēja, ka piešķirtā finansējuma izlietojumam jābūt caurspīdīgam, vienlaikus norādot, ka kārtību līdzekļu izlietojuma kontrolei būtu jāizstrādā Ministru kabinetam.

Viņaprāt, finansējums būtu tērējams partijas darbības organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai, kā arī politisko spēku komunikācijai ar sabiedrību.

«Tas ir nepieciešams, lai partijas varētu funkcionēt tā, kā tām demokrātijā būtu jāfunkcionē,» pauda prezidents, uzsverot, ka tas ļaus Latvijā tapt spēcīgām politiskām organizācijām, tuvojoties tam, kāda situācija ir tostarp abās pārējās Baltijas valstīs.

Kā vēstīts, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes arī informēja, ka valdību veidojošās partijas ir vienojušās arī par to, kā vislabāk veidot partiju finansēšanas likumu.

«Vienojāmies koalīcijā, ka valsts finansēšanu partijām ieviesīsim pakāpeniski, tādējādi rodot naudu sabiedriskajiem medijiem,» uzsvēra Kariņš. Sabiedriskajiem medijiem tādējādi nākamajā gadā rasts papildu viens miljons eiro.

Līdz šim tika runāts par to, ka partijām piešķiramo valsts finansējumu varētu sasaistīt ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tieslietu ministrijas (TM) sagatavojusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz, ka par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā līdz šim. Līdz šim 2% barjeru vēlēšanās pārvarējušās partijas saņēma finansējumu 0,71 eiro apmērā par katru saņemto vēlētāju balsi.

Derīgās zīmes par katru balsi 13.Saeimas vēlēšanās partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta finansējums būtu 4 515 775 eiro.

Vēl tika plānots, ka partijas katru gadu saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmēra. Vadoties no 13.Saeimas vēlēšanām, 10 partijas pārsniegušas 2% slieksni, līdz ar to 2020.gadā un turpmākajos gados būtu nepieciešams papildu finansējums viena miljona eiro apmērā, tas ir, katrai partijai 100 000 eiro apmērā kalendārā gada laikā.

Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā norādījusi, ka finansējuma piešķiršanas periods tiktu piesaistīts Saeimas pilnvaru laikam.


Pievienot komentāru

Tallinai velosatiksmes stratēģijas ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro

Tallinas velosatiksmes stratēģijas 2018. – 2027.gadam pilnīga ieviešana varētu izmaksāt 195 miljonus eiro, paudis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.

LU iegūst 39.vietu starptautiski atzītā universitāšu reitingā

Latvijas Universitāte no Latvijas augstskolām ieguvusi augstākos rezultātus starptautiski atzītajā Jauno Eiropas un Centrālāzijas valstu reitingā, ieņemot 39.vietu.

Mencu nozvejas kvotas Baltijas jūras austrumos samazina par 92%

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro, kas saistīti ar bijušajām ukraiņu amatpersonām

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

Lietuvā ieradušies ASV karavīri

Lietuvā ieradušies pirmie karavīri no ASV rotācijas spēkiem ASV spēki Lietuvā atradīsies līdz 2020.gada pavasarim, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Valdība lemj: Latvijā būs 39 pašvaldības

Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Vēsture atkārtojas: Ar Lembergu saistīts medijs atsauc nepatiesas ziņas par Meroni

Kārtējo reizi ar Lembergu saistīts medijs spiests atzīties melos un atsaukt savus nepamatotos izteikumus, kas vērsti pret advokātu Rudolfu Meroni. Šoreiz atsaukumu publicējusi Neatkarīgā Rīta Avīze.

Mediķi rīkos plašu protestu saistībā ar finansējuma samazinājumu nozarei

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome lēmusi rīkot protesta akcijas saistībā veselības finansējuma samazinājumu.

Apstiprināta jaunā RB Rail padome

Akcionāru sapulcē otrdien, 15.oktobrī, apstiprināta Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail padome, informē uzņēmumā.

Tiesai nodota seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētā priestera Zeiļas lieta; viens no apsūdzētajiem miris

Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par seksuāla rakstura noziegumiem apsūdzēti divi vīrieši, tai skaitā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa, savukārt vēl viens apsūdzētais šogad miris.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss: Latvija 18.vietā un uzlabojumi minimāli

Latvijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā ieņem 18.vietu, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2019.

Bordāns: Sistēma AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora amatos vēlas savus cilvēkus

Ir ziņas, ka sistēma gatavo sev mantiniekus un vēlas apstiprināt savus pietuvinātos cilvēkus, runājot par reformām tieslietu sistēmā, tai skaitā arī AT priekšsēdētāja un Ģenerālprokurora nomaiņu, izteicies tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Spānijā vardarbīgas sadursmes pēc katalāņu politiķu notiesāšanas

Spānijas autonomajā reģionā Katalonijā izcēlušas masu protesta akcijas un sadursmes ar policiju pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa deviņus katalāņu politiķus notiesājusi uz deviņiem līdz 13 gadiem cietumā.

Sākas nedēļa, kad jāvienojas par Brexit. Britu mārciņas vērtība krītas

Britu mārciņas vērtība kritusies pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai vajadzētu panākt Brexit vienošanos.

Vienotība: Rīgas dome mēģina saglabāt likvidējamā Riga.lv struktūru

Vienotības Rīgas domes frakcijai ir bažas, ka Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā iecerēts par gandrīz miljonu eiro palielināt finansējumu Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, saglabājot likvidējamā Riga.lv struktūru.

ASV ar sankcijām soda Turciju par iebrukumu Sīrijā

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka izdevis rīkojumu par sankcijām pret NATO sabiedrotās Turcijas amatpersonām un ievedmuitas noteikšanu turku tēraudam, kā arī prasījis valstij izbeigt iebrukumu kaimiņvalstī Sīrijā.

Lāčplēša ielas 123 B ēkas īpašnieks bijis neziņā par nama tehnisko stāvokli

Četrstāvu ēka Lāčplēša ielā 123 B, 3.liters, pēc tam, kad tur nedēļas nogalē iebruka griesti, atzīta par dzīvošanai bīstamu, informē Rīgas domē.

KNAB aiztur Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā aizturējis Salaspils pašvaldības uzņēmuma Valgums-S valdes locekli Ilgoni Igauni.

Koalīcija vienojas atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnējo konceptu papildinot ar trim jaunām pašvaldībām

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->