Valsts kase: Latvijas kredītreitingu izmaiņas ir saistītas ar IKP izaugsmi

Latvijas kredītreitingu paaugstināšanas iespējas tiešā veidā ir saistītas ar iekšzemes kopprodukta kāpumu, atzīst Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

«Protams, ka tiek vērtēti arī ģeopolitiskie riski un daudzas citas lietas. Taču, ja mēs runājam par iespējamu reitingu kāpumu nākotnē, tad es teiktu, ka tas tiešā veidā ir saistīts ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu,» uzsver Āboliņš.

Atgādinot arī to, ka pašlaik lielākās reitingu aģentūras Latvijas kredītreitingam ir noteikušas stabilu nākotnes redzējumu, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā to nav plānots ne palielināt, ne samazināt.

«Ja mēs runājam par to, kas var ietekmēt Latvijas reitingu, tad galvenokārt tie ir ārējie faktori. Kā maza un atvērta ekonomika mēs tiešā veidā esam atkarīgi no tā, kas notiek pārējā Eiropā, eirozonā un ar mūsu tirdzniecības partneriem. Ja Eiropas ekonomika un tās ietekmē arī Latvijas ekonomika augs, tad tas noteikti būs pozitīvs faktors,» pauž Valsts kases pārvaldnieks.

Turpinot, viņš saka: «Savukārt iekšējais faktors, uz ko bieži norāda reitingu aģentūras, ir tāds rādītājs kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Latvijā tas ir ļoti zems. Arī šī rādītāja pieaugums pozitīvi varētu ietekmēt mūsu reitingus.»

Viņš arī norādīja, ka nākamais lielākais darbs ar reitingu aģentūrām būs jaunās nodokļu politikas skaidrošana. «Ja ir argumenti un tie tiek izskaidroti, tad tam nevajadzētu radīt nekādu negatīvu iespaidu uz mūsu aizņemšanās likmēm vai reitingiem,» prognozē Āboliņš, komentējot bažas, vai izmaiņas nodokļu politikā neradīs iztrūkumu budžeta ieņēmumos.

Valsts kases pārvaldnieks atzina arī to, ka pašlaik Latvijai noteiktie reitingi visumā atbilst tam, kā Latviju vērtē starptautiskajos finanšu tirgos.

«Vēsturiski ir bijis tā, ka reitingu aģentūras bija šim ciklam aiz muguras. Tad, kad mēs 2011.gadā emitējām pirmās Amerikas Savienoto Valstu dolāru obligācijas, reitingi bija tuvu zemākajiem līmeņiem, bet investori mūs vērtēja daudz pozitīvāk. Šobrīd šī starpība ir mazinājusies,» viņš saka.

Turpinot: «Ja mēs skatāmies uz obligāciju likmēm valstīm ar līdzīgiem reitingiem, tad mūsu likmes ir nedaudz zemākas, mūs vērtē pozitīvāk. Taču te ir jāņem vērā arī tas, ka mūsu vērtspapīru piedāvājums nav tik liels un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Arī tam ir sava loma. Kopumā reitings atspoguļo arī investoru noskaņojumu,» pauž Āboliņš.

Ref: 225.000.103.936

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas