bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Valsts kontrole apšauba ziedošanas shēmu, kurā iesaistīta Tukuma dome

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

Valsts kontrole vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai tas pārbaudītu ziedojumu pieņemšanu Tukuma novada domē, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Uzņēmumi, tostarp tie, kuri saņēmuši no domes pasūtījumus, ziedojuši naudu domei. Bet Tukuma dome tālāk šo naudu pārskaitījusi dažādām biedrībām. Uzņēmēji tā ieguvuši iespēju tikt pie nodokļu atlaidēm, kas citādi nebūtu iespējams.

Raidījumā skaidro, ka Latvijā līdz šim bijušas vienas no visdāsnākajām nodokļu atlaidēm tiem uzņēmumiem, kas ziedojuši nevalstiskajām organizācijām. Lai iegūtu šīs atlaides, ziedojumu saņēmējam jābūt ar sabiedriskā labuma statusu. Taču, ja tā nav, Tukumā atrasts veids, kā ierobežojumu apiet. Ziedojumam izmantots starpnieks – Tukuma novada dome. Arī ziedojot pašvaldībai, uzņēmēji var iegūt tikpat lielas nodokļu atlaides. Nauda biedrībās nonākusi no domes kontiem.

«Pašvaldība ir bijis ērts sadarbības partneris gan uzņēmējiem, gan sporta klubiem, gan biedrībām, jo tas rada šo drošības garantu uzņēmējam, ka viņš saņems nodokļu atlaidi, un biedrībai – ka tā saņems līdzekļus nepieciešamos darbībai,» saka Tukuma novada Domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans.

Taču viss nebūt nav tik vienkārši. «Attiecībā uz šiem komersantiem – viņiem vajadzētu justies diezgan neomulīgi, jo likumā ir 23.pants, kas pasaka – jebkuru darījumu VID var vērtēt pēc ekonomiskās būtības. Un šādā gadījumā šis ziedojums pēc ekonomiskās būtības ir vērtējams nevis kā ziedojums pašvaldībai, bet kā ziedojums konkrētai biedrībai – pēc būtības, pēc mērķa novirzīts,» raidījumam de facto saka Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Tukuma novada pašvaldība pērn ziedojumos saņēmusi vairāk nekā 50 tūkstošus eiro. Valsts kontrole atklājusi, ka par aptuveni pusi no šīs summas slēgti speciāli ziedojumu līgumi. Tie paredzēja visu uzņēmēja ziedojumu nekavējoties pārskaitīt konkrētai biedrībai. Lielākoties darījumi saistīti ar atbalstu sportam – piemēram, riteņbraukšanas, karatē un vieglatlētikas klubiem, arī basketbolam, stāsta LTV žurnālisti.

Taču astoņiem no desmit naudas saņēmējiem nebija sabiedriskā labuma statusa. «Dome mums nāk savā veidā pretim, mēs šo pašu modeli varam realizēt caur domi, un tas savā veidā atvieglo mums darbu,» atzīst biedrības Tukuma novadam un basketbolam vadītājs Mārtiņš Tīss.

Biedrības vadītājs norāda, ka ziedotās summas ir salīdzinoši nelielas, un viņš pat nezinot, vai ziedotāji par tām ir prasījuši nodokļu atlaides.

De facto secināja, ka vismaz divos gadījumos ziedotāji bijuši arī cieši saistīti ar ziedojumu saņēmējiem.

Piemēram, mērķziedojumu Riteņbraukšanas klubam KMK  Tukuma domei pārskaitīja uzņēmums Ceko. Taču gan kluba, gan uzņēmuma vadībā ir vieni un tie paši cilvēki. Ceko īpašnieks Māris Kalējs intervijai de facto nepiekrīt, taču telefonsarunā apliecina, ka nodokļu atlaides viņiem ir svarīgas, taču tās nedrīkst prasīt, ja ziedo savai biedrībai.

Tukuma domes vadītājs Lukmans  uzskata, ka, pieņemot ziedojumus un tālāk tos pārskaitot biedrībām, tiekot risināti iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, un tā pašvaldība pilda savas funkcijas. Bet Nodokļu likuma autori starpniecību ziedošanā neuzskata par atbilstošu rīcību.

«Uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides attiecībā uz ziedojumiem nekad nebija paredzētas, lai uzņēmums varētu izmantojot ziedojumu saņēmēju, pašvaldību, izmantot kā tādu cauri plūstošu trubu, caur kuru var novirzīt savus ziedojumus vēlamai biedrībai vai nodibinājumam,» saka Kaļāne, piebilstot – ja uzņēmējs vēlas novirzīt savus ziedojumus biedrībai vai nodibinājumam, tādā gadījumā šai biedrībai vai nodibinājumam ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijas statusam.

Vairākos gadījumos ziedotāji bijuši uzņēmumi, kuri arī saņēmuši pasūtījumus no pašvaldības. Tukuma domes vadība uzskata, ka tā nav pārkāpusi likumu, jo šiem uzņēmējiem neesot dotas nekādas priekšrocības.

Pašvaldība šādu shēmu ar starpniecību ziedojumos darbinājusi gadiem. «Jau ļoti sen no uzņēmējiem bija vēlme un jautājums, vai starpnieks šajā procesā nevarētu būt pašvaldība, un viņi labprāt ziedo naudu pašvaldībai, un pašvaldība ir tas garants, kas tālāk jau savstarpēja līguma ietvaros finansē šo nevalstisko organizāciju, sporta biedrību,» saka bijušais pašvaldības vadītājs Juris Šulcs (Vienotība). Viņaprāt – pašvaldības starpniecība garantē to, ka līdzekļu izlietojums tiek kontrolēts.

Taču Valsts kontrole ne tikai atklājusi, ka dome izmantota kā ziedojumu starpnieks, bet arī to, ka trūkst atskaites par naudas izmantošanu. Sabiedriskā labuma organizācijām tiek prasīts atskaitīties visai detalizēti. Taču Tukumā  – uzņēmumi pie nodokļu atlaidēm varējuši tikt, bet biedrībām atskaites izpalikušas, norāda raidījumā.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins: «Tā shēma vai tā sistēma nav pietiekami atklāta pret visiem iespējamiem komersantiem, vai pret visiem iespējamajiem saņēmējiem. Un, protams, tā nauda, kas šādi caur pašvaldībām aizskaitīta biedrībām – pār to nav tādas uzraudzības un kontroles kā par sabiedriskā labuma organizācijām.»

Atskaites līdz šim sniegušas biedrības, kas saņēmušas ne tikai ziedoto naudu, bet arī domes finansējumu. Tikai pēc revidentu viesošanās domē, tā visām biedrībām izsūtījusi aicinājumus iesniegt atskaites par līdzekļu izlietojumu. Dome apstiprinājusi ziedojumu pieņemšanas kārtību un sola, ka vairs nebūs starpnieks starp uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, norāda de facto. 

Ref:224.000.103.2556


Pievienot komentāru

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.