bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.07.2018 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Valsts kontrole: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS)  grimst arvien lielākos parādos. Atbildīgās institūcijas īsteno «strausa politiku», uzsver Valsts kontrole (VK) revīzijā Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?.

VK secinājusi, ka neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja VK revīzijā.

RAKUS ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. «RAKUS nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus,» skaidro VK.

Veicot revīziju, lai pārbaudītu, vai RAKUS vadība ir rīkojusies lietderīgi ar valsts resursiem, VK konstatēja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi «strausa politiku», nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan RAKUS vadībai.

Visās slimnīcas darbības jomās, kurās VK veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums.

Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav. Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši, norāda kontrole. 

RAKUS finansiālās nedienas sākās 2011.gadā, kad krīzes iespaidā tika samazināts tai piešķirtais finansējums. Tarifs par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem tika pielīdzināts reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties ar to, ka RAKUS nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk. Lai arī slimnīcas vadība ir vērsusies VM, lūdzot situāciju risināt, tomēr izmaiņas tarifu politikā nav notikušas. Turklāt arī slimnīcas vadība nav spējusi optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai.

Ilgi nerisināts ir slimnīcas telpu jautājums, par ko atbildība jāuzņemas arī VM, norāda revīzijā. 

Tāpat VK revīzijā konstatēja, ka telpas 18 500 kvadrātmetru platībā nav tikušas izmantotas. Īslaicīgi neizmantoto telpu uzturēšana slimnīcai radījusi zaudējumus 424 000 eiro apmērā gadā. Piemēram, pēc Operāciju bloka un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas telpu rekonstrukcijas 10 000 kvadrātmetru kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām.

Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz 115 000 eiro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra Linezers atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 000 eiro gadā.

Vairākas funkcijas un procesus RAKUS neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. VK vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.

Atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009.gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.

Piemēram, pretēji slimnīcas aprēķinātajai 22,3% finanšu ekonomijai, izmaksas par telpu uzkopšanu 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājušās par 20% jeb gandrīz par 500 000 eiro gadā.

Revīzijā konstatēts arī, ka 2015.gadā slimnīca par saņemto ārpakalpojumu ir pārmaksājusi vismaz 32 339 eiro, jo nav nodrošinājusi pietiekamu noslēgtā līguma izpildes kontroli, piemēram, pakalpojuma sniedzēja rēķinos iekļauta samaksa arī par to telpu uzkopšanu, kuras faktiski neuzkopj pakalpojuma sniedzējs.

Slimnīca ir samazinājusi izmaksas, nododot ārpakalpojumā pacientu ēdināšanu, tomēr tai joprojām ir ievērojami zaudējumi. Maksa par pacientu ēdināšanu, kas iekļauta Nacionālā veselības dienesta noteiktajā gultasdienas tarifā, 2015.gadā bija 2,4 eiro dienā, bet vidējās faktiskās slimnīcas izmaksas par pacienta vienas dienas ēdināšanu ir 4,78 eiro. Tādējādi slimnīcai 2015.gadā ir bijuši zaudējumi 1,3 miljonu eiro apmērā.

«Par laboratoriskajiem izmeklējumiem RAKUS ir atbildīgs Laboratorijas dienests. Slimnīca daļu izmeklējumu veic saviem spēkiem, tāpēc tās rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, ka slimnīcā uzstādītā laboratoriju aprīkojuma noslodze nepārsniedz 60%, arī šajā darbības jomā ir piesaistīti divi ārpakalpojuma sniedzēji. Nevienmērīgi sadalītas ir arī stacionāru laboratorijās strādājošo slodzes. Revidentu ieskatā, reorganizējot darbu un koncentrējot izmeklējumus Laboratoriskās medicīnas centrā un Latvijas infektoloģijas centrā, kā arī atsakoties no ārpakalpojumiem, slimnīcai būtu iespēja uzlabot šī pakalpojuma rentabilitāti,» norāda VK.

RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļa ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastiskās ķirurģijas centriem Baltijas valstīs, tomēr jau ilgstoši nav rasts risinājums arī šī pakalpojuma nodrošināšanai pašu spēkiem. Ja 2009.gadā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka slimnīca tādējādi neizmanto iespēju gūt peļņu, sniedzot rentablos mikroķirurģijas pakalpojumus, tad šobrīd runājam jau par zaudējumiem vismaz 190 000 eiro apmērā ik gadu, turpina situāciju skaidrot VK. «RAKUS par katru manipulāciju ārpakalpojuma sniedzējam maksā no 49% līdz 59% no valstī noteiktā tarifa, tomēr, lai nodrošinātu pakalpojumu, izmaksas ir arī slimnīcai pašai. Atlikusī tarifa daļa tās nesedz.»

Situāciju sarežģī ierobežotā mikroķirurģijas speciālistu pieejamība. Latvijā ir sertificēti 34 plastikas un rokas ķirurgi, 15 no tiem 2014.gadā un 2015.gadā strādāja Mikroķirurģijas centrā.

Citās ārstniecības iestādēs ir nodarbināti 19 plastikas un rokas ķirurgi, no kuriem astoņi galvenokārt sniedz estētiskās ķirurģijas pakalpojumus. VK jau 2009.gadā rosināja slimnīcu mikroķirurģijas pakalpojumus piedāvāt, piesaistot pašu speciālistus, tomēr revidentu ieskatā slimnīcas darbības šajā jomā ir bijušas formālas. Saskaņā ar revidentu aplēsēm valstī noteiktais tarifs ļautu mikroķirurgiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu līdz pat 2 900 eiro mēnesī, tomēr slimnīca, aicinot pieteikties darbā speciālistus, piedāvājusi vien 700 eiro atalgojumu.

Speciālistu pieejamībā liela nozīme ir rezidentūras iespējām, tomēr jauno speciālistu apmācība par valsts budžeta līdzekļiem nenotiek. Lai gan VK jau 2009.gada revīzijā norādīja uz šo apstākli VM, septiņu gadu laikā rezidentūru ir pabeidzis tikai viens speciālists, kurš tā arī neuzsāka darba attiecības publiskajā sektorā.

Ieviešot VK ieteikumus, slimnīca varētu būtiski samazināt ikgadējos zaudējumus, tomēr, lai tā pilnībā strādātu rentabli, nepieciešama dziļāka ministrijas iesaiste, gan vērtējot tarifu atbilstību RAKUS specifikai, gan nodrošinot mērķtiecīgāku slimnīcas kā kapitālsabiedrības uzraudzību. 

Ref:224.000.103.901


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri