bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

Ventspils sporta būvju tēriņi – finansējumu paņem ar nosacījumiem, bet tērē, kā grib

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šopavasar Ventspils pilsētas domes vadība izplatīja maldinošu ziņu, ka finansējums jaunā baseina būvniecībai pusotra miljona eiro apmērā netika atbalstīts opozīcijas deputātu vēstules Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājam dēļ, kurā apšaubīta arī sportam atvēlēto līdzekļu lietderīga izmantošana. Tagad atklājies, ka daļa līdzekļu tiešām tērēti neatbilstoši ar Izglītības un zinātnes ministriju noslēgtajiem līgumiem, un, iespējams, tas bijis viens no iemesliem finansējuma apturēšanai, raksta portāls ventspilnieks.lv.

Jāatgādina, ka minētie 1,5 miljoni bija paredzēti nevis peldbaseina būvniecībai, bet tikai tā tehniskā projekta izstrādei, bet pats projekts nemaz vēl nebija uzsākts. Izvērtējot dramatisko situāciju ar pedagogu algām, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) toreiz norādīja, ka «brīdī, kad pietrūkst iespēju atbalstīt cilvēkkapitālu, mēs atkal liekam naudu būvēs, betonā». Ministres skaidrotais, ka sporta būves iesaldētas līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas, jo «nenotiek taču tā, ka dzīvi skolotāji var visu laiku ievilkt savus vēderus un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt» Ventspilī sadzirdēts netika. Turklāt to sporta objektu būvniecību, kas bija iesākta un tuvojās noslēguma fāzei, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neapturēja.

Neatbilstoši iztērēts vairāk nekā pusmiljons

Medijs atzīmē, ka, neraugoties uz to, ka opozīcijas deputātu vēstulē nekur nebija minēts, ka viņi būtu pret peldbaseina un rehabilitācijas centra celšanu, Ventspils domē valdošais vairākums to nekavējoties izmantoja ventspilniekus maldinošas kampaņas uzsākšanai. Ventspilnieks.lv uzsver:

«Toties atbildi uz to, kā Ventspilī izmanto konkrētiem mērķiem sportam piešķirto valsts finansējumu, neviens nesniedza.»

Taču Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums par IZM gada pārskatu izgaismo pavisam citu ainu. Tajā atzīts, ka 2018.gadā būtiska daļa no OC Ventspils attīstības projektu īstenošanai piešķirtā finansējuma nav izlietota atbilstoši sākotnējam piešķiršanas mērķim, bet IZM no piešķirtā 2 350 000 eiro lielā finansējuma vairāk nekā pusmiljons eiro nav izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim. 2018.gadā IZM un Ventspils pilsētas dome noslēdza divus sadarbības līgumus, un ievērojama līdzekļu izlietojuma neatbilstība līguma noteikumiem ir fiksēta abos gadījumos.

Nauda tērēta nevis BMX ziemas sporta bāzes būvniecībai, bet trases uzturēšanai ar kapļiem un lāpstām

Pamatojoties uz VK revīzijas ziņojumu, ventspilnieks.lv sniedz detalizētu pārskatu, kam nauda bija domāta, un kādiem mērķiem daļa no tās tika izlietota. Kā raksta portāls, šis revīzijas ziņojums vieš skaidrību, kādēļ IZM nākotnē uz Ventspils pašvaldības prasībām pēc kārtējām finanšu investīcijām Ventspils sporta dzīves objektos var raudzīties samērā rezervēti.

Pirmais līgums paredzēja par 824 968 eiro ierīkot BMX ziemas sporta bāzi; par 194 686 eiro uzbūvēt BMX vasaras sporta bāzes servisa ēku; par 46 545 eiro pārbūvēt OC Ventspils sporta nama Centrs grīdu un paplašināt svarcelšanas zāli; 161 057 eiro bija paredzēti jaunas infrastruktūras izveidošanai un aprīkojuma iegādei vieglatlētikas un futbola stadionā; peldbaseina infrastruktūras atjaunošanai bija paredzēti 90 255 eiro.

Savukārt jaunā 50m peldbaseina ar rehabilitācijas centru būvniecībai bija atvēlēti 232 489 eiro (no šīs naudas 122 585 eiro IZM atgriezusi valsts budžetā kā slēgto budžeta asignējumu).

Saskaņā ar otra līguma noteikumiem 367 499 bija paredzēti basketbola halles atlētikas zāles modernizācijai, aprīkojuma iegādei un jaunas infrastruktūras izveidei; ledus halles modernizējošā aprīkojuma iegādei un jaunas infrastruktūras izveidei piešķīra 131 851 eiro, bet vieglatlētikas un futbola stadiona tenisa kortu modernizācijai – 300 650 eiro. Kā redzams, minēti konkrēti objekti, konkrēti darbi un konkrēti no valsts – tātad no nodokļu maksātāju maciņiem – tam piešķirtie līdzekļi, secina ventspilnieks.lv.

Medijs turpina: «Taču, kā izriet no VK atzinuma, Ventspils sporta dzīves funkcionāri nemaz tā īsti nav pūlējušies sekot līgumu nosacījumiem. Pirmā līguma izpildē vismaz 139 055 eiro izlietoti nevis paredzēto projektu īstenošanai, bet VeOC uzturēšanai, līgumā neparedzētu projektu īstenošanai un ar VeOC nesaistītu pakalpojumu apmaksai. Piemēram, uz BMX ziemas sporta bāzes ierīkošanu attiecinātie izdevumi 33 939 eiro apmērā, samaksāti SIA Ventspils nekustamie īpašumi, jo uzņēmums pārstāvēja Izglītības pārvaldi būvniecības projektu īstenošanas laikā.»

Vismaz 8 794 eiro izlietoti nevis BMX vasaras sporta bāzes servisa ēkas izbūvei, bet BMX trases uzturēšanai, apmaksājot arī tāda inventāra kā lāpsta, kaplis, ielas birste, koka kāti u.c. iegādi.

Vismaz 22 704 eiro izlietoti nevis vieglatlētikas un futbola stadionu jaunās infrastruktūras izveidei un aprīkojuma iegādei, bet vieglatlētikas un futbola stadionu uzturēšanai, apmaksājot tribīņu atjaunošanu, aizsargžoga remontu, vieglatlētikas sporta inventāra noliktavas jumta remontu utml. Vēl vismaz 33 334 eiro izlietoti Pārventas sporta kompleksa uzturēšanai, bet 40 284 eiro – ūdens piedzīvojumu parka atlētikas zāles atjaunošanai. Neviens no šiem pasākumiem līgumā ar IZM nebija paredzēts, un būtībā ministrijai ir tiesības prasīt neatbilstoši iztērētās naudas atmaksu valsts budžetā, pauž medijs, atzīmējot, ka ar otro līgumu bijis līdzīgi.

Valsts kontrole norāda, ka vismaz 38 236 eiro izlietoti nevis basketbola halles atlētikas zāles modernizācijai, aprīkojuma iegādei un jaunas infrastruktūras izveidei, bet basketbola halles uzturēšanai un tās kārtējiem remontiem; vismaz 58 644 eiro tērēti ledus halles uzturēšanai un tās kārtējiem remontiem, bet 900 eiro izlietoti vieglatlētikas manēžas skrejceļu sintētiskā seguma remonta darbiem. Vēl revīzijā konstatēts, ka projekts Vieglatlētikas un futbola stadiona tenisa kortu modernizācija, kura īstenošanai bija paredzēti 300 650 eiro, ir pretrunīgs un neskaidrs, un nav skaidrības, konkrēti kādam mērķim finansējums paredzēts, jo vieglatlētikas un futbola stadions ir viens sporta infrastruktūras objekts, bet tenisa korti – cits.

Nākamos miljonus prasīt būs problemātiski

Ventspilnieks.lv pauž: «Kā redzams, krietna daļa no valsts piešķirtās naudas cītīgi tērēta saimnieciskiem izdevumiem (pat šļūteņu iegādei), tekošajiem remontiem u.tml. Tādēļ ir grūti piekrist OC Ventspils paustajam, ka «Ventspils pašvaldība vienmēr ir godprātīgi izturējusies pret saviem solījumiem un saistībām».»

Šajā VK revīzijas atzinumā minēti pietiekami daudz pārkāpumu, kuru dēļ Ventspilij atkal pretendēt uz miljonos mērāmu IZM finansējumu varētu būt problemātiski. Vēl VK revīzijas atzinums uzskatāmi pierāda, ka opozīcijas deputātiem, prasot visu Ventspils sporta būvju visaptverošu auditu, kurā cita starpā tiktu arī vērtēts, cik pamatoti un racionāli tiek tērēta to uzturēšanai paredzētā nauda, ir pilnīgi pamatots, atzīmē ventspilnieks.lv.


Pievienot komentāru

  1. Olimpiskais centrs "Ventspils" teica:

    Visas izmaiņas līgumos par sporta projektu īstenošanu saskaņotas Izglītības un Zinātnes ministrijā

    Jau līdz šim ventspilnieks.lv gan drukātajā, gan elektroniskajā versijā publicēta faktoloģiski neprecīza, pat melīga informācija par Ventspils sporta objektiem un to finansēšanu, tādēļ nepārsteidz, ka arī šoreiz faktu pārbaude acīmredzami bijusi otršķirīga.

    Ventspils pašvaldības iesniegtās finanšu izlietojuma atskaites par sporta attīstības projektiem, ko īstenojis Olimpiskais centrs “Ventspils” un Izglītības pārvalde, vērtējamas kā atbilstošas noslēgtajiem sadarbības līgumiem starp IZM un Ventspils pilsētas pašvaldību. Visas sadarbības līguma izmaiņas ir saskaņotas ar IZM, Visi grozījumi veikti atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajai kārtībai. Katrs finansējuma pieprasījums tika izvērtēts IZM, un tikai pēc IZM akcepta rēķinu apmaksai tika saņemts finansējums.

    Lai viestu skaidrību, jānorāda, ka Valsts kontroles atzinumā ir konstatētas nepilnības Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta mērķiem, nevis ar Ventspils pašvaldību noslēgtajiem līgumiem vai to grozījumiem.

    Ventspils sportisti un Olimpiskā centra “Ventspils” pārstāvji jau iepriekš pauduši neizpratni par Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputātu iesniegumu, kā rezultātā tika zaudēts finansējums Ventspils sporta attīstības programmai. Tagad, paužot sašutumu par tik nekorektu apgalvojumu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos, Olimpiskais centrs “Ventspils” aicina mazākuma deputātus vai jebkuru citu informācijas gatavotāju un izplatītāju, kurš vēlas atsaukties uz rakstos minētajiem faktiem, pārliecināties par to atbilstību patiesībai.

    Atgādinām, ka jau š.g. sākumā Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Aivis Landmanis, Dace Korna un Ivars Landmanis vērsās ar iesniegumu pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa, kurā izteica šaubas par 2019.gada 29.janvārī noslēgto līgumu starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Ventspils pilsētas domi par valsts finansējuma 1,55 milj. EUR piešķiršanu Olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības programmas īstenošanai. Rezultātā š.g. 27.martā Saeimas budžeta komisijā netika atbalstīts finansējums EUR 1,55milj. Olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības programmas īstenošanai, bet tika atbalstīts priekšlikums par 213 tūkstošu eiro novirzīšanu paralimpiskā sporta centra izveidei Rīgā un par 1,3 miljonu eiro piešķiršanu olimpiskā centra būvniecībai Rēzeknē.

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Atlaista Latvenergo padome

Atlaista AS Latvenergo padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis

Šā gada četros mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis par 9,3% salīdzinājumā ar 2018.gada četriem mēnešiem.

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Par spīti Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar austrumu kaimiņvalsti un iesaistās tās interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secina pētnieki.

Nodibinājumu Riga.lv likvidēs

Pašvaldības dibinātā nodibinājuma Riga.lv valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, 19.jūnijā žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Komisijā: nepieciešams efektīvāk izmantot bezdarba mazināšanai atvēlētos līdzekļus

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Pūce: Pašvaldībām detalizētāk jāuzrāda piešķirtais finansējums biedrībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce rosina likumā Par pašvaldībām iekļaut prasību uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus.

Saeimā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Latvijā

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, kas paredzētu akcīzi samazināt par 15%.

Ķirurgs: Onkoloģisku izmeklējumu pieejamība kritiski pasliktinās

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais «zaļais koridors» bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās.

Tramps oficiāli uzsāk kampaņu otrajam termiņam ASV prezidenta amatā

ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli uzsācis kampaņu 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām, mudinot vēlētājus «noturēt komandu vietā» vēl četrus gadus.

Ministrijas nākamā gada budžetam iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, raidījumam Rīta Panorāma norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Parlamentārietis rosina Lietuvā aizliegt anonīmos komentārus

Lietuvas Seima deputāts rosina aizliegt anonīmos komentārus, bet tiesību eksperti norāda, ka par naidīgiem komentāriem atbild ne tikai to autori, bet arī platformas, kur tie publicēti.

Medijs: Nausēda par personīgo ārstu vēlas Lietuvas medicīnas «pelēko kardinālu»

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda par vienu no personīgajiem ārstiem izvēlējies iepriekš skandālos ievīto mediķi Remigiju Žaļūnu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Kesko Senukai Latvia: Nākamgad celtniecības apjomi varētu samazināties

Nākamajā gadā celtniecības apjomi varētu samazināties, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju celtniecības nozarē.

Igauņi spriedīs, vai piešķirt piecus miljonus Kristofera Nolana jaunākajai filmai

Igaunijas valdības koalīcija gatavojas pārrunāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu amerikāņu režisora Kristofera Nolana jaunajai filmai Tenet, kas pašlaik tiek filmēta Tallinā.

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Latvijā trešā augstākā inflācija ES

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Augstāka inflācija nekā Latvijā maijā bijusi Rumānijā un Ungārijā.

Nordea birojā Dānijā veikta kratīšana

Nordea pirmdien, 17.jūnijā, paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

VUGD: Ugunsdrošības pārkāpumi Ventspils Mūzikas skolā novērsti

Pēc VUGD atkārtotas ugunsdrošības pārbaudes Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē Latvija konstatēts, ka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes 3.jūnija atzinumā norādītie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir novērsti.

Saeimas komisija aicina VM izvērtēt Stradiņa slimnīcas valdes darbību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojušies aicināt Veselības ministriju izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību.

ANO: Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku nav pieejams dzeramais ūdens

Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens, liecina otrdien, 18.jūnijā, publiskots Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums.

Olainfarm lielākā īpašnieka Olmafarm valdē izmaiņas – Beļevičai neuzticas

Paziņojumā Olainfarm valdes un padomes locekļiem norādīts, ka Beļeviča ir zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc ir atcelta no valdes locekles amata.