bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Valsts kontrole: Latvijā ir ārkārtas situācija ar attīstības līdzekļu izlietojumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, izvērtējot ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatus, revidenti nākuši pie atzinuma, ka valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus.

Gada pārskatu revīzijās VK primāri vērtē uzskaites pareizību, un 2018.gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī, informēja Krapāne.

Tomēr papildu uzskaites pareizībai VK finanšu revīzijās veic arī tā sauktās atbilstības pārbaudes, kurās vērtē, vai pareizi uzskaitītais finansējums ir ticis izlietots atbilstoši mērķim, kuram tika pieprasīts, tiesību aktiem, un vai tas ir devis plānoto rezultātu. Šo pārbaužu rezultāts licis VK celt trauksmi un aicināt atbildīgās amatpersonas pavērst savus lēmumus un rīcību sabiedrības interešu virzienā.

VK izlases kārtā pārbaudīja un sniedza 50 atzinumus par atbilstības jautājumiem un vismaz 50% gadījumu secināja, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība problēmu novēršanai vai steidzami jāpārvērtē pasākuma turpināšanas lietderība.

Būtiskas problēmas konstatētas 88% gadījumu

Kā norāda VK, īpaši kritiska situācija ir attīstības finansējuma plānošanā un izlietošanā – būtiskas problēmas konstatētas 88% gadījumu, tostarp vismaz deviņi miljoni eiro ir iztērēti neatbilstoši sākotnēji deklarētajiem mērķiem.

Attīstības izdevumi ir resoriem ik gadu papildus piešķirtais budžeta finansējums tādu prioritāšu īstenošanai, kuras valdība pat finansējuma nepietiekamības situācijā ir atzinusi par būtiskām un nekavējoties īstenojamām uz jostu savilkšanas rēķina citās nozarēs.

Iespaidīgie finansējuma pieprasījumu «virsraksti»

Kā norāda VK, katru gadu iestādes iesaistās sava veida sacensībā par to, vai izdosies saņemt papildu valsts budžeta finansējumu prioritārām nozaru vajadzībām. Visām vajadzībām naudas nepietiek, tāpēc nozaru pieteikumi tiek vērtēti un savstarpēji salīdzināti. Tomēr šāda vērtēšana notiek tikai budžeta izstrādes procesā. Tas rada priekšrocības tiem resoriem, kuru papildu finansējuma pieprasījumu «virsraksti» ir pietiekami iespaidīgi, tā neļaujot valdībai finansējumu nepiešķirt.

Tomēr, kā secinājusi VK, gada laikā papildu finansējumu ieguvušās iestādes nereti atskārst, ka finansējumu tādu vai citādu iemeslu dēļ nav iespējams izlietot, tas ticis pieprasīts pārāk lielā apjomā vai vienkārši nav nepieciešams, jo prioritātes ir mainījušās, rezultātā tiek rosināts valdībai lemt par naudas pārdali. Savukārt šo pārdali valdība vairs neanalizē no valsts prioritāšu viedokļa. Tātad būtībā netiek finansēti ne sākotnēji izvirzītie prioritārie mērķi, ne arī citu nozaru prioritātes, kas iepriekš sacensībā par attīstības finansējumu to nesaņēma, bet būtu varējušas saņemt, secinājuši revidenti.

Vairumā gadījumu finansējumu atstāj sākotnējā resorā un tas tiek izlietots iestādes telpu remontiem, pamatlīdzekļu iepirkumiem, atlīdzības palielinājumam un citām kārtējām vajadzībām, norāda VK.

Sekas līdzekļu nelietderīgai izlietošanai

Revīziju veicēju skatījumā, amatpersonām būtu jāapzinās, ka, šādi rīkojoties, piemēram, 2018.gadā tika liegta iespēja finansēt tādus sabiedrībai svarīgus pasākumus kā esošā dzīvojamā fonda uzlabošana, organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna īstenošana vai mācību līdzekļu izstrāde kompetenču pieejā balstītai vispārējai izglītībai.

Turklāt šāda pieeja būtībā ļauj apiet tiesību aktos noteikto valsts budžeta plānošanas un izvērtēšanas kārtību, jo finansējamie pasākumi netiek vērtēti ar vienotu pieeju, izvēloties valstiski nozīmīgākās prioritātes, norāda VK.

VK ieskatā, ir nepieciešama politiska izšķiršanās, lai fiskālās telpas nepietiekamības apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā neizlietoto finansējumu, neļaujot to pārdalīt citiem pasākumiem resoru iekšienē bez atkārtota salīdzinoša vērtējuma veikšanas.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Brīnums ka nēsmu aizbraucis no šīs nekārtīgās valsts prom jo puse ko pazinu dzīvo, strādā citās globalizētās valtīs. Esmu šeit kā nevienam nevajadzīgs. Kā pārpalikums no augošā pēc padomju laika.

    • patriots teica:

      Ja arī tu būtu patriots — kādi bija vairums cilvēku pirms krievu ienākšanas 1940. gadā — tad tu cīnītos, lai padomiskās okupācijas sekas likvidētu un darītu Latviju latvisku. Svešumā tu būsi tikai otrās šķiras cilvēks.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.

Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.

El Salvadorā cer uz abortu aizliegumu mīkstināšanu; attaisno sievieti par nedzīva bērna laišanu pasaulē

El Salvadoras tiesa attaisnojusi 21 gadu vecu sievieti, kurai saistībā ar valsts striktajiem abortu aizliegumiem tika piespriest cietumsods par to, ka viņa laidusi pasaulē nedzīvu bērniņu, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

PTAC: 34% iedzīvotāju atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām

77% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā atļaujas lielākus tēriņus nekā plānots, bet 34% atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Lielbritānija: Izbeigsim ES pilsoņu brīvu ieceļošanu 31.oktobrī

Lielbritānija izbeigs Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu brīvu ieceļošanu valstī uzreiz pēc izstāšanās no bloka 31.oktobrī, tā pavēstījusi britu valdība, kas gatavojas straujai aiziešanai no ES bez vienošanās.

Cerībās uz tirdzniecības kara atrisinājumu akciju cenas kāpj

Pasaules akciju tirgos bija kāpums, pieaugot optimismam par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Ķīnā un Vācijā un cerībām uz progresu sarunās ASV-Ķīnas tirdzniecības kara atrisināšanai.

Reirs: Tādi uzņēmumi kā Rīgas satiksme nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Plašā divstāvu mājas ugunsgrēkā gājis bojā nepilngadīgs jaunietis

Tā kā dzīvojamā ēka uz ugunsdzēsēju glābēju ierašanās brīdi jau dega pilnā platībā, ugunsdzēsējiem glābējiem nebija iespējams iekļūt ēkā, lai to pārmeklētu.

Cilvēktiesību komisija: nepieciešams rīkot konkursu uz vakanto NEPLP locekļa vietu

Nepieciešams rīkot konkursu, lai aizpildītu pēc Guntas Līdakas atkāpšanās no amata vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vietu.

Kariņš: Koalīcija gatava panākt kompromisu par 2020.gada budžetu

Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam.

Izdevies sarunāt – Burovs kļuvis par Rīgas mēru

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien, 19.augustā, Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


-->