bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 23.01.2020 | Vārda dienas: Grieta, Rebeka, Strauta
LatviaLatvija

VK: Latvijas-Krievijas robežas ierīkošanā vismaz 7,14 miljoni izlietoti prettiesiski

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Valsts kontrole, Latvijas-Krievijas robeža, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrija, Valsts kontroles revīzija, VK revīzija

Ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski, savā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Šajā revīzijā, kurā vērtēta robežas joslas infrastruktūrai un uzturēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumība, secināts, ka, lai gan finansējums tiks izlietots pilnībā, būvniecība nav pabeigta plānotajā laikā, t.i., līdz 2019.gada 31.decembrim.

VK jau iepriekš aicinājusi Iekšlietu ministriju (IeM) novērst agrāk konstatētās neatbilstības un darbu izpildes kavējumus valsts austrumu robežas ierīkošanā.

VK pēc veiktās revīzijas atzīst, ka IeM nav pietiekami uzraudzījusi valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas-Krievijas robežas un Valsts robežsardze un Nodrošinājuma valsts aģentūra ar valsts budžeta līdzekļiem rīkojušās nelikumīgi.

Turklāt pieļautas izmaiņas apstiprinātā būvprojekta konstruktīvajos risinājumos un būvdarbu apjomā, kas nākotnē no valsts budžeta prasīs daudz vairāk izdevumu, nekā sākotnēji aprēķināts, secinājusi VK.

Reālā situācija liecina, ka darbu pabeigšanai uz Latvijas-Krievijas robežas būs jāmeklē papildu finansējums: nepieciešami 4,69 miljoni eiro, no kuriem IeM 2020.gadā būs pieejami tikai 1,16 miljoni eiro. Valsts robežas ierīkošanai pie Latvijas austrumu robežas no valsts budžeta līdzekļiem 2015.–2022. gadam tika piešķirti 42,69 miljoni eiro, no tiem Latvijas-Krievijas robežas joslas ierīkošanai – 26,8 miljoni eiro, norāda VK.

«Robežas joslas projekts līdz šim realizēts, nerēķinoties ne ar apstiprinātajiem plāniem, ne likumiem, ne lietderības vai ekonomiskiem pamatojumiem,»

uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa informē, ka par revīzijā atklāto VK vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs, aicinot izvērtēt atbildīgo personu saukšanu pie atbildības.

«Ņemot vērā to, ka 2020.gadā jāuzsāk Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošanas darbi, Iekšlietu ministrijai ir nekavējoties jārīkojas, lai nepieļautu neko tamlīdzīgu arī šajā valsts robežas posmā,» tā Krūmiņa.

Robežsardze veic tai neraksturīgu darbību

Tik iespaidīga apjoma būvdarbu veikšana nav Valsts robežsardzei raksturīga funkcija, tādēļ VK uzskata, ka IeM būvniecības uzraudzīšanā un koordinēšanā vajadzēja iesaistīt aģentūru, kas ir iekšlietu nozares kompetences centrs būvniecības jomā. Robežas joslas infrastruktūras būvniecības plānošana un īstenošana nonāca Valsts robežsardzes atbildībā. Aģentūras uzdevums robežas joslas ierīkošanas procesā aprobežojās vien ar robežas joslas zemes īpašumtiesību sakārtošanu un centralizēto iepirkuma procedūru veikšanu.

Revīzijā konstatētais liecina, ka Latvijas-Krievijas valsts robežas joslas infrastruktūras būvniecības pabeigšanu termiņā ir ietekmējušas apjomīgās novirzes no būvprojekta un nav nekāda pamata attaisnot darbu nepabeigšanu ar pārāk ieilgušo zemju atsavināšanu valsts robežas joslā, kā to bieži norāda Iekšlietu ministrija.

Valsts robežsardze, akceptējot būvnieka ierosinātās izmaiņas un būtiskās atkāpes no apstiprinātā būvprojekta, nav izpildījusi Vispārīgajos būvnoteikumos  noteiktos būvniecības pasūtītāja pienākumus, secina VK.

Nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki, novēlota un apšaubāma nocirsto kokmateriālu uzskaite

Valsts robežsardzei nebija tiesiska pamata valsts robežas joslas ierīkošanas darbus veikt plašākā teritorijā nekā Ministru kabineta noteiktie 12 metri, norāda VK. Apauguma novākšanu, celmu izraušanu, augsnes planēšanas darbu veikšanu ārpus definētās 12 metru joslas neparedzēja arī apstiprinātais būvprojekts. Tomēr revīzijā konstatētais liecina par pretējo – darbi veikti ievērojami lielākās platībās.

Darbu veikšana ievērojami lielākās platībās ietver arī meža izciršanu valsts robežas joslai pieguļošās teritorijās. Meža izciršanu ārpus 12 metru platās valsts robežas joslas nav nekāda pamata uzskatīt par apauguma novākšanu, uz ko neattiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu regulējums,uzsver VK. Tomēr mežsaimniecības darbi veikti nelikumīgi: bez meža inventarizēšanas un apliecinājuma par koku ciršanu saņemšanas.

Tā kā meža inventarizācija nav veikta, VK nevar novērtēt kopējo nelikumīgi izcirstās koksnes apjomu un tās vērtību. Tikmēr tikai četrās revīzijā izlases veidā izvērtētajās zemes vienībās kopumā izcirsts mežs aptuveni 33 hektāru platībā. Turklāt izcirstās koksnes apjomi ir ievērojami lielāki, nekā Valsts robežsardze ņēmusi uzskaitē. Minētajās četrās zemes vienībās nav uzskaitīti un ir pazuduši vismaz 5 530 m3 koksnes 191 393 eiro vērtībā, tā nodarot valstij zaudējumus.

Koku ciršana uz robežas tika uzsākta jau 2015.gadā, bet kokmateriālu uzmērīšanu un novērtēšanu Valsts robežsardze pirmo reizi veica tikai 2019.gada pavasarī. VK uzskata, ka IeM, aģentūra un Valsts robežsardze šādi pieļāva nolaidīgu, nesaimniecisku un prettiesisku rīcību, jo laikus netika noteikta kārtība Latvijas-Krievijas robežas ierīkošanas laikā iegūto kokmateriālu vērtēšanai, uzskaitei un atsavināšanai.

Turklāt VK nevarēja gūt pietiekamu pārliecību pat par uzskaitīto kokmateriālu  novērtējuma patiesumu, jo dažādu ekspertu vērtējums atšķīrās. Vienās un tajās pašās krautuvēs VK pieaicinātais eksperts uzmērīja par 26% kokmateriālu vairāk un tos novērtēja par 23 152 eiro augstāk nekā Valsts robežsardzes pieaicinātais eksperts. Tāpat laikus nav veikti pasākumi, lai vismaz to koksni, kas ir uzkrāta valsts robežas joslā, pārdotu par iespējami augstāku cenu, tāpēc šobrīd to labākajā gadījumā varēs realizēt tikai kā malku.

Nepamatoti palielinātas robežas joslas platības

Revīzijā tika atklāti arī normatīvo aktu pārkāpumi robežas joslai nepieciešamo platību noteikšanā. Tas, ka zemes vienības valsts robežas joslas ierīkošanai Iekšlietu ministrijas valdījumā tika nodotas ievērojami lielākās platībās, nekā nepieciešams valsts robežas joslas ierīkošanai, radīja iespēju veikt būvniecības darbus un izcirst mežu ievērojamos apjomos.

Robežas joslai nepieciešamo zemes platību noteikšanas procesā iesaistīts arī Valsts zemes dienests. Revīzijas izlasē, piemēram, iekļauts gadījums, kad atbilstoši Valsts zemes dienesta slēdzienam 2015.gadā notikusi nepamatota privātpersonu zemju atsavināšana. Tā papildus no privātpersonas ir atsavināta zeme vairāk nekā 10 hektāru platībā.

Lai gan šis slēdziens sagatavots, atsaucoties uz aģentūras lūgumu, nevienā no iepriekš veiktajiem priekšdarbiem, nosakot robežas joslai atsavināmās platības, nav konstatēta nepieciešamība konkrētajā vietā papildus jau IeM valdījumā esošajai 12 metrus platajai zemes vienībai atsavināt zemi no privātpersonām. Rezultātā valsts budžetam radīti papildu izdevumi, izmaksājot privātpersonai kompensāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanu 14 765 eiro apmērā, norāda VK.

Aizstājot koka laipas ar šķeldas klājumu, nav panākta līdzekļu ekonomija 

Viens no robežas joslas būvniecības mērķiem ir nodrošināt iespēju robežsargiem jebkuros laika apstākļos pārvietoties pa robežjoslu ar mehanizētiem transportlīdzekļiem. Saskaņotais robežas joslas būvprojekts paredzēja būvēt koka laipas no zem spiediena impregnētiem dēļiem 77,5 km garumā, kuru izmaksas būtu 7,94 miljoni eiro, tomēr laipu garums būs vien 6,7 kilometri, kas izmaksā 1,24 miljonus eiro. Pārējā garumā koka laipas aizstātas ar ķīmiski neapstrādātas šķeldas klājumu 69 575 m3 apjomā par 3,44 miljoniem eiro.

Lai gan Valsts robežsardze uzskata, ka taku seguma maiņai ir ekonomisks pamatojums, ekspluatācijas izmaksu aplēses liecina, ka šķeldas uzbēruma takas ekspluatācijā būs dārgākas. To izmantošanas laiks nepārsniegs piecus gadus, līdz ar to 20 gadu izmantošanas periodā, kas paredzēts projektēšanas uzdevumā, takas būs pilnībā jāatjauno līdz pat četrām reizēm, lai robežsargi jebkuros laika apstākļos varētu pārvietoties pa robežas joslu, piemēram, ar kvadriciklu. Pēc revidentu aprēķiniem tas Valsts robežsardzei nākamo 20 gadu laikā var papildus izmaksāt no 10 līdz 13 miljoniem eiro.

Lasiet arī: Austrumu robežas izbūves lietā vēlas apcietinājumu būvkompānijas Igate līdzīpašniekam Peilānam

Turklāt šķeldas taku risinājumu Valsts robežsardze akceptējusi, neievērojot Vispārīgajos būvnormatīvos noteikto par izmaiņu veikšanu autoruzraudzības kārtībā, ekspertīzes veikšanu un tās atzinuma un būvprojekta izmaiņu iesniegšanu būvvaldē. Valsts kontrole uzskata, ka 3,44 miljoni eiro šķeldas klājuma takām izlietoti nelikumīgi – pretēji normatīvo aktu prasībām un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām.

Iepirkums viena dalībnieka interesēs

Būvniecības darbu iepirkuma procedūrā pārkāpumi nav konstatēti, bet, analizējot veikto būvniecības darbu apjomu izmaiņas, revidenti secina, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam tik būtiskas novirzes no noslēgtās vispārīgās vienošanās nav pieļaujamas. Pie šādām apjoma izmaiņām bija jārīko jauns iepirkums.

Revīzijā atklājies, ka robežas joslas būvdarbu izpildes laikā notikušās izmaiņas nepieciešamo darbu apjomos, visticamāk, ir veiktas uzvarējušā pretendenta interesēs.

Uzvarētāja piedāvātās cenas būvdarbiem, kuru apjoms sākotnēji nebija būtisks, bet būvniecības laikā vairākas reizes pieauga, bija augstākas nekā citiem pretendentiem, un otrādi – būvdarbiem, kurus sākotnēji bija paredzēts veikt lielos apjomos, bet būvniecības laikā būtiski samazināja, iepirkumā piedāvātās cenas bija zemākas nekā citiem pretendentiem. Tieši šāds cenu piedāvājums bija izšķirošais faktors, kas ļāva uzvarēt SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, norāda VK.

Ja iepirkumā būtu norādīti faktiskie būvniecības darbu apjomi, par iepirkuma uzvarētāju tiktu atzīts cits pretendents, kurš piedāvātu par 5,87 miljoniem eiro zemāku kopējo līgumcenu nekā uzvarētājs. Vērtējot konkrētas izmaksas, revidenti secina, ka šķeldas taku izbūvi 3,44 miljonu eiro vietā citi pretendenti būtu paveikuši par summu no 430 tūkstošiem eiro līdz 1,33 miljoniem eiro, bet planēšanas darbi 3,51 miljona eiro vietā varēja izmaksāt no 309 tūkstošiem eiro līdz 1,45 miljoniem eiro.


Pievienot komentāru

  1. Kārlis teica:

    Apriebusies tā zagšana. Krievijas padomiskā sistēma daudzus degradējusi.

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!