Valsts kontrole: VID nav «jātrenkā» iedzīvotāji par papildu dokumentiem, ja informācija tai jau pieejama


Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav «jātrenkā» iedzīvotāji un jāprasa no viņiem papildu dokumenti, ja tie jau ir pieejami datubāzē un to uzkrāšanā ir tērēti ievērojami finanšu līdzekļi. Tā par VID birokrātijas slogu un to, kāpēc institūciju nesaprašanās dēļ cieš iedzīvotājs, BNN intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

 Pensionārs invalīds – VID joprojām kļūdās, nepiemērojot automātiskos nodokļu atvieglojumus

Krūmiņa norāda, ka VID Valsts kontroles redzeslokā ir nepārtraukti – ik gadu jāveic nodokļu ieņēmumu revīzija, kur VID ir viens no «galvenajiem spēlētājiem». «Revīziju laikā tiek skatīts, no kā tiek iekasēti nodokļi un nodevu maksājumu veidi. Tiek skatīta arī VID sadarbība ar iedzīvotājiem.»

«Valsts kontrole nekad nav iestājusies par nepieciešamību valstī veidot «birokrātijas mašīnu». Veiktās revīzijas apliecina, ka VID vēl nav nonācis pie apziņas, ka galvenais ir cilvēks,» pauž Krūmiņa.

«Bieži situācija dienestā ir tāda – ja tas nav uzrakstīts nepārprotami aktā, ka iestādes darbiniekam ir jādara šādi un ne citādi, tad netiek padomāts par to, ka, iespējams, informācija jau ir iestādes rīcībā. Tādējādi nebūtu jāprasa iedzīvotajam, lai vēlreiz atnes nepieciešamos papīrus. Netiek domāts par risinājumu, lai iedzīvotāju grupas saņemtu visus tām pienācīgos atvieglojumus,» VID sadarbību ar iedzīvotājiem raksturo Krūmiņa.

Valsts kontroliere atzīmē, ka revidenti skatījuši ļoti daudz jautājumu, tai skaitā, kā notiek nodokļu atvieglojuma piemērošana pensionāriem invalīdiem – vai visas personas, kas saņem ienākuma nodokļa atvieglojumus, ir sapratušas sistēmu un spēj reaģēt.

«It kā šķiet – kas ir septiņi eiro?»

Kā piemēru Valsts kontroliere min gadījumu, kad saistībā ar pensionāriem invalīdiem [2016.gadā] tika konstatēts, ka situācijā, kad pensionārs invalīds nebija ievilcis attiecīgo atzīmi EDS sistēmā, viņam netika piemēroti pienākošie atvieglojumi. Līdz ar to viņš mēnesī vidēji nesaņēma septiņus eiro.

«It kā šķiet – kas ir septiņi eiro? Taču, ņemot vērā pensijas apjomu, kas ir pensionāriem invalīdiem, tā ir gana liela summa. Protams, ja pensionārs zināja, ka viņš var iesniegt deklarāciju, viņš to pēc tam varēja darīt. Tomēr revīzijā redzējām, ka ļoti daudzi to nebija izdarījuši. Turklāt seniori nav zinājuši, ka pensijai nav piemērots attiecīgais atvieglojums.»

«Problēma, uz ko norādījām, bija tā, ka ar doto informāciju par attiecīgā pensionāra invaliditāti, iestādēm sadarbojoties, varēja mierīgi nodrošināt atvieglojumu automātisku piemērošanu.»

Krūmiņa atzīmē, ka tolaik parlaments noreaģēja ātri un tika veiktas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kas noteica: atvieglojumu piemērošana jānodrošina automātiski.

«Diemžēl, veicot revīziju par 2018.gadu, mēs konstatējām, ka, lai gan pat likums nosaka to, ka atvieglojumi ir jāpiemēro automātiski, vienalga ir pensionāru loks, kas tos nav saņēmis. Protams, radās jautājums – kāda problēma ir tagad, jo normatīvais akts ir izmainīts un tas skaidri nosaka, kā jārīkojas?»

Pēc Valsts kontroles secinājumiem, šeit izgaismojas problēma – institūcijas neprot sadarboties savā starpā. «Neprot sadarboties Valsts sociālais apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Tas, kas būtu vajadzīgs – vienkārši apsēsties pie viena galda un saprast, kur ir problēmas, kur ķēdīte informācijas plūsmā pārtrūkst. Kāpēc no tā, ka trīs institūcijas neprot sarunāties, cieš cilvēks?»

«Spēles noteikumi» jāievēro abām pusēm vienādi

«Savulaik, veicot revīzijas, redzējām, ka tad, kad iedzīvotājs vai uzņēmējs ir nokavējis savu maksājumu, viņam tiek piemērotas soda sankcijas. Taču gadījumos, kad VID ir kavējis iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu vai kādu citu maksājumu, soda maksājumi netiek aprēķināti.»

Šāda dienesta rīcība dod nepareizu signālu sabiedrībai, atzīmē Krūmiņa. «Spēles noteikumi» jāievēro abām pusēm vienādi.»

Krūmiņas ieskatā, VID un citām institūcijām ir svarīgi normatīvos aktus neveidot tik sarežģītus un birokrātiskus – tas arī saistās ar izpratni par labu pārvaldību.

«Tas ir ceļš, kas ejams. Mērķis, uz ko jātiecas. Šobrīd ir tā, kamēr pilnīgi precīzi melns uz balta nav uzrakstīts, tiekšanās uz labāku pārvaldību tiek atstāta novārtā.»

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Valsts kontrole nesaprot, ka, izspiežot no invalīda – pensionāra papildus deklarāciju, tā rīcībā var nonākt informācija par papildus ar nodokļiem apliekamiem ienākumiem, kas var papildināt valsts kasi.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas