bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze

Valsts kontrolei lielākais «sausuma» periods 5 gadu laikā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 4 balsojumi)

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba

Valsts kontrole jau teju piecus mēnešus nav pabeigusi nevienu revīziju, kas ir ilgākais laika posms pēdējo piecu gadu laikā, valsts kontroliere Ingūna Sudraba to skaidro ar iestādes apcirpto budžetu, ar kuru ne tuvu neesot pietiekami, lai iestāde normāli strādātu.

Valsts kontroliere intervijā BNN arī  klāsta savu skatījumu par to, ka neskatoties uz mazākiem tēriņiem, ministriju domāšanas veids par budžeta līdzekļu tērēšanu nav mainījies. Neskatoties uz pirmsvēlēšanu atmosfēru, I. Sudraba papildus spiedienu darbā nejūtot.

Kādas šobrīd ir aktuālās revīzijas? Pēdējo mēnešu laikā Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) nav publicējusi nevienas revīzijas rezultātu… Vai tas nozīmē, ka visi mūsu valstī palikuši godīgi un līdzekļus nepārtērē?

Avots: Likums par valsts budžetu (2005,2006,2007,2008,2009,2010)

Mūsu darba specifika ir tā, ka mēs tagad revīziju ciklā strādājam vienlaicīgi visi revidenti. Rudenī uzsāk finanšu revīziju un to pabeidz pirmajā maijā. Tas nozīmē- maijā mēs informējam par to, kā iepriekšējā gadā ir tērēti finanšu līdzekļi, cik ir atbilstoša grāmatvedības uzskaite, kas notiek ar valsts mantas apsaimniekošanu. Septembrī mēs pabeidzam konsolidētā pārskata revīziju, un mēs arī vienlaicīgi nobeidzam un uzsākam nākošo revīziju ciklu, kas likumīgi ietver arī revīziju visās ministrijās, lielākajās institūcijās. Pašreiz revidentiem ir ļoti aktīvs darba periods, jau ir pabeigtas revīzijas. Tiek rakstīti ziņojumu projekti. Tas nozīmē, ka sākot no oktobra beigām mēs daudz informēsim par to, kas noticis vienā vai otrā nozarē saistībā ar projekta realizāciju vai kāda pasākuma politisku realizāciju. Tās tēmas ir visdažādākās: mēs skatāmies uz zinātnes un izglītības politiku, cik efektīvi to realizē Izglītības ministrija. Tāpat pētām Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, mēs skatāmies uz to, kā darbojās sabiedrības integrācijas programma, Iekšlietu ministrijas atbildības jautājumi. Tāpat mēs vērtējam, cik atbilstoši tiek realizēta programma, kā tiek realizēta no Pasaules Bankas līdzekļiem: šī sociālā drošības tīkla programma. Mēs vērtējam arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbību, cik tā ir efektīva, vērtējam zinātnisko institūtu darbību Zemkopības ministrijas sistēmā. Apjomīga revīzija mums ir Ventspils brīvostā.

Revidēsiet arī citas ostas?

… arī tālāk nākotnē, jo ostas ir specifiski juridiski veidojumi ar ļoti specifisku pārvaldījuma formu – dalītu starp valsti un pašvaldību. Mēs gribam, lai tas ir arī pirmais caur kuru saprast no juridiskās puses, cik ostu darbs ir efektīvi organizēts, un cik mēs izmantojam ostu potenciālu, kas mums ir – lai ekonomika varētu attīstīties un gūt konkretizējumu.

Vai šobrīd revīzijas jau ir noslēguma fāzē?

Būtībā lielākā daļa no šīm revīzijām ir noslēguma fāzē, kas nozīmē, ka tiek apkopoti revīziju rezultāti, aktīvi veidoti ziņojumu projekti. Pēc tam vēl ir samērā garš ceļš – varbūt tās ir vairākas nedēļas, kamēr mēs skaņojam revīziju rezultātus ar revidējamām institūcijām. Pēc tam atbilstoši likumā noteiktam termiņam mēs varam rezultātus publiskot, līdz ar to pirmie revīziju rezultāti publiski būs zināmi oktobra beigās… tālāk jau daudz intensīvāk novembra un decembra mēnešos.

Kāds ir Valsts kontroles darbs pirmsvēlēšanu atmosfērā? Vai tas mainās? Vai izjūtat spiedienu?

Es gribu teikt, ka es neesmu izjutusi spiedienu no pirmās dienas, kopš esmu šeit strādājusi VK. Tāpat arī tagad, priekšvēlēšanu laikā, tāda nav bijis. Tiešām nejūtu kaut ko tādu – neviens nesūtīta kaut kādus pieprasījumus vai no mums kaut kādu informāciju. Absolūti nekas tāds nenotiek. Es pieņemu, ka visi ir pieraduši un sapratuši, ka strādājam neatkarīgi, un neietekmējamies no nekā …

Kā parasti notiek izvērtēšana, kuru iestādi tagad revidēt?

Pirmkārt, mēs rēķināmies ar resursiem, kas mums ir. Tātad ir noteikti cilvēki ar noteiktu kvalifikāciju, kas nozīmē, ka viņi var izdarīt noteiktu darba apjomu. Revīzijas tiek plānotas visam gadam uzreiz, sastādot gada plānu. Ir obligātais, likumā noteiktais darbs, kas mums ir jāizpilda katru gadu – ir jādod atzinumi par ministriju gada pārskatiem. Mēs rēķinām, cik tas mums prasīs resursu , lai šo darbu izdarītu. Tā aptuveni ir puse no Valsts kontroles resursiem, kas vajadzīga, lai izpildītu šo darbu… otra puse resursu tiek izmantota likumības un lietderības revīzijās. Tas ir apjomīgs un daudzpusīgs vērtējums, lai izvēlētos revīziju tēmas … lai tās aptvertu visas nozares un aptvertu to aktuālas un sabiedrībai būtiskākas tēmas.

Katrai revīzijai jābūt tādai, kas dod pievienoto vērtību , lai tā virzītu sistēmas sakārtošanu , meklētu veidu kā racionālāk tērēt līdzekļus.

Un tomēr, vai ar Valsts kontroles resursiem, pēc budžeta konsolidācijas, pietiek esošo pienākumu veikšanai?

Resursi nav pietiekami. Tas, ar ko mēs sākam aizvien asāk saskarties – mēs esam atkarīgi no informācijas tehnoloģijām. Tīri tehnoloģiski kvalitāte sāk zust. Nākošajā gadā tas ir neatliekams jautājums. Viena daļa datoru obligāti jānomaina. Ar tādiem datoriem šobrīd vairs neviens nevar strādāt, viņam būs beidzies garantijas termiņš un fiziskais iespējamais lietošanas laiks. Mums vajadzēs resursus papildus jau esošajiem.

Arī ar cilvēku resursiem ir problēmas… Neskatoties uz to, ka ir bezdarbs, kvalificētu darbaspēku atrast nav viegli. Mēs ieguldām paši savus resursus, apmācot cilvēkus, jo «gatavu» cilvēku darba tirgū nav. Revidenti darba tirgū netiek sagatavoti. Mēs konkurējam ar citām audita kompānijām un es jūtu patstāvīgi spiedienu, kad arī privātās audita kompānijas meklē kvalificētus kadrus. Jebkurš ir priecīgs saņemt jau kvalificētu darbinieku, nevis viņu apmācīt. Darba tirgū samaksas dēļ mēs zaudējam pašus kvalificētākos darbiniekus.

Jūs kā valsts kontroliere, kā vērtējat Latvijā kopējo iepirkuma sistēmu… šo sadarbību starp privāto uzņēmēju un valsts sektoru! Cik sakārtota tā ir, cik caurspīdīga, cik pārskatāma?

Nevar skatīties vien uz iepirkuma sistēmu. Es domāju, ka problēmas rada tas, ka bieži ir jāatbild uz jautājumiem: kāpēc to nopirka, ko ar to darīs, kāpēc nopirka tik dārgi. Kāpēc izvēlējās tieši konkrēto kompāniju, kāpēc izvēlējās tādu tehnisko risinājumu utt. Tās saknes ir daudz dziļākas… institūciju darbība nav uz rezultātu orientēta , respektīvi no institūcijām netiek prasīts konkrēts rezultāts, ko samērot ar līdzekļiem, kas izlietoti šī rezultāta sasniegšanai.

Tādējādi tiktu atrisināti daudzi jautājumi par to, kāpēc ir viens vai otrs pakalpojums izvēlēts , izvēlēts konkrētais veids kā šo pakalpojumu vai preci pirkt , jo šobrīd sistēma ir orientēta vienkārši uz būšanu procesā, naudas iztērēšanu. Līdz ar to, cīnīties tikai par to, kā un ko nopirkt, lai cena būs tāda , regulācijas var pilnveidot līdz bezgalībai, bet ja tik un tā netiek prasīta atbildība un sasaiste kāpēc to nopirki, un kāds ir tava darba rezultāts, tad būtiskas pārmaiņas nav iespējamas. Liekam par piemēru to pašu Dienvidu tiltu. Redziet, uzbūvē tiltu ,bet pašā pamatā nav vērtējuma par to, kādas ir problēmas ar satiksmes organizāciju Rīgas pilsētā, kas būtu jāizdara, lai satiksme būtu optimizēta. Kad redz tādu pamatojumu, no kura izriet, ka pats ekonomiski visefektīvākais veids ir uzbūvēt jaunu tiltu, tas uz priekšu. Tomēr Dienvidu tilts tiek uzbūvēts bez šāda ekonomiska pamatojuma.

Runājot par ministrijām, ja salīdzina treknos gadus un krīzes gadus… kā jūs domājat, ir uzlabojums kā nauda tiek tērēta… Domāšana?

Es gribu teikt, ka būtībā, lai arī līdzekļi tiek tērēti mazāk, doma ir saglabājusies tā pati. Ja līdzekļi ir mazāk, līdz ar to mazāk ir neadekvātu pasākumu, kas tiek rīkoti par nodokļu maksātāju naudu. Bet pati domāšana ir palikusi… Ministrijām un valsts institūcijām nav šīs atbildības par to , ko izdarīt par nodokļu maksātāju naudu patiešām sertificētā veidā. Tā kā man būtu jāatkārtojas, bet, kamēr nebūs stingri iezīmēts konkrētais rezultāts, kas katram ierēdnim, amatpersonai jāsasniedz, nevar izmainīt šo te domāšanas veidu.

Bet vai Valsts kontrole strādā atbilstoši visiem augstākajiem standartiem un jūsu pašu sludinātai filozofijai? Vai izdarāt maksimumu, ko varat paveikt?

Es gribētu teikt, ka mēs darām maksimumu, ko mēs varam izdarīt, jo viens faktors ir esošais finansējums, un otrs, cik kvalificētu personālu varam pieņemt darbā. Cilvēkam var maksāt konkrētā steigā algas, var pieņemt darbā, cilvēku , kurš ilgākā laika periodā izdarīs vairāk, izdarīs lielāku darba apjomu, jo izdarīs to kvalitatīvāk. Mēs visu laiku samērojam to, lai katrs darbs būtu kvalitatīvs, cik cilvēki mums ir spējīgi patstāvīgi novadīt revīziju, cik cilvēks strādā. Paiet laiks, kamēr cilvēki iegūst vajadzīgo zināšanu bāzi, bet nu ticiet man, cilvēkiem ar katru dienu tiek prasīts vairāk, un mēs karu gadu stādam savus plānus.

Sakiet, kāpēc ik gadu bija pierasts, kas katru mēnesi Valsts kontrole (VK) publicē vismaz vienu revīzijas rezultātu, bet šobrīd jau vairākus mēnešus nekas nav dzirdams?

Ticiet man, pamatlikums ir tāds, kādu es jums teicu… ja mēs varējām dažus gadus atpakaļ paralēli finanšu revīzijām veikt arī kādas likumīgas revīzijas, tad ar budžeta samazinājumu, mēs palikām apcērtot likuma minimumu… Tagad mēs veicam finanšu revīzijas, tas iznāk laika periods, oktobris līdz maijam… Mēs nevaram veikt nekādu paralēlo revīziju darbu. Tāpēc mēs publiskojam šos revīziju rezultātus maijā un sākam jaunas revīzijas, kuras pabeidzam līdz novembrim.

Tad tas ir saistīts ar budžetu…?

Arī, protams, jā.


Pievienot komentāru

Zaļā pārvietošanās ikdienā

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē pateicoties mežiem, kas sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Vai mēs esam arī viena no zaļākajām valstīm pasaulē, pateicoties mūsu domāšanai un dzīvesstilam? Latvijā, it īpaši Rīgā un citās lielajās pilsētās arvien aktuālāks kļūst temats par «zaļo pārvietošanos».

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Lasītākie

Komentētākie