BNN intervija | Valsts kontroliere: Amatpersonas pārkāpums ietekmēs viņa privāto naudas maku

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

«Gadījumos, kad tiek pārkāpts likums, tiek nodarīts zaudējums pašvaldību vai valsts budžetam. Turpmāk atbildīgajām amatpersonām iestāsies atbildība, kas vairs nebūs abstrakta, bet ietekmēs viņu privāto naudas maku. Tas būs kā preventīvs signāls, ka atbildībai jāiestājas,» tā par Valsts kontroles piešķirtajām zaudējuma piedziņas tiesībām intervijā BNN komentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Par bulciņas zagšanu piemēro bargus sodus, bet par noziegumiem publiskajā sektorā – nē»

Valsts kontrolei jeb augstākajai revīzijas iestādei kopš 1.augusta ir paplašinātas pilnvaras – tai ir tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti auditā.

Intervijā BNN valsts kontroliere atzīmē, ka tas ir nevis «asiņains rīks», ar ko Valsts kontrole vēlētos sodīt amatpersonas un ierēdņus, bet gan veids, kā cīnīties ar likumpārkāpējiem.

«Ar saviem auditiem gribam sniegt devumu, lai valsts institūcijās nebūtu tādas absurdas situācijas, ka par bulciņas zādzību seko gana bargs sods, bet tajā mirklī, kad tiek izdarīts noziegums publiskajā sektorā, soda nav un atbildība neiestājas. Šāda situācija dod nepareizu signālu, ka var rīkoties, kā labpatīk, un par to nekā nebūs. Tā nedrīkstētu būt.»

Tāpat Valsts kontrole ir uzsākusi apjomīgu revīziju par to, kā ekonomiskie noziegumi vispār tiek izmeklēti pašvaldībās un valsts iestādēs. Līdz šim, Krūmiņa neslēpj, par konstatētajiem ekonomiskajiem, finanšu pārkāpumiem publiskajā sektorā sodi pārsvarā atstāti bez ievērības.

Valsts kontroles iekšienē jau ir uzsākta gatavošanās tam, lai jaunās likuma pilnvaras nepieciešamības gadījumā varētu pielietot.

«Tajos gadījumos, kad redzēsim likumu pārkāpumu, nodarītos zaudējumus, rīkosimies, kā likums nosaka. Vispirms dosim iespēju pašām revidējamām vienībām vienoties ar atbildīgajām personām par piedziņu. Ja tas, mūsuprāt, nepamatotu iemeslu dēļ netiks darīts, tad pie darba ķersies Valsts kontroles padome.»

Tomēr, runājot par to, kas notiks ar jau iepriekš atklātajiem pārkāpumiem un tiem pārkāpējiem, kas nav saņēmuši sodu, Krūmiņa uzsver: «Mēs neesam sēdējuši rokas klēpī salikuši. Kas tika izdarīts? Valsts kontrolē tika izveidota atsevišķa pārkāpumu izmeklēšanas daļa, kas mēģināja veicināt sadarbību ar tiesību aizsardzības iestādēm, skaidrojot, sniedzot papildu informāciju, lai vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības.»

«Tas, ko mēs pilnīgi noteikti vēlamies, ir: lai tiktu ieviesti mūsu ieteikumi un lai tas notiktu nevis formāli, bet pēc būtības. Tas ir tas, par ko mēs cīnāmies visu laiku. Ja neizdodas, tad mēs atkal par to atgādinām un virzāmies [uz priekšu],» uzsver Krūmiņa.

Pēc kontrolieres paustā, progress ir panākts, un to veicinājis tas, ka Valsts kontrolē strādā bijušie prokuratūras darbinieki.

«Pašvaldību vadībai nav bijis skaidrs, ka tai pašas izveidotās kapitālsabiedrības ir jāpārrauga»

Valsts kontroliere atzīst, ka pārkāpumu publiskajā sektorā ir gana daudz. «Tas ir arī tas, ko mēs ar katru revīziju mēģinām stiprināt, – izpratni, ka jebkuras institūcijas vadītājs ir atbildīgs, lai viņa pārraudzībā, vadībā esošā institūcija strādātu likumīgi, lietderīgi un efektīvi. Tas ir noteikts likumā.»

Krūmiņa uzsver, ka vadītājiem ir jāsaprot – stājoties amatā, viņi apņemas strādāt iedzīvotāju labā. Vadītājiem ir jādomā, kā ar esošajiem resursiem maksimāli labi kalpot iedzīvotājiem, nevis sev.

Pašvaldībās viena no problēmām ir to pārraudzība kapitālsabiedrībās. «Problēmas, kas izgaismojās, kad tikko sākām revīzijas, bija tādas, ka pašvaldību vadībai nebija skaidrs, ka tai pašas izveidotās kapitālsabiedrības ir jāparauga. Viņiem šķita – ir izveidotas, tad tās savā nodabā darbojas. Revīziju laikā viens no kontroles mērķiem ir veicināt izpratni par labas pārvaldības principiem.»

Krūmiņa uzsver, ka svarīgi ir saprast – kapitālsabiedrības dibināšana nozīmē sekot līdzi arī likuma normām, nevis nolikt to kā trauku, no kura «pasmelt» savām vajadzībām. «Ir nepieciešama nepārtraukta uzraudzība, monitorings, lai pašvaldība darbotos atbilstoši tiem mērķiem, kas noteikti.»

Krūmiņa atzīmē, ja paskatās jau vien uz Rīgas kapitālsabiedrībām, kā Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas satiksme un citiem līdzīgiem uzņēmumiem, par tiem Valsts kontrolē no iedzīvotājiem bieži saņemtas sūdzības – galvenokārt par kvalitātes trūkumu un sadārdzinājumu.

Tāpat Krūmiņa piebilst, ka Valsts kontrolei vienmēr lielie izaicinājumi ir papildu saņemtā informācija par to, kur tiek atklāti pārkāpumi. Aicinājumi tiek saņemti gan no nevalstiskajām organizācijām, gan deputātiem pašvaldībās un Saeimā. Kā kontroliere uzver: «Pārkāpumu ir ļoti daudz.»

Tomēr problēma ir kapacitātē. «Institūciju, kas pakļaujas Valsts kontroles pārbaudei, ir tūkstošiem. Revidentu mums ir nedaudz vairāk par simtu. Līdz ar to ir jāizdara liela izšķiršanās, kur un par kādiem jautājumiem veiksim pārbaudes. Tas ir tas, kas mums rada galvassāpes, jo, protams, gribētos vairāk paskatīties un sniegt savus ieteikumus vairāku jomu sakārtošanā.»

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas