bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 13.11.2019 | Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
LatviaLatvija

BNN intervija | Valsts kontroliere: Amatpersonas pārkāpums ietekmēs viņa privāto naudas maku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

«Gadījumos, kad tiek pārkāpts likums, tiek nodarīts zaudējums pašvaldību vai valsts budžetam. Turpmāk atbildīgajām amatpersonām iestāsies atbildība, kas vairs nebūs abstrakta, bet ietekmēs viņu privāto naudas maku. Tas būs kā preventīvs signāls, ka atbildībai jāiestājas,» tā par Valsts kontroles piešķirtajām zaudējuma piedziņas tiesībām intervijā BNN komentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Par bulciņas zagšanu piemēro bargus sodus, bet par noziegumiem publiskajā sektorā – nē»

Valsts kontrolei jeb augstākajai revīzijas iestādei kopš 1.augusta ir paplašinātas pilnvaras – tai ir tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti auditā.

Intervijā BNN valsts kontroliere atzīmē, ka tas ir nevis «asiņains rīks», ar ko Valsts kontrole vēlētos sodīt amatpersonas un ierēdņus, bet gan veids, kā cīnīties ar likumpārkāpējiem.

«Ar saviem auditiem gribam sniegt devumu, lai valsts institūcijās nebūtu tādas absurdas situācijas, ka par bulciņas zādzību seko gana bargs sods, bet tajā mirklī, kad tiek izdarīts noziegums publiskajā sektorā, soda nav un atbildība neiestājas. Šāda situācija dod nepareizu signālu, ka var rīkoties, kā labpatīk, un par to nekā nebūs. Tā nedrīkstētu būt.»

Tāpat Valsts kontrole ir uzsākusi apjomīgu revīziju par to, kā ekonomiskie noziegumi vispār tiek izmeklēti pašvaldībās un valsts iestādēs. Līdz šim, Krūmiņa neslēpj, par konstatētajiem ekonomiskajiem, finanšu pārkāpumiem publiskajā sektorā sodi pārsvarā atstāti bez ievērības.

Valsts kontroles iekšienē jau ir uzsākta gatavošanās tam, lai jaunās likuma pilnvaras nepieciešamības gadījumā varētu pielietot.

«Tajos gadījumos, kad redzēsim likumu pārkāpumu, nodarītos zaudējumus, rīkosimies, kā likums nosaka. Vispirms dosim iespēju pašām revidējamām vienībām vienoties ar atbildīgajām personām par piedziņu. Ja tas, mūsuprāt, nepamatotu iemeslu dēļ netiks darīts, tad pie darba ķersies Valsts kontroles padome.»

Tomēr, runājot par to, kas notiks ar jau iepriekš atklātajiem pārkāpumiem un tiem pārkāpējiem, kas nav saņēmuši sodu, Krūmiņa uzsver: «Mēs neesam sēdējuši rokas klēpī salikuši. Kas tika izdarīts? Valsts kontrolē tika izveidota atsevišķa pārkāpumu izmeklēšanas daļa, kas mēģināja veicināt sadarbību ar tiesību aizsardzības iestādēm, skaidrojot, sniedzot papildu informāciju, lai vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības.»

«Tas, ko mēs pilnīgi noteikti vēlamies, ir: lai tiktu ieviesti mūsu ieteikumi un lai tas notiktu nevis formāli, bet pēc būtības. Tas ir tas, par ko mēs cīnāmies visu laiku. Ja neizdodas, tad mēs atkal par to atgādinām un virzāmies [uz priekšu],» uzsver Krūmiņa.

Pēc kontrolieres paustā, progress ir panākts, un to veicinājis tas, ka Valsts kontrolē strādā bijušie prokuratūras darbinieki.

«Pašvaldību vadībai nav bijis skaidrs, ka tai pašas izveidotās kapitālsabiedrības ir jāpārrauga»

Valsts kontroliere atzīst, ka pārkāpumu publiskajā sektorā ir gana daudz. «Tas ir arī tas, ko mēs ar katru revīziju mēģinām stiprināt, – izpratni, ka jebkuras institūcijas vadītājs ir atbildīgs, lai viņa pārraudzībā, vadībā esošā institūcija strādātu likumīgi, lietderīgi un efektīvi. Tas ir noteikts likumā.»

Krūmiņa uzsver, ka vadītājiem ir jāsaprot – stājoties amatā, viņi apņemas strādāt iedzīvotāju labā. Vadītājiem ir jādomā, kā ar esošajiem resursiem maksimāli labi kalpot iedzīvotājiem, nevis sev.

Pašvaldībās viena no problēmām ir to pārraudzība kapitālsabiedrībās. «Problēmas, kas izgaismojās, kad tikko sākām revīzijas, bija tādas, ka pašvaldību vadībai nebija skaidrs, ka tai pašas izveidotās kapitālsabiedrības ir jāparauga. Viņiem šķita – ir izveidotas, tad tās savā nodabā darbojas. Revīziju laikā viens no kontroles mērķiem ir veicināt izpratni par labas pārvaldības principiem.»

Krūmiņa uzsver, ka svarīgi ir saprast – kapitālsabiedrības dibināšana nozīmē sekot līdzi arī likuma normām, nevis nolikt to kā trauku, no kura «pasmelt» savām vajadzībām. «Ir nepieciešama nepārtraukta uzraudzība, monitorings, lai pašvaldība darbotos atbilstoši tiem mērķiem, kas noteikti.»

Krūmiņa atzīmē, ja paskatās jau vien uz Rīgas kapitālsabiedrībām, kā Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas satiksme un citiem līdzīgiem uzņēmumiem, par tiem Valsts kontrolē no iedzīvotājiem bieži saņemtas sūdzības – galvenokārt par kvalitātes trūkumu un sadārdzinājumu.

Tāpat Krūmiņa piebilst, ka Valsts kontrolei vienmēr lielie izaicinājumi ir papildu saņemtā informācija par to, kur tiek atklāti pārkāpumi. Aicinājumi tiek saņemti gan no nevalstiskajām organizācijām, gan deputātiem pašvaldībās un Saeimā. Kā kontroliere uzver: «Pārkāpumu ir ļoti daudz.»

Tomēr problēma ir kapacitātē. «Institūciju, kas pakļaujas Valsts kontroles pārbaudei, ir tūkstošiem. Revidentu mums ir nedaudz vairāk par simtu. Līdz ar to ir jāizdara liela izšķiršanās, kur un par kādiem jautājumiem veiksim pārbaudes. Tas ir tas, kas mums rada galvassāpes, jo, protams, gribētos vairāk paskatīties un sniegt savus ieteikumus vairāku jomu sakārtošanā.»


Pievienot komentāru

  1. annina teica:

    tiesam loti gribas dzivot godiga valsti

Turcijas izraidīts iespējamais džihādists iestrēgst starp robežām

ASV pilsonis, kuru Turcija tur aizdomās par līdzdalību teroristiskajā grupējumā «Islāma valsts» un izraidījusi no valsts, ir iestrēdzis starp Turcijas un Grieķijas robežām.

Latvijā būtiski pieaudzis graudaugu un elektroierīču eksports

Eksporta pieaugumu Latvijā septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības pieaugums.

Atbalsta stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu kontrolei

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ĢMO uzraudzībai un kontrolei.

Pie Baltijas robežām pārtverta Krievijas kara lidmašīna

NATO iznīcinātājiem Lietuvā pagājušajā nedēļā bijis jāizlido vienu reizi, atsaucoties uz trauksmi par Krievijas militārās lidmašīnas klātbūtni.

Nemiro: Latvijai ir jāpiedalās izstādē Expo 2020 Dubai; lēmums vēl jāpieņem valdībai

Latvijai ir jāpiedalās nākamgad Dubaijā gaidāmajā starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai, tomēr gala lēmumu par to decembrī pieņems Ministru kabinets.

Mediķi: VM piedāvātais medicīnas darbinieku algu palielināšanas modelis nav godīgs

VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā, paudušas nozares asociācijas.

Igaunijā ceļ ciematu pieaugušajiem ar autismu

Igaunijā sākts būvēt ciematu pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem un dažādiem intelekta traucējumiem. Ciematu pabeigt plānots jau 2020.gadā.

Eurostat: Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 141 miljonu eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2018.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 141 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem.

Uz trešo lasījumu virza priekšlikumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēmusi virzīt Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz FKTK pievienot Latvijas Bankai.

Lukašenko viesojas Austrijā, meklē ciešāku saikni ar ES

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kuram nav tuvu partnervalstu apkārtējā reģionā, izņemot Krieviju, otrdien, 12.novembrī, devies vizītē uz Austriju. Šī ir viņa pirmā došanās uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti pēdējos trijos gados.

Septembrī Latvijas eksportēto preču vērtība par 2,5% lielāka nekā pirms gada

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums septembrī veidojis 2,44 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%.

2020.gadā iecerēts paplašināt atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Mājokļu atbalsta programmai šogad un 2020.gadā būs pieejami septiņi miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrijā.

Tiesa kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi kosmētikas ražotāju AS Dzintars par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

«Bērni ierodas traumēti». Lietuvā mācās 500 skolēni no Ukrainas, Donbasa

Lietuvas skolās pašlaik mācās vairāk nekā 500 ukraiņu skolēni, no kuriem daudzi ir no Ukrainas karadarbības zonas Donbasa reģionā.

Veselības ministrija rosina rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%

Veselības ministrija rosina rezidentu darba samaksu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām zemāko darba samaksu palielināt par 10%.

Delna: 13.Saeimas deputāti «atturējušies» mazāk nekā 12.Saeimas

Šī Saeimas sasaukuma deputāti daudz retāk balsojumos izvēlējušies atturēties, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, apkopojot 13.Saeimas deputātu balsojumus no pērnā gada 6.novembra līdz šī gada 30.septembrim.

No 19.novembra mainīsies pasta sūtījumu deklarēšanas kārtība

No 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību.

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Līdz šim notiesāta 41 persona. IDB izmeklējumi nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos

Iekšējās drošības biroja pirmstiesas izmeklēšanas rezultāti nenorāda uz situācijas uzlabošanos iekšlietu dienestos, kuros joprojām nemazinās vairāku kategoriju noziegumi.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!