bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.01.2019 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Valsts kontroliere: Latvijā sodīšana norit pārāk bezzobaini; jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu teju netiek risināti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

«Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār.» Uz BNN intervijas jautājumiem atbild Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kāpēc Latvijā joprojām ir šāda situācija, ka vainīgie par valsts naudas izšķērdēšanu netiek sodīti un zaudējumi valsts budžetā netiek atgūti? Kā to labot?

Iestāžu un institūciju vēlme un gatavība izvērtēt pašiem savu atbildību pēc tam, kad pārkāpumi vai kļūdas konstatētas, mums ir nozīmīga tēma. Nozīmīga tāpēc, ka nesodāmības sajūta veicina nākamo pārkāpumu izdarīšanu. Arī pašlaik Valsts kontroles likumiskais pienākums ir ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Valsts kontroles iniciatīvas un neatlaidīga darba rezultātā sadarbība ar šīm iestādēm ir būtiski uzlabojusies. To apliecina uzsākto kriminālvajāšanai un tiesvedībai pakļauto lietu skaits. Pieaug mūsu atklāto pārkāpumu skaits, kas nonākt tiesās un kuros tiek pieņemti notiesājoši spriedumi, saucot pie atbildības vainīgās personas.

Tomēr ne tuvu visi gadījumi, kad valsts amatpersona vai publiskās pārvaldes darbinieks ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem rīkojies nelikumīgi, ir klasificējami kā tādi, kas jāizmeklē tiesībaizsardzības iestādēm. Iestādēm pašām jāveic pārbaudes atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār.

Tā kā iestādes pašas zaudējumu atlīdzināšanu no atbildīgajām personām pieprasa visai kūtri, uzskatām, ka ir nepieciešams palielināt Valsts kontroles pilnvaras piedzīt revīzijā konstatētos zaudējumus, kas valstij vai pašvaldībai nodarīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Diemžēl atbilstošie grozījumi Valsts kontroles likumā aizejošajai Saeimai nešķita pietiekami būtiski, un patiesu vēlmi šo problēmu risināt mēs šajā parlamenta sasaukumā neesam redzējuši.

Taču mēs šo tēmu no savas uzmanības neizlaidīsim. Par apzināti negodprātīgu rīcību ar sabiedrības kopīgi sarūpēto naudu un mantu katram ir jāatbild ar savu personisko maciņu, kā to jau tagad paredz likumi. Ja gribam reāli panākt, lai ikviens, kurš rīkojas ar valsts un pašvaldības naudu un mantu, godprātīgi atbild par tās likumīgu izlietojumu, grozījumi Valsts kontroles likumā ir būtiski un nepieciešami.

Jūs nesen apgalvojāt, ka valsts pārvaldē nereti lietas tiek darītas tikai darīšanas pēc – bez intereses par rezultātu. Kāpēc, Jūsuprāt, Latvijā tas tā ir «iegājies»? 

Itin bieži nākas secināt, ka publiskās pārvaldes institūciju vājā vieta ir mērķu definēšana un prasme izvērtēt, vai tas, ko darām, patiešām ir ceļš uz mērķi. Ja arī mērķi ir noteikti, nereti iztrūkst skaidri un izmērāmi kritēriji, pēc kuriem pati institūcija var novērtēt, vai tas, ko darbinieki ikdienā dara, atbilst tam, ko esam izvirzījuši par prioritāti.

Iemesls zemai ieinteresētībai ir arī nepietiekama sasaiste ar darba rezultātu. Ja darbiniekiem trūkst pozitīvas motivācijas, turklāt viņi arī zina, ka nesekos atbildības izvērtēšana pēc būtības, tas ir, ja no darba rezultāta nekas nav atkarīgs, zūd vēlme «lieki» pūlēties.

Kam ir izdevīgi, ka iepirkumi un procesi tiek veikti likumīgi, taču netiek sasniegts vēlamais rezultāts?

Katrā ziņā – tas nav izdevīgi sabiedrībai, kura publiskajai pārvaldei uztic savu nodokļos samaksāto naudu. Protams, ikvienam iepirkumam, ikvienai darbībai ar valsts vai pašvaldības naudu un mantu ir jānotiek likumīgi, bet svarīgi ir arī sekot līdzi, vai ar konkrēto darbību tiek sasniegts rezultāts. Piemēram, Valsts kontrole atkārtoti ir norādījusi, ka lielo investīciju projektu vadība mums klibo. Ja vaina ir neprasmē, tad jāmācās un jāmeklē risinājumi; ja negribēšanā – atbilstoši jāvērtē atbildība.

Ja runājam par valstij nepieciešamajiem pakalpojumiem, kāpēc, Jūsuprāt, valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti, bet ne vienmēr izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām? Proti, vai Latvijā valsts un pašvaldības naudu, Jūsuprāt, izmanto godprātīgi?

Par šiem jautājumiem Valsts kontrole ik gadu sniedz eksperta viedokli, veicot finanšu revīzijas centrālajās pārvaldes iestādēs un revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un pašvaldību budžetiem. Pārāk bieži saskaramies ar situācijām, ka nauda tiek pieprasīta un piešķirta labiem, sabiedrībai svarīgiem mērķiem, bet pēc tam tiek pārdalīta un izmantota tādu izdevumu segšanai, kas ne tuvu nesakrīt ar sākotnējo mērķi. Šāda prakse Valsts kontroles ieskatā nav pieļaujama.

Kāpēc publiskajā sektorā tas tā notiek? Labs saimnieks taču vienmēr izvērtēs, kā un kur viņš iegulda savus resursus, kāda ir to atdeve, kāpēc vienu vai otru lietu darīt tieši tagad. Privātajā uzņēmējdarbībā šādu situāciju arī ir grūti iedomāties. Daļa atbildes noteikti ir saistīta jau pieminēto atbildības jautājumu un ieinteresētību darba rezultātā.

Kuras no Latvijas ministrijām nesniedza pietiekami skaidru priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli, naudas plūsmu un darbības finansiālajiem rezultātiem iepriekšējos gados?

Runājot revidentu terminoloģijā, 2015.gada finanšu revīzijās netika sniegts neviens atzinums ar iebildi, tomēr vairākās ministrijās un centrālās pārvaldes iestādēs akcentējām apstākļus par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Tādus saņēma Izglītības un zinātnes ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM), Veselības, Zemkopības, Iekšlietu un Kultūras ministrija. 2016.gadā iebildes saņēma Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, VARAM un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet 2017.gadā – Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija.

 Vai saredzat vainu/trūkumus likumdevēju darbībās? Kurās jomās visbiežāk pēc Valsts kontroles revīzijām tas tiek secināts?

Revīziju gaitā, iedziļinoties dažādās jomās, redzam, ka nereti normatīvais regulējums patiešām ir neprecīzs un varētu vēlēties lielāku skaidrību par likumdevēja paredzēto mērķi. Taču tas nenoņem atbildību no normu piemērotājiem! – ja normas nav skaidras, tad jārosina tās grozīt. Nav arī pieļaujams, ka vienu likuma daļu piemērojam, jo tā mums patīk, bet citu ne, jo tajā kaut kas nav mums pa prātam.

Kā Jūs vērtētu pašlaik amatpersonu darbu pēc Valsts kontroles revīziju atrastajiem pārkāpumiem? Kādos gadījumos Jūs saskaraties ar vislielāko pretreakciju?

Lai gan sabiedrība revīzijas ziņojumos galvenokārt meklē pārkāpumu sarakstu, ikviens revidents jums apliecinās – pats svarīgākais augstākās revīzijas iestādes darba «produkts» ir revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi, par kuru ieviešanas termiņiem Valsts kontrole vienmēr vienojas ar revidēto institūciju.

Taču publiskā reakcija, protams, ir dažāda, jo kam gan patīk, ja tiec kritizēts. Tāpēc revidenta skats no malas nereti kļūst par izšķirošu ārējo pamudinājumu kādai iestādei, institūcijai vai jomai pārskatīt līdzšinējo darbību un padomāt, vai to, ko tā dara par valsts naudu un ar valsts mantu, nav iespējams darīt labāk, saprātīgāk, jēgpilnāk. Nereti pārkāpumi un nekārtības tiek novērstas jau revīzijas laikā, un par to mums vienmēr ir gandarījums.

Atsaukšos arī uz starptautisko praksi – ikviena augstākā revīzijas iestāde lielāku vērību vienmēr pievērš tiem, kas nevēlas saprast, ka ar publiskajiem līdzekļiem jārīkojas ar īpaši lielu rūpību. Mūsu mērķis nav kādu pārmācīt, sodīt vai publiski nokaunināt. Mēs sagaidām drosmi uzņemties atbildību par padarīto un gatavību labot kļūdas, ja tādas ir pieļautas. Esmu vienmēr uzsvērusi – Latvijas Republikas Valsts kontrole rūpīgi pieskatīs tos, kuri negrib strādāt labāk, un palīdzēsim tiem, kuri to grib.

Mēs ejam līdzi laikam un radām arī jaunus produktus, kas patiešām var palīdzēt publiskās pārvaldes darbu sakārtot. Vienkāršs piemērs: revīzijā par kapsētu apsaimniekošanu 19 pašvaldībās mēs praktiski visās saskatījām līdzīgas problēmas. Revīzijas rezultātā revidenti sagatavoja pašnovērtējuma anketu, ar ko iepazīstinājām arī pārējās Latvijas pašvaldības, – piedāvājām vienkāršu rīku, kā pašvaldībai pašai uz savu darbu paskatīties no malas, negaidot, kad ieradīsies Valsts kontrole un veiks revīziju. Gluži nesen saņēmām ziņu no vienas pašvaldības, kas šo rīku bija izmantojusi un veikusi nepieciešamās pārmaiņas novada kapsētu apsaimniekošanā. Ieguvēji no šādas aktīvas, atbildīgas rīcības ir pašvaldības iedzīvotāji.

Valsts kontroles revīziju skaits – vai pašlaik tas ir pietiekams un netrūkst resursu, lai tās kvalitatīvi veiktu? 

Lai runā skaitļi: 2017.gadā Valsts kontrole pabeidza 46 revīzijas, kurās kopā tika sagatavoti 68 ziņojumi. Līdzīgi bija arī iepriekšējos gados. Daudz vai maz? Valsts kontroles likums nosaka, ka revīzijas veicam par valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu darbību, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, revidējam arī Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojumu, ja tie iekļauti valsts vai pašvaldību budžetos.

Tātad – revīzijai pakļauto institūciju skaits ir ievērojams, un katrai nekad nevarēsim nolikt līdzās revidentu, tas nebūtu saprātīgi. Tāpēc svarīga ir ikvienas institūcijas vadītāja atbildība par to, lai rīcība ar valsts naudu un mantu būtu gan grāmatvediski pareizi fiksēta, gan atbilstu likumu prasībām un lietderības – efektivitātes, ekonomiskuma un produktivitātes kritērijiem. Valsts kontroles loma: ar veikto revīziju un to rezultātā sniegto ieteikumu palīdzību veicināt un vairot publiskā sektora izpratni par šiem principiem un to nozīmību. Mēs rīkojam seminārus un mācības, dalāmies pozitīvajā pieredzē un aicinām arī pašas institūcijas to darīt. Mācīties no citu kļūdām vienmēr ir mazsāpīgāk, nekā no savējām. Mūsu mērķis ir panākt, lai šī izpratne pieaug.

Protams, dzīve nestāv uz vietas, attīstās visas nozares, un arī mūsu revidentiem ir pienākums nestāvēt uz vietas. Revidentam salīdzinoši īsā laikā ir jāiedziļinās dažādās tēmās, jāizprot, kā notiek procesi ikvienā sabiedrībai nozīmīgā jomā, sākot no veselības aprūpes līdz kiberdrošībai, no izglītības līdz transporta infrastruktūrai un nodokļu reformai. Tas nav viegli, bet ļoti interesanti. Tāpēc mūsu durvis vienmēr ir atvērtas jauniem, finanšu jomā, jurisprudencē, grāmatvedībā zinošiem cilvēkiem, kuri vēlas būtiski uzlabot mūsu valsts dzīvi un sniegt savu pienesumu Latvijas nākotnei. Zinu un esmu pārliecināta, ka Valsts kontrole spēj šādu pienesumu dot.

Kas ir tās «sāpīgākās» problēmas, kam Valsts kontrolei vajadzētu pieķerties nākotnē?

Valsts kontroles loma ir raudzīties, lai valsts un pašvaldību nauda un manta tiktu izlietota likumīgi un saprātīgi. Mūsu mērķis ir būt pamanāmam un efektīvam sabiedrības interešu pārstāvim – tieši Valsts kontrole ir tā, kas sabiedrībai sniedz uzticamu viedokli, kas tad īsti ar valsts naudu un mantu notiek. Valsts ir izveidota un pastāv sabiedrības labumam.

Veicot ikgadējo valsts saimnieciskā gada pārskata pārbaudi, mēs regulāri atgādinām valdībai par nepieciešamību gan pilnveidot valsts kopējo budžeta plānošanu, gan rūpīgāk raudzīties, lai līdzekļi, kas pieprasīti un piešķirti kādam sabiedrībai svarīgam mērķim, netiktu pārdalīti citām vajadzībām.

Mēs noteikti sekosim, kas notiek aizsardzības, veselības, izglītības nozarē un ikvienā citā lielajā jautājumā, kas svarīgs valsts tālredzīgai attīstībai. Kā uz priekšu virzīsies jau sen nepieciešamās pārmaiņas pirmstiesas izmeklēšanas jomā? Vai un kā tiks pārskatīta izdienas pensiju sistēma, kas jau sen ir pazaudējusi savu sākotnējo mērķi? Arī vienotā atlīdzības sistēma publiskajā pārvaldē nav vienkāršs jautājums, bet tas nenozīmē, ka varam salikt rokas klēpī un neko nedarīt. Ir jādara, un mēs tam sekosim līdzi.

Joprojām mūsu uzmanības lokā būs vietējās varas – pašvaldības, jo tieši tās ir iedzīvotājiem vistuvākās publiskās pārvaldes institūcijas. Pašvaldību gatavība un griba savus procesus sakārtot atšķiras. Spilgti to redzam pēc pašvaldību sniegto maksas pakalpojumu revīzijas. Revīzijas laikā ne tikai revidētajām pašvaldībām, bet arī visām pārējām parādījām ceļu, kā strādāt efektīvāk. Tās pašvaldības, kas mūsu ieteikumiem seko, savu darbu pakāpeniski uzlabo. Tie, kas izvēlas neko nedarīt, stagnē.


Pievienot komentāru

Saeima šonedēļ varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Lai gan par Saeimas deputātiem visskaļākā līdz šim ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā lieta par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kur aizdomās turēto statuss ir Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam, tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24.janvārī, varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, informē komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule.

Vējonis izsludina grozījumus par veselības pakalpojumu grozu sistēmas atlikšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 38 likumpārkāpējus

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 38 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 28 robežpārkāpēji, tajā skaitā, ieceļošana Latvijā liegta astoņiem ārzemniekiem.

Britu mārciņas vērtība aug, Mejai plānojot Briselē apspriest Breksita līguma izmaiņas

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien, 21.janvārī, pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu Breksita vienošanās izmaiņas.

Autovadītāju ievērībai: vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu

Vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

SAB sācis vērtēt Kariņa topošās valdības locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai

Satversmes aizsardzības birojs sācis vērtēt Krišjāņa Kariņa topošā Ministru kabineta locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas atbalstījušas dalību Kariņa vadītā valdībā

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas ir pieņēmušas oficiālus lēmumus par dalību Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadītā valdībā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos augusi par 1%

Sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājusies par 1%, liecina jaunākais Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas tirgus cenu indikators.

Lembergs joprojām klausās pret sevi celtās apsūdzības – debašu teksta lasīšana nav beigusies

Debašu teksta lasīšanu tā sauktajā «Lemberga prāvā», kurā tiek izskatītas apsūdzības pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un Ansi Sormuli, bija plānots pabeigt līdz Jaunajam gadam, t.i., 2019.gada sākumam, tomēr tas tā nav noticis – debašu teksta lasīšana joprojām turpinās.

Valdības komandā vieta arī Parādniekam kā vienam no premjera padomdevējiem

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! –Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks varētu kļūt par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.

Valdības veidošana: Kariņš rēķinās ar 61 balsi

Aizvadīta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuras laikā prezidents tika informēts par valdības veidošanas procesu, kas Kariņa prāt, noslēdzies ļoti veiksmīgi.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES

Latvijā pērn trešajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta deficītiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus, liecina rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

KPV LV ekonomikas ministra amatam izvirza Nemiro kandidatūru

Partijas KPV LV Saeimas frakcija pirmdien, 21.janvārī, nolēma virzīt deputātu Ralfu Nemiro ekonomikas ministra amatam, pēc tam kad piektdien, 18.janvārī, negaidīti savu kandidatūru atsauca Didzis Šmits. Frakcijas vairākums arī nolēma atbalstīt topošo Krišjāņa Kariņa valdību, vēsta ziņu portals lsm.lv.

Atjaunotā ēkā Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts nekustamie īpašumi atjaunotajā ēkā Kalnciema ielā 14, Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki – Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā no 21.janvāra strādā 34 prokuratūras darbinieki.

Iedzīvotājus aicina izmantot Latvijas vietējo pienu

Tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Raidījumā: IUB lūdz izmeklēt iespējamu krāpšanos LVC 8,5 miljonu konkursā

2018.gada vasaras beigās VAS Latvijas valsts ceļi noslēdza 8,5 miljonu līgumu ar kompāniju Reck. Summa bija divarpus reižu lielāka par izsludināto, un iepirkumu uzraugi pagājušajā nedēļā lūguši sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos, sāsta raidījumā Nekā personīga. «Iepirkumu uzraudzības birojs konstatējis, ka uzvarētājs atsaucies uz apakšuzņēmēju pieredzi, kāda tiem nav bijusi. Ja tas atklātos ātrāk, Reck nebūtu ticis pie lielā pasūtījuma.»

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, norāda premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Plāno mainīt latviešu valodas eksāmenu uzdevumus un vērtēšanu pamatskolā

Valsts izglītības satura centra speciālisti analizējot mazākumtautību programmu absolventu sniegumu latviešu valodas centralizētajā eksāmenā secinājuši, ka 9.klašu absolventu latviešu valodas zināšanas gadu garumā turas stabilas, bet ir viduvējas, kas liks mainīt latviešu valodas eksāmena uzdevumus un vērtēšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Jaunās valdības politika atspoguļosies, veidojot 2020.gada valsts budžetu, tā Kariņš

Plānots, ka jaunā valdība uzreiz pēc apstiprināšanas sāks darbu, lai turpinātu iepriekšējās valdības darbus un nenodarbosies ar jaunradi, bet jau vasarā veidojot 2020.gada valsts budžetu, tajā atspoguļosies jaunās valdības politika, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Sniegs un apledojums joprojām apgrūtina braukšanu

Lielākajā daļā Latvijas teritorijas sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, infromē VAS Latvijas Valsts ceļi.

BATL: Nozare no Latvijas dzelzceļa sagaida procesu efektivizāciju, nevis lielīšanos ar nelielu rezultātu pieaugumu

Aizvadītais gads bija pagrieziena punkts dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kad nozarei izdevās atgūties no lejupslīdes, kuras zemākais punkts tika sasniegts 2017.gadā. Līdz ar to sapriecāties par pērnā gada izaugsmi ir pāragri, jo šī ir nozare, kas šobrīd ir atkarīga no daudziem ārējiem riskiem un iekšēju faktoru radītiem trūkumiem tranzīta koridorā.

No Latvijas pērn 11 mēnešos izvests par 15,1% mazāk naftas produktu

Atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs pagājušā gada 11 mēnešos bija kopumā par 77 683 tonnām jeb 15,1% mazāks nekā 2017.gada 11 mēnešos.

Darbadienās saglabāsies sals, nedēļas nogalē gaidāmi siltāki laikapstākļi

Anticiklona ietekmē saglabāsies stabili laikapstākļi – ievērojami nokrišņi nav gaidāmi, naktis un dienas būs samērā aukstas. Darba nedēļas beigās vietām būs gaidāmi nokrišņi, debesis biežāk būs mākoņainas un gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies.

BNN nedēļas apkopojums: Nabadzība Latvijā. Topošās koalīcijas solījumi. Tiesības pēc Brexit

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Solījumi; Veselība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Liegums.