bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.10.2018 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Valsts kontroliere: Latvijā sodīšana norit pārāk bezzobaini; jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu teju netiek risināti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

«Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār.» Uz BNN intervijas jautājumiem atbild Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kāpēc Latvijā joprojām ir šāda situācija, ka vainīgie par valsts naudas izšķērdēšanu netiek sodīti un zaudējumi valsts budžetā netiek atgūti? Kā to labot?

Iestāžu un institūciju vēlme un gatavība izvērtēt pašiem savu atbildību pēc tam, kad pārkāpumi vai kļūdas konstatētas, mums ir nozīmīga tēma. Nozīmīga tāpēc, ka nesodāmības sajūta veicina nākamo pārkāpumu izdarīšanu. Arī pašlaik Valsts kontroles likumiskais pienākums ir ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Valsts kontroles iniciatīvas un neatlaidīga darba rezultātā sadarbība ar šīm iestādēm ir būtiski uzlabojusies. To apliecina uzsākto kriminālvajāšanai un tiesvedībai pakļauto lietu skaits. Pieaug mūsu atklāto pārkāpumu skaits, kas nonākt tiesās un kuros tiek pieņemti notiesājoši spriedumi, saucot pie atbildības vainīgās personas.

Tomēr ne tuvu visi gadījumi, kad valsts amatpersona vai publiskās pārvaldes darbinieks ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem rīkojies nelikumīgi, ir klasificējami kā tādi, kas jāizmeklē tiesībaizsardzības iestādēm. Iestādēm pašām jāveic pārbaudes atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār.

Tā kā iestādes pašas zaudējumu atlīdzināšanu no atbildīgajām personām pieprasa visai kūtri, uzskatām, ka ir nepieciešams palielināt Valsts kontroles pilnvaras piedzīt revīzijā konstatētos zaudējumus, kas valstij vai pašvaldībai nodarīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Diemžēl atbilstošie grozījumi Valsts kontroles likumā aizejošajai Saeimai nešķita pietiekami būtiski, un patiesu vēlmi šo problēmu risināt mēs šajā parlamenta sasaukumā neesam redzējuši.

Taču mēs šo tēmu no savas uzmanības neizlaidīsim. Par apzināti negodprātīgu rīcību ar sabiedrības kopīgi sarūpēto naudu un mantu katram ir jāatbild ar savu personisko maciņu, kā to jau tagad paredz likumi. Ja gribam reāli panākt, lai ikviens, kurš rīkojas ar valsts un pašvaldības naudu un mantu, godprātīgi atbild par tās likumīgu izlietojumu, grozījumi Valsts kontroles likumā ir būtiski un nepieciešami.

Jūs nesen apgalvojāt, ka valsts pārvaldē nereti lietas tiek darītas tikai darīšanas pēc – bez intereses par rezultātu. Kāpēc, Jūsuprāt, Latvijā tas tā ir «iegājies»? 

Itin bieži nākas secināt, ka publiskās pārvaldes institūciju vājā vieta ir mērķu definēšana un prasme izvērtēt, vai tas, ko darām, patiešām ir ceļš uz mērķi. Ja arī mērķi ir noteikti, nereti iztrūkst skaidri un izmērāmi kritēriji, pēc kuriem pati institūcija var novērtēt, vai tas, ko darbinieki ikdienā dara, atbilst tam, ko esam izvirzījuši par prioritāti.

Iemesls zemai ieinteresētībai ir arī nepietiekama sasaiste ar darba rezultātu. Ja darbiniekiem trūkst pozitīvas motivācijas, turklāt viņi arī zina, ka nesekos atbildības izvērtēšana pēc būtības, tas ir, ja no darba rezultāta nekas nav atkarīgs, zūd vēlme «lieki» pūlēties.

Kam ir izdevīgi, ka iepirkumi un procesi tiek veikti likumīgi, taču netiek sasniegts vēlamais rezultāts?

Katrā ziņā – tas nav izdevīgi sabiedrībai, kura publiskajai pārvaldei uztic savu nodokļos samaksāto naudu. Protams, ikvienam iepirkumam, ikvienai darbībai ar valsts vai pašvaldības naudu un mantu ir jānotiek likumīgi, bet svarīgi ir arī sekot līdzi, vai ar konkrēto darbību tiek sasniegts rezultāts. Piemēram, Valsts kontrole atkārtoti ir norādījusi, ka lielo investīciju projektu vadība mums klibo. Ja vaina ir neprasmē, tad jāmācās un jāmeklē risinājumi; ja negribēšanā – atbilstoši jāvērtē atbildība.

Ja runājam par valstij nepieciešamajiem pakalpojumiem, kāpēc, Jūsuprāt, valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti, bet ne vienmēr izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām? Proti, vai Latvijā valsts un pašvaldības naudu, Jūsuprāt, izmanto godprātīgi?

Par šiem jautājumiem Valsts kontrole ik gadu sniedz eksperta viedokli, veicot finanšu revīzijas centrālajās pārvaldes iestādēs un revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un pašvaldību budžetiem. Pārāk bieži saskaramies ar situācijām, ka nauda tiek pieprasīta un piešķirta labiem, sabiedrībai svarīgiem mērķiem, bet pēc tam tiek pārdalīta un izmantota tādu izdevumu segšanai, kas ne tuvu nesakrīt ar sākotnējo mērķi. Šāda prakse Valsts kontroles ieskatā nav pieļaujama.

Kāpēc publiskajā sektorā tas tā notiek? Labs saimnieks taču vienmēr izvērtēs, kā un kur viņš iegulda savus resursus, kāda ir to atdeve, kāpēc vienu vai otru lietu darīt tieši tagad. Privātajā uzņēmējdarbībā šādu situāciju arī ir grūti iedomāties. Daļa atbildes noteikti ir saistīta jau pieminēto atbildības jautājumu un ieinteresētību darba rezultātā.

Kuras no Latvijas ministrijām nesniedza pietiekami skaidru priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli, naudas plūsmu un darbības finansiālajiem rezultātiem iepriekšējos gados?

Runājot revidentu terminoloģijā, 2015.gada finanšu revīzijās netika sniegts neviens atzinums ar iebildi, tomēr vairākās ministrijās un centrālās pārvaldes iestādēs akcentējām apstākļus par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Tādus saņēma Izglītības un zinātnes ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM), Veselības, Zemkopības, Iekšlietu un Kultūras ministrija. 2016.gadā iebildes saņēma Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, VARAM un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet 2017.gadā – Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija.

 Vai saredzat vainu/trūkumus likumdevēju darbībās? Kurās jomās visbiežāk pēc Valsts kontroles revīzijām tas tiek secināts?

Revīziju gaitā, iedziļinoties dažādās jomās, redzam, ka nereti normatīvais regulējums patiešām ir neprecīzs un varētu vēlēties lielāku skaidrību par likumdevēja paredzēto mērķi. Taču tas nenoņem atbildību no normu piemērotājiem! – ja normas nav skaidras, tad jārosina tās grozīt. Nav arī pieļaujams, ka vienu likuma daļu piemērojam, jo tā mums patīk, bet citu ne, jo tajā kaut kas nav mums pa prātam.

Kā Jūs vērtētu pašlaik amatpersonu darbu pēc Valsts kontroles revīziju atrastajiem pārkāpumiem? Kādos gadījumos Jūs saskaraties ar vislielāko pretreakciju?

Lai gan sabiedrība revīzijas ziņojumos galvenokārt meklē pārkāpumu sarakstu, ikviens revidents jums apliecinās – pats svarīgākais augstākās revīzijas iestādes darba «produkts» ir revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi, par kuru ieviešanas termiņiem Valsts kontrole vienmēr vienojas ar revidēto institūciju.

Taču publiskā reakcija, protams, ir dažāda, jo kam gan patīk, ja tiec kritizēts. Tāpēc revidenta skats no malas nereti kļūst par izšķirošu ārējo pamudinājumu kādai iestādei, institūcijai vai jomai pārskatīt līdzšinējo darbību un padomāt, vai to, ko tā dara par valsts naudu un ar valsts mantu, nav iespējams darīt labāk, saprātīgāk, jēgpilnāk. Nereti pārkāpumi un nekārtības tiek novērstas jau revīzijas laikā, un par to mums vienmēr ir gandarījums.

Atsaukšos arī uz starptautisko praksi – ikviena augstākā revīzijas iestāde lielāku vērību vienmēr pievērš tiem, kas nevēlas saprast, ka ar publiskajiem līdzekļiem jārīkojas ar īpaši lielu rūpību. Mūsu mērķis nav kādu pārmācīt, sodīt vai publiski nokaunināt. Mēs sagaidām drosmi uzņemties atbildību par padarīto un gatavību labot kļūdas, ja tādas ir pieļautas. Esmu vienmēr uzsvērusi – Latvijas Republikas Valsts kontrole rūpīgi pieskatīs tos, kuri negrib strādāt labāk, un palīdzēsim tiem, kuri to grib.

Mēs ejam līdzi laikam un radām arī jaunus produktus, kas patiešām var palīdzēt publiskās pārvaldes darbu sakārtot. Vienkāršs piemērs: revīzijā par kapsētu apsaimniekošanu 19 pašvaldībās mēs praktiski visās saskatījām līdzīgas problēmas. Revīzijas rezultātā revidenti sagatavoja pašnovērtējuma anketu, ar ko iepazīstinājām arī pārējās Latvijas pašvaldības, – piedāvājām vienkāršu rīku, kā pašvaldībai pašai uz savu darbu paskatīties no malas, negaidot, kad ieradīsies Valsts kontrole un veiks revīziju. Gluži nesen saņēmām ziņu no vienas pašvaldības, kas šo rīku bija izmantojusi un veikusi nepieciešamās pārmaiņas novada kapsētu apsaimniekošanā. Ieguvēji no šādas aktīvas, atbildīgas rīcības ir pašvaldības iedzīvotāji.

Valsts kontroles revīziju skaits – vai pašlaik tas ir pietiekams un netrūkst resursu, lai tās kvalitatīvi veiktu? 

Lai runā skaitļi: 2017.gadā Valsts kontrole pabeidza 46 revīzijas, kurās kopā tika sagatavoti 68 ziņojumi. Līdzīgi bija arī iepriekšējos gados. Daudz vai maz? Valsts kontroles likums nosaka, ka revīzijas veicam par valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu darbību, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, revidējam arī Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojumu, ja tie iekļauti valsts vai pašvaldību budžetos.

Tātad – revīzijai pakļauto institūciju skaits ir ievērojams, un katrai nekad nevarēsim nolikt līdzās revidentu, tas nebūtu saprātīgi. Tāpēc svarīga ir ikvienas institūcijas vadītāja atbildība par to, lai rīcība ar valsts naudu un mantu būtu gan grāmatvediski pareizi fiksēta, gan atbilstu likumu prasībām un lietderības – efektivitātes, ekonomiskuma un produktivitātes kritērijiem. Valsts kontroles loma: ar veikto revīziju un to rezultātā sniegto ieteikumu palīdzību veicināt un vairot publiskā sektora izpratni par šiem principiem un to nozīmību. Mēs rīkojam seminārus un mācības, dalāmies pozitīvajā pieredzē un aicinām arī pašas institūcijas to darīt. Mācīties no citu kļūdām vienmēr ir mazsāpīgāk, nekā no savējām. Mūsu mērķis ir panākt, lai šī izpratne pieaug.

Protams, dzīve nestāv uz vietas, attīstās visas nozares, un arī mūsu revidentiem ir pienākums nestāvēt uz vietas. Revidentam salīdzinoši īsā laikā ir jāiedziļinās dažādās tēmās, jāizprot, kā notiek procesi ikvienā sabiedrībai nozīmīgā jomā, sākot no veselības aprūpes līdz kiberdrošībai, no izglītības līdz transporta infrastruktūrai un nodokļu reformai. Tas nav viegli, bet ļoti interesanti. Tāpēc mūsu durvis vienmēr ir atvērtas jauniem, finanšu jomā, jurisprudencē, grāmatvedībā zinošiem cilvēkiem, kuri vēlas būtiski uzlabot mūsu valsts dzīvi un sniegt savu pienesumu Latvijas nākotnei. Zinu un esmu pārliecināta, ka Valsts kontrole spēj šādu pienesumu dot.

Kas ir tās «sāpīgākās» problēmas, kam Valsts kontrolei vajadzētu pieķerties nākotnē?

Valsts kontroles loma ir raudzīties, lai valsts un pašvaldību nauda un manta tiktu izlietota likumīgi un saprātīgi. Mūsu mērķis ir būt pamanāmam un efektīvam sabiedrības interešu pārstāvim – tieši Valsts kontrole ir tā, kas sabiedrībai sniedz uzticamu viedokli, kas tad īsti ar valsts naudu un mantu notiek. Valsts ir izveidota un pastāv sabiedrības labumam.

Veicot ikgadējo valsts saimnieciskā gada pārskata pārbaudi, mēs regulāri atgādinām valdībai par nepieciešamību gan pilnveidot valsts kopējo budžeta plānošanu, gan rūpīgāk raudzīties, lai līdzekļi, kas pieprasīti un piešķirti kādam sabiedrībai svarīgam mērķim, netiktu pārdalīti citām vajadzībām.

Mēs noteikti sekosim, kas notiek aizsardzības, veselības, izglītības nozarē un ikvienā citā lielajā jautājumā, kas svarīgs valsts tālredzīgai attīstībai. Kā uz priekšu virzīsies jau sen nepieciešamās pārmaiņas pirmstiesas izmeklēšanas jomā? Vai un kā tiks pārskatīta izdienas pensiju sistēma, kas jau sen ir pazaudējusi savu sākotnējo mērķi? Arī vienotā atlīdzības sistēma publiskajā pārvaldē nav vienkāršs jautājums, bet tas nenozīmē, ka varam salikt rokas klēpī un neko nedarīt. Ir jādara, un mēs tam sekosim līdzi.

Joprojām mūsu uzmanības lokā būs vietējās varas – pašvaldības, jo tieši tās ir iedzīvotājiem vistuvākās publiskās pārvaldes institūcijas. Pašvaldību gatavība un griba savus procesus sakārtot atšķiras. Spilgti to redzam pēc pašvaldību sniegto maksas pakalpojumu revīzijas. Revīzijas laikā ne tikai revidētajām pašvaldībām, bet arī visām pārējām parādījām ceļu, kā strādāt efektīvāk. Tās pašvaldības, kas mūsu ieteikumiem seko, savu darbu pakāpeniski uzlabo. Tie, kas izvēlas neko nedarīt, stagnē.


Pievienot komentāru

Sprādziens Krimas koledžā; viens no vainīgajiem – skolas audzēknis

Krievijas anektētās Krimas pussalas Kerčas pilsētā politehniskajā koledžā noticis bumbas sprādziens, kurā bojā gājuši astoņpadsmit cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti.

NATO investēs datorsistēmu aizsardzībā, veidojot kiberoperāciju centru

Militārā alianse NATO iecerējusi līdz 2023.gadam izveidot štābu kiberaizsardzībai, lai varētu atvairīt un vajadzības gadījumā arī veikt kiberuzbrukumus.

Brexit efekts: Pieaug eiropiešu, tai skaitā latviešu atbalsts Eiropas Savienībai

Savas valsts dalību Eiropas Savienībā kā «labu lietu» vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 25 gadu laikā. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, liecina jaunākie Eiropas Parlamenta Eirobarometra dati. 

Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, stāsta partijas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Daniels Pavļuts.

Vēl neatbalsta likumprojektu par iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Ar likuma grozījumiem plāno stiprināt tiesu varas neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu.

Plāno noteikt gadījumus, kad pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie Ministru kabinetam paredz uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām.

Cimdars: Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju atalgojumu, pastāv risks nenokomplektēt iecirkņu komisijas

Nepalielinot iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumu, pastāv risks nākotnē nenokomplektēt iecirkņu vēlēšanu komisijas, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēdē norāda Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Iepriekšēju balsošanu EP vēlēšanās plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī

Galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi CVK, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Pavļuts: AP ļoti gribētu strādāt valdībā ar JKP

Attīstībai/Par! ļoti gribētu strādāt ar Jauno konservatīvo partiju valdībā, ja būs tāda iespēja, žurnālistiem apgalvoja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Nostiprinās tiesības izmantot sociālos tīklus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā

Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju, kas likumā nostiprinās policijas darbinieku tiesības izmantot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi.

Mūžībā devies Valters Frīdenbergs

Pēc cīņas ar smagu slimību 17.oktobrī 30 gadu vecumā mūžībā devies mūziķis un raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs, paziņojusi Latvijas Televīzija.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Rīgā vairākās vietās ierobežos satiksmi

Saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi no 24.oktobra līdz 26.novembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Daugavgrīvas ielā, posmā no Pulka ielas līdz Mazai Ūdens ielai, informē Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.

Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums

Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā iekļuvušas septiņas kompānijas no Latvijas

Starp Baltijas 50 lielākajiem uzņēmumiem 2017.gadā bija septiņas kompānijas no Latvijas, kas ir par trim mazāk nekā gadu iepriekš, BNN informē starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pārstāvji, atsaucoties uz tās veidoto Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu.

Maksātnespējas kontroles dienests šogad izmaksājis 1 040 974 eiro prasību apmierināšanai

Maksātnespējas kontroles dienests šī gada deviņos mēnešos no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 046 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 995 eiro, informē dienestā.

Krievijā sāk tiesāt režisoru Serebreņņikovu

Tiesa Maskavā trešdien sākusi izskatīt krimināllietu pret krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu, Viņš vairāk nekā gadu turēts mājas arestā saistībā ar pretrunīgi vērtētu krimināllietu par iespējamu valsts naudas piesavināšanos.

Astoņos mēnešos Latvijā saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada astoņos mēnešos Latvijā saražoti 34,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, šogad saražots par 1,7% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pāvesta vizītes TV pārraides Lietuvā daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā

Pāvesta Franciska vizītes Baltijas valstīs atspoguļojumu televīzijas tiešraidēs kopumā vēroja vairāk nekā 1,65 miljoni skatītāju, bet pārraides Lietuvā bijušas daudz skatītākas nekā Latvijā un Igaunijā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS televīzijas auditorijas mērījumu dati.

Latvijas iedzīvotāji nevērīgi attiecas pret mantojuma lietu juridisko pusi

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Rosina alkoholu veikalos atļaut tirgot līdz septiņiem vakarā un svētdienās nepārdot

Rīgas domes Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Minētais priekšlikums iesniegts izskatīšanai 18.oktobrī gaidāmajā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.

Kanāda gatava marihuānas zelta drudzim

Kanādā trešdien stājas spēkā lēmums legalizēt marihuānu tās lietošanai atpūtas nolūkā. Valstī tiek prognozēta jaunas ražošanas nozares rašanās ar vairākiem tūkstošiem jaunu darbavietu, ieguldījumu pieplūdumu, jaunu avotu nodokļu ieņēmumiem un tūrisma nišu.

Robežsardzē: Ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē otrdien, 16.oktobrī, konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 20 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.