bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 21.05.2019 | Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
LatviaLatvija

Valsts kontroliere: Latvijā sodīšana norit pārāk bezzobaini; jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu teju netiek risināti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

«Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār.» Uz BNN intervijas jautājumiem atbild Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kāpēc Latvijā joprojām ir šāda situācija, ka vainīgie par valsts naudas izšķērdēšanu netiek sodīti un zaudējumi valsts budžetā netiek atgūti? Kā to labot?

Iestāžu un institūciju vēlme un gatavība izvērtēt pašiem savu atbildību pēc tam, kad pārkāpumi vai kļūdas konstatētas, mums ir nozīmīga tēma. Nozīmīga tāpēc, ka nesodāmības sajūta veicina nākamo pārkāpumu izdarīšanu. Arī pašlaik Valsts kontroles likumiskais pienākums ir ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Valsts kontroles iniciatīvas un neatlaidīga darba rezultātā sadarbība ar šīm iestādēm ir būtiski uzlabojusies. To apliecina uzsākto kriminālvajāšanai un tiesvedībai pakļauto lietu skaits. Pieaug mūsu atklāto pārkāpumu skaits, kas nonākt tiesās un kuros tiek pieņemti notiesājoši spriedumi, saucot pie atbildības vainīgās personas.

Tomēr ne tuvu visi gadījumi, kad valsts amatpersona vai publiskās pārvaldes darbinieks ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem rīkojies nelikumīgi, ir klasificējami kā tādi, kas jāizmeklē tiesībaizsardzības iestādēm. Iestādēm pašām jāveic pārbaudes atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Esam konstatējuši, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār.

Tā kā iestādes pašas zaudējumu atlīdzināšanu no atbildīgajām personām pieprasa visai kūtri, uzskatām, ka ir nepieciešams palielināt Valsts kontroles pilnvaras piedzīt revīzijā konstatētos zaudējumus, kas valstij vai pašvaldībai nodarīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Diemžēl atbilstošie grozījumi Valsts kontroles likumā aizejošajai Saeimai nešķita pietiekami būtiski, un patiesu vēlmi šo problēmu risināt mēs šajā parlamenta sasaukumā neesam redzējuši.

Taču mēs šo tēmu no savas uzmanības neizlaidīsim. Par apzināti negodprātīgu rīcību ar sabiedrības kopīgi sarūpēto naudu un mantu katram ir jāatbild ar savu personisko maciņu, kā to jau tagad paredz likumi. Ja gribam reāli panākt, lai ikviens, kurš rīkojas ar valsts un pašvaldības naudu un mantu, godprātīgi atbild par tās likumīgu izlietojumu, grozījumi Valsts kontroles likumā ir būtiski un nepieciešami.

Jūs nesen apgalvojāt, ka valsts pārvaldē nereti lietas tiek darītas tikai darīšanas pēc – bez intereses par rezultātu. Kāpēc, Jūsuprāt, Latvijā tas tā ir «iegājies»? 

Itin bieži nākas secināt, ka publiskās pārvaldes institūciju vājā vieta ir mērķu definēšana un prasme izvērtēt, vai tas, ko darām, patiešām ir ceļš uz mērķi. Ja arī mērķi ir noteikti, nereti iztrūkst skaidri un izmērāmi kritēriji, pēc kuriem pati institūcija var novērtēt, vai tas, ko darbinieki ikdienā dara, atbilst tam, ko esam izvirzījuši par prioritāti.

Iemesls zemai ieinteresētībai ir arī nepietiekama sasaiste ar darba rezultātu. Ja darbiniekiem trūkst pozitīvas motivācijas, turklāt viņi arī zina, ka nesekos atbildības izvērtēšana pēc būtības, tas ir, ja no darba rezultāta nekas nav atkarīgs, zūd vēlme «lieki» pūlēties.

Kam ir izdevīgi, ka iepirkumi un procesi tiek veikti likumīgi, taču netiek sasniegts vēlamais rezultāts?

Katrā ziņā – tas nav izdevīgi sabiedrībai, kura publiskajai pārvaldei uztic savu nodokļos samaksāto naudu. Protams, ikvienam iepirkumam, ikvienai darbībai ar valsts vai pašvaldības naudu un mantu ir jānotiek likumīgi, bet svarīgi ir arī sekot līdzi, vai ar konkrēto darbību tiek sasniegts rezultāts. Piemēram, Valsts kontrole atkārtoti ir norādījusi, ka lielo investīciju projektu vadība mums klibo. Ja vaina ir neprasmē, tad jāmācās un jāmeklē risinājumi; ja negribēšanā – atbilstoši jāvērtē atbildība.

Ja runājam par valstij nepieciešamajiem pakalpojumiem, kāpēc, Jūsuprāt, valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti, bet ne vienmēr izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām? Proti, vai Latvijā valsts un pašvaldības naudu, Jūsuprāt, izmanto godprātīgi?

Par šiem jautājumiem Valsts kontrole ik gadu sniedz eksperta viedokli, veicot finanšu revīzijas centrālajās pārvaldes iestādēs un revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un pašvaldību budžetiem. Pārāk bieži saskaramies ar situācijām, ka nauda tiek pieprasīta un piešķirta labiem, sabiedrībai svarīgiem mērķiem, bet pēc tam tiek pārdalīta un izmantota tādu izdevumu segšanai, kas ne tuvu nesakrīt ar sākotnējo mērķi. Šāda prakse Valsts kontroles ieskatā nav pieļaujama.

Kāpēc publiskajā sektorā tas tā notiek? Labs saimnieks taču vienmēr izvērtēs, kā un kur viņš iegulda savus resursus, kāda ir to atdeve, kāpēc vienu vai otru lietu darīt tieši tagad. Privātajā uzņēmējdarbībā šādu situāciju arī ir grūti iedomāties. Daļa atbildes noteikti ir saistīta jau pieminēto atbildības jautājumu un ieinteresētību darba rezultātā.

Kuras no Latvijas ministrijām nesniedza pietiekami skaidru priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli, naudas plūsmu un darbības finansiālajiem rezultātiem iepriekšējos gados?

Runājot revidentu terminoloģijā, 2015.gada finanšu revīzijās netika sniegts neviens atzinums ar iebildi, tomēr vairākās ministrijās un centrālās pārvaldes iestādēs akcentējām apstākļus par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Tādus saņēma Izglītības un zinātnes ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM), Veselības, Zemkopības, Iekšlietu un Kultūras ministrija. 2016.gadā iebildes saņēma Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, VARAM un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet 2017.gadā – Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija.

 Vai saredzat vainu/trūkumus likumdevēju darbībās? Kurās jomās visbiežāk pēc Valsts kontroles revīzijām tas tiek secināts?

Revīziju gaitā, iedziļinoties dažādās jomās, redzam, ka nereti normatīvais regulējums patiešām ir neprecīzs un varētu vēlēties lielāku skaidrību par likumdevēja paredzēto mērķi. Taču tas nenoņem atbildību no normu piemērotājiem! – ja normas nav skaidras, tad jārosina tās grozīt. Nav arī pieļaujams, ka vienu likuma daļu piemērojam, jo tā mums patīk, bet citu ne, jo tajā kaut kas nav mums pa prātam.

Kā Jūs vērtētu pašlaik amatpersonu darbu pēc Valsts kontroles revīziju atrastajiem pārkāpumiem? Kādos gadījumos Jūs saskaraties ar vislielāko pretreakciju?

Lai gan sabiedrība revīzijas ziņojumos galvenokārt meklē pārkāpumu sarakstu, ikviens revidents jums apliecinās – pats svarīgākais augstākās revīzijas iestādes darba «produkts» ir revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi, par kuru ieviešanas termiņiem Valsts kontrole vienmēr vienojas ar revidēto institūciju.

Taču publiskā reakcija, protams, ir dažāda, jo kam gan patīk, ja tiec kritizēts. Tāpēc revidenta skats no malas nereti kļūst par izšķirošu ārējo pamudinājumu kādai iestādei, institūcijai vai jomai pārskatīt līdzšinējo darbību un padomāt, vai to, ko tā dara par valsts naudu un ar valsts mantu, nav iespējams darīt labāk, saprātīgāk, jēgpilnāk. Nereti pārkāpumi un nekārtības tiek novērstas jau revīzijas laikā, un par to mums vienmēr ir gandarījums.

Atsaukšos arī uz starptautisko praksi – ikviena augstākā revīzijas iestāde lielāku vērību vienmēr pievērš tiem, kas nevēlas saprast, ka ar publiskajiem līdzekļiem jārīkojas ar īpaši lielu rūpību. Mūsu mērķis nav kādu pārmācīt, sodīt vai publiski nokaunināt. Mēs sagaidām drosmi uzņemties atbildību par padarīto un gatavību labot kļūdas, ja tādas ir pieļautas. Esmu vienmēr uzsvērusi – Latvijas Republikas Valsts kontrole rūpīgi pieskatīs tos, kuri negrib strādāt labāk, un palīdzēsim tiem, kuri to grib.

Mēs ejam līdzi laikam un radām arī jaunus produktus, kas patiešām var palīdzēt publiskās pārvaldes darbu sakārtot. Vienkāršs piemērs: revīzijā par kapsētu apsaimniekošanu 19 pašvaldībās mēs praktiski visās saskatījām līdzīgas problēmas. Revīzijas rezultātā revidenti sagatavoja pašnovērtējuma anketu, ar ko iepazīstinājām arī pārējās Latvijas pašvaldības, – piedāvājām vienkāršu rīku, kā pašvaldībai pašai uz savu darbu paskatīties no malas, negaidot, kad ieradīsies Valsts kontrole un veiks revīziju. Gluži nesen saņēmām ziņu no vienas pašvaldības, kas šo rīku bija izmantojusi un veikusi nepieciešamās pārmaiņas novada kapsētu apsaimniekošanā. Ieguvēji no šādas aktīvas, atbildīgas rīcības ir pašvaldības iedzīvotāji.

Valsts kontroles revīziju skaits – vai pašlaik tas ir pietiekams un netrūkst resursu, lai tās kvalitatīvi veiktu? 

Lai runā skaitļi: 2017.gadā Valsts kontrole pabeidza 46 revīzijas, kurās kopā tika sagatavoti 68 ziņojumi. Līdzīgi bija arī iepriekšējos gados. Daudz vai maz? Valsts kontroles likums nosaka, ka revīzijas veicam par valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu darbību, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, revidējam arī Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojumu, ja tie iekļauti valsts vai pašvaldību budžetos.

Tātad – revīzijai pakļauto institūciju skaits ir ievērojams, un katrai nekad nevarēsim nolikt līdzās revidentu, tas nebūtu saprātīgi. Tāpēc svarīga ir ikvienas institūcijas vadītāja atbildība par to, lai rīcība ar valsts naudu un mantu būtu gan grāmatvediski pareizi fiksēta, gan atbilstu likumu prasībām un lietderības – efektivitātes, ekonomiskuma un produktivitātes kritērijiem. Valsts kontroles loma: ar veikto revīziju un to rezultātā sniegto ieteikumu palīdzību veicināt un vairot publiskā sektora izpratni par šiem principiem un to nozīmību. Mēs rīkojam seminārus un mācības, dalāmies pozitīvajā pieredzē un aicinām arī pašas institūcijas to darīt. Mācīties no citu kļūdām vienmēr ir mazsāpīgāk, nekā no savējām. Mūsu mērķis ir panākt, lai šī izpratne pieaug.

Protams, dzīve nestāv uz vietas, attīstās visas nozares, un arī mūsu revidentiem ir pienākums nestāvēt uz vietas. Revidentam salīdzinoši īsā laikā ir jāiedziļinās dažādās tēmās, jāizprot, kā notiek procesi ikvienā sabiedrībai nozīmīgā jomā, sākot no veselības aprūpes līdz kiberdrošībai, no izglītības līdz transporta infrastruktūrai un nodokļu reformai. Tas nav viegli, bet ļoti interesanti. Tāpēc mūsu durvis vienmēr ir atvērtas jauniem, finanšu jomā, jurisprudencē, grāmatvedībā zinošiem cilvēkiem, kuri vēlas būtiski uzlabot mūsu valsts dzīvi un sniegt savu pienesumu Latvijas nākotnei. Zinu un esmu pārliecināta, ka Valsts kontrole spēj šādu pienesumu dot.

Kas ir tās «sāpīgākās» problēmas, kam Valsts kontrolei vajadzētu pieķerties nākotnē?

Valsts kontroles loma ir raudzīties, lai valsts un pašvaldību nauda un manta tiktu izlietota likumīgi un saprātīgi. Mūsu mērķis ir būt pamanāmam un efektīvam sabiedrības interešu pārstāvim – tieši Valsts kontrole ir tā, kas sabiedrībai sniedz uzticamu viedokli, kas tad īsti ar valsts naudu un mantu notiek. Valsts ir izveidota un pastāv sabiedrības labumam.

Veicot ikgadējo valsts saimnieciskā gada pārskata pārbaudi, mēs regulāri atgādinām valdībai par nepieciešamību gan pilnveidot valsts kopējo budžeta plānošanu, gan rūpīgāk raudzīties, lai līdzekļi, kas pieprasīti un piešķirti kādam sabiedrībai svarīgam mērķim, netiktu pārdalīti citām vajadzībām.

Mēs noteikti sekosim, kas notiek aizsardzības, veselības, izglītības nozarē un ikvienā citā lielajā jautājumā, kas svarīgs valsts tālredzīgai attīstībai. Kā uz priekšu virzīsies jau sen nepieciešamās pārmaiņas pirmstiesas izmeklēšanas jomā? Vai un kā tiks pārskatīta izdienas pensiju sistēma, kas jau sen ir pazaudējusi savu sākotnējo mērķi? Arī vienotā atlīdzības sistēma publiskajā pārvaldē nav vienkāršs jautājums, bet tas nenozīmē, ka varam salikt rokas klēpī un neko nedarīt. Ir jādara, un mēs tam sekosim līdzi.

Joprojām mūsu uzmanības lokā būs vietējās varas – pašvaldības, jo tieši tās ir iedzīvotājiem vistuvākās publiskās pārvaldes institūcijas. Pašvaldību gatavība un griba savus procesus sakārtot atšķiras. Spilgti to redzam pēc pašvaldību sniegto maksas pakalpojumu revīzijas. Revīzijas laikā ne tikai revidētajām pašvaldībām, bet arī visām pārējām parādījām ceļu, kā strādāt efektīvāk. Tās pašvaldības, kas mūsu ieteikumiem seko, savu darbu pakāpeniski uzlabo. Tie, kas izvēlas neko nedarīt, stagnē.


Pievienot komentāru

Ušakovs, iespējams, pārkāpis likumu, tiesvedībā ar Ķirsi izmantojot domes resursus

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saskatījusi iespējamu likumpārkāpumu atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, tiesvedībā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi izmantojot domes resursus.

Igaunijā izmeklē elektroapgādes pārrāvumu Krievijas pierobežas pilsētā

Igaunijā sākts izmeklēt elektroapgādes pārrāvumu, kas nedēļas nogalē noticis Narvas pilsētā un plašāk valsts ziemeļaustrumu daļā.

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

Labklājības ministrija izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro.

Latvijas prezidentu izraudzīsies jau nākamnedēļ

Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot Latvijas prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.

Nekā Personīga: Caur RTAB Saskaņas vēlēšanu kampaņai algoti ārzemju politiskās komunikācijas speciālisti

Izmeklētāju rokās nonākuši dokumenti, kas atklāj, ka pirms 13.Saeimas vēlēšanām Rīgas tūrisma attīstības birojs veicis vismaz desmit pārskaitījumus vairākiem politiskās komunikācijas konsultantiem no Vācijas, Zviedrijas un Spānijas.

Sprādzienā pie Ēģiptes piramīdām cieš tūristi

Ēģiptē 17 cilvēki cietuši miesas bojājumus, kad Gizas piramīdu tuvumā eksplodējis spridzeklis, trāpot tūristu autobusam. Uzbrukumi tūristiem Ēģiptē nav bieži, bet notiek. Iepriekšējais smagais uzbrukums tūristiem valstī noticis 2018.gada decembrī.

Autovadītāj, paskaties, vai tavā ieplānotajā maršrutā pa ceļam nav kādi remontdarbi

Uz autoceļa Jelgava–Iecava Ozolnieku novadā ir sākušies asfaltēšanas darbi, kas turpināsies visu nedēļu, tāpēc tur ir sagaidāma palēnināta satiksme.

de facto: Reklamējoties caur sportu, LDz iztērē miljonu; vairākas organizācijas saistītas ar ZZS

Pagājušajā gadā un šī gada sākumā LDz sevis reklamēšanai tērējis vismaz divus miljonus, turklāt lielāko daļu naudas dodot sporta organizācijām, no kurām vairākas saistītas ar Zaļo un zemnieku savienību.

Pirmajā Rīgas maratonā zem IAAF zelta zīmes uzvar etiopieši; Serjogins finišē desmitniekā

Pirmajā Tet Rīgas maratonā, kas ar šo gadu ieguvis Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas Zelta kvalitātes zīmi, uzvaras svinēja etiopieši Andualem Belajs Šiferavs un Birke Debele.

Par spīti spēcīgajiem lietiem šonedēļ gaidāmi +29 grādi

Šīs nedēļas sākumā debesis būs mākoņainas, tomēr tās arī bieži skaidrosies. Saulei uzspīdot, dienās gaiss iesils līdz +24…+29 grādiem pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.