Valsts reģionālajām slimnīcām par Covid-19 ārstēšanu ir parādā vairākus miljonus eiro

Valsts reģionālajām slimnīcām par Covid-19 ārstēšanu ir parādā vairākus miljonus eiro, šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Veselības ministrija nav spējusi norēķināties par Covid-19 slimnieku ārstēšanai nepieciešamajām pašas ministrijas apstiprinātajām medicīniskajām iekārtām, par intensīvās terapijas medicīniskajām manipulācijām, testiem Covid-19 diagnosticēšanai, pacientu transportēšanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un citām lietām, bez kurām šiem pacientiem nav iespējams atveseļoties.

«Kopš gada sākuma mūsu slimnīcā ir ārstēti 730 Covid-19 pacienti, bet valsts palikusi parādā 1,1 miljonu eiro,» stāsta Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Pēdējā Covid-19 vilnī Vidzemes slimnīcas maksimālā jauda bija gandrīz 60 gultas, kā arī sešas intensīvās terapijas gultas, bet laikā, kad visu valsti pārņēmusi vīrusa deltas variants, jārēķinās, ka ļoti smagi slimu pacientu skaits, kuriem vajadzēs intensīvo terapiju, var palielināties, uzskata slimnīcas vadītājs.

Piemēram, par Covid-19 testu iegādi, sākot no marta, Vidzemes slimnīca iztērējusi gandrīz 100 000 eiro, bet kompensācijas joprojām nav saņemtas.

Ministrija ir apsolījusi, ka samaksās, bet pusgadu nekas nenotiek.

Slimnīca tērē savus uzkrājumus, tajā skaitā arī, lai samaksātu mediķiem piemaksas par Covid-19 slimnieku ārstēšanu. Tiesa, ar ārstiem un medicīnas māsām valsts norēķinās ar trīs četru mēnešu nobīdi, nevis kavējoties pusgadu, kā tas ir ar citiem izdevumiem.

Līdzīga situācija ir visās septiņās reģionālajās slimnīcās, kur tiek ārstēti Covid-19 pacienti. Arī Daugavpils reģionālajai slimnīcai valsts parāds pārsniedz miljonu eiro. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs pastāstīja, ka par pusgadu parāda summa ir sasniegusi 420 000 eiro par aizsarglīdzekļiem pret inficēšanos ar vīrusu, pacientu transportēšanu, virsstundām personālam, atverot papildu posteņus.

Šai naudas summai jāpieskaita vēl 630 000 eiro par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas nodaļā no marta līdz jūlijam ieskaitot.

Arī viņš uzskata, ka galvenā problēma ir sarežģīta birokrātiskā procedūra valsts pārvaldē – kamēr apstiprina, izskata, piešķir līdzekļus, viss bremzējas pusgadu.

Semjonovs rakstījis finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un arī veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) un vēstījis, ja turpmāk būs tāda attieksme pret reģionālo slimnīcu, tad tā ārstēs tikai sava reģiona Covid-19 slimniekus. Līdz šim uz Daugavpils slimnīcu veda pacientus ne tikai no Latgales, bet arī Vidzemes un Zemgales.

Jelgavas pilsētas slimnīcai nesamaksātais parāds ir 252 000 eiro.

Nav samaksāts par medicīniskajām iekārtām Covid-19 gultu nodrošināšanu, pacientu novērošanas monitoriem, elpināmajiem aparātiem, perfuzoriem, pārvietojamām rentgena iekārtām, ultrasonogrāfiem, kā arī intensīvās terapijas palātu uzturēšanu.

«Pie mūsu finanšu apgrozījuma pagaidām spējam paciest, ka šī nauda nav samaksāta. Mums ir izveidojies neliels līdzekļu uzkrājums, kaut kādā veidā noamortizējam šo problēmu,» skaidro slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga.

«Kavējumi ar slimnīcu izdevumu apmaksu veidojas par tiem izdevumiem, kurus sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tajā skaitā par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi, izmantotajiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, virsstundu apmaksu ārstniecības personām, kuras iesaistītas Covid-19 ārstēšanā. Saskaņā ar normatīvo regulējumu Veselības ministrijai jāiesniedz Finanšu ministrijā līdzekļu pieprasījums atbilstoši faktiskajām izmaksām. Tas nozīmē, ka slimnīcas iesniedz Nacionālajam veselības dienestam (NVD) atskaites par augstākminētajiem izdevumiem, kurus NVD darbinieki izskata un atskaišu kopsavilkumus iesniedz Veselības ministrijā pieprasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tālākai virzīšanai,» skaidroja NVD komunikācijas nodaļas vadītāja Evija Štālberga.

Šo pieprasījumu izskatīšanā ir iesaistītas vairākas institūcijas, līdz ar to laiks no pieprasījumu iesniegšanas ministrijā līdz finansējuma saņemšanai ir ar laika nobīdi, piemēram, FM izdotais rīkojums apmaksāt mediķu virsstundu darbu no šā gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim ir izdots 19.augustā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas