VARAM ministrs piedāvā Kariņam izveidot specializēto reģionālās attīstības komiteju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) izveidot Ministru kabineta (MK) specializētu reģionālās attīstības komiteju, ar mērķi nodrošināt iedarbīgu platformu reģionālās attīstības jautājumu risināšanai, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

VARAM ministrs skaidro, ka MK specializētās reģionālās attīstības komitejas primārie uzdevumi būtu izskatīt rīcībpolitiku un attīstības plānošanas dokumentu projektus, normatīvo aktu projektus, nodrošināt nozaru attīstības plānu saskanību ar Plānošanas reģionu izstrādātajiem reģionālās attīstības plāniem, kā arī pārraudzīt Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ievērošanu, nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošas korekcijas. 

“Ņemot vērā, ka valdība savā deklarācijā ir apņēmusies izveidot efektīvu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu izaugsmei, policentriskai attīstībai un kohēzijai, ir nepieciešama ministru sadarbība un starpnozaru risinājumu integrēšana,” norāda Sprindžuks.

Līdzšinēja pieredze rāda, ka nepieciešams formāts, kurā būtu integrējami ar pašvaldību plāniem saskaņotam risinājumi, kas aptvertu skolas, slimnīcas, sociālos pakalpojumus, sabiedrisko transportu, ceļus un digitālo infrastruktūru, kā arī investīcijas ekonomikā.

MK tematisko komiteju var izveidot ar Ministru prezidenta rīkojumu. 

Plānots, ka komiteja darbosies līdz konkrētā MK darbības laika beigām vai līdz noteikto uzdevumu pilnīgai izpildei. 

Pašlaik VARAM ministrs jau vada Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematisko komiteju, kuras ietvaros norisinājušās jau četras sēdes.

Sprindžuks uzsver, ka šāda platforma dotu iespēju padziļinātā diskutēt ar sadarbības ministriem, piemēram, par tādiem jautājumiem, kā Valsts digitalizācijas aģentūras izveides modelis, drošas saziņas centralizētās infrastruktūras arhitektūras projekti un ostu pārvaldības digitālā transformācija, kā arī projektiem, kas paredz digitālo prasmju veicināšanu iedzīvotājiem tostarp jauniešiem.

“Uzskatu, ka komiteja sniegtu būtisku pienesumu arī reģionālās attīstības jautājumos,” pauž Sprindžuks. 

Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definētais mērķis nosaka to, ka jāmazina reģionu sociālekonomiskās atšķirības, stiprinot konkurētspēju un nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai.

Kaut gan tiesību aktos ir noteikta kompleksa un saskaņota dažādu līmeņu valsts un teritorijas pārvaldības institūciju plānošanas dokumentu saskaņošana gan nozaru, gan teritoriju aspektā, ikdienas praksē nepieciešama platforma, kas nodrošinātu iespēju tiešā veidā diskutēt un vienoties par risinājumiem.

Lasiet arī: Ušakovs iesniedzis petīciju, lai Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi automātiski saņemtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas