bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 23.02.2020 | Vārda dienas: Almants, Haralds
LatviaLatvija

VARAM ar pašvaldībām apspriež domju sēžu kārtību un pudeļu depozītu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvji, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji un speciālisti 28.martā tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, lai pārrunātu divus būtiskus jautājums. Viens no šobrīd aktuāliem jautājumiem ir saistībā ar domju iekšējo darba organizāciju un VARAM kompetenci, iesaistoties tās regulēšanā.

LLPA aicināja ministru uz tikšanos, lai noskaidrotu, kāds ir VARAM viedoklis par domju kompetenci pašvaldības nolikumā noteikt savu domju sēžu kārtību un procedūru, kādā tiek izskatīti jautājumi sēdēs, tostarp noteikt ierobežojumus jautājumu skaitam un laika apjomam deputātu jautājumu uzdošanai domju sēdēs.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka LLPA sagatavos vienotu pozīciju par nepieciešamajām izmaiņām un precizējumiem likumā Par pašvaldībām, lai novērstu likuma nepilnības, kuru dēļ šobrīd var veidoties situācijas, kad nav iespējams nodrošināt normālu domju sēžu darbu.

«Ir nepieciešamas kopējas vadlīnijas, nosakot principus, ko nevar pārkāpt, tādā veidā paralizējot visas domes darbu, bet nodrošinātu iespēju visiem domes deputātiem saprātīgā laikā lemt par domes sēdes jautājumiem un pieņemt lēmumus balsojot,» sacījis Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors.

Jau ziņots, ka Gerhards 26.martā ir parakstījis rīkojumu par marta sākumā Rīgas pašvaldības pieņemto nolikuma grozījumu darbības apturēšanu, kas paredz ierobežojumu deputātiem sēdēs uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Rīkojums ir nosūtīts Rīgas domei (RD).

Tāpat ziņots, ka Gerhards jau iepriekš RD norādīja, ka «pieņemtie grozījumi ir pretdemokrātiski un liedz deputātiem pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā».

LLPA uzklausīja arī ministra viedokli par VARAM iecerētajiem grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā un pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī prezentēja asociācijas viedokli šai jautājumā. Asociācij apgalvo, ka pudeles veido mazāk nekā 10% no kopējā šķirojamā iepakojuma daudzuma.

LLPA speciālisti piedāvā izvērtēt citu valstu pieredzi, piemēram, Vācijas, kas šobrīd pāriet uz sistēmu, kurā iedzīvotājiem piedāvā visu veidu šķirojamos atkritumus (plastmasu, skārdu, papīru un citus) mest vienā šķirošanas konteinerā. Asociācija uzskata, ka tas esot ērtāk gan iedzīvotājiem, gan arī nodrošina jau esošo atkritumu šķirošanas sistēmu darbību turpmāk, turklāt ar pilnu jaudu.

«Ieviešot tikai pudeļu depozītu sistēmu, tas neatrisinās atkritumu šķirošanas problēmu, bet var radīt papildu neērtības tirdzniecības vietām, kurām būs jānodrošina lielas platības, kur uzglabāt nodotās pudeles, un diez vai tas būs iespējams attālākos reģionos, kur pārsvarā darbojās tikai maza izmēra veikali. Tāpat jāatgādina, ka iedzīvotājiem pie šādas sistēmas būs jārēķinās ar sākotnēji lielākiem izdevumiem, norēķinoties par iegādāto preci, kas būs atzīmēta kā depozīta prece,» pauž LLPA.

Iepriekš Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsvērusi, ka pats būtiskākais ir katram atrast argumentāciju šķirošanai, vai nu tā ir mājsaimniecības izdevumu samazināšana vai rūpes par dabu un mūsu bērnu dzīvi nākotnē. «Šķirošana ir cilvēka dabā, paraugieties uz savu mājokli – katrai lietai tajā ir sava vieta. Produkti ir ledusskapī, grāmatas atrodas plauktos, drēbes – skapī, ierasti sagrupētas pa kategorijām. Kāpēc lai arī atkritumi nebūtu viena no tām lietām, ko mēs saliekam «pa plauktiņiem»? Tie, kas aizbildinās ar vietas trūkumu – vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera.»

VARAM mājaslapā norādīts, ka pastāvīgi tiek veiktas investīcijas šķirošanas sistēmas attīstīšanā. 2007.–2013.gada plānošanas periodā dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas ietvaros īstenoti 18 projekti ar kopējo finansējuma apmēru 29,23 miljoni eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 14,82 miljoni eiro. 2014.–2020.gada plānošanas periodā atbalsts no Eiropas Savienības fonda tika piešķirts Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība 462 546 eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 161 891 eiro.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!