bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
LatviaLatvija

Vecā krekla otrā iespēja: cik labprāt Latvijas iedzīvotāji iegādājas lietotu apģērbu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURegulāra jauna apģērba iegāde ir visai izplatīts Latvijas iedzīvotāju paradums – 69% savu garderobi atjauno vai papildina vismaz reizi gadā, bet gandrīz trešā daļa gada laikā to dara pat piecas un vairāk reizes, noskaidrots AS Latvijas Zaļais punkts aptaujā.

Lai gan pirmajā brīdī tā šķiet dārga izprieca, izrādās, gana daudzi to risina, iegādājoties lietotu apģērbu, kas izmaksā mazāk. Kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju labprāt iegādājas lietotu apģērbu un tekstīlijas, liecina aptaujas dati.

Pētījuma pārstāvji norāda, ka par lietotu apģērbu ir gatavi maksāt pat 58% Latvijas iedzīvotāju.

Visbiežāk lietotu apģērbu iegādājas sievietes, iedzīvotāji 30 – 39 gadu vecumā, laucinieki un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz 500 eiro. Krietni mazāk, apmēram ceturtā daļa, ir to, kuri lietoto preču veikalos pērk arī citus tekstilizstrādājumus, piemēram, galdautus, gultasveļu un aizkarus. Vienlaikus 40% iedzīvotāju atzinuši, ka iegādājas tikai jaunu apģērbu un tekstilpreces. Aizspriedumaināki pret lietotu apģērbu iegādi ir vīrieši (49% pretstatā 31% sieviešu), jaunieši 18-29 gadu vecumā (51% iegādājas tikai jaunu apģērbu), rīdzinieki un iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 900 eiro mēnesī.

«Protams, iegādāties lietotu apģērbu ir daudz izdevīgāk, tāpēc šādi aptaujas dati nav pārsteigums. Arī piedāvājums mēdz būt gana oriģināls un atšķirīgs no masu produkcijas: no 2017. gadā Latvijā importētajām 27 000 tonnām apģērba 42% bija lietotie apģērbi. Tekstila rūpniecības nozare visā pasaulē attīstās ļoti strauji, un līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu palielinās arī dažādu tekstila izstrādājumu patēriņš. Taču tieši tāpēc mums ir atbildīgāk jādomā par tā otrreizēju pārstrādi. Lietoto apģērbu veikali ir laba alternatīva, kas paildzina apģērba mūžu un ļauj ietaupīt tā valkātājam,» stāsta Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Kopumā Latvijas tirgū ik gadu tiek importētas ap 27 000 tonnām apģērba un tekstila izstrādājumu, no kuriem 42% jeb 11 300 tonnas veido lietotie apģērbi.

Vienlaikus Latvijā arī eksportē lietotos apģērbus un gadā tās veido ap 5 200 tonnām, liecina starptautiskās tirdzniecības datubāzē UN Comtrade pieejamie dati.

Aptauja liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir ļoti atvērti idejai par lietotā apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei vai izmantošanai – 89% aptaujāto labprāt nodotu sev nevajadzīgo apģērbu. Taču gandrīz trešdaļa (30%) iedzīvotāju nederīgo apģērbu izmet sadzīves atkritumu konteinerā, pamatojot to ar specializētu apģērbu savākšanas punktu grūto pieejamību.

«Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025.gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tomēr nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod visai kūtri. Mums jāstrādā ne tikai pie pieejamas infrastruktūras izveides, bet arī jāpārliecina mainīt paradumus tos 10% Latvijas iedzīvotāju, kuri saskaņā ar aptaujas datiem izmet lietoto apģērbu atkritumu konteineros, jo netic, ka pārstrādei nodotais apģērbs patiešām nonāks tam paredzētajā vietā – tiks pārstrādāts vai izmantots atkārtoti,» norāda  Zakulis.

Lai īstenotu ES direktīvas prasības, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide un AS Latvijas Zaļais punkts uzsācis unikālu tekstila šķirošanas pilotprojektu, lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru. Projekta ietvaros Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

«Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji tiek aicināti ievietot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.»

Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.


Pievienot komentāru

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->