bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
LatviaLatvija

Vecumā no 25 līdz 34 gadiem pērn 42% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, tā pētījums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ja 2007.gadā Latvijā 26% iedzīvotājiem vecumā no 25–34 gadiem bija augstākā izglītība (OECD valstīs – vidēji 34%), tad pēc desmit gadiem šajā pašā vecuma grupā augstākā izglītība bija jau 42% iedzīvotāju (OECD valstīs vidēji 44%), liecina ikgadējā starptautiski salīdzinošā izglītības pārskata Education at a Glance 2018: OECD Indicators rezultāti. 

Starptautiskā studentu mobilitāte ir palielinājusies gandrīz visās OECD valstīs un partnervalstīs. Latvijā ienākošo studentu mobilitāte laika posmā no 2013. līdz 2016.gadam gandrīz divkāršojusies, kas ir viens no visaugstākajiem izaugsmes rādītājiem starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Šis pieaugums atspoguļo Latvijas veiktos pasākumus, lai modernizētu un internacionalizētu augstāko izglītību. 2016.gadā Latvijā bija apmēram 6 000 ārzemju studentu, kas veido 8% no visiem augstākās izglītības studentiem, salīdzinot ar 6% OECD valstīs, teikts pētījuma rezultātu secinājumos.

Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, uzņemšanas rādītāji profesionālās izglītības programmās ir zemāki nekā vispārējās izglītības programmās. Apmēram 40% no visiem vidējās izglītības audzēkņiem apgūst profesionālās izglītības programmas. Tomēr darbu vieglāk atrast tiem 25–34 gadus veciem pieaugušajiem, kuri ieguvuši profesionālo vidējo izglītību – viņu nodarbinātības līmenis ir 81%, salīdzinot ar 78% to pieaugušo, kuriem ir tikai vispārējā vidējā izglītība. Šī trīs procentpunktu starpība Latvijā ir zemāka nekā vidēji desmit procentpunkti OECD valstīs (OECD vidēji darbu atrod 81% ar profesionālo kvalifikāciju un 71% ar vispārējo kvalifikāciju), liecina pētījuma rezultāti.

Tāpat tie vēsta, ka no 2005. līdz 2016. gadam pieaugusi trīs līdz četrus gadus vecus bērnu uzņemšana bērnudārzos (gan pašvaldību, gan privātajos). Trīs gadus vecu bērnu uzņemšanā pieaugums ir no 66% līdz 89% un četrus gadus vecu bērnu uzņemšanā – no 73% līdz 93%.

Latvijā divi no trim otrgadniekiem pamatizglītības posmā ir zēni. Skolotāju un izglītības iestāžu direktoru algas mūsu valstī ir zemas salīdzinājumā ar citām OECD dalībvalstīm, tomēr atalgojums ir konkurētspējīgs, ja salīdzina, cik mūsu valstī nopelna līdzīgi izglītoti cilvēki citās jomās. Gandrīz puse no pamatizglītības un vidējās izglītības skolotājiem Latvijā ir vismaz 50 gadu veci, kas nozīmē, ka tuvāko 15 gadu laikā viņi sasniegs pensijas vecumu, vēsta pētījuma rezultāti.

OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperts Simons Normando (Simon Normandeau) norāda, ka izglītības sistēmu var salīdzināt ar torni, kas sastāv no daudziem elementiem un visi elementi ir ļoti svarīgi: «Ja tornim būs ielikti vāji pamati, vēlāk tas var sabrukt. Tādēļ visiem izglītības sistēmas dalībniekiem jāapvieno spēki, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku atbalstu nākamajām paaudzēm. Patīk tas mums vai nē, mēs visi esam mūsu saņemtā atbalsta atspoguļojums.»

Education at a Glance: OECD indicators ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai. Latvijas dalība OECD izglītības indikatoru programmā INES (Indicators of Education Systems) notiek ESF projekta nr. 8.3.6.1/16/I/001 Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ietvaros.


Pievienot komentāru

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->